Diena 5/11

Šodien tāda kā atpūtas diena, kurā nebija ieplānots darīt neko nopietnu, tik vien kā aizbraukt līdz Pekinas centram, pastaigāties pa vecpilsētu, vēl šur tur un sameklēt kādu lielveikalu. Tāpēc pa nakti pirms šodienas beidzot dabūju izgulēties!

No rīta atradu internetā kādā forumā informāciju, ka ir iespējams Pekinā iegādāties Vibram FiveFingers apavus par pietiekami zemām cenām, lai arī tie parasti mēdz būt neizturīgi viltojumi. Atradu, ka to var izdarīt, piemēram,  kādā `Silk Street`*, tad nu sameklēju tādu ielu kartē un devāmies ar metro turp. Nonākot galā, izrādījās, ka tā nav vis iela, bet gan liela tirdzniecības centra nosaukums. Tad kļūst saprotams, kāpēc Google kartē man to `ielu` rādīja it kā kaut kāda plača vidū. Pa ceļam uz turieni vēl jāpiezīmē, ka, braucot metro un esot ļaužu piebāztā vagonā, man kāds ķīnietis, kurš pat runāja nedaudz angliski, teica, ka es esot līdzīgs slavenai zvaigznei – kādam Bredam Pitam.. Un, protams, tika lūgta atļauja mani nobildēt (bet šoreiz vienu pašu, ne kopā ar viņu)🙂 Tad nu viņš mani šai pilnajā vagonā arī bildēja ar savu tālruni.. Tomēr diezgan jau jocīgi tie ķīnieši mēdz būt😉

Lielajā tirdzniecības centrā man padomā bija divi pirkumi – jauni Vibram FiveFingers, jo vecie jau bik plīst, kā arī vienmēr labi turēt rezervē kādus, ar ko varbūt arī staigāt ikdienā, ne tikai skriet, kā arī fotoaparāts, jo man pašam nav nekāda, bet te laikam jau varot dabūt par krietni zemākām cenām nekā Latvijā. Tikām gan pie šīm abām lietām, gan arī pie dažām citām, pie kam kaulēšanās man tagad vedas arvien labāk🙂

Pekinas centrs - daudz lielu māju

Pekinas centrs - daudz lielu māju

Lielveikali šeit nav tādi, kā pie mums – Latvijā. Drīzāk es šo salīdzinātu ar tirgu – kā Tu tajā ieej, tā paveras skats ar milzum daudz sīkveikaliņiem, kas saspiesti viens pie otra ar šaurām ejām starp tiem. Kolīdz Tu mēģini pa kādu eju doties kādā virzienā, momentā visapkārt kliedz visi pārdevēji, mēģinot piedāvāt savas preces. Nevis vienkārši klaigā par to, kas viņiem ir, bet uzrunājot konkrēti katru garāmgājēju – sveiki, kungs, vai jums nevajag apavus; labdien, ser, aplūkojiet cepures; varbūt Jums kādu pulksteni?; un tamlīdzīgi. Grūti tā pārvietoties un kaut ko normāli apskatīt, ja visu laiku kādam it kā pieklājības pēc būtu kaut kas jāatbild..

Pirmā cena, ko man ķīniešu pārdevēja prasīja par izvēlēto VFF KSO modeli, bija 680 juaņi jeb 48 lati. Tā varbūt būtu pieņemama cena Latvijā, bet ne jau nu Ķīnā. Tad nu nācās runāties un kaulēties, līdz visbeidzot nopirku tos par.. 270 juaņiem. Biju iepriekš dzirdējis, ka nevajag maksāt vairāk par pusi no tās cenas, ko sākumā prasa, līdz ar ko laikam jau sanāca labs darījums🙂 Vēlāk gan tīmeklī tiku lasījis, ka citiem vienalga sanākuši vēl daudz labāki darījumi..

Tālāk kādā citā apavu veikaliņā tikām pie VFF arī Alīnai. Šeit gan uzreiz teicu, ka viņas piedāvātā cena 400 juaņi ir divreiz vairāk nekā es tikko nopirku pats sev līdzīgus apavus, pie tam lielāku un retāku izmēru. Alīna uzrakstīja uz kalkulatora cenu 150 juaņus, par kādu beigās arī šo apavu pāri nopirkām. Vispār tā viņiem arī te ir interesanta padarīšana – visa runāšana notiek normāli, šeit visi tirgoņi angļu valodu pārvalda visai labā līmenī, taču kaulēšanās par cenu notiek, uzrakstot to uz kalkulatora, kaut arī tāpat taču it kā saprastu. Tad nu viens uzraksta, otrs uzraksta, un turpinās runāšanās.. Savādi gan. Varbūt tas tāpēc, lai garāmejošie nedzirdētu konkrētās cenas, kas jau ir nokaulētas, citu izskaidrojumu grūti atrast.

Vēl iegriezāmies kādā zīda šaļļu veikaliņā, kur Alīna gribēja kādu no tām iegādāt. Šeit sanāca laikam viena no vislielākajām cenas nokaulēšanām. Sākumā pārdevēja teica, ka normāli par šādu šalli būtu prasīt 650 juaņus, bet viņa prasot tikai 350..🙂 Beigās nopirkām divas šalles par 200 juaņiem (kopā).. Līdzīgi citā veikaliņā – par ledusskapja magnētu, kuru pārdevēja piedāvāja par 65 juaņiem, biju gatavs maksāt tikai 10 juaņus. Pēc nelielas aprunāšanās cenu viņa jau bija nolaidusi līdz 30 juaņiem, bet es teicu, ka varētu par 30 pirkt trīs gabalus. Pārdevēja tomēr nepiekāpās, gribēja vēl par 20 beigās pārdot gabalā, bet mēs jau tā kā gājām prom, un tad viņa tomēr teica, ka lai iet ar trīs par trīsdesmit😉

Tad nu pievērsāmies lielākajam pirkumam – fotoaparātam. Nezinājām, kādu modeli un ar kādām īpašībām mums īsti vajadzētu, bet neko tādu īpašu jau nemeklējām – parastu aparātu, par kuru varētu maksāt ne vairāk kā 1000 juaņus jeb 70 latus. Latvijā tātad tas varētu maksāt pāri simts latiem. Tā nu kādā veikaliņā noskatījām kaut kādu Samsung modeli, kas izskatījās pietiekami labs pirkšanai. Sākuma cena tika piedāvāta 1400 juaņi, par ko uzreiz teicām, ka tas ir `much too much`**. Tā nu kaulēju savu kaulēšanās darbu tālāk, līdz galu galā samaksājām par aparātu tieši pusi no sākotnējās cenas – 700 juaņu, toties vēl klāt bonusā dabūjām 4 gigabaitu atmiņas karti, kā arī jostas somiņu, kurā aparātu nēsāt. Ar pirkumu esam apmierināti! Ja nezinātu, ka jākaulējas, un nāktos to visu pirkt par sākotnējām cenām, tad gan laikam mēs tiktu izputināti..

Tālāk pēc kaut kā pelmeņveidīga apēšanas bija domāts doties uz vecpilsētu pastaigāt pa tās ieliņām, bet pa ceļam sāka līt, zibeņot un dārdēt, līdz ar ko devāmies tomēr atpakaļ uz viesnīcu, jo man arī vēl jāsagatavo konferencei prezentācija, kas vēl joprojām nav pabeigta.

Vakarā nolēmu beidzot nedaudz izskrieties pa vietējo Pekinas mikrorajonu (starp citu, laikam iepriekš netiku minējis mūsu rajona nosaukumu – Hai Dian). Apāvu jauniegādātos Vibramus un devos skriet. Jau krēsloja, kad skriet iesāku, bet te diezgan ātri uzreiz iestājas tumsa, tā kā jau pēc pāris noskrietiem kilometriem bija praktiski jau iestājusies nakts. Tāpat arī nedaudz pilināja lietutiņš, kas deva patīkamu vēsumu. Skrēju viens, bez telefona, bez maka, toties ar domu, ko gan darīšu, ja tagad nakts vidū apmaldīšos.. Nemāku izrunāt arī ielas nosaukumu, kurā ir mans hotelis, ne arī kāds uz ielas sapratīs angļu valodu. Nu neko, ievēroju, ka startēju pie kādas visai augstas celtnes, kas izgaismota ar zilām gaismiņām, un nospriedu, ka gan jau šo celtni pamanīšu no jebkuras vietas, uz kuru sanāks aizskriet. Tā gluži nebija.. Pa manis izvēlēto ielu, pa kuru gribēju skriet tikai taisni, lai nekur nenomaldītos, izrādījās, ka ilgi taisni paskriet nevarēs vis – jau pēc kādiem 250 metriem tā izbeidzās un nācās vien nogriezties sāņus. Arī tālāk iela meta līkumus, nācās tos izskriet, ieskrienot kaut kādā ķīniešu rajonā ar mazām mājiņām un bodītēm un šaurām ieliņām, pa kurām braukāja velorikšas un vietumis mēģināja iespraukties arī pa kādai automašīnai. Biju jau pietiekami izlīkumojies, lai liktos, ka nu pa to pašu taku atpakaļ aizskriet būtu jau visai pagrūti.. Arī lielo zilo ēku vairs neredzēju, jo biju šaurās ieliņās, kur uzreiz blakus jau māju sienas.. Nu neko, domāju, ka tūlīt gan jau izskriešu kaut kur uz kādas lielākas ielas un viss būs labi. Izskrēju arī, bet te priekšā kaut kāds kanāls. Skrienu gar kanālu pretējā virzienā no manas viesnīcas, jo uz otru pusi nav ceļa, un meklēju, kur varēšu tikt tam pāri, lai skrietu atpakaļ. Vienā brīdī pamanu kādu tiltu pār kanālu, bet, tiekot otrā pusē, jāsecina, ka kanāla priekšā ir tikai iebrauktuve kādā slēgtā teritorijā, bet gar kanāla malu paskriet nav iespējams, jo ceļa te nav, tikai krūmi un neceļš. Tā kā ir jau satumsis, tad neriskēju te kaut kur paklupt un ievelties kanālā bet skrienu vien atpakaļ pa tiltu un tālāk gar kanāla malu, meklējot kādu piemērotāku tiltu. Nākamais tilts izrādās līdzīga rakstura, bet aiznākamais gan jau ievērojama izmēra tilts, pār kuru iet pat vesela iela, pa kuru brauc automašīnas. Tā nu pārskrienu šajā vietā kanālu un mēģinu gar ielas malu skriet atpakaļ. Lai arī nu jau esmu daudz maz atklātā vietā – lielas maģistrāles ar vairākām braukšanas joslām katrā virzienā malā – tomēr visapkārt plešas daudz augstceltnes un no manas zilās ēkas, kas palikusi kaut kur tālumā, nav ne miņas. Kādu laiku skrienot pa trotuāru gar šo lielo ielu, man vairs īsti nav pārliecības, vai maz skrienu pareizajā virzienā – pietiekami daudz līkumus esmu metis, lai virziens varēju jau būt pietiekami nojucis..

Gatavs pirmajam skrējienam jaunajos VFF KSO (fonā - tekstā minētā zili izgaismotā ēka)

Gatavs pirmajam skrējienam jaunajos VFF KSO (fonā - tekstā minētā zili izgaismotā ēka)

Nav īsti skaidrs, ko šajā situācijā varētu darīt, ko kādam prasīt.. Ir pāris vietas, piemēram, kādas citas viesnīcas nosaukums, iela, vai tā pati Pekinas Jiaotong universitāte, kurā notiks mana konference, no kurām es mācētu tikt atpakaļ uz savu viesnīcu, bet šaubos, ka kāds šeit virzienu uz tādām vietām man spētu norādīt, pat, ja saprastu, ko es īsti gribu.. Beigu beigās izlemju, ka jāmēģina vien griezties apkārt un skriet pa to pašu ceļu, pa kuru skrēju šurp. Īstas pārliecības nav, ka to atcerēšos, bet labāku ideju arī nav😉

Tā nu sākumā veicas visai labi, jo skrienu gar lielo ielu, kas ir pietiekami apgaismota. Tālāk, kad pārskrienu pāri kanālam un skrienu atpakaļ gar to, jau sākas neapgaismotā pilsētas daļa, kur normāli laikam tūristam nakts vidū nevajadzētu atrasties, kur nu vēl skrienošam🙂 Tomēr no otras puses tumsa arī laba lieta – neviens neredz, ka neesmu ķīnietis, un varbūt nepievērš man pastiprinātu uzmanību. Esmu paskrējis garām jau abiem tiltiem pār kanālu, kurus neveiksmīgi biju izmēģinājis šurp ceļā, un nu kaut kādā brīdī man pēc atmiņas vajadzētu griezties pa kreisi iekšā šauro ieliņu rajonā. Tā arī vienā no ieliņām daru un turpinu skriet. Tomēr liekas, ka ieliņas kļūst arvien šaurākas, un man sāk rasties šaubas, ka te patiešām jau esmu bijis. Nu jau ieliņas vairs tikai kādu metru platas, visās malās mazas ķīniešu būdiņas – arvien sagruvušākas un noplukušākas. Nu jau var pa logiem redzēt visu, kas darās iekšā, arī durvīm priekšā tikai kaut kādi palagi vai kas līdzīgs, kaut kur kāds mazgājas dušā, kaut kur kāds bērns raud – te laikam patiešām man nevajadzētu atrasties.. Kādā brīdī ieliņa izbeidzas pavisam pie kādas mājas, no kuras izskrien kāds bērns un sāk kaut ko saukt – laikam vecākus, lai nāk skatīties, kas te pie viņiem atskrējis. Es vecākus negaidu, bet labāk klumpurēju pa tumšajām ieliņām vien atpakaļ uz kanāla pusi – acīmredzot esmu nogriezies pa kreisi par ātru, jāpaskrien vēl nedaudz uz priekšu. Tā arī daru un beigu beigās pēc izskriešanas pa citām ne tik šaurām ieliņām arī beidzot pamanu savu zilo ēku un drīz vien esmu pie tās. Kopā līdz starta vietai noskrieti apaļi seši kilometri un aplūkota tāda Pekinas daļa, kuru normāls tūrists laikam aplūkot nebūtu dabūjis..

Starp citu, skrējējs šoreiz biju vienīgais, nevienu citu neredzēju. Arī visa ceļojuma laikā pagaidām esmu redzējis vien uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmus skrējējus, no kuriem lielākā daļa izskatījušies ne pēc ķīniešiem, bet gan pēc tūristiem.. Cita veida satiksme gan ļoti intensīva – pa ceļiem pārvietojas gan auto, gan sabiedriskais transports, gan velosipēdisti, mopēdi, moči, dažāda veida velorikšas ar piekabēm un visādi citādi braucamie. Satiksmes organizācija arī izskatās visai haotiska – krustojumos gan mēdz būt luksofori, bet reizēm tie netiek ievēroti.. Taču citās vietās, kur luksoforu nav, katrs brauc, kā grib🙂 Iespējams gan, ka tik traki ar luksoforiem arī nav, varbūt, ka viņiem tikai labais pagrieziens ir atļauts pie sarkanās gaismas, bet citās situācijās arī īpašu signāla neievērošanas gadījumu nebija. Starp citu, sīkie motorizētie transporta līdzekļi pamatā brauc praktiski bez skaņas vai ar līdzīgu skaņu kā trolejbusi.. Vai tiešām viņiem tik izplatīti būtu ar elektrību darbināmi dzinēji? Toties šis skaņas trūkums tika nepārtraukti bagātīgi kompensēts ar skaņas signāla lietošanas palīdzību.. Taurēts tika it visur un it visiem, lai tikai kāds neiedomātos no kādas sānu ielas izlīst priekšā vai arī vienkārši pamanītu, ka šeit kāds brauc.

* Angļu valodā – `Zīda iela`

** Angļu valodā – `Daudz par daudz`

Lasīt vēl:
Diena 4/11
Diena 6/11

3 thoughts on “Diena 5/11

    • Pekina aizņem ~16,8 tūkstošus kvadrātkilometru lielu platību, tātad tā ir nedaudz lielāka par ceturto daļu Latvijas..
      Iedzīvotāji Pekinā ir teju 20 miljoni, tātad gandrīz 9 reizes vairāk kā Latvijā..

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s