Šodien plānojām apmeklēt alas – ledus un sāls. Braucam uz 35 km attālajām Dobšinas ledus alām. Jābrauc pa ļoti kalnainu un līkumainu ceļu – te 12% kāpums, te uzreiz tāds pats kritums, līkumi šauri un nepārredzami, pat 180 grādu. Šādus ceļus laikam sauc par serpentīniem. Aizbraukuši secinām, ka alas pirmdienās ir slēgtas.. Nu neko, jābrauc vien pa to pašu ceļu atpakaļ, jo otras alas ir uz otru pusi no Popradas. Šajā faktā priecē vien tas, ka var normāli izārdīties, braukājoties pa foršo līkumainu un kalnaino ceļu, it īpaši jau nobraucienos lejup.
Aizbraucot līdz otrām alām, secinām tieši to pašu, ko pirmo alu gadījumā, līdz ar ko alu dienā mums nesanāk apmeklēt nevienu alu. Ķeramies pie plāna B un nolemjam tad vismaz izmantot laiku, uzbraucot ar pacēlāju līdz Lomnicky Stit, kas ir otra augstākā Tatru virsotne (2633.8 metri), bet uz kuru laikam neesot normālas rāpšanās takas, līdz ar ko tās apskate iespējama vienīgi, izmantojot pacēlāja pakalpojumus. Tomēr izrādās, ka šodienas pacēlāju biļetes jau izpārdotas, tāpēc nopērkam biļetes uz trešdienas rītu. Šis ir pagaidām dāgākais prieks (neskaitot neatliekamās vajadzības kā degvielu un viesnīcu) – vienai personai ceļš līdz virsotnei un atpakaļ caur Skalnate Pleso maksā 33 eiro.
Paēdam pusdienas piemājas restorānā un izlemjam doties izbraukumā pa apkārtni ar velosipēdiem, kurus visās malās var izīrēt. Tomēr izrādās, ka tuvākā īrēšanas vieta ir vai nu Stary Smokovec vai arī Tatranska Lomnica pilsētā, no kuras atiet pacēlāji uz Lomnicky Stit. Tik tālu braukt atpakaļ negribam. Pamanām izkārtni, ka tepat blakus iespējams izjāt ar zirgiem, bet arī to neatrodam – laikam ciet. Tā kā šodien nekas prātīgs nav sanācis, veicam pēdējo atrakciju – Alīna grib aizbraukt uz blakus esošo pļavu, lai pagleznotu kalnus. Domāts – darīts! Iebraucam pļavā un nosēdinām Alīnu gleznot. Pats tikmēr nolemju veikt mazu skrējienu pa apkārtni. Tā gan ir pietiekami kalnaina, lai pat 6 kilometru skrējiens sagādātu man palielas grūtības. Agris tikmēr arī iesaistījies zīmēšanas procesā un uzzīmējis kalnus zīmuļa tehnikā. Alīna ar eļļas krāsām uz audekla uzgleznojusi diezgan precīzu atbilstību redzamajiem kalniem.
Alīnas mākslas darbs
Vakarā aizbraucam uz Popradas lielveikalu “Tesco” sapirkt visvisādus ēdienus turpmākajām dienām. Vēl vēlāk vakarā kempingā izbeidzas internets.. Šodien nobraukājām 152 kilometrus.
Starp citu, vēl pāris mīnusi mūsu istabiņai – dušā normāli netek prom ūdens, tagad līdzīgs efekts sāk parādīties arī izlietnē, kā arī gultai krīt ārā horizontālās līstes (līdzīgi kā manai gultai, uz kuras agrāk gulēju ikdienā, tikai šeit tās nevar tik vienkārši dabūt atpakaļ, tagad jau 3 izkritušas un es guļu bedrē :D).
Baskāju rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi! 
Tik superiiga glezna 🙂 es arii gribu taa maaceet.
Tu jau, man liekas, arī ko tamlīdzīgu mācēji darīt, ja pareizi atminos.. 😉
Maldies!
Gleznai patiesībā tikai pirmais krāsas slānis, kas ir kā uzmetums īstajam… tādēļ ir visādas neprecizitātes.
Šādi saliekot foto attēlu un gleznu kopā, redzamas visas kļūdas :O Jau sabijos par ārprātīgajām proporcijas kļūdām, tikai pēc brīža sapratu, ka fotoattēls atklāj lielāku kalnu ainavas daļu, tādēļ arī tā proporcija izskatās neprecīza 😀
Jāsaņemās un mājās jāpabeidz gleznojums. Vienīgi žēl, ka jāpabeidz būs pēc fotogrāfijas…