Desmitā diena – vīna degustācijas

IMG_20160809_102457Rīta skrējienā atkal nomainījām maršrutu un atradām sarkanās vīģes. Jā, vīģes ir [vismaz] divu veidu – zaļās un sarkanās. Nav tā, ka zaļās vīģes ir vienkārši vēl negatavas sarkanās. Sarkanās man garšo nedaudz labāk, tātad šodienas skrējiens (atšķirībā no dažu citu dienu) nav bijis veltīgs.

Šodien esam piecēlušies laicīgi, lai pagūtu uz rīta autobusu, kurš gar mūsu mājām uz Marsalas centru brauks ap 9:10. Tāpēc pēc brokastīm jau laicīgi dodamies ārā uz Pakistānas ielu to gaidīt. Rīta skrējiena laikā ap plkst. 7:30 redzējām, ka te buss patiešām kursē (pēc saraksta šim dienas agrākajam autobusam no galapunkta bija jāiznāk plkst. 7:10, tāpēc sarēķinājām, ka otram un pēdējam rīta busam, kurš pēc saraksta atiet 8:50, pie mūsu mājas būtu jābūt 9:10). Un patiesi – buss nāk, mēs stiepjam rokas, un buss piestāj. Tātad šodien pārmaiņas pēc iztiksim bez stopēšanas.

Šodien ir doma beidzot apmeklēt to vīna pagrabu ar vīna degustācijas elementiem, kurš bija iekļauts mūsu Trapani pirktajā tūristu kuponu bukletā un uz kuru mums pienācās 20% atlaide, bet kuru, dzīvojot Trapani, nevarējām apmeklēt, jo nespējām nokārtot loģistikas detaļas. Atceramies, ka šim pasākumam nepieciešama iepriekšēja reģistrācija, tādēļ atkal nākas likt lietā tālruni. Šoreiz zvana Alīna, jo pērnreiz, kad veicu šo reģistrāciju, man piedāvāja izvēlēties runāt itāliski vai angliski. Es, protams, toreiz izvēlējos itāļu valodu, bet, ja reiz ir arī iespēja parunāt saprotami, tad kāpēc lai Alīnai nedotu šādu iespēju! Tomēr izrādās, ka šoreiz šāda iespēja telefona otrā galā netiek piedāvāta, tāpēc „klausule” tiek nodota man, lai es lietas nokārtotu vietējā valodā. Pierakstāmies uz 9:30 (jo otrs laiks bija tikai vakarā jau pēc pēdējā busa atiešanas mājup) nu ceram, ka pagūsim. Pēc tam atceros, ka neesmu taču pajautājis, cik vispār tas prieks izmaksās – 20% atlaide ir viena lieta, bet, ja tā ir no summas 100 eiro personai, tad varbūt nav vērts.. Izrādīsies, ka tik traki nav – no katras personas tiks savākts tikai pa vienam sārtam papīrītim.

20160809_115224

E+A, Laura+D un Renzo, kā mani Sicīlijā saukāja Sandis

Protams, ka plkst. 9:30 tikai knapi pagūstam izkāpt no busa. Vismaz nebraucam līdz galapunktam Marsalas autoostā, bet kāpjam ārā jau pie ostas, ko esmu izpētījis kā tuvāko vietu vīna darītavai. Tomēr vēl labs gabaliņš ejams kājām, kā rezultātā minūtes 20 sanāk nokavēt. Domāju, ka tiksim lamāti pēc pilnas programmas, bet nav tik traki – tā kā šajā ekskursijā būsim vienīgie apmeklētāji, tad tiekam sagaidīti ļoti laipni.

IMG_20160809_101302

Milzu vīna muciņa un dažas mazākas

Ekskursija sākas ar 4D kino seansu, kur arī zālē esam vienīgie apmeklētāji. Tiek rādīta animācijas filma par Florio vīna darītavas vēsturi un tradīcijām, tiek nedaudz izstāstīts par vīnogu audzēšanu, speciālajiem pudeļu korķiem un tamlīdzīgām lietām. Tāda kā reklāmfilmiņa, bet arī gana interesanta un informatīva. Pēc tam gide mūs izvadā pa vīna pagrabu, kur milzum lielās un arī mazākās mucās tiek glabāti dažnedažādi vīni. Lielākajā mučelē, šķiet, skalojās 220`000 litru vīna.. Par visu tiek arī sīki un smalki pastāstīts, kur kāds vīns glabājas, no kādām vīnogām tas ražots, kur audzētas vīnogas utt. Vecākais vīns te glabājas no 1939. gada. No tā palikusi vēl pāri tikai maza mučele, un tas maksāja, šķiet, nedaudz virs tūkstoša eiro par pudeli.

IMG_20160809_104355

Alīna degustē pirmo vīnu – aperitīvu

Ekskursija noslēdzas degustāciju telpā pie gara galda, kurš saklāts daudziem apmeklētājiem, bet tā kā šajā ekskursijā piedalāmies tikai mēs divi ar Alīnu, tad tikai divi komplekti sagatavoti lietošanai. Katrā komplektā ietilpst četras vīna glāzes un četras uzkodas – kas nu pie kura vīna piederas. Sākam ar aperitīvu vīnu, turpinām ar balto un sarkano vīnu (šis, protams, vislabākais – nosaukums „Laviko”, jo ražots no vīnogām, kas augušas lavas augsnē vulkāna pakājē) un nobeidzam ar deserta vīnu, kurš ir tik salds, ka knapi var izturēt. Kad esam labu laiciņu pie šī galda pastāvējuši un vīnus nodegustējuši, laiks doties prom, bet, kolīdz sākam kustēt, sajūtam arī vīna iedarbību. Stāvot uz vietas, viss likās labi, bet tagad skatos, ka Alīna kaut kā iet nedaudz šķērsām, nevis taisnvirziena kustībā uz istabas duravām. Nu jā, aperitīvu un deserta vīni bija visai stipri – 19% –, kamēr pārējie divi standarta robežās – ap 12-13%.

20160809_114147

Alīna žāvējas Marsalas ostā

Pēc vīna darītavas mums šodien vēl paredzēts apmeklēt arī arheoloģijas parku un muzeju, jo arī uz to mums bukletā atronams kopējs atlaižu kupons. Sākumā gan aizvedam Alīnu uz piekrasti, lai pasēž un izvēdina galvu, tad vēl paejamies gar ostu un tad jau arī caur vecpilsētu dodamies arheoloģijas parka virzienā. Ik pa laikam iepriekšējās dienās esam pagājuši garām kādām grāmatnīcām, bet Marsalas centrā tādu ir ļoti daudz. Esmu jau iepriekš gribējis kādā ieiet un paskatīties kādu itāļu grāmatu, jo negribētos pēc šī ceļojuma pazaudēt savas jau tā minimālās valodas zināšanas. Tagad to beidzot izdaru un kādā grāmatnīcā nopērku grāmatu par suni „Dalla parte di Bailey” – būs vismaz kaut kāda prakse valodas lietošanas ziņā arī pēc ceļojuma.

20160809_132046

Marsalas arheoloģiskais parks

Arheoloģijas parkā apskatāmas šādas, tādas nelielas drupas, kur tās atraktas zem zemes uzslāņojumiem, no seniem laikiem, bet principā nekas ļoti interesants nav. Varbūt arheoloģijas speciālistiem liktos citādi, bet lietas, kas šajā parkā man izraisīja vislielāko prieku, bija divas – vietām izvietotie ūdens krāni (tādi tika redzēti arī citās Sicīlijas pilsētās, bet šeit bija vienīgā vieta, kur tie patiešām darbojās un deva ārā ūdeni) un vīģes koks pie ieejas muzejā. Tā kā šo objektu apmeklējām atkal dienas karstākajā laikā, tad pārāk ilgi te pa āru nestaigājām.

IMG_20160809_134625

Marsalas arheoloģijas muzejā

Pēc tam vēl pastaigājam pa pilsētas centru, atronam arī kādu dārzu, kurā aug milzīgi koki, kas rada pietiekami lielu noēnojumu, lai pa to staigāt būtu tīri patīkami. Alīna gan vienalga izvēlas pasēdēt uz soliņa parka ārpusē un atpūsties, kamēr es izstaigāju šo dārzu. Tad nosūtām pastkartes uz Latviju, kā mums tas reizēm ceļojumos ierasts, iekožam kādu ātro ēdienu kafejnīcā un dodamies atkal uz šīs dienas pēdējo autobusu nr. 3. Pie stūres atkal sēž tas pats onka, kas vakar, un nu jau viņš mūs atceras un pats zina, kur jāizlaiž.

20160809_144302

Marsalas pilsētas dārzs

Šis ir mūsu pēdējais vakars Marsalā un Sicīlijā vispār. Pakojam koferus, apēdam palikušo ēdienu un gatavojamies mājupceļam.

Atpakaļ uz Sicīlijas piedzīvojumu

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s