Manas skriešanas sacensības no 8.04.2010. – 15.07.2012.

(Sarkanā iezīmētas sacensības ārzemēs)
(Zaļā iezīmētas sacensības basām kājām)
(Brūnā iezīmētas sacensības ārzemēs, kas skrietas basām kājām)

1. Stipro skrējiens 1 (10.04.2010., 7 km, 36:56.9)

Šāda veida skrējiens Latvijā notiek pirmo reizi. Jāizskrien ~7 km trase, kas pilna ar dažādiem – dabīgiem un mākslīgiem – šķēŗšļiem. Tajā vietās, kur nav citu šķēršļu, ir apgrūtināmības skriešanas segums – ūdens, dubļu peļķes, smiltis, mežs ar kritušiem kokiem un zariem utt. Pasākums visai plaši izreklamēts, to vada Raimonds Bergmanis. Kopējais slēdziens – bija forši, it sevišķi pēdējā pelde uz finišu, tieši laikā pēc tāda skrējiena. Rudenī kaut kas līdzīgs būšot atkal, droši vien tad būs jāpiedalās atkal, ja sanāks.

Pirmais nopietnais šķērslis

2. Pavasara kross, Latvijas čempionāts krosa skrējienā (17.04.2010., 8 km, 37:32.85)

Notiek Biķernieku mežā pie Šmerļa. Uz startu dodos ar velosipēdu, bet starta atrašana, kā izrādās, nav nekāds vieglais uzdevums. Pēc meža izbraukāšanas krustām un šķērsām, beigu beigās atrodu starta vietu. Piereģistrējos, pārģērbjos un gaidu startu. Nākas secināt, ka te vienuviet savākušies man pazīstami cilvēki dažnedažādos sakaros (lielākoties dažādos skriešanas sakaros, bet ne tikai), tā nu ar visiem kaut kas jāpārrunā.

Ļoti lielu laiku veltu iesildīšanās vingrinājumiem, jo jūtu, ka mana kāja citādi varētu arī līdz finišam veselā stāvoklī neizvilkt. Paceles cīpslu jūtu jau pirms starta, tāpēc veicu dažnedažādus locīšanās un staipīšanās vingrinājumus un atkārtoju tos vairākkārt ik pa laikam, jo līdz startam vēl ir laiciņš. Līdzīgas darbības veicu arī pēc finiša, droši vien tāpēc pēc skrējiena cīplsai īpašas vainas nav.

Sagaidu startu un uzsāku skriet normālā tempā. Starts ved tādā kā nelielā kalniņā, pēc kura seko arī neliels `nobrauciens` lejup. Neko ļaunu nenojausdams, turpinu skriet, līdz nākamam līkumam. Nogriežos pa kreis, un pēkšņi.. manā priekšā iznirst kaut kas šausmīgs! Vienā vārdā to varētu nosaukt par kalnu, bet ne jau tādu, kurā gribētos skriet augšā 🙂 Tā nu visa dūša uzreiz saskrien papēžos, bet nākas vien stampāt augšā. Tajā brīdī iedomājos, ka trasē taču jāskrien 4 vienādi apļi.. Tāpēc no kalna pavisam atvadīties vēl nesanāk, tik `uz redzēšanos`. Uzskrējis augšā, secinu, ka ar to manas mocības nebūt nebūs galā – ir redzams straujš lejupceļš, pēc kura uzreiz seko nākamais kalns – ne tik liels varbūt, bet liekas, ka vēl stāvāks. Uzskrējis arī tajā, secinu, ka spēki nu ir galā un varētu skrējienu beigt. Taču noskriets vēl pat nav kilometrs.. 😉

Kross tomēr priekš manis ir kaut kas jauns. Līdz šim biju skrējis tikai parastos skrējienus, ne krosu, kaut arī reizēm tie bija pa mežiem, bet ne īsti pa kalniem. Laikam jāsāk pierast. Lai vai kā, bet ar savu kopējo laiku nekādi nevaru būt neapmierināts – tas man ir jauns rekords 8 km distancē, kaut arī iepriekšējais rekords tika uzstādīts gludā trasē..

3. LSC pavasara čempionāts krosā (25.04.2010., 12 km, 58:59)

Atkal kross, atkal jaunas bažas – nez, vai tik nebūs atkal tādi pat kalni kā pērnnedēļ.. Start vieta šoreiz atkal Biķernieku mežā, tikai citā meža pusē. Šoreiz ierodos ar auto, lai secinātu, ka neviena cilvēka vēl tajā vietā, kuru uzskatu par startu, nav. Izstaigāju nedaudz apkārtni, varbūt starts ir kur citur. Tomēr nekā – pirmie organizatori parādās vēl pēc laiciņa tajā vietā, kuru arī pašā sākumā jau biju noturējis par starta vietu.

Šoreiz nolemju izstaigāt/izskriet iesildīšanās režīmā trasi, lai zinātu, ar ko rēķināties. Njā, daļēji manas bažas par to, ka varētu būt tādi pat kalni kā pērn, nav realizējušās.. – kalni ir vēl traģiskāki. Daudz, daudz traģiskāki, ko atzīst gan orgnizatori, gan citi konkurenti, kas trasi redzējuši. Nav vairs tikai divu lielo kalnu uz apli, bet gan visa trase pamatā sastāv no lielākiem un mazākiem pauguriem, lielākie no kuriem (kādi trīs vai četri) savā izmērā ir salīdzināmi ar pērnās nedēļas abiem kalniņiem.. Tas šķiet kaut kas nereāli grūts. Daža laba jau pēc sava pirmā sacīkstes apļa starpfinišā interesējas, kur var ziņot par cilvēktiesību pārkāpumiem.. 🙂

Onkoļiem atkal jāskrien 4 apļi, tikai šoreiz aplis ir veselus 3 km garš. Jau startā viss bars aiznēsājas man pa priekšu un atskatoties redzu aiz sevis palikušus vien divus skrējējus 😀 Pie tam, es ne vien netieku līdzi sev pa priekšu skrienošajam jaunietim, bet pats esmu reāls mērķis pirmspēdējā vietā skrienošajam. Jau pirmā apļa beigu daļā viņš mani ir panācis un otrā apļa sākumā es izvirzos godpilnajā pirmspēdējajā vietā.. Tomēr no tipa neatpalieku – tā jau saka, ka ķert kādu rokā esot daudz vieglāk nekā bēgt. Pa to laiku mums tuvojas pēdējās vietas īpašnieks, kurš apļa vidū mūs ir noķēris un notiek trīs vienlaicīgas apdzīšanas, līdz ar ko pēdējais trijnieks samainās vietām – pēdējā vieta apdzen mūs abus, bet es apdzenu savu mērķi. Tagad man priekšā ir jauns līderis, kuram cenšos sekot, un abi kopā palēnām arvien vairāk atraujamies no nu jau pēdējās vietas. Mans vilcējs taisnajos līdzenajos gabalos attīsta ievērojamu ātrumu un noturēties šajos posmos viņam līdzi ir patiesi liels izaicinājums. Ja es skrietu viens, pavisam noteikti nespētu uzturēt tādu tempu. Otro apli pabeidzam viens aiz otra nepilnās 29 minūtēs, bet pēdējā vieta aiz mums atpalikusi jau diezgan ievērojami.

Uzsākot trešo apli, redzu priekšā to jaunieti, kuram startā nebiju varējis turēt līdzi. Viņš izskatās zaudējis iesākto tempu un drīz vien mēs viņu noķeram. Te pamanu, ka mans vilcējs, kurš taisnēs attīsta labu ātrumu, vairs īsti nespēj tikt augšā kalnos – dažbrīd viņš pāriet soļos. Tā kā es soļos nepāreju ne uz brīdi, tad sāku domāt, ka jāturas vien ir līdzi viņam taisnēs, lai uz kalnu rēķina varētu viņam pēdējā aplī tikt garām. Pa abiem apsteidzam tempu zaudējušo jaunieti un turpinām ceļu. Ik pa brīdim maināmies vietām – kalnos aizeju viņam garām, bet taisnajā gabalā atkal esam blakus un beigās viņš izvirzās atkal priekšā. Arī trešo apli noslēdzam cieši viens aiz otra – nu jau esam 3. un 4. no beigām 🙂

Ceturtajā aplī pamanāmies apdzīt vēl kādu tempu zaudējušu vīru, bet tālāk priekšā gan vairs neviens nav redzams un tātad atlikušā cīņa būs vairs tikai starp mums diviem. Tomēr cīņa izrādās vieglāka nekā gaidīts – jau apļa vidū konkurents, pārejot soļos kalnup, ļauj man sevi apdzīt un tā nu noturos priekšā līdz pat finišam, neskatoties uz salīdzinoši garo taisno posmu pirms paša finiša. Par savu rezultātu (58:59) man katrā ziņā jāpateicas savam konkurentam un tempa uzturētājam 🙂

4. Skrējiens apkārt Vīlandes ezeram (1.05.2010., 12 km, 58:10)

Ļoti foršs pasākums. Daudzi skrējēji no Latvijas. Startā liela šaurība, bet kaut kā uz priekšu tiek. Vēlāk lēzens lejupceļš pa šoseju, kur attīstu labu ātrumu. Pēc tam sākas krosa elementi – kalniņi, stāvi dubļaini lejupceļi, dubļi, zemes ceļš, arums ar divām iebrauktām sliedēm, pa kurām visi velkas, līdz ar ko man nākas tos apdzit, skrienot pa uzarto zemi u.tml. Pēdējie ~2 km atkal asfaltēti, atkal sanāk labs ātrums, bet finišs notiek Vīlandes stadionā, kurā spēju attīstīt kārtīgu sprintu (liekas, ka nekad iepriekš neesmu tik ātrā tempā finišējis) un apdzīt vēl dažus konkurentus. Rezultātā personīgais rekords 12 km distancē labots pat pēc kopējā laika (58:10). Žēl, ka nekur neatrodu savu reālo distancē pavadīto jeb čipa laiku. Liekas, ka līdz starta līnijai pēc starta signāla gāju kādu pusminūti līdz minūti, tā kā reāli jebkurā gadījumā esmu savu iepriekšējo rekordu (58:59) labojis par vairāk kā minūti.

Finiša vieta

5. Skrējiens apkārt Māras dīķim (3.05.2010., 7 km, 31:04)

Sākumā tika teikts, ka aplis būs 1.2 km garš, bet liekas, ka bija tāpat kā pērn – 1.4 km. Līdz ar to rezultāta laiks uzskatāms par fantastiski labu – vidējais ātrums sanācis 4:26 min/km.. Tāds pat sapņos nebija rādījies 🙂 Arī pati sacensība un cīņa bija interesanta. Pēc pirmā apļa nācās piestāt, lai sasietu apavam šņori, līdz ar ko mani apdzina vairāki skrējēji. Dažus no tiem tūlīt pat atkal apsteidzu un uzsāku pakaļdzīšanos nākamajam. Arī to pēc apļa apdzinu un tālāk ~2,5 apļu garumā bija sīva cīņa ar kādu pretinieku, kā rezultātā biju spiests izspiest no sevis patiešām maksimumu. Finiša spurtā viņš tomēr izrādījās nedaudz ātrāks. Taču cīņa man patika.

Skrējiens apkārt Māras dīķim

6. Juglas apļi, 1. kārta (4.05.2010., ~6.5 km, 29:42)

Skrējiens svētku reizē. Tā kā nekādi marķējumi trasē izlikti nebija (izņemot sārtus apļus šur tur uz kokiem), tad, protams, nomaldījos un plānoto divu 3.6 km garo apļu vietā noskrēju tikai vienu, bet lielu, apli 😀

Pirmie divi skrējēji atrāvās jau no starta, bet es mēģināju turēties līdzi trešajam, lai arī temps it kā bija nedaudz par lielu. Tomēr likās, ka vienatnē es pareizo ceļu nemūžam neatradīšu, tādēļ nekas cits neatlika, kā censties pārāk no tipa neatpalikt. Pāris vietās tips bija spiests apstāties vai sabremzēties, lai noskaidrotu, kur jāskrien tālāk, taču izšķirošā kļūda tika pieļauta pārliecinoši – apmēram 200 metrus pirms starpfiniša tips bez domāšanas nogriezās pa kreisi un devās neceļos iekšā mežā, bet es, protams, bez domāšanas viņam līdzi. Tā nu pēc laiciņa nācās secināt, ka `te jau es esmu skrējis, bet starpfinišu redzējis gan vēl neesmu..`. Tā nu noskrēju tikai vienu apli, otru, protams, uzsākt vairs nebija jēgas. Vēlāk, pētot karti, tika secināts, ka es varētu būt noskrējis ap 6.5 km.

Starts un finišs – zaļais bumbulis; novirze no trases – zilā līnija..

7. Juglas apļi, 2. kārta (18.05.2010., 7.2 km, 33:23)

Otrais mēģinājums skriet Juglas apļos. Atcerēsimies, ka tieši pirms divām nedēļām šī skrējienu seriāla 1. kārtā sanāca pamatīgi nomaldīties. Šoreiz it kā vajadzēja būt labāk.. un tā arī bija – šoreiz nomaldījos pavisam nedaudz.. 🙂 Vienā no līkumiem, kur vajadzēja griezties pa kreisi, aizskrēju taisni, bet nejutos drošs par to, ka patiešām tur būtu jāskrien, tādēļ samazināju tempu un skatījos, ko darīs skrējēji aiz manis. Tie nogriezās pa kreisi, līdz ar ko arī man nācās vien griezties apkārt un skriet pa pareizo taku. Rezultātā zaudēju kādu pusminūti laika un sešas pozīcijas 😦 Vienu no šiem sešiem gan uzreiz atkal apdzinu, bet pārējie pieci man palika nenoķerti. Tiesa, ne visi no tiem skrēja divus apļus kā es, daži finišēja jau pēc viena. Var jau būt, ka viņi būtu mani noķēruši vienalga, bet nu kas zina..

Papildus nomaldīšanās lietai vēl arī citas nepatīkamas lietas šajā skrējienā. Piemēram, neatceros, kad pēdējoreiz es būtu bijis tādā vietā, kur ir tik liela odu koncentrācija uz vienu tilpuma vienību kā šajā Juglas meža vietā.. Ja, gaidot startu, pārstāju vicināties ar rokām un kājām, momentāli uz manis satupās odu bars ar padsmit īpatņiem, kas uzreiz sāka sūkt manas asinis.. Mierā nevarēja pabūt ne uz brīdi, līdz ar ko arī iesildīšanās īsti jēdzīga neizdevās, tāpat ar atsildīšanās pēc finiša.

Atkal neslēdzās iekšā mans Garmin 😦 Kaut kad atkal jēmēģina pievērsties garantijas jautājumam. Rezultātā nācās skriet uz dullo, nezinot savu tempu, kas noveda pie tā, ka otro apli veicu par veselu minūti lēnāk kā pirmo, neskatoties uz augstāk minēto trases pagarināšanu pirmajā aplī. Liekas, ka iesāku nedaudz par strauju un uz beigām šo tempu turēt vairs nespēju. Kopumā skriet bija ļoti grūti, taču arī rezultāts tomēr nav slikts.

8. Nordea Rīgas maratons (23.05.2010., pusmaratons, 1:39:47)

Sīkāks apraksts lasāms šeit.

9. LSC 2010. gada čempionāta šosejas skrējienos 2. posms (30.05.2010., 9.96 km, 46:12)

Grūta, bet interesanta cīņa, kas vainagojās ar jaunu personīgo rekordu 10 km distancē. Pirmajā kilometrā mani noķēra kāds vecāka gada gājuma vīrs vārdā Jānis Adamovičs-Rāts, kurš pēc tam ilgu laiku turējās cieši aiz manis. Tas laikam dzina mani uz priekšu, tāpēc spēju noturēt labu ātrumu. Otrā apļa beigās viņš tomēr aizgāja man garām, bet es centos pārāk neatpalikt no viņa. Kādu laiku man tas arī izdevās, lai arī neskrēju viņam tik cieši aizmugurē, cik cieši viņš bija sekojis man. Taču 3. apļa vidusdaļā atsējās kreisās kurpes šņore, līdz ar ko pazaudēju kādas 10 sekundes un vīrs kļuva neaizsniedzams. Taču domāju, ka nebūtu viņu arī tāpat noķēri, jo pēdējā apļa beigās viņš spēja krietni pietuvoties vēl vienam konkurentam un finišēt man priekšā gandrīz pusminūti. Pēc finiša viņš pienāca pie manis, pateicās par labo cīņu, kā arī novēlēja tā tik turpināt skriet, un rezultāti nākšot. Patīkami!

10. Juglas apļi, 3. kārta (1.06.2010., 7.11 km, 32:56)

Nu ta beidzot Juglas apļi pilnīgi bez apmaldīšanās 🙂 Trasi beidzot zinu, tā kā atlika to tikai izskriet. Sanāca visai interesanti – skriet bija grūti, taču otrā apļa pašās beigās apdzinu divus skrējējus, kas nezināmu iemeslu dēļ negribēja cīnīties. Domāju, ka vismaz viens no viņiem ir patiešām ātrs skrējējs, jo īsi pirms tam viņš bija apdzinis mani ar pārliecinoši lielāku ātrumu, jo gribēja panākt otru, lai varētu paskriet ar to kopā un parunāties. Otrs varbūt arī tik ātrs nebiju, to biju otra apļa laikā piedzinis un viņš mani bez cīņas palaida garām. Kolēģi viņš gan iedrošināja uz cīņu ar mani, taču kolēģis teica, ka viņš cīnīties negribot un lai es skrienot vien. Tā nu skrēju vien 😀

11. Zelta keda (5.06.2010., 15 km, 1:10:46)

Bija labi kopumā. Ļoti interesanta cīņa ar Aivars703 līdz pat pēdējiem metriem, kuros tomēr konkurents izrādījās pārāks par aptuveni sekundi. Bet interesanti, ka starta līniju šķērsoju aptuveni sekundi pēc Aivara (to varēja redzēt pēc sacīkstes izkārtajās lapās – aptuveni attiecīgi 14 un 15 sekundes pēc starta šāviena), tā kā faktiskais čipa laiks mums varētu būt ārkārtīgi līdzīgs (atšķirties par sekundes simtdaļām vai, labākajā gadījumā, kādu desmitdaļu..). Taču rezultātu lapā pagaidām vismaz čipa laiki nav salikti, nez, vai būs..

Grūti gan man bez Garmin gāja, nebija ne jausmas par savu tempu, tāpēc arī par aptuveni minūti un 4 sekundēm atpaliku no sava personīgā rekorda, bet mierinu sevi ar domu, ka rekords tika uzstādīts Ozolnieku gludajā trasē, bet šeit tomēr arī viens neliels kalniņš bija.

12. Biķernieku bizons, 2. kārta (7.06.2010., 2.84 km, 12:50)

Pāris skriešanas entuziastu sarīkots pasākums tajā sezonas daļā, kad nenotiek Baložu bizons. Biķernieku mežā nomērīts kilometru garš aplis, katrs var izvēlēties, cik apļus skriet. Man sanāca pirmajiem diviem apļiem nejauši nogriezt startu, tāpēc noskrēju nedaudz mazāk kā vajadzēja. Pagaidām vispār šis pasākums nekur plaši nav reklamēts, es par to uzzināju no sava darba kolēģa, kura draugs šo rīko.

13. Biķernieku bizons, 5. kārta (28.06.2010., 3.83 km, 18:02)

Ārkātīgi karsts laiks. Ilgi nebiju skrējis, tāpēc īpaši negribēju uzreiz pārcensties ar ātrumu.

14. Juglas apļi, 5. kārta (29.06.2010., 7.08 km, 34:34)

Jā, ilgais neskriešanas periods ir darījis savu – nav vairs ne ātruma, ne izturības. Otrā apļa vidū vairs nespēju noturēt to pašu minimālo ātrumu, tomēr uz beigām atkal saņēmos. Varbūt ātruma zudums daļēji skaidrojams ar karsto laiku, kā arī ar faktu, ka no rīta uz darbu un tālāk no darba uz Juglu braucu ar velosipēdu. Ierados starta vietā brīdī, kad tika sākta piecu sekunžu atskaite līdz startam.. Tā kā vēl pat nebiju pārģērbies, startēju individuāli piecas minūtes vēlāk.

15. Biķernieku bizons, 6. kārta (05.07.2010., 3.81 km, 17:52)

Par 10 sekundēm uzlabots pērnās nedēļas rezultāts šī paša skriešanas seriāla iepriekšējā kārtā, lai arī laiciņš bija pat vēl karstāks – šodien Latvijā esot reģistrēta temperatūra +32.1 grāds pēc Celsija, līdz ar ko pagaidām šī bijusi šī gada karstākā diena..

16. Pludmales skrējiens “Bruņurupucis” (10.07.2010., 6.35 km, 28:49)

Četri faktori liecināja par to, ka nekāds labais rezultāts man te nav gaidāms – 1) devos uz Majoriem ar velosipēdu (nobraucu ~31.5 km no Pļavniekiem), 2) šodien ir kārtējā šī gada pagaidām karstākā diena; 3) jāskrien pa pludmales smiltīm; 4) skrēju basām kājām. Tomēr, neskatoties uz to visu, rezultāts sanāca fantastiski labs, tādu ne tuvu necerēju, es vienkārši lidoju! 🙂 Nevaru to pat izskaidrot. Pēc sacīkstes pikniks pie teicamnieka, peldes jūrā un brauciens mājup ar velosipēdu. Protams, Jūrmalas ieliņās sanāca nomaldīties un kopā šodien nobraucu ~86 km..

17. Ielūdz Ozolnieki, 4. kārta (11.07.2010., 9.93 km, 49:21)

Vakar jau bija karsti, bet šodien bija daudz trakāk. Ozolnieki nav pie jūras, kā arī starts tika dots tikai 11:30, līdz ar ko skriet sanāca pašā karstākajā dienas daļā, kad temperatūra, domājams, bija pārsniegusi 30 grādu robežu.. Karstums lika par sevi manīt, un skriet bija drausmīgi grūti. Pirmais aplis (5 km) vēl sanāca tīri ātrs – 23:29. Taču uz tā beigām jau jutu, ka nāk virsū miriens un apsvēru domu otru apli vairs neskriet. Taču galu galā tomēr uzsāku arī otru apli un tajā vairs ātrumu turēt nekādi nespēju, tas krita arvien zemāk un zemāk. Apmēram 7. kilometrā panācu kādu biedru, kurš bija pārgājis soļos, un apdzinu viņu ar savu nīkulīgo ātrumu ~5:20 – 5:30 min/km.Viņš arī atsāka skriet un iesēdās man astē, un tā nu turpinājām lēnā garā skriet tālāk ar cerību tikt līdz finišam. Zināju, ka viņš uz beigām gan jau gribēs mani apdzīt un man nebūs nekā, ko likt pretī. Tā arī notika – kādus pārsimts metrus pirms finiša biedrs sāka paātrināties, un es arī vēl sākumā mēģināju turēties līdzi. Bet pašās beigās viņa finiša spurtam nekādi nevarēju pretoties un viņš mani apdzina. Pēc finiša nespēju pat kājās normāli nostāvēt, atsēdos pie koka iemalkot no atlikušās līdz paņemtās pudeles (šīs bija arī manas pirmās sacensības, kurās izlēmu skriet ar pudeļu jostu) un tikai pēc brītiņa slējos kājās nedaudz pastaigāt. Biedrs pateicās man par viņa `aizvilkšanu` līdz finišam. Pēc sacensībām – dušas, apbalvošanas noskatīšanās un sm72 sarīkots pikniks pie Ozolnieku dīķa.

18. Biķernieku bizons, 7. kārta (12.07.2010., 3.79 km, 17:50)

Atkal kārtējā gada karstākā diena. Pa dienu temperatūra uzkāpa līdz 33 grādiem, bet sacensību laikā nokritās līdz 32. Tomēr pa meža ēnu bez krekla skrējās tīri labi un sanāca par 2 sekundēm uzlabot savu personīgo rekordu šajā trasē, ko uzstādīju pērnnedēļ. Varbūt tādēļ, ka pirmo reizi sacensībās piedalījos bez krekla.

19. Juglas apļi, 6. kārta (13.07.2010., 7.12 km, 33:39)

Atkal gada karstākā diena – kaut kur Latvijā reģistrēti 34.8 grādi.. Skrēju bez krekla un ar divām sāļu šķīduma pudelēm.

20. Biķernieku bizons, 8. kārta (19.07.2010., 3.79 km, 17:14)

Beidzot vairs nav TIK karsts, tikai kādi 23 – 25 grādi, laikam tāpēc arī jauns rekords, ievērojami labojot veco.

21. Biķernieku bizons, 9. kārta (26.07.2010., 3.78 km, 16:49)

Likās, ka šodien labi neskriesies, jo biju vēl piekusis pēc vakardienas 17 km skrējiena. Taču skrēju, cik spēju, un rezultātā atkal jauns rekords – par 25 sekundēm uzlabots pērnās nedēļas sniegums.

22. Juglas apļi, 7. kārta (27.07.2010., 7.13 km, 32:54)

Pirmais aplis – 16:11. Ļoti gribējās labot savu pirms astoņām nedēļām uzstādīto rekordu, bet otrais aplis, kā jau ierasts, skrējās lēnāk. Tuvojoties finišam, likās, ka būs uz robežas – palikuši vēl vairāk kā 200 m, bet līdz rekordam tikai nepilna minūte. Saņēmos, cik spēju, lai finiša sprintā tomēr izrautu jaunu rekordu – par 2 sekundēm..!

23. LSC vienas stundas skrējiens (01.08.2010., 12.76 km, 1:00:00)

Šāda veida sacensībās, kur noteikts tiek laiks nevis distance, vēl nebiju piedalījies. Bija interesanti. Notika tas Daugavas stadionā, līdz ar ko šīs izvērtās arī par manām pirmajām stadiona sacensībām. Daudzi apdzina mani par daudziem apļiem, es apdzinu daudzus citus par daudziem apļiem, un tiesnešiem radās zināmas problēmas ar apļu skaitīšanu daudziem skrējējiem. Saviem apļiem, protams, pats sekoju līdzi, tādēļ man par vienu apli vairāk kā noskrēju neieskaitīja (bet gribēja) 🙂 Uz šo skrējienu biju paņēmis līdzi ne tikai sievu, bet arī CouchSurferi no Parīzes Thomas Desaunay.

24. Kuldīgas pusmaratons (07.08.2010., 5.3 km, 23:13)

Uz Kuldīgu devos ar velosipēdu, bet, neskatoties uz to, kā arī neskatoties uz milzīgo karstumu (vismaz 30 grādi) un palielināto gaisa mitrumu, tomēr noskrējās ļoti ātri, pie tam, lai arī bija grūti, tomēr šīs nebūt nebija smagākās sacensības, kādas gadījies piedzīvot. Šīs bija arī tādas kā jubilejas sacensības – jau trīsdesmitās šajā gadā!

25. Ielūdz Ozolnieki, 5. kārta (15.08.2010., 9.97 km, 46:51)

Likās, ka galīgi nevarēšu paskriet, jo aizvakar un vakar biju pabijis divās dažādās kāzās ar izēšanos, bet ne ogļhidrātu, un no tā izrietošajām sekām. Arī pabrokastot šorīt biju dabūjis tikai pa ceļam no kāzu vietas uz Ozolniekiem, kādā šosejas malā esošā kafejnīcā. Knapi arī paspēju uz startu, kā arī knapi pietika degviela – pēdējos kilometros jau braucu stingrā degvielas taupīšanas režīmā, ar pazeminātu ātrumu, izslēgtu gaisa pūtēju un radio 🙂

Tomēr man nelikās tik grūti, kā iepriekšējā Ozolnieku reize, kad patiešām otrajā aplī nāca virsū miriens un aplis sanāca par 2-3 minūtēm lēnāks kā pirmais..

Bija interesanti, praktiski visus 10 km noskrējām ar Aivaru703 cieši viens aiz otra. Pirmajā aplī es pa priekšu, bet otrajā – viņš. Viens otro apli es nebūtu spējīgs tik ātri noskriet (sanāca ātrāks nekā pirmais.. iespējams, manas pirmās sacensības, kurās beidzot tiku pie `negative splits`), bet, ko darīt, nācās skriet pakaļ Aivaram, nedrīkstēja atpalikt ne par mata tiesu. Tā nu mēs tur vieni skrējām, neviens cits nebija redzamības attālumā ne uz priekšu, ne aizmuguri.. 😀 Tā kā finiša sprinti nav mana stiprā puse, likās, ka būs atkal ierastais scenārijs, kad finišā neko nespēju izdarīt, bet šoreiz tomēr spēju! Tā teikt – atriebe par Zelta kedu 🙂

Noskrēju tikai 39 sekundes lēnāk par savu personīgo rekordu 10 km distancē, kas, ņemot vērā ārkārtīgo karstumu, liekas pat ļoti normāli.

26. LSC 2010. gada čempionāta šosejas skrējienos 5. posms (21.08.2010., 4.95 km, 21:10)

Pirms skrējiena biju nobriedis tam, ka šodien man ir jālabo savs personīgais rekords piecu kilometru distancē (22:02, šā gada 27. martā, LSC 1. posmā) un jāpalien zem 22 minūtēm. Uzsāku sparīgi, ātri, bet jau pēc ~1 km mani noķēra un apdzina Ivars no VSK Noskrien. Nolēmu mēģināt turēties līdzi, jo nospriedu, ka mūsu ātrumi varētu būt visai līdzīgi, nav tā, ka viņš būtu daudz ātrāks par mani. Rezultātā gandrīz visu distanci noskrēju cieši aiz viņa, bet pēdējā puskilometrā vai nedaudz pirms tam viņu pat izdevās apdzīt (viņš vairs nepretojās :)). Rezultātā patiešām tiku pie jauna rekorda, pie tam pārliecinoši – no vecā nomesta nepilna minūte!

27. O! Kartes nakts skrējiens (21.08.2010., 4.92 km, 21:29)

Otrās sacensības ŠODIEN, kurās atkal palīdu zem 22 minūtēm. Tā kā – ja nebūtu skrējis no rīta, tad šeit vienalga būtu labojis savu rekordu piecos kilometros 🙂 Te gan drūzma bija pamatīga, it sevišķi startā, taču, neskatoties uz manu skriešanu pa ārmalām, lai izvairītos no pūļiem, sanāca tikai 4.92 km. Arī Alīna un Laura šeit krietni laboja savus personīgos rekordus 5 km distancē.

28. Juglas apļi, 9. kārta (24.08.2010., 7.03 km, 31:55)

Jauns rekords šajā trasē! Vecais labots par nepilnu minūti jeb 59 sekundēm! Tā neko. Turklāt braucu uz skriešanu ar velo, bet, atgriežoties mājās, nācās secināt, ka ar velo kopš 8. aprīļa nu esmu nobraucis 1001.9 km, kas nozīmē to, ka esmu izpildījis vēl vienu punktu no sava saraksta – nobraukt ar velo 1001 km. Forši!

29. LSC 2010. gada čempionāta stadiona skrējienos 6. posms (28.08.2010., 5.04 km, 21:05)

Atkal uzlaboju savu rekordu piecos kilometros. Līdz šim stadionā biju skrējis tikai reizi – stundas skrējienā. Bija klusa doma, ka varbūt šoreiz varētu zem 21 minūtes izdoties palīst, bet tomēr nesanāca. Starts bija ļoti ātrs, pirmais kilometrs noskrējās dažas sekundes pat zem četrām minūtēm.. Tomēr otrā sacīkšu daļa sanāca daudz lēnāka par pirmo (kāds brīnums! :)) un pēc finišu biju pilnīgi bez spēka.

30. Vecāķu skrējiens (05.09.2010., 10.08 km, 46:03)

Skriešana bija pa pludmali un pa mežu. Pirms starta bija tāda kā piekusuma sajūta un likās, ka diez kāds labais rezultāts laikam nebūs. Pēc ieskriešanas mežā nācās secināt, ka jāskrien vai nu pa mīkstām sūnām vai irdenām smiltīm, kā arī ir pietiekami kalnains relfefs. Līdz tam pa pludmali bija skrējiens ļoti labi, bet pa šādiem apstākļiem gan diez kas nebija. Tomēr turējos un skrēju, cik spēju. Pirmie 5 km tika pieveikti 23 minūtēs un 15 sekundēs. Ja tā pat tiktu pieveikta arī otra puse, nebūtu tālu no sava personīgā rekorda 10 kilometros – 46:12. Tomēr apzinājos, ka startu biju paņēmis par strauju un otrā puse man, kā ierasts, būs lēnāka. Tomēr mežs nebija 5 km garumā, kā bija teikts nolikumā, bet gan krietni mazāk – nepilnus 3 km. Līdz ar to lielākā otrās puses daļa bija pa pludmali, kur skrējās lieliski, tāpēc sāku savā prātā apsvērt iespēju uzražot tomēr jaunu personīgo rekordu. Izskrienot pludmalē, mēģināju atjaunot tempu uz ~4:30 min/km. Pēc sešu kilometru pieveikšanas, sarēķināju, ka, skrienot atlikušos 4 km ar šādu tempu, finiša laikam vajadzētu būt ap 46 minūtēm. Gluži viegli jau šādu tempu uzturēt nebija, bet skrēju, cik spēju. Kad Garmin rādīja, ka palikuši vairs tikai 100 metri, ko diegt, redzēju, ka līdz finišam vēl ir krietni vairāk.. Rezultātā ar visu manu ātro skriešanu es nedabūtu jaunu rekordu tikai tāpēc, ka būtu noskrējis vairāk par 10 km. Saņēmos pēdējos pārdesmit metros un finišēju ar laiku 46:03 un noskrietiem 10.08 km. Tātad vecais rekords uzlabots par 9 sekundēm! 🙂

31. Juglas apļi, 10. kārta (07.09.2010., 7.11 km, 31:37)

Pēdējā Juglas apļu kārta šajā gadā aizvadīta un šis seriāls noslēgts ar jaunu rekordu. Forši!

32. Nike Riga Run stafete (12.09.2010., 2.55 km, 10:07)

Interesants pasākums. Stafeti līdz šim nekad nebiju skrējis, tāpēc nezināju, kā būs ar kociņa nodošanu, bet viss bija kārtībā. Startēju pirmais no četriem komandas dalībniekiem. Skrējiens padevās ļoti ātrs, biju cerējis varbūt veikt šo posmu ar vidējo ātrumu 4 min/km, un tas patiešām arī izdevās. Beigās nodevu kociņu Alīnai, bet piemirsu, ka jāpaskrien vēl līdz finiša līnijai, jau apstājos, bet Alīna kaut ko uzbļāva, tad atcerējos un iesprintoju finišā 🙂

33. Biķernieku bizons, 10. kārta (13.09.2010., 3.76 km, 16:58)

Kaut kā īsti neskrējās, kā arī mežā bija sakrituši koki, kuriem nācās lēkt pāri, kas arī, protams, bremzēja.

34. Sportlat Valmieras maratons (19.09.2010., 21.31 km, 1:37:35)

Super sacīkste, ļoti interesanta, arī ne pārāk grūta. Liekas, ka vieglākais no maniem līdz šim pieveiktajiem pieciem pusmaratoniem. Grūtības nesagādāja ne kalniņi, ne spēcīgās lietus gāzes, kas ik pa laikam izmērcēja gluži slapju līdz pat ādai. Sanāca arī jauni rekordi pirmajos 10 km un pirmajos 15 km..

35. LSC 2010. gada čempionāta šosejas skrējienos 6. posms (25.09.2010., 9.96 km, 44:55)

Super laiks skriešanai – beidzot atkal augstajos padsmitos grādu, kā arī spīd saulīte un ir patīkami silts. Pirmos 5 km noskrēju 22:33, bet otros piecus sanāca pat ātrāk – 22:22. Ļoti labi skrējās, neskatoties uz nelielo apslimšanu, kakla sāpēšanu un tādām lietām. Rezultātā līdzšinējais rekords 10 kilometros labots par minūti un 8 sekundēm! Forši, forši..

36. Biķernieku bizons, 11. kārta (27.09.2010., 3.81 km, 17:08)

Iesāku prātīgi, turpināju lēnā garā, pabeidzu gan ātrāk, bet pie rekorda, protams, netiku. Tomēr galvenajam organizatoram tas netraucēja secināt, ka viņš kādu laiku nu jau nav redzējis nevienu tik ātri skrienam.. 🙂

37. LSC 2010. gada čempionāta stadiona skrējienos 7. posms (02.10.2010., 3.09 km, 11:50)

Bija pamatota cerība izskriet zem 4:00 min/km, ko jau iespēju nesen notikušajā Nike Riga Run skrējienā. Tiesa, tas bija par puskilometru īsāks, toties ne pa stadionu, ar nelieliem kāpumiem. Tā kā tas arī izdevās, vidējais ātrums sanāca fantastisks – 3:49 min/km. Pašam likās, ka skrienu diezgan lēni, jo skrēju barā ar pašiem ātrākajiem skrējējiem (mani izsauca stāties uz stara līnijas kā pašu pirmo, tāpēc man bija jāstartē no iekšmalas un jāmaisās visiem ātrajiem pa kājām ;)), bet, paskatoties Garmin rādījumos, nācās secināt, ka visu laiku turos zem 4:00 min/km, līdz ar ko paātrināties nebija vajadzības. Finiša sprintam gan spēka vairs nebija, līdz ar ko palaidu vienu skrējēju sev garām.

38. LSC rudens kross (09.10.2010., 7.35 km, 33:38)

No rīta bija ļoti auksts – vien pāris grādi virs nulles un Biķernieku mežā, ejot uz starta vietu, bija vērojama tādā kā migliņa, zāle aprasojusi un skriet it nemaz negribējās. Tomēr pats skrējiens bija visai patīkams un sanāca arī ļoti ātrs – 4:34 min/km priekš tik kalnainas trases man ir ļoti augsts rezultāts. Kā no starta aizskrēju, tā arī viens noskrēju abus apļus – nevienu neapdzinu, un neviens arī neapdzina mani. Priekšējie jau pirmajā pusaplī atrāvās ārpus redzamības robežas, bet es, liekas, līdzīgi izrīkojos ar aizmugurē skrienošajiem. Alīna tika pie medaļas un diploma par izcīnīto pirmo vietu savā vecuma grupā. Līdz 3. vietai kopvērtējumā viņai pietrūka vien četras sekundes..

39. LSC 2010. gada čempionāta šosejas skrējienos 7. posms (16.10.2010., 15.01 km, 1:09:29)

Galīgi nebija skrienamā diena, visi iespējamies traucēkļi, kādus varētu iedomāties. Ja no rīta vēl tā daļēji spīdēja saulīte, tad, dodoties uz Mežaparku, sāka snigt slapjš sniegs, kas līdz ar startu vēl pieņēmās spēkā. Slapjš biju faktiski jau, stāvot uz starta.. Arī aukstums darīja savu (vien +1 grāds, braucot uz Mežaparku), tādēļ skrēju ar garo roku vamzi, vien bikses atstājot īsās. Papildus smagums tātad..

Vakar vakarā nezināmu iemeslu dēļ man sāka ļoti sāpēt vēders, nevarēja pat muguru iztaisnot, kur nu vēl pārvietoties. Šorīt jau bija krietni labāk, bet kaut kādu nelielu sāpi tomēr vēl juta. Skriešanas laikā it kā gan traucēja minimāli, bet nu tomēr. Uzreiz pēc starta likās, ka nebūtu slikti aiziet uz tualeti vēlreiz, lai arī pirms pusstundas jau biju tur pabijis. Neko, skrēju vien. Pirmspēdējā (piektajā) aplī sāka vēl vairāk gribēties, bet pēc finiša jau pārgāja visa gribēšana.

Vakardienas basajā skrējienā biju kaut kā neveiksmīgi sasitis kreisās kājas pēdas priekšpusi – vai nu pret cieto zemi vai arī uzminot uz kāda akmens vai kā cita. Šodien jau tur bija redzams tāds kārtīgs zilums un, izdarot uz šo vietu spiedienu, parādījās arī sāpe. Skrienot to gan jutu minimāli.

Pirmos trīs apļus skrēju plecu pie pleca ar kādu pavecāku vīru, bet ceturtā apļa vidusdaļā tomēr spēju no viņa sākt nedaudz atrauties. Finišā jau biju viņam priekšā ārkārtīgi lielu gabalu.

Ar šo beidzot ir kritis mans rekords 15 kilometros, kas turējās nepārspēts kopš pērnā gada Ozolnieku ziemas skrējiena 6. decembrī – 1:09:42. Toreiz gan tikai 14:89 km bija sanācis noskriet. Šoreiz rekords labots gan tikai par 13 sekundēm, bet, ņemot vērā visus iepriekš minētos apstākļus, varu vien priecāties par to, ka vispār izdevies labojums.

40. Ozolnieku pusmaratons (23.10.2010., 21.11 km, 1:34:34)

Likās, ka tikai pirms nedaudz vairāk kā mēneša Valmieras pusmaratonā uzstādīto rekordu būs grūti pārspēt. Līdz ar to bija zināmas bažas, ka šis, nu jau mans sestais pusmaratons karjerā un piektais šajā gadā, varētu kļūt par pirmo, kurā nespēju uzstādīt jaunu personīgo rekordu. Arī laika apstākļi nelutināja – lija visu pusmaratona laiku bez pārtraukumiem, bija jāskrien, izvairoties no peļķēm un arī bija visai auksts, lai arī tomēr dažus grādus siltāks nekā pirms nedēļas.

Tomēr, kā sāku skriet, tā arī visu distanci noskrēju praktiski vienādā ātrumā, vidējo tempu noturot necerēti augstu – 4:28 min/km. Līdz ar to Valmieras rekords labots dramatiski – par 3 minūtēm un 1 sekundi. Tik liels uzlabojums iepriekš piedzīvots vien pēc mana pirmā pusmaratona, ko pērnā gada septembrī noskrēju Valmierā – savā otrajā pusmaratonā jaunajā gadā Cīrihē noskrēju par 4 minūtēm un 40 sekundēm labāk.

Startā vesels bars mani apdzina un aizskrēja prom, jo startēju no pašas priekšas – no otrās rindas. Taču laika gaitā vienu pēc otra panācu un apdzinu vairākus skrējējus, tostarp tādus, kurus nekad iepriekš nebiju varējis apspēt. Tāpat starp tiem, kas mani tā arī nepanāca, bija tādi, kuri man līdz šim vēl nekad nebija piekāpušies.. 🙂 Beidzot es skaidri jūtu savu smago treniņu efektivitāti, ir jūtams progress. Ir atmaksājies mans tempo treniņš lietus laikā nakts melnumā gar šosejas malu, ir atmaksājies mans pēdējais ļoti smagais intervālu treniņš stadionā, arī nakts melnumā un lietū, kā arī vējā un aukstumā. Tāpat arī visi mani baskāju skrējieni pa auksto zemi un peļķēm devuši savu labumu.

Vēl kāds interesants fakts – kopš Valmieras pusmaratona, kurš taču bija tik nesen, tikai pirms mēneša un nedēļas – līdz šai dienai biju paguvis uzstādīt jaunus personīgos rekordus trijās dažādās distancēs – Valmieras pusmaratonā (1:37:35), LSC 10 km skrējienā (44:55) un LSC 15 km skrējienā (1:09:29), kurš notika tieši pirms nedēļas. Taču šajā Ozolnieku pusmaratonā sanāca labot visus šos trīs rezultātus uzreiz.. Pirmos 10 km veicu par 5 sekundēm ātrāk kā rekords (44:50), pirmos 15 – par veselām 2 minūtēm un 10 sekundēm ātrāk (1:07:19), bet pusmaraotnu – par 3 minūtēm un sekundi (1:34:34). Tāpat laboju arī savu 12 km rekordu, pirmos 12 km noskrienot 53:20, bet te jāatzīst, ka 12 km tā nopietni sacensībās skrējis neesmu, vien bijuši divi kalnaini krosa skrējieni – pavasarī Biķernieku mežā un 1. maijā Vīlandē.

41. Siguldas kalnu skrējiens (30.10.2010., 10.84 km, 1:06:12)

Ļoti smags skrējiens. Tai pat laikā ļoti interesants. Starts notika Siguldas slēpošanas kalna pakājē, un līdz ar to uzreiz pēc starta nācās skriet augšā stāvajā kalnā. Sākumā mēģināju skriet, bet vēl nebija sasniegts ne kalna vidus, kā nācās pāriet soļos. Tā gan darīja arī lielākā daļa konkurentu. Augšā jau biju bez spēka, bet tālākos pārdesmit metros atguvu elpu un atjaunoju normālu ātrumu taisnajā posmā. Visa apļa laikā pavisam bija četri šādi milzonīgi lielie kalni, kuros augšā varēja tikt tikai, lēnām kāpjot. Tā darīja visi, līdz ar to pozīcijas zaudētas īpaši netika – daži mani šajos augšupceļos apsteidza, dažus apsteidzu es, bet toties taisnajos posmos es apdzinu krietni vairāk nekā apdzina mani. Trase dubļaina, visai slidena, taču es ar saviem La Sportiva Crosslite apaviem slīdēju krietni minimāli, salīdzinot ar citiem, kas mēģināja skriet ar asfalta apaviem. Kopumā skrējiens ļoti patika!

42. Tautas skrējiens `Apkārt Carnikavai 2010` (14.11.2010., 11.33 km, 50:58)

Labi noorganizēts pasākums – lai arī jau ap skrējiena vidusdaļu paliku viens (priekšā skrienošais vairs nebija redzams), tomēr visas zīmes pamanīju un Carnikavas dambjos, mežos un celiņos nenomaldījos. Bija teikts gan, ka jāskrien būšot 12 km, tāpēc pēc 11 kilometriem sāku saņemties pēdējā kilometra paātrināšanai, kad pamanīju, ka te jau startā skrēju un teju teju jau būs finišs.. Sanāca krietni īsāks gabals, bet ātrums apmierina, ņemot vēl vērā, ka bija kalniņi, kā arī dubļi (vienā vietā tā saslīdēju, ka gandrīz nokritu, citur sanāca spolēties uz vietas).

43. Rembates aplis 2010 (18.11.2010., 10.89 km, 47:22)

Fantastiski ātrs skrējiens sanāca Valsts svētkos Latvijai par godu. Pamatā skrējiens sastāvēja no dažiem posmiem – redzu priekšā tālumā bariņu skrējēju, sāku ķert viņus rokā, pietuvinos, mēģinu turēties līdzi, apdzenu, un sākas viss no gala – noskatu nākamo bariņu un aidā! Uz skrējiena beigām bariņi gan kļuva mazāki – līdz viena cilvēka sastāvam. Bet, kopš izklīda starta burzma, mani neviens tā arī līdz finišam neapdzina. Pirmie 10 km sanāca ar jaunu 10 km rekordu, uzlabojot esošo (44:55) par vairāk kā minūti un līdz ar to izpildot to, ko biju plānojis savā sarakstā – izskriet 10 km no 44 minūtēm. Arī laiciņš ideāls – ja vēl pa ceļam līņāja, tad lietus pārtrauca līt jau pirms starta un skrējiens notika sausos laika apstākļos, vien segums bija mitrs.

44. Rogainings `Lielā bajāru pastaiga` (27.11.2010., 27.65 km, 3:21:53)

Pirmo reizi pamēģināju piedalīties rogainingā. Ļoti patika. Šis gan bija tāds ļoti vieglais variants speciāli priekš tādiem pilnīgiem iesācējiem kā manis. Bija jāpiedalās komandās un mūsu komanda divu cilvēku sastāvā ieguva godpilno 3. vietu savā komandu grupā sešu komandu konkurencē – laikam jau ārkārtīgi veiksmīga debija.. No maksimāli iespējamajiem 100 punktiem savācām 95 punktus – pietrūka laika tikai diviem kontrolpuntiem attiecīgi 2 un 3 punktu vērtībā pie paša starta/finiša. Ieskrējām finišā kā pati pēdējā komanda 5 minūtes pirms kontrollaika beigām (augstāk pierakstītais laiks ir kustēšanās laiks, izrēķinātas ārā tīrās stāvēšanas pauzes). Droši vien kādreiz būs jāpiedalās atkal, lai gan šobrīd skriet gan vairs negribas 😉 Tik daudz mūžā nebiju noskrējis, tik ilgi arī ne.

Šīs arī bija manas jubilejas sacensības – šogad jau 50. skriešanas sacensības! Ir OK!

45. Ozolnieku ziemas skrējiens (12.12.2010., 15.01 km, 1:10:52)

Baigie sniegi sasniguši, ceļi pārsvarā netīrīti, labākajā gadījumā daudz maz pieblietēts sniegs ar nedaudz pa virsu uzkritušu irdenu sniegu (sniga arī visu laiku), bet pārsvarā sniega putra un irdens sniegs. Vietām spolējās, vietām nedaudz saslīdēju, bet ar savu krosa apavu sniegumu kopumā esmu apmierināts, tieši tāpat kā ar šādos apstākļos sasniegto rezultātu, pēdējos dažos simtos metru spējot vēl pacīnīties un apdzīt divus konkurentus, kurus normālos apstākļos vēl nekad nebiju apspējis..

46. Coastal Trail Series, Anglesey pusmaratons (22.01.2011., 24.8 km, 2:31:43)

Coastal Trail Series 5. posms pa Anglesey salu Velsā bija tiešām smags, bet arī ļoti patīkams skrējiens savā ziņā. Kā jau krosa skrējienos, bija gaidāms, ka reāli nāksies noskriet nedaudz vairāk par solīto pusmaratonu, bet šoreiz sanāca nedaudz vairāk nekā tikai nedaudz vairāk. Kalni bija briesmīgi, bet tajos posmos, kur nebija jārāpjas klintī, skriešana bija forša. Pēc apaļiem 22 noskrietiem kilometriem taka nogriezās no kārtējā asfaltētā posma un aizvijās stāvus augšā klintī. Šajā vietā kāds vīrs, kas regulēja, lai visi patiešām tur aizskrien pareizi, teica, ka nu jau vairs līdz finišam atlikusi tikai jūdze.. Tomēr bija jūdze, pēc kuras vēl viens kilometrs, pēc kura vēl nedaudz 😉 Līdz šai vietai biju iekrājis jau ~4,5 minūtes rezervē līdz vidējam tempam 6 min/km, taču pēdējais milzonīgi lielais kalns visu sapostīja un rezultātā vidējais uzkāpa virs sešām minūtēm. Bet nekas, šāda veida skrējieniem arī ir savs šarms. Pēc uzskriešanas (precīzāk – uzkāpšanas) šajā stāvajā kalnā, kurā kāpjot, dzirdēju, kā no kalna augšas jau mani sauc Alīna, kura skrēja 10 kilometrus un startēja stundu pēc manis, lejupceļā viņu arī panācu un apdzinu, jo viņa bija jau visus savus spēkus izlikusi. Laura (arī 10 kilometru skrējēja) finišēja kādas padsmit sekundes pirms manis un paguva mani vēl finišā nobildēt 🙂

Esmu arī ļoti apmierināts ar savu rezultātu – laiks, protams, nav nekāds spīdošais, ja skatāmies tikai uz noskrieto attālumu, bet, ņemot vērā reljefu, kā arī to, ka vienā posmā nedaudz nomaldījos nost no takas, skrienot līdzi kādam citam vīriņam, līdz ar ko uzskrējām veltīgi vienā nelielā paugurā un pēc tam atkal lejā, pamanot citus skrējējus, tad viss ir OK. Arī mana ieņemtā vieta izskatās visai cienīgi – 41. no 168 dalībniekiem.

Pusmaratonistu starts

47. Hervis Prāgas pusmaratons (2.04.2011., 21.19 km, 1:39:22)

Apraksts tapšanas stadijā..

48. LSC stadiona skrējienu 1. posms (9.04.2011., 10.25 km, 42:53)

Ļoti labi skrējās, ilgi tā nebija bijis, ātri un bez lielas piepūles. Neskatoties uz vietām ļoti spēcīgo pretvēju, laboju savu 10 kilometru rekordu par vairāk kā 2 minūtēm. Vēl jo vairāk – noskriet pēc Garmin datiem sanāca par 250 metriem vairāk. Apļu skaitītāja man gribēja ieskaitīt jau par vienu noskrietu apli vairāk, bet biju godīgs un divas reizes mēģināju tiekt, ka man vēl tomēr jāskrien vairāk 🙂 Alīnu apdzinu par 5 apļiem. Arī pirmajos 5 kilometros sanāca jauna rekords laiks – 20:46.

49. Pavasara kross, Latvijas čempionāts krosa skrējienā (16.04.2011., 8.02 km, 36:27)

Ļoti labs skrējiens, ļoti patika. Pirmais aplis bija diezgan grūts, bet pēc pirmā kilometra tālāk līdz pat finišam mani vairs neviens neapdzina.. Pirmā apļa beigās sāku justies diezgan spēcīgi un nākamajos trīs apļos šīs sajūtas tikai pieņēmās spēkā. Visu laiku mēģināju kādam turēties līdzi, tad to apdzinu un nolūkoju nākamo upuri. Katrā aplī apdzinu pa kādiem 3-4 sāncenšiem, bet pēdējā aplī vispār kādus 10 (varbūt kādi no tiem bija jau atpalikuši par apli, nezinu), tostarp arī Edgaru Porciku, kuram gan bija divi objektīvi attaisnojumi – viņš bija 3. aplī piedzīvojis kritienu, kā arī no rīta jau pieveicis LSC šosejas skrējienu 1. posma sacensības 5 km distancē. Trešajā aplī mani par apli paguva apdzīt pirmais piecinieks. Trasē vietām vēl sniegs, vietām dubļi, bet pārsvarā viss skrienams.

50. Skrējiens apkārt Vīlandes ezeram (1.05.2011., 11.81 km, 52:41)

Ideāli patika, pat vēl labāk nekā pērngad. Visu skrējienu skrējās ļoti viegli un labi, arī ļoti ātri, kaut arī bija sajūta, ka visu laiku skrienu tā vieglā tempā un, ja vajadzētu, varētu arī skriet ātrāk. Pēdējos pāris kilometros vairs nekam netaupījos un sanāca attīstīt ātrumu pat zem 4:00 min/km. Sasniedzu negative splits. Alīna un Laura arī labi noskrēja.

51. Juglas apļi, 1. kārta (03.05.2011., 7.11 km, 31:09)

Gribējās šeit izdarīt divas lietas – noskriet ar jaunu personīgo trases rekordu un sasniegt `negative splits`. Izdarīju abas!

52. Stipro skrējiens 3 (4.05.2011., ~6.5 km, 45:59.3)

Ideāli patika. Daudz interesantāk un grūtāk kā pirmajā reizē (otrajā nepiedalījos). Daudz dubļu, auksta ūdens, sarežģīti pārvaramu šķēršļu. Pat jāpeld bija un jālien zem reālām dzeloņdrātīm. Forši!

53. Sportlat 1. Rīgas pusmaratons (8.05.2011., 21.16 km, 1:33:45)

Manas pirmās sacensības ar Vibram FiveFingers. Jāteic, ka viss gāja gludi, nekādu sāpju nebija (nebija jau arī plānotas), vienīgi sanāca uz pēdu priekšpusēm uzberzt tulznas (pamatā laikam dēļ lejupejošajiem kalniņiemm kuros uz pēdas priekšpuses bija papildus slodze un berze). Bet kopumā ļoti labs pasākums – uzlaboju savu personīgo rekordu! Un pie tam izdarīju to kalnainā trasē un izdarīju to ar Vibramiem! Ko vēl vairāk var vēlēties 🙂 Arī pakarsts bija.

54. Juglas apļi, 2. kārta (17.05.2011., 7.13 km, 31:10)

Lietus, odi un noskriets par sekundi sliktāk kā pērn 🙂 Nav tik traki, jo otrais aplis (15:21) krietni labāks par pirmo (15:49), kā arī vidējais temps (4:22 min/km) labāks kā pērn (4:23 min/km), kad uzstādīju rekordu.

55. Nordea Rīgas maratons (22.05.2011., 21.18 km, 1:31:55)

Baigi labi skrējās, stabili gāju uz rekordu, un to arī sasniedzu, kārtīgi labojot iepriekšējo. Agris pa ceļam bildēja. Alīna arī sasniedza jaunu rekordu. Laurai pirmais pusmaratons. Kopumā foršs pasākums!

56. LSC šosejas skrējienu 2. posms (28.05.2011., 10.03 km, 42:12)

Atkal labots rekords 10 kilometros. Skrējās labi, pirmos ~3,5 apļus cieši aiz manis turējās kāds veterāns, kurš uzvarēja savā V-60 grupā, bet pēdējā pusaplī no viņa atrāvos un finišēju pusminūti priekšā. Es toties dabūju 3. vietu savā V-18 grupā (no trim dalībniekiem..) un par to diplomu – pirmo reizi mūžā! 🙂 Skrēju Vibramos – otrās sacensības mūžā pēc nesenā Sportlat 1. Rīgas pusmaratona.

57. Juglas apļi, 3. kārta (31.05.2011., 7.16 km, 31:22)

Karsts gan šodien – ap 27 grādiem. Skrējās ļoti grūti, kaut arī pirmo apli noskrēju ļoti ātri – 15:26. Laikam varētu pat būt mans visu laiku ātrākais aplis, lai gan droši nezinu. Otrais aplis toties krietni lēnāks.. Satiku Anduli.

58. Juglas apļi, 4. kārta (14.06.2011., 7.14 km, 30:33)

Tikai šorīt atgriezos no Pekinas brauciena, kura laikā tikai trīs reizes bija sanācis izskriet, tāpēc likās, ka šodien ne uz kādu labu rezultātu cerēt nevarēšu. Taču sanāca gluži pretēji – skrējās labi, ātri, pirmajā aplī bija, kam mēģināt turēties līdzi (pirmo apli noskrēju tik ātri kā vēl nevienu Juglas apli – apaļās 15 minūtēs), un rezultātā jauns rekords, par vairāk kā pusminūti labojot veco. Laikam nedēļas atpūta no skriešanas arī kaut kā devusi labumu, esmu uzkrājis svaigus spēkus.

59. Ventspils Piedzīvojumu Parka Pusmaratons (19.06.2011., 21.27 km, 1:45:14.5)

Turēju tempu. Pirmo reizi. Ar baloniem un speciālu kreklu. Uz laiku 1:45. Kopā ar Ainaru no VSK Noskrien. Diezgan labi izdevās, finišējām vien padsmit sekundes virs minētā laika (kopējais laiks), bet čipa laiks vispār ļoti precīzs – 1:44:58.65. Sacīkstes laikā savācām aiz sevis krietnu bariņu skrējēju, kas vēlējās iekļauties šajā laikā, bet uz beigām jau tas izretinājās un pēdējā kilometrā vairs tikai vienu tipu vilkām līdzi. Arī tas beigās noplīsa un finišējām divi vien sprintā. Bija forši!

60. Juglas apļi, 5. kārta (28.06.2011., 7.14 km, 30:46)

Pirmo reizi sacensībās izmēģināju Garmin virtuālā partnera iespēju. Uzliku, lai partneris skrien ar tempu 4:17 min/km, un pats mēģināju tikt līdzi. Tādā veidā, iespējams , būtu ticis pie jauna rekorda. Pirmajā aplī viss vēl gāja labi, pēc apļa beigām atpaliku no partnera vien 7-8 metrus. Taču jau otrā apļa vidū sapratu, ka rekords šoreiz izpaliks – atpaliku jau krietnus padsmit metrus un turpināju nespēt turēties līdzi. Finišā atpalikums 41 metrs. Tomēr ļoti interesanta šī iespēja – tā kā nācās pilnīgi visu sacīksti skriet vienam pašam, jo izretošanās notika jau uzreiz pēc starta, tad laikam jau tomēr noskrēju ātrāk nekā, ja būtu skrējis kā parasti. Kādai personai tomēr mēģināju tikt līdzi, lai arī virtuālai 🙂

61. LSC šosejas skrējienu 3. posms (2.07.2011., 14.85 km, 1:07:39)

Rekordam bija noteikti jābūt, jo jau sen nebiju šo distanci skrējis, bet biju domājis, ka noskriešu krietni labāk. Augstā temperatūra (laikam ap +30 grādiem) tomēr darīja savu, un reālo spēju noskaidrošana atkal jāatliek uz vēlāku laiku. Tomēr pie rekorda tāpat tiku, lai arī iekļavos 68 minūtēs tikai tāpēc, ka distance sanāca īsāka – startējām no nepareizās vietas..

62. Pludmales skrējiens “Bruņurupucis” (9.07.2010., 6.5 km, 27:15)

Tieši tāpat kā pagājušogad arī šogad skrēju basām kājām, kas ir tikai otrās manas basās sacensības. Ļoti foršs skrējiens, ļoti patika, ļoti viegli un labi skrējās, arī ļoti ātri. Visu laiku priekšā bija mērķis, kuru ķert. To beigās arī noķēru un apsteidzu 🙂 Pēc skrējiena pasēdēšana pie teicamnieka un pēc tam sauļošanās un pelde jūrā.

63. Juglas apļi, 6. kārta (12.07.2011., 7.15 km, 30:29)

Karsts gan bija, bet laikam jau sāku pierast, jo bija doma, ka varētu šoreiz labot savu personīgo rekordu. Pirmo apli turējos līdzi Didzim, kurš, kā jau parasti, skrēja tikai vienu apli, un pabeidzu to ar laiku 15:16. Likās, ka noskrēju to krietni ātri un rekordu sasniegt būs grūti – otrs aplis jānoskrien vismaz tikpat ātri. Taču saņēmos un otro apli noskrēju vēl par trim sekundēm ātrāk – jauns rekords, par 4 sekundēm labojot veco 🙂

64. 1. Liepājas pusmaratons (17.07.2011., 21.19 km, 1:31:10)

Augstākais mērķis bija mēģināt turēties līdzi sarkanajiem baloniem, kas turēja tempu uz 1:30, bet tas īsti nebija pa spēkam. Pirmais aplis pagāja tīri normāli, uz pusotru stundu vajadzīgajā tempā, otrajā jau sāka likties, ka šādu ātrumu līdz galam laikam nespēšu izvilkt, bet trešais aplis bija ļoti smags – ātrums kritās, bija ļoti jāsaņemās, lai to atkal atjaunotu, bet tas arī īsti neizdevās (karsts jau arī bija). Tomēr finiša sprints sanāca labs, lai arī skrēju pilnīgi viens pats. Apkārtējie skatītāji finišā bļāva un uzmundrināja, un tas deva pēdējos spēkus pēdējo 100-200 metru paātrinājumam. Iepriekšējais personīgais rekords uzlabots par apaļu pusminūti, kā arī atjaunots fakts, ka savu ātrāko pusmaratonu esmu noskrējis minimālajos apavos (VFF).. 🙂

65. LSC šosejas skrējienu 4. posms (23.07.2011., 5.01 km, 19:59)

5 km zem 20 minūtēm – beidzot tas ir izdarīts! Visu sacīksti spēju turēt apmēram vienmērīgu tempu, vien pirmais kilometrs sanāca nedaudz ātrāks – 3:50. Oficiālajos rezultātos gan tika piefiksētas apaļas 20 minūtes. Laiciņš diezgan karsts.

66. Juglas apļi, 7. kārta (26.07.2011., 7.05 km, 31:54)

Šoreiz biju apņēmies nekur neskriet, ja tā drīkst izteikties.. Biju domājis izmantot šo sacensību reizi kā ātro treniņu, tas ir, skriet ātri, bet ne gluži sacensību režīmā. Nebija īsti spēka, lai skrietu pa īstam, kā arī vakardienas treniņā kreisās kājas pēdas sānos pret akmeni noberzu ādu, kā rezultātā tagad, liekas, kāju reizēm sanāk pret zemi likt citādi, lai saudzētu noberzto vietu. Rezultāts – mani lēnākie Juglas apļi šajā sezonā (32 sekundes lēnāk par otro sliktāko rezultātu) 🙂

67. Kuldīgas pusmaratons (06.08.2011., 5.37 km, 25:13)

Pirmās sacensības mūžā, kuras skrēju nepiereģistrējies. Tāpat pirmās ar huaraches sandalēm. Skrēju līdzi Alīnai, kura skrēja pa īstam. Tīri feini tā treniņa režīmā runājoties paskraidīt, kad visi visapkārt izskatās, ka mokās līdz nemaņai 🙂

68. Juglas apļi, 8. kārta (09.08.2011., 7.04 km, 30:11)

Lieliski skrējās. Ierados starta vietā ar velo gan tikai 4 minūtes pirms starta, toties jau ar piespraustu numuru un gatavs startēt. Visu dienu bija līņājis, bet tieši uz sacensību laiku lietus bija pārstājis, kas arī priecēja. Lai arī sāku strauji, kā parasti, man pa priekšu uzreiz aizskrēja divi jaunieši, bet es paliku trešais no visa kuplā pulka (tik daudz tautas sen nebija te redzēts). Tā arī trešajā vietā visu laiku skrēju, un uz apļa beigām biju jau 2. vietai pietuvojies līdz kādiem 10-15 metriem. Pirmie divi gan, kā jau biju domājis, skrēja tikai vienu apli.. Pirmais aplis man apaļās 15 minūtēs, otrs nedaudz lēnāks, bet arī ļoti labs. Visa skrējiena laikā praktiski ne reizi neieskaitījos pulkstenī, skrēju tīri pēc sajūtām, jo liekas, ka šajās sacensībās tikai tā var uzrādīt labu rezultātu (izteiktās reljefa mainības dēļ).

69. LSC šosejas skrējienu 5. posms (27.08.2011., 29.78 km, 2:35:27)

Līdz šim manas garākās sacensības. Arī karstumiņš normāls. Gribēju tikai noskriet ātrāk kā pērnās nedēļas VSK Noskrien koptreniņā Ozolniekos, kur 30-niekā vidējais ātrums man sanāca 5:24 min/km. Iesāku ļoti prātīgi, turot tempu ap 5:10 min/km. Domāju šādi noskriet pirmo pusi un otrajā pusē tad skatīties, vai varu vēl nedaudz palielināt ātrumu vai nē. Varēju pavisam nedaudz ātrāk – pirmie 15 km tika noskrieti ar laiku 1:18:34, bet otrā puse (tiesa, nedaudz mazāk – 14.78 km) ar laiku 1:16:53. Esmu ļoti apmierināts ar rezultātu. Tikai – vēl 12 km nekādi nespētu noskriet, finišu sasniedzu pēdējiem spēkiem, bet maratons jau pēc trim nedēļām.. Nezinu, kā būs. Šoreiz skrēju ar huarachēm – tāpat, kā plānots maratonā.

70. Nike Riga Run stafete (28.08.2011., 3.47 km, 13:21)

Paredzēto 2.5 km vietā katram no četriem stafetes dalībniekiem nezināmu iemeslu dēļ nācās noskriet 3.5 km.. Tomēr bija forši, ļoti ātri sanāca. Tāpat kā pērn, arī šoreiz startēju pirmais, tālāk – Vaivars, Laura un Sandis. Kopējais laiks mūsu `Pusnakts ežu` komandai – 1:01:50.45.

71. LSC stadiona skrējienu 5. posms (04.09.2011., 100 m, 13.6)

Pirmo reizi skrēju šādu distanci – 100 metrus. Gribējās tāpat vien intereses pēc pamēģināt, kā tas ir. Domāju – kā būs startēt no tās starta iekārtas, tomēr man tā nepietika. Tādas bija tikai četras, bet manā skrējienā bijām pieci. Paliku ceturtais savā skrējienā. Tomēr, manuprāt, ļoti labs rezultāts!

72. LSC stadiona skrējienu 5. posms (04.09.2011., 13.86 km, 1:00:00)

Stundas skrējiens bija viens no pasākumiem, kuru jau ilgi gaidīju, gribējās krietni labot pērnā gada rekordu un noskriet 14 km. Tomēr 14-nieks nesanāca, jo bija pakarsts, kā arī pirms tam tikko tika noskrieti arī 100 m sacensībās. Tomēr pērnā gada rezultātu uzlaboju par nedaudz vairāk kā 1 km, ir OK!

73. Juglas apļi, 10. kārta (6.09.2011., 7.12 km, 29:49)

Izlaidu šajā sezonā tikai devīto kārtu. Šodien godam aizvadīju noslēguma kārtu, gan sasniedzot jaunu PR savā ierastajā distancē (divos apļos), gan tiku pie sava labākā viena apļa laika (pirmais aplis – 14:46), gan arī pirmo reizi izlīdu no pusstundas! Tā kā sūdzēties nevaru (ja vien par to, ka drausmīgi daudz odi, tiku nejauki sakosts). Uzsākam nākamās sezonas gaidīšanu! 🙂

74. LSC stadiona skrējienu 6. posms (10.09.2011., 5.11 km, 19:25)

Gribēju beidzot tā pa īstam iekļauties 20 minūtēs piecu kilometru distancē. Jau šā gada LSC šosejas skrējienu 4. posmā 5 km biju noskrējis apaļās 20 minūtēs (bet pēc paša uzņemtā laikā – 19:59), tāpēc likās, ka stadionā vajadzētu spēt vēl nedaudz ātrāk. Taču, ka sanāks tik daudz ātrāk, nudien negaidīju. Forši!

75. Sportlat Valmieras maratons (18.09.2011., 42.57 km, 3:50:31)

Ideāli! Viss patika! Viss izdevās! Lieliska atbalsta komanda! Vairāk par manu dalību šajā pasākumā iespējams izlasīt šeit un praktiski to pašu arī šeit.

76. LSC šosejas skrējienu 6. posms (24.09.2011., 10 km, 40:18)

Ļoti labi skrējās. Šajās sacensībās patiešām izjutu to, ko nozīmē sacensībās ne tikai cīnīties pašam ar sevi, lai uzstādītu personīgo rekordu, bet arī ar citiem konkurentiem. Pēc starta paliku septītais, pirmie divi aizskrēja ātrāk, bet nākamie četri ciešā grupiņā skrēja kādus 5-10 metrus man pa priekšu. Tā noskrējām gandrīz līdz 2. apļa beigām (vairāk par 4 kilometriem), un es nekādi nevarēju saprast, kāpēc viņi no manis neskrien prom.. Nu labi, es skrēju nedaudz ātrāk nekā man varbūt vajadzētu skriet, bet nu tomēr – tie taču ir MONSTRI! Pirmo pusi (5 km) noskrēju ar laiku 20:12, pēc kā bija skaidrs, ka `negative splits` jau nu gan šoreiz laikam nesanāks – tik ātri otru pusi jau nu nemūžam nenoskriešu.

Trešajā aplī pamanīju, ka četru skrējēju bariņš sācis izkliedēties – divi no viņiem nedaudz atrāvušies, tad viens sācis iepalikt, bet vēl viens – vēl vairāk iepalikt. Trešā apļa laikā noķēru pēdējo no šī bariņa – Andi Pāži – un pirmspēdējās taisnes beigās aizgāju garām. Uzreiz mēģināju atrauties, lai viņam nerastos doma man turēties līdzi 🙂

Ieskrienot ceturtajā aplī, nākamais man priekšā bija varbūt kādus 50-100 metrus. Pārāk lielas cerības neloloju, ka viena apļa laikā varētu viņu panākt, taču skrējās labi, es vēl nedaudz pēdējā apļa sākumā ātrumu spēju palielināt, un nācās secināt, ka tomēr lēnāk viņam tuvojos gan. Apļa vidus daļā jau biju viņu noķēris un pirms pirmspēdējās taisnes sākuma aizgāju garām. Arī šoreiz mēģināju vēl nedaudz palielināt ātrumu, cik nu tas bija manos spēkos, lai sekotājam atņemtu domas par savas pozīcijas atgūšanu. Taču šoreiz nebija tik vienkārši, viņš arī ātrumu palielināja un turējās man līdzi. Līdz finišam nedaudz vairāk par kilometru. Pēdējā pagriezienā uz finiša taisni, kur līdz finišam palicis vēl nepilns puskilometrs, jau jutu, ka esmu nedaudz atrāvies – par kādiem metriem pieciem. Taču centos palielināt ātrumu pēdējā taisnē. Atrauties vairāk vienalga nesanāca, bet pēc kārsimts metriem jutu, ka arī mans konkurents sāk vēl palielināt ātrumu – laikam jau tomēr finišā bez cīņas nepadosies! Arī es paātrinājos, pēc tam vēlreiz pēdējos simts metros un finišēju piektajā vietā ar lielisku jaunu personīgo rekordu, veco labojot par teju divām minūtēm!!!

77. LSC rudens kross (1.10.2011., 8.79 km, 39:19)

Foršas sacensības, vienmēr derīgi pa kalniņiem paskraidīt, un Biķernieku mežā šajā vieta ir lielākie man zināmie kalniņi, neskaitot Siguldu. Tā kā bija solīts, ka katras grupas trijiem labākajiem būšot medaļas, tad uz brīdi iedomājos, ka šī varbūt varētu būt tā reize, kad arī es varētu beidzot pirmo reizi tikt pie medaļas, ja vien nesaradīsies pārāk daudz tautas. Taču tauta tomēr saradās gan, un manā grupā ātro tipu netrūka – ieradies bija gan Ivars Zvirgzdiņš, gan Mitrofans Slobodjans, gan vēl pāris ātri tipi, kuriem nezinu vārdus, gan pat Jānis Arseņikovs no kluba `Metroons`, ar kuru nevar cīnīties neviens 🙂 Līdz ar to cerības tikt pie medaļas kārtējo reizi bija tuvas nullei 😉

Skrējās tomēr ļoti normāli, vidējais ātrums sanāca ārkārtīgi labs – 4:28 min/km, tiešām ātri, ņemot vērā iespaidīgos šķērsojamos pakalniņus. Pirmajā aplī mēģināju turēties līdzi Mitrofanam, kas man par izbrīnu nemaz nemēģināja atrauties no manis. Taču tā kā es skrēju gandrīz vai savā maksimālajā ātrumā, tad domāju, ka viņš droši vien vēl pietaupās, jo tomēr jāskrien trīs apļi, nevis tikai viens. Vēl lielāks man radās izbrīns, kad, uzsākot otro apli, izvirzījos viņam blakus, pēc tam jau priekšā, un viņš nemaz nemēģināja savu pozīciju atgūt. Tā arī finišēju viņam priekšā – finišā mūs šķīra apaļa minūte. Tā neko!

78. LSC stadiona skrējienu 7. kārta (8.10.2011., 3.07 km, 11:19)

Pēdējais šī gada skrējiens staionā. Labi skrējās.

79. LSC šosejas skrējienu 7. posms (16.10.2011., 15.03 km, 1:03:26)

Kārtējais lieliskais skrējiens. Iepriekšējais rekords (šā gada 2. jūlijā uzstādītais pat īsākā distancē) labots par vairāk kā četrām minūtēm.. Tā neko!

80. Carnikavas piejūras skrējiens (22.10.2011., 12.77 km, 54:26)

Foršs skrējiens pa Carnikavas piejūras mežiem. Starts un finišs stadionā. Jau no paša starta mēģināju turēties līdzi Ināra Lūsei un, lai arī ik pa laiciņam palika nedaudz grūtāk, tomēr spēju viņai noturēties līdzi līdz pat pašam finišam. Kas tāds pirmo reizi! Stadionā viņa palielināja ātrumu, bet es turējos līdzi, finišējot tūlīt cieši aiz viņas.

81. Siguldas kalnu skrējiens (29.10.2011., 33.62 km, 3:43:41)

Foršs pasākums, bet nu grūts gan bez gala. Pirmajam – lielajam (22 km) – aplim sākums vēl tā neko, ja neskaita pašu pirmo kāpumu lielajā, stāvajā kalnā, bet nu beigu daļa nenormāli grūta – četri pilnie kāpumi no lejas līdz augšai (protams, pa visu arī kritumi līdz ar to). Pēdējais kalns (tas pats, kas startā) nenormāli grūts – visgarākais, stāvākais un grūtākais no visiem. Tikai ar lēnu, lēnu kāpšanu tādā tikt. To nācās mērot trīs reizes – startā, pēc pirmā apļa un pēc otrā apļa tieši pirms paša finiša. Bet rezultāts nav slikts – 21. vieta savā grupā.

82. Rembates aplis 2011 (18.11.2011., 10.89 km, 44:45)

Svētku reizē atkal ļoti foršs skrējiens. Ļoti ātri skrējās, un rezultātā tikai nepilnu pusminūti finišā atpaliku no sm72 – tik tuvu viņam nekad iepriekš nebiju piezadzies..!

Biju domājis skriet šo sacīksti ar savām krosa Sportivām, jo likās, ka būs briesmīgi daudz grants ceļi ar akmeņiem un asām šķembām. Taču pirms starta satiku Andri, kurš taisījās skriet ar Vibramiem, un tā rezultātā arī es pārdomāju un noskrēju ar Vibramiem. Un labi, ka tā – ne reizi pat neuzkāpu nevienam akmenim, kas izraisītu sāpi. Kad izklīda starta burzma, pakāpeniski ķēru rokā konkurentus vienu pēc otra un apdzinu viņus, noskatot tālāk priekšā jau nākamos apdzenamos. Līdz finišam paguvu noķert un apdzīt vēl diezgan padaudzus, bet mani apdzina tikai viens – uzvarētāja pretējā dzimuma kategorijā.. 😉

83. Ozolnieku ziemas skrējiens (11.12.2011., 15.02. km, 1:02:43)

Riktīgi labs! Aizvakardienas vakara skrējienā biju riktīgi noberzis kreisās pēdas priekšpuses daļu – līdz riktīgam jēlumam. Vakar pastaigāt īsti nevarēju. Šorīt vēl domāju, vai skriet vai nē. Ilgi prātoju, vai skriet ar Sportivām, vai riskēt Vibramos. Pirms starta apbraucu trasi ar auto, lai paskatītos, kādā stāvoklī tā ir – vietām apledojis, bet citādi ar Vibramiem skrienama. Tā nu uzlīmēju uz pēdas divās kārtās plāksterus un devos trasē!

Baigi labi skrējās, sanāca atkal piestaigāt pa jau iemīto taciņu – redzēt tālumā priekšā kādu konkurentu, noķert to un apdzīt, un tad atkal atkārtot visu no sākuma. Mani atkal neapdzina neviens (pēc starta burzmas izklīšanas). Pirmo reizi (laikam) sacensībās apspēju Daini Žuburu, apdzenot viņu pēdējā apļa sākuma pusē. Arī pie negative splits tiku, tā kā ļoti veiksmīgi noslēgta šī gada sacensību sezona. 38 sacensības šogad, tomēr sanākušas tikai par 13 mazāk kā pērn (gada sākumā biju domājis, ka būs vairāk kā tikai par tik mazāk šogad..).

Vēl interesanti – šo sacensību ceturtais kilometrs bija mans 3000.-ais kilometrs šogad, tā kā tagad esmu uzņemts arī gada 3000-nieku klubiņā 🙂

Pirmo apli noskrēju ar laiku 20:58 (likās jau nu ļoti ātri), otro gandrīz identiski – 21:03 -, bet trešo vēl ātrāk – 20:40. Super sacensības! Arī pēdas trauma lielākoties īpaši netraucēja. Vienīgi pāris kilometrus pirms finiša likās, ka kaut kas tur tā kā atnāca vaļā vai tml., sāka nežēlīgi sāpēt uz kādu laiku. Tad mēģināju likt soli kaut kā citādi, bet īsti jau labāk nesanāca, tā nu pusotru kilometru vēl aizkliboju līdz finišam. Neskatoties uz to visu, pēdējais kilometrs sanāca visātrākais – 3:58.

84. Romas maratons (18.03.2012., 42.76 km, 3:33:18)

Jā, pavēlu gan šogad pirmās sacensības. Abus iepriekšējos gadus sāku jau janvārī, turklāt aizpērn jau pirmajā no janvāra datumiem. Bet nekas, šoziem toties iznāca gatavoties kvalitatīvāk, un, lūk, arī rezultāts – lieliski noskriets Romas maratons!

85. LSC šosejas skrējienu 1. posms (6.04.2012., 21.08 km, 1:27:01)

Pirmās šā gada sacensības Latvijā. Biju domājis izmantot šo kā testa skrējienu, lai noskraidrotu, ko ir devuši mani ziemas pūliņi ātruma ziņā. Nebija ne jausmas, cik ātri varēšu paskriet, bet tomēr iekšā bija klusa cerība par beidzot izskriešanu no pusotras stundas. Kā redzams – sanāca labāk, krietni labāk!

Visu distanci noskrēju praktiski vienmērīgi, kā arī kopā ar kādu džeku, kas vēlāk izrādījās esam aspruds no VSK Noskrien. Sestajā kilometrā viņš man parsīja, vai man nebūtu nekas pretī, ja viņš mani izmantotu par tempa turētāju. Viņš gribot noskriet kaut kur tā uz 1:33. Es teicu, ka pretī, protams, man nekas nav, bet es pagaidām eju uz 1:30.. Taču tā arī beigās noskrējām abi kopā uz rezultātu ~1:27, pa starpām viens otram kurinādami tempu. Ideāls skrējiens!

86. Pavasara kross, Latvijas čempionāts krosa skrējienā (21.04.2012., 8.17 km, 34:40)

Iepriekšējā dienā ienāca prātā, ka šo varētu noskriet basām kājām. Pagaidām basiniekā biju noskrējis tikai abus Majoru bruņurupuču skrējienus – pērn un aizpērn. Šis tad nu būtu mans pirmais basais sacensību skrējiens, neskaitot pludmali.

Uz sacīkstēm devos ar velo, lai pirms starta vēl izbrauktu trasi un paskatītos, cik derīgs ir segums basajām kājām. Pārsvarā jau izskatījās normāli, tikai mežā vietām daudz saknes, sakrituši zari, čiekuri un tāda veida asumi. Nedaudz tā kā vēl šaubījos – skriet basām vai tomēr Vibramos, bet beigās izlēmu par labu basām. Sak – rezultāts nav pārāk būtisks, galvenais tak ir foršs skrējiens.

Kā nu iznāca, kā nē, bet arī rezutāts necieta. Ļoti labi skrējās, un beigu beigās pat sanāca noskriet krietni ātrāk kā pērngad  – teju divas minūtes ātrāk! Super sacensības!

87.  LSC pavasara kross (22.04.2012., 8.8 km, 39:49)

Otro dienu pēc kārtas kross, pie tam tai pat mežā, kur vakar. Skrējās tomēr tīri labi, lai arī varēja, protams, just, ka arī vakar jau skriets. Pirmā (no trim) apļa vidū apdzinu Mitrofanu Slobodjanu un kopš tā brīža visu sacīksti tā arī pilnīgā vienatnē noskrēju.

Žēl gan, ka es ar saviem 29 gadiem jau šogad tiek iedalīts V-30 grupā. Ja es vēl skrietu V-18 grupā, tad būtu šodien nopelnījis savu pirmo medaļu par godalgotu vietu – Mitrofans, kurš finišēja krietni pēc manis, ieguva 2. vietu šajā grupā..

88. Sportlat 2. Rīgas pusmaratons (29.04.2012., 21.14 km, 1:33:18)

Tas, ka pēdējos pāris mēnešos man nav bijuši nopietni treniņi.. Nu labi, kam es meloju – praktiski vispār neesmu skrējis.. Tas šodien bija redzams kā uz delnas. Iesāku ar ~1:30 tempu, ko noturēt varēju tikai pirmos trīs kilometrus, kuru laikā iekrāju 20 sekunžu pārsvaru pār šo tempu. Pēc tam tikai uz leju, atpalicība auga augumā.. Kalni gandēja, saule cepināja, skriet bija ārkārtīgi grūti, rezltātā laiks ne šāds, ne tāds. Nu, tik slikts jau arī nav, tomēr ~pusminūti labāks kā tepat pērn, bet nu ne arī tāds, uz kādu biju cerējis.

Finišējot šī gada pirmajā seriāla `Skrien Latvija` posmā

89. Skrējiens apkārt Vīlandes ezeram (1.05.2012., 12 km, 54:43)

Uz Vīlandi šoreiz sanāca doties ļoti skumjā noskaņojumā, domājot par to, ka mana skriešanas karjera tiek uz nenoteiktu laiku pārtraukta un tādas līdzīgas domas. Lieta tāda, ka nu jau kādu laiciņu man radusies sāpe labās kājas ceļgala ārmalā – vietā, kur illiotibiālā saite, kas nāk lejā gar kājas ārmalu no gūžas locītavas, stiprinās pie ceļgala locītavas. Liekas, ka esmu ticis pie vienas no tipiskākajām pārslodzes traumām – illiotibiālās saites sindroma jeb iekaisuma. Pēdējā laikā esmu ļoti atstājis novārtā baskāju skriešanu un skrējis pamatā tikai apavos. Nav jau gan arī nekāds brīnums, ņemot vērā ziemas mēnešus. Janvārī un februārī pēkšņi saskrietā milzu kilometrāža ir likusi par sevi manīt..

Uz Rīgas pusmaratonu sāpe bija tā kā nedaudz pierimusi, bet pašās sacensībās, kuras atkal skrēju apavos, tā atkal aktualizējās, it īpaši jau lejupceļos. Tik traki tomēr nebija, līdz galam izturēju. Taču nākamajā dienā (tas ir – vakar), kad gribēju izskriet ļoti lēnu atjaunošanās skrējienu, nācās secināt, ka paskriet vairs nevar vispār – asā sāpe bija jūtama jau no paša sākuma. Startēju huarahcēs. Pēc 400 metriem tās novilku, mēģināju tālāk basām, bet arī tas nelīdzēja. Ik pa laikam nācās apstāties, pamasēt ceļgalu, pastaigāt, un kopumā vairāk par kilometru nomocīt nespēju. Bet nākamajā dienā Vīlandē jāskrien 12 km pa kalniem sacensību režīmā.. Nolēmu uz Vīlandi, iespējams, braukt tikai kā skatītājs.

Taču pēc sāpošās vietas sasmērēšanas ar Dolobene gēlu un visas saites izrullēšanas Vīlandes skrējiena rītā tik traki vairs nekas nesāpēja, tāpēc nolēmu tomēr sacensībās piedalīties, bet darīt to basām kājām. Nebija ne jausmas, vai nāksies stāties ārā jau pēc pārsimts metriem, vai arī spēšu pieveikt vairākus kilometrus, tāpēc nolēmu izbaudīt skrējienu dabiskā veidā un līdz paņemtos rezerves Vibramus atstāju somā. Kopumā galu galā sanāca vienkārši lielisks skrējiens, ko pēc tā finiša atzinu par vienu no foršākajiem sacensību skrējieniem visā manā karjerā..!

Startēju ļoti lēnām un mierīgi, vērojot, kā man garām panesās citu skrējēju bari. Skriet bija forši, nekas nesāpēja, tāpēc tāpat lēnā garā turpināju tipināt. Kopumā sanāca izbaudīt teju visu veidu segumus. Starts un finišs bija visasākais – pa tādu asu akmentiņu/šķembu klātu segumu -, tāpēc tur temps bija vismierīgākais. Pēc tam sekoja trotuārs, gar malām zāle ar šur tur paslēptiem maziem akmentiņiem, kas dūrās kājās 🙂 Pēc tam vēl kalns, klāts ar zāli un melnzemi, tad atkal asfalts – gan asais segums, gan normālāks, gan klāts ar akmentiņiem. Tad atkal zemes ceļi, dubļi, skaidu klājums, diezgan pagarš grants ceļa posms.. Pēc tam tīrums, taciņas, asfalts un finišā atkal asais šķembu segums, kas ieved stadionā. Sanāca šoreiz skriet kopā ar tādiem, kas par mani normāli ir lēnāki, līdz ar ko jauna pieredze un interesanti novērojumi.. Kā viņi pūš un elš, kā mokās, mēģinot tikt uz priekšu, kā triec kājas pret zemi, ik pa laikam kāds apstājas vai pāriet soļos, kāds paguļ zemē.. 🙂
Manu tempu, savukārt, pamatā diktēja segums. Kolīdz jāskrien pa asumiem, tā temps nokrītas un daži sāk jau mani apdzīt. Kolīdz zemes taka vai tamlīdzīgs forši skrienams segums, tā es lidoju.. Nu ne visai, bet, salīdzinot ar apkārtējiem, gan. Nez, ko viņi domāja, kad viņiem garām aiznesās baskājis ar tādu ātruma starpību, it kā līderis nāktu garām par apli.. 😉 Kopumā, kā jau teicu, ļoti foršs skrējiens, kas rezultātā izrādījās pat nemaz ne tik lēns – tikai ~2 minūtes sliktāks kā pērngad, kad skrēju, cik vien varēju, un pie tam apavos ar biezu zoli. Jā, bet šodien skrēju bez Garmin, bez pulsometra, bez jebkāda ātruma vai distances mēraparāta, tikai ar pulksteni – kā saka, skrēju brīvs!

Ik pa laikam dzirdēju arī sajūsminātus igauņu līdzjutēju izsaucienos, kad paskrēju viņiem garām basām kājām, piemēram, pa grants ceļu vai kaut kur citur. Tas jau arī piedeva papildus sparu un skriešanas prieku. Pēc finiša uzreiz pie manis pienāca cilvēki ar kameru, laikam no kādas Igaunijas televīzijas, un nācās sniegt viņiem interviju par baskāju skriešanu 🙂

Uzreiz pēc finiša sniedzu interviju

Ā, jā, vēl jāpiebilst, ka skriešanas laikā nekas nesāpēja, celi gan nedaudz varēja just lejupceļos, bet tas arī viss. Arī pēc skrējiena nav problēmu ar saiti. Ko gan vairāk var vēlēties! Redz, cik gan tomēr liela starpība ir, vai skrien apavos (lai vai kādos) vai pilnīgi dabiski – basām kājām!

90. Stipro skrējiens 4 (4.05.2012., ~7 km, 1:09.30.64)

Foršs pasākums. Plašāk par to šeit.

91. LSC stadiona skrējienu 2. posms (12.05.2012., 3 km, 11:00)

Bija doma, ka nebūtu slikti mēģināt iekļauties 11 minūtēs un pēc oficiālajiem datiem tā arī iznāca – 10:59.4. Bija jau gan grūti tik ātri skriet, brīžiem arī vējiņš tā stiprāk papūta pretī. Bet vispār diezgan vienmērīgs skrējiens ar ātruma nelielu palielināšanu pēdējā pusaplī. Noskrēju par 0.4 sekundēm ātrāk kā Arle 🙂

92. Nordea Rīgas maratons (20.05.2012., 42.195 km, 3:34:40)

Jau iepriekš to biju teicis, un tagad tas atkal apstiprinājās – vēl joprojām neesmu atkodis maratonu un iemācījies to skriet. Šoreiz nu tik lēnām un mierīgi uzsāku, cik vien iespējams. Skrēju kopā ar baru, nevienam garām nedzinos, tipināju ļoti piesardzīgi. Pirmā pusīte sanāca ar laiku 1:43:23 – kur nu vēl lēnāk. Tik ļoti viegla pirmā pusīte izlikās kā kaut kādā vieglā treniņā – ne kalniņus jutu, ne karstumu, ne kādas citas problēmas. Biju jau praktiski pārliecināts, ka iekļaušos maratonā 3:30, jo atliek vien tāpat mierīgi tipināt uz priekšu, un pat varu atļauties to darīt vēl lēnāk. Bet nekā – jau ap kādu 25.-26. km palika smagāk, bet ap 30. km vispār gandrīz jau nāca virsū miriens. Kad 33. km sākumā mani apdzina 3:30 tempa turētāji, neko tur vairs nespēju padarīt.

Laikam tomēr būs jāpiedomā pie kaut kādas pastiprinātas ogļhidrātu uzņemšanas, nez. Ar trim maratoniem man vēl nav pieticis, lai tos normāli iepazītu 🙂

93. Juglas apļi, 2. kārta (22.05.2012., 7.22 km, 31:13)

No aizvakardienas maratona vēl smeldzīgi gan četrgalvainie muskuļi, gan ikri. Tomēr nolēmu paskrieties nedaudz ātrāk, piedaloties Juglas apļos. Domāju, ka nekāds dižais ātrums jau nebūs, bet tomēr sanāca tīri labi. Pirmo reizi Juglas apļus skrēju basām kājām. Meža taka pēdējā taisnē bija uzarta, tāpēc tur nācās skriet pa ielu. Odi gan atkal traki daudz, kā jau Juglas apļos.

94. LSC šosejas skrējienu 2. kārta (26.05.2012., 14.97 km, 1:04:09)
Domāju, ka varētu šodien labot savu personīgo rekordu 15 km distancē, bet tomēr diez ko labi neskrējās. Pirmie daži kilometri vēl tā neko, bet pēc tam palika arvien grūtāk. Iespējams, ka tas saistīts ar to, ka gaisā bija daudz putekšņu..

95. LSC stadiona skrējienu 3. kārta (2.06.2012., 5.12 km, 19:25)

Likās jau, ka skriesies ļoti labi, bet nezināju, vai spēšu pietuvoties savam personīgajam rekordam – 19:25.8. Tomēr skrējās lieliski un pirmo pusi distances noskrēju ar laiku 9:21. Otrajā pusē lēnām sāku attālināties no maniem diviem līdzskrējējiem, kuri pirmajā pusē bija ļoti cieši turējušies aiz manis, tāpēc arī mans ātrums kritās, jo vairs nebija ne ar vienu jācīnās. Rezultātā finišēju līdz sekundes precizitātei vienādi ar savu personīgo rekordu. Taču vēlāk konstatēju, ka toreiz, kad uzstādīju rekordu, tika fiksētas arī sekundes desmitdaļas, bet šoreiz netika, tāpēc skaitās, ka šoreiz esmu ticis pie jauna personīgā rekorda – 19:25.0.. 🙂

96. Juglas apļi, 3. kārta (5.06.2012., 7.15 km, 28:03)

Lieliska cīņa ar Artūro – par pirmo vietu! Mēģināju jau no paša starta turēties viņam līdzi, lai arī viņa uzņemtais temps bija mežonīgs. Rezultātā pirmo apli noskrēju ar laiku 13:53 – jauns viena Juglas apļa personīgais rekords. Tik ātri laikam nekad mūžā vēl basām kājām nebiju skrējis..

Otrā apļa sākumā likās, ka Artūrs sāk nedaudz palēlināties, un man radās cerība apļa beigās viņu noskriet. Tomēr apļa vidus daļā Artūrs tempu atkal nedaudz uzkurināja, kā rezultātā atpaliku no viņa jau dažus metrus. Skrēju, cik spēju – vienu brīdi uzmetu acis Garminam, lai secinātu, ka skrienam zem četrām minūtēm uz kilometru.. Pa mežu.. Vairāk kā septiņu kilometru distanci.. Tik sirreāli!

Tā arī līdz finišam Artūram vairs nepietuvojos un finišēju pāris sekundes aiz viņa. Tomēr abi tikām pie saviem personīgajiem rekordiem, vecos uzlabojot KRIETNI!

97. Carnikavas dambja skrējiens (9.06.2012., 11.3 km, 47:50)

Pirmo reizi tiku uz pjedestāla! Beidzot! Un uzreiz.. uzvara! Jā, tieši tā – uzvara vīru elites grupā! Tas izklausās fantastiski! Vispār kopvērtējumā starp visiem finišēju trešais, palaižot sev priekšā vien Denisu Gorbu un Ināru Lūsi, bet to, ka esmu otrais starp vīriem, uzzināju tikai jau pēc finiša. Tas nudien bija man milzu pozitīvs pārsteigums! Vēl pēc brītiņa uzzināju, ka Deniss ir citā grupā – V40 -, līdz ar ko savā grupā esmu pats pirmais, par ko tiku arī pie kausa! Ar šo tātad esmu arī beidzot izpildījis sava saraksta 18. punktu. Deviņdesmit septiņas sacīkstes nācās aizvadīt kopš saraksta sākuma, bet nu tas beidzot ir noticis! Sajūtas neaprakstāmas, šis liekas kā lielākais sasniegums skriešanas jomā.

Pats skrējiens sanāca, protams, ļoti ātrs, bet nebija ne jausmas, kurā vietā esmu, jo starts bija kopā ar 5 km skrējējiem, tāpēc nezināju, kurš ko skrien, un pēc distances sadalīšanās jau tikai sekoju pāris skrējējiem man priekšā. Apdzinu vienu, panācu otru, kādu laiku skrēju aiz viņa, tad apdzinu, laikam pirms tam apdzinu vēl vienu. Divus kilometrus pirms finiša mani panāca un apdzina Ināra Lūse, bet tas arī viss. Deniss finišēja man krietni priekšā – 3 min, 16 min -, tāpēc viņu distancē pat neredzēju.

98. Ventspils Piedzīvojumu parka pusmaratons (16.06.2012., 21.36 km, 1:28:49)

Ventspils pasākums man atkal ļoti patika, likās, ka teju ideāli viss noorganizēts, lieliska pēc-pasākuma programma, ko vairāk var vēlēties!

Pērngad skrēju Ventspilī kā TT, šogad jau uz rezultātu, tā kā esmu ieguvis divas dažādas pieredzes. Laiks bija pateicīgs ātrai skriešanai, ideāli pasmidzināja lietiņš vienu brīdi. Personīgo gan neizskrēju, nebiju arī uz to gatavojies, bet savu otro labāko rezultātu izskrēju gan, par ko liels prieks.

Bet vispār šis laikam bija pirmais gadījums, kad tādās lielās sacensībās lielākoties nācās skriet vienatnē vai tml., nevis kādā lielā barā. Parasti jau bija tā, ka skrienam barā, tad no viena bara, piemēram, atraujos, lai pieskrietu tuvāk kādam citam bariņam, bet pamatā jau visu laiku ar kādu jāskrien kopā (nemaz nerunājot par tādām patiešām milzīgām sacensībām, kur visu laiku pat ir BURZMA, ne tikai bariņi vien). Šoreiz tādi bariņi man bija tikai pirmajā aplī, bet tālāk jau bariņi kļuva arvien retāki, līdz paliku viens un priekšā ik pa laikam rezēju tikai pa kādam asevišķam skrējējam vai diviem, kurus tad mēģināju panākt, paturēties līdzi un tad aiziet garām. Tātad kaut kur zem pusotras stundas rezultāta zūd tā masveidība šādiem skrējieniem, interesanti! Protams, barus pēc tam radīja tie, kas jāapdzen par apli, bet tas jau vairs nav tas.

Vēl vienas sacensības, kuras pametu ar gandarījuma sajūtu, super!

P.S. Vēl interesanti – pašam likās, ka pirmos divus apļus noskrēju ļoti labi, trešajā aplī sāka jau drusku pietrūkt spēki, bet pēdējais likās jau pavisam lēns.. Taču, paskatoties rezultātos, ar brīnumu jāsecina, ka patiesībā visi apļi bijuši ārkārtīgi līdzīgi, lai arī kļuvuši arvien lēnāki – 22:06, 22:09, 22:23 un 22:24. Savādi gan..

99. Juglas apļi, 4. kārta (19.06.2012., 7.13 km, 29:34)

Šoreiz Artūrs nebija, tāpēc nācās skriet vienatnē. Tik ātri līdz ar to ne tuvu nesanāca kā pērnreiz, skrēju savā nodabā, taču sanāca divas lietas: 1) otrais aplis ātrāks kā pirmais (par sešām sekundēm) – tā ļoti reti te gadījies); 2) izskriets otrais labākais rezultāts visā manā Juglas apļu karjerā. Tā kā ir OK!

100. Juglas apļi, 5. kārta (03.07.2012., 17.87 km, 1:18:05)

Forši skrējās, nebija tik karsts kā pēdējās dienās. Uzsāku atkal kā pirmais, jau pēc pirmā līkuma biju otrais, pēc pirmā kilometrs trešais. Īsti nezināju, cik apļus kurš skrien, tāpēc mierīgi skrēju savā tempā. Pirmā apļa vidū izdomāju, ka varētu uztaisīt eksperimentu – pirmo vismaz pusi distances mēģināt turēt pulsu ne augstāku par savu anaerobo slieksni, bet pēc tam beigu daļā tempu kāpināt. Domāts – darīts! Turēju pulsu līdz 169, cik nu varēju. Reizēm jau kāpa pāri 170, bet principā izdevās tīri labi.

Pēc trešā apļa finiša nolēmu atlikušajos divos apļos tempu kāpināt. Nu jau bija tāds kā piekusums, tomēr ne tik traki kā parasti uz sacensību beigu daļu. Tomēr nu jau bija jāpiepūlas, lai dabūtu pulsu pāri 170 sitieniem minūtē, nevis, lai to noturētu zem kaut kāda sliekšņa. Tomēr laikam jau eksperiments izdevās, jo noskrēju atzīstami, iegūstot arī negative splits un beigās neesot pilnīgi bez spēka, kā tas reizumis mēdz būt. Varbūt tajā visā tiešām kaut kas ir!

101. 2. Liepājas pusmaratons (15.07.2012., 21.33 km, 1:30:31)

Sākot skriet, secināju, ka PR šodien nebūs, kaut kā neskrienas diez cik labi. Kaut kad otrā apļa beigās likās, ka laikam !:30 arī nebūs. Trešais aplis likās pavisam lēns, lai gan, skatot rezultātus, jāsecina, ka TIK traki arī nav bijis, kā licies. Tomēr ar rezultātu esmu mierā – galu galā trešais labākais no maniem 16 pusmaratoniem.

Otrā apļa vidū sev dažus desmitus metrus priekšā pamanīju Artūro, nolēmu – nevar tā palaist, jāķer rokā. Līdz apļa beigām noķēru arī. Pietiekami nemanāmi biju pieskrējis klāt, bet tomēr Artūro līdzskrējējs (kurš tas bija?) tad pamanīja mani un pateica, Artūto, ka esmu viņus noķēris. Taču tas laikam neko nemainīja. It kā tagad skrējām kopā, bet es jau biju atdevis Liepājai teju pēdējos spēkus, kamēr Artūro izskatījās kā treniņu skrienot. Apļa beigās dzirdēju viņu sakām savam blakusskrējējam, ka trešā apļa beigās pie Gulbīšu dīķa likšot klāt ātrumu.. Tātad bija skaidrs, ka finišā man viņu vairs nenoķert. Bet reāli Artūro atrāvās jau gandrīz pašā trešā apļa sākumā, kad vairs nejaudāju skriet līdzi. Domas par izstāšanos, vismaz apstāšanos, nu vismaz ātruma samazināšanu līdz kādām 5 min/km.. Bet nē, mēģināju dzīt tās uzmācīgās domas prom un turēt vismaz kaut cik pieklājīgu tempu. Laikam pat finišā biju Artūro atkal nedaudz pietuvojies.

Pēdējā apļa vidū, skrienot uz to trases daļu, kura Bērzpurvos ieguva nosaukumu `apendicīts`, pamanīju pretim skrienošo Jekaterinu, turot tempu uz laiku 2:15. Tas man tā kā radīja papildus motivāciju saņemties, lai līdz finišam apdzītu viņu par apli 😉 Pirmspēdējā taisnē jau redzēju zaļos balonus, tad skrēju, cik spēju un apdzinu ar 🙂 Pēc tam arī finiša taisnei vēl ātrums sprintiņam bija pat atlicis. Varbūt arī tieši šo pēdējo divu ātro taišņu dēļ mans pēdējā apļa laiks nav TIK krimināls, kā likās pārējā apļa daļā. Redz, kā – tempa turētāji var palīdzēt ne tikai vienā aplī esošajiem 😀

Pasākums pie edGara kā ikreiz lielisks, gardas zivis, gluži kā pērn. Arī gaļu un citus labumus saēdos tā, lai pietiek divām nedēļām, jo rīt uzsāku divu nedēļu ilgu svaigēšanas eksperimentu.. Četrvārdsakot – ļoti labi pavadīts laiks!