Liepājas pusmaratons 2017

Šīs sezonas sākumā tā daļēji pie sevis apņēmos mēģināt uzrakstīt kaut ko par katrām šīs sezonas sacensībām, jo šos aprakstus pēc tam pašam ir ļoti interesanti pārlasīt, atceroties, kā man kurā reizē gājis. Citādi sanāk tā, ka aizbraucu, noskrienu un aizmirstu. Sacensības saiet vienā lielā putrā, un jēgas nekādas. Taču no pirmajām četrām šīs sezonas sacensībām – seriāla `Noskrien ziemu` četriem posmiem – apraksti tapuši tikai par divām – pirmo un pēdējo. Laikam jau abos vidējos posmos tiešām nekas īpaši daudz stāstāms nebija – ziema, sniegs, ledus un slidināšanās uz vietas. Taču ar Liepājas pusmaratonu sezona beidzot ir sākusies pa īstam! Var teikt, ka nu ir atklāta šīs vasaras skriešanas sacensību sezona.

Liepājas pusmaratons šogad atkal ir iekļauts seriālā `Skrien Latvija`, no kura tas uz dažiem gadiem bija izkritis. Šajā seriālā es šogad atkal skrienu vidējās (10-12 km) distances – gluži tāpat kā pērngad. Un uz Liepāju atkal dodos jau iepriekšējā vakarā, lai šo vakaru pavadītu to skrējēju pulkā, kurus pie sevis izmitina Edgars Porciks, ar kuru mēs šogad jau otro sezonu pēc kārtas cīnāmies par ātrāk noskrieto piecīti, kam šogad par godu pat ir tapis speciāls Edgaru kauss, ko šajā teikumā esmu izmantojis par ieganstu, lai radītu pēc iespējas vairāk salikta pakārtota teikuma daļas. Tā jau mums kļuvusi par tādu kā tradīciju (nevis veidot teikuma daļas, bet pavadīt Liepājas pusmaratona priekšvakaru pie Edgara).

Svētdienas rīts atnes mums arī šīs sezonas pirmo F1 posmu Austrālijā, kuru mājās pie Edgara pat varu mierīgi noskatīties, jo mums, īsāko distanču skrējējiem, starts ir tikai vienos dienā, kamēr pusmaratonisti, mājas saimnieku ieskaitot, pošas prom uz startu desmitos. Pēc Fetela triumfa noskatīšanās dodamies vēl padzert tēju uz Rimi veikalu, kur sieva vakar ieguvusi bezmaksas tējas krūzes kuponu, veikalā vēl izpētām dažādus sīkizmēra dzīvniekus un dodamies uz Liepājas Dzintaru, pie kura notiek pusmaratonistu finišēšana. Drīz vien arī pašiem jau jāsāk posties uz saviem startiem (Alīna skrien 5.5 km). Tradicionālais pirmsstarta rituāls – iesildīšanās, iespraukšanās starta koridorā un pārējās atrakcijas –, un sacensības var sākties, starta šāvienam notiekot vairākas minūtes pirms vieniem (labi, ka šoreiz starta koridorā ielīdu jau 10 minūtes pirms paredzētā starta, citreiz to izdaru tikai pašās pēdējās minūtēs).

Esmu nostājies diezgan tuvu starta līnijai (pēc finiša protokola spriežot – 4 sekundes), tomēr vienalga starta burzma ir diezgan paliela, un pirmos vairākus simtus metru skriešana nav nekāda patīkamā. Jau pirms starta dzirdēju pārrunas starp kādu man blakus stāvošu meiteni un pusi – viņa teica, ka taisoties skriet ar tempu 4:30 min/km, tāpēc viņai šķietot loģiski nākt startā vairāk uz priekšu.. Protams, te bija sastājies arī daži bērneļi, un tie, kā zināms, trasē mēdz būt neprognozējami. Tomēr kaut kur ap pirmā kilometra otro pusi jau varēju sākt skriet daudzmaz mierīgi.

Pēc pirmā kilometra Garmin rādīja laiku 3:35, kas man likās neiespējama fantastika – domāju, ka varbūt starta burzmā un pirmajā asajā līkumā Garmin samērījis kādus liekus metrus, tāpēc vidējais kilometra temps iznācis ātrāks. Tomēr finišā pulkstenis rādīja 11.07 km – visai precīzs mērījums solītajai 11 km distancei. Tālākos kilometros laiki nostabilizējās un turējās daudzmaz vienmērīgi – 3:42, 3:51 (kilometrs ar nelielu uzkalniņu pie stadiona un lēnākais kilometrs šodien), 3:42, 3:39. Pirmā apļa otrajā daļā biju noķēris vēl vienu bārdaini (šķiet, vārdā Raitis), un turpmāk skrējām kopā. Viņa temps varbūt man likās nedaudz par ātru, un labi, ka tā – tas man neļāva atslābt. Pirmo apli pabeidzām kopā un otrā apļa sākumā lēnām sākām dzīt rokā nākamos skrējējus.

Cīņa par titulu Ātrākā bārda 2017

Sestais kilometrs – 3:38, septītais kilometrs – 3:39, un šajā brīdī pārstāju bārdainim skriet aiz muguras un, izmantodams kādas iekšmalas sniegtās priekšrocības, paskrēju garām. Viņš nekur tālu neatpalika, un mēs turpinājām ķert rokā nākamos skrējējus un vienu pēc otra tos apdzīt. Nākamo trīs kilometru laikā – 3:42, 3:46 un 3:41 – noķēru un apdzinu arī to pašu Nacionālās Aizsardzības Akadēmijas pārstāvi Arti, kuru neilgi pirms finiša apdzinu Garkalnē un ar kuru mēs toreiz pēc tam sapazināmies. Viņš gan skrien tikai nepilnu gadu un ir jaunāks par mani, tāpēc domāju, ka ilgi vairs nevarēšu turēt viņam līdzi, it sevišķi, ja viņš izdomās sākt trenēties nopietnāk. Bet šoreiz vēl izdevās, par ko prieks!

Pēdējā kilometrā bārdainis atkal izvirzījās vadībā mūsu savstarpējā cīņā un man vairs neizdevās viņam atspēlēties, pat neskatoties uz pēdējā kilometrā iegūto visātrāko laiku šodien – 3:31. Finišā 11 km noskrieti 40 minūtēs un 47 sekundēs – krietni ātrāk kā biju cerējis savās optimistiskākajās prognozēs. Laika apstākļi šodien tiešām bija ideāli piemēroti skriešanai – daži grādi virs nulles un praktiski bez vēja. Pa ceļam esmu par vairāk kā pusotru minūti labojis arī savu 10 km personīgo rekordu.. Iegūta 14. vieta kopvērtējumā un 7. vieta grupā. Taču, kad pēc finiša uzzinu, ka Reinis Tops šodien pusmaratonu noskrējis ar vidējo tempu ~3:27 min/km, pēkšņi kontrahējas viens no maniem kakla daļas seklajiem muskuļiem – platyzma jeb zemādas muskulis –, kurš pavelk uz leju manu apakšžokli.

Šādi šobrīd izskatās kopvērtējuma tabula Edgaru kausā (skatīt zemāk), kur dažādas dalībnieku skrietās distances dažādās sacensībās ir pēc nolikumā minētās formulas pārrēķinātas uz 5 km distanci. Daži dalībnieki vēl šosezon nav piedalījušies nevienās sacensībās (vai arī man par to nekas nav zināms – ja ir kāda kļūda, ziņojiet!).

Vārds	Uzvārds	5K
Edgars	Porciks	17:55
Edgars	Rencis	17:49
Edgars	Vanters
Edgars	Lankups
Edgars	Bremze
Edgars	Sprūds	18:41
Edgars	Simanovičs
Edgars	Zagorskis	20:43
Edgars	Lujāns	21:06

Nākamos divus `Skrien Latvija` posmus – Rēzeknē un Daugavpilī – es neskriešu, bet nākamās sacensības paredzētas Zilajos kalnos Lielajā sestdienā, kad tur norisināsies seriāla `Stirnubuks` 1. posms. Uz tikšanos Ogrē!