Atpūtas diena. Nolemjam apskatīt Popradas pilsētu un tad skatīties pēc apstākļiem, ko vēl skatīt.
Tātad sākām ar Popradu un devāmies uz tās vēsturisko centru – Spišska Sobota. Pastaigājām pa vecpilsētu – klusi, mierīgi, smuki. Nav skaidrības, kādēļ nemana gandrīz nevienu cilvēku, mašīnas arī nebraukā. Daži no mums apēd pa saldējumam, kā arī sapērkamies veikalā kaut kādus pārtikas produktus. Veikalu slēdz plkst 13:00, bet mēs pamanāmies iziet ārā tikai 13:02. Pēc pastaigas pa veco pilsētas daļu, dodamies tālāk uz pašu Popradas pilsētu, taču beigu beigās tai tikai izbraucam cauri, jo pilsēta izrādās `kā pilsēta`. 🙂
Mūsu Popradas draugs
Tālāk meklējam uz šosejas apgriešanās vietu, lai dotos uz netālo Levočas pilsētiņu. Taču vietu tik viegli atrast neizdodas, tādēļ sanāk vispirms aizbraukt līdz Svit pilsētai. To gan izmantojam tikai, lai apgrieztos un dotos pareizajā virzienā.
Levočā arī pastaigājam pa pilsētu, apskatām kaut kādas drupas. Nezinu, kādam nolūkam tās izmantotas, bet man tās kalpoja par lielisku vietu, kur uzrāpties un aizsniegties līdz blakus pļavā augošajām plūmēm 🙂 Nolemjam šajā pilsētā arī ieturēt pusdienas un atrodam kādu restorānu. Pēc skata izskatās varen glauns un atrodas pagrabā, arī apkalpošana liekas augstākā līmeņa, taču cenas gan ārkārtīgi zemas – kā jau Slovākijā. Trīs personas kārtīgi paēdam katrs pa vismaz pāris ēdieniem un dzērieniem, samaksājot kopā tikai 23.40 eiro. Naudas maks lēc no priekiem gaisā, atceroties Franciju un Grieķiju, kur divām personām šādas pusdienas parasti izmaksāja vismaz 30-40 eiro, bet reizēm arī tuvu 50..
Drupas Levočā
Tālāk mūsu ceļš ved uz pēdējo šodien apskatāmo pilsētiņu – Spišska Novy Ves. Pilna pilsēta kāzinieku – daži precinieki jau brauc pa pilsētas galveno ielu citu auto tauru skaņu pavadīti, citi vēl dodas cauri pilsētas parkam, bet daži vēl pieņem apsveikumus pie baznīcas.
Spišska Novy Ves un tās ideja par to, kādam jāizskatās bāram
Nemanot pienākusi vakarpuse, tādēļ dodamies atpakaļ uz savu mitekli Velky Slavkov, kur nolemjam izmantot āra nojumes priekšrocības un noturēt tur launagu. Pēc tam beidzot tiekam arī pie interneta. Saimnieks interneta vadu bija jau iedevis pirms pāris dienām, bet tas nestrādāja, tāpēc tagad blakus istabā tika aktivizēts bezvadu tīmeklis.
suņuks dikti smuks 🙂
Aizraujoši lasīt… ! Interesanti!
Jā, tā bija suņa labākā bilde 🙂
Varu palielīties, ka manas pusdienas no kopējās summas bija tikai daži eiro 😉
Biju superekonomiska 🙂