Pirmā diena – Rīga-Kauņa-Trapani

IMG_20160731_174244Ceļamies 4:50, jo jau plkst. 6:00 visiem četriem ceļojuma dalībniekiem paredzēts tikties Rīgas centrā, lai ar Sanda auto dotos braucienā uz Kauņas lidostu. Mans auto tiek atstāts centrā darba stāvvietā, lai to ceļojuma noslēguma fāzē varētu ērti savākt un izmantot braucienam mājup. No rīta atklājas, ka Sandis nav izdrukājis nepieciešamos papīrus, kas būs vajadzīgi auto atstāšanai Kauņas lidostas stāvvietā, taču viņš spēj ātri pārorganizēties un veikt nepieciešamos drukas darbus centra kopētavā, un mēs, neko nekavējuši, ap plkst. 6:00 tiešām startējam Kauņas virzienā.

Pa ceļam mēģinām nedaudz atgūt to, ko esam palaiduši garām dēļ modinātāja 4:50 – miegu. Sandis gan laikam to nedara, vismaz nemanu; ja nu vienīgi varbūt kādos taisnajos gabalos. Kauņas lidostā ierodamies ļoti precīzi – vien 15 minūtes pirms 10:00, kas ir laiks, no kura varam atstāt auto lidostas stāvvietā. Ar auto iebraukšanu rodas problēma, jo pie barjeras pacēlāja ierīkots automātiskais numura atpazinējs, kas Sanda auto numuru neatpazīst kā tādu, par kuru būtu apmaksāta stāvēšana (liekas, dēļ tā, ka Latvijas numuros mēdz būt domu zīme starp burtiem un cipariem numura zīmē). Tomēr pēc palīdzības taustiņa nospiešanas un Sanda sarunas mikrofonā ar kādu visai nelaipnu tantu barjera paceļas, auto tiek novietots stāvvietā, mēs tiekam lidostā, 11:55 izlidojam un 14:15 pēc Itālijas laika (15:15 pēc LV laika) jau esam Sicīlijā. Izkāpjot no lidostas Trapani, uzreiz sejā iesitas tāda svelme, kādu pat nebiju gaidījis. Sāku pārdomāt, vai tiešām šis ceļojums bija laba doma – droši vien, ka šis nenormālais karstums tagad būs jāpacieš visas 11 dienas.. Protams, atkal esmu veiksmīgi aizmirsis, cik ātri parasti pielāgojos šādām izmaiņām – jau pēcpusdienā būšu pie temperatūras pieradis, bet vakarā jau tā šķitīs pilnīga norma. Taču pēc izkāpšanas no lidmašīnas vienīgā doma ir pēc iespējas ātrāk pamest lidlauka asfaltu un patverties lidostas ēkā. Tur saņemu zvanu no Alīnas, kura nav pamanījusi, ka esmu no lidmašīnas paņēmis arī viņas koferi.

IMG_20160731_105828

Gaidām reisu miniatūrajā Kauņas lidostā

Atrodam autobusu uz Trapani, ar kuru dodamies pilsētas virzienā (biļetes cena – 4.90 eiro), īsti nenojaušot, vai ārā jākāpj galapunktā (lai kur tas arī neatrastos), vai arī mūsu viesnīca būtu tuvāk kādai citai izkāpšanas vietai. Mēģinu izsekot līdzi ceļam, pa kuru brauc autobuss, jo pēc nepilnām četrām dienām man nāksies šo ceļu mērot auto pie stūres. Tomēr drīz vien visi ceļi, protams, nojūk. Ierodoties pilsētā, mēģinu skatīties līdzi izdrukātajā Google kartē, vai neparādīsies kādi tajā attēlotie ielu nosaukumi, kaut ko pamanu, kā rezultātā izkāpjam ārā pirms galapunkta ar domu, ka te varētu būt tuvāk līdz viesnīcai. Nedaudz pamaldoties, tomēr drīz vien tiešām atrodam īsto ielu (kas nav visai viegls uzdevums, jo te reti kur uz mājām uzmontētas ielu nosaukumu plāksnītes), bet nav skaidrības par to, kurā tieši ielas vietā atrodamies. Par laimi pamanām informācijas centru, kurā veicu savu pirmo izgājienu itāļu valodā, tantiņai aiz letes pajautājot: “Potrebbe mostrarmi dove siamo?*” Kā par brīnumu, tanta tiešām mani saprot (kas man liekas visai fantastiski, jo pirms mēneša vēl itāliski nepratu faktiski ne vārda) un parāda kartē, kur tieši mēs atrodamies, tad jau arī drīz atrodam viesnīcas ēku.

Viesnīcas ēkā nekas neliecina par to, ka te būtu viesnīca, tikai mājas numurs 55 pie sienas, kas it kā ir īstais. Apstājamies pie slēgtajām milzu durvīm un brīnāmies, ko darīt tālāk. Par laimi, mūs ir pamanījusi viesnīcas saimniece, kas strādā ēstuvē pāri ielai, un nāk runāties. Protams, ka viņa neko nesaprot angliski (ne arī franciski), tāpēc atkal varu izlīdzēties ar savām mēneša garumā apgūtajām itāļu valodas zināšanām. Sāku priecāties, ka jūlija sākumā nolēmu apgūt itāļu valodas pamatus, citādi būtu grūti te ko saprast. Tiekam iekšā, samaksājam par trim naktīm, tanta izrāda mums istabas, atslēgas, pastāsta par brokastīm un citām lietām, un tad jau varam iekārtoties un plānot tālākās darbības.

Tā kā šorīt esam cēlušies pirms pieciem, tad, protams, vēl neesam arī paskrējuši, tāpēc pirmais darbs tagad ir to izdarīt. Ar Alīnu dodamies skriet gar jūras krastu pa smuku gludu flīžu trotuāru. Piefiksēju, ka šī `taka` ir ideāla baspēdošanai – nākamos rītus skriešu pa baso! Temperatūra gan ir visai augsta, noteikti virs 30 grādiem, te arī nav ne mazākās ēniņas, tāpēc Alīna skrējiena laikā sūdzas par neizturamu karstumu. Man arī ir karsti, bet ne vairs tik traki, ka būtu noteikti jākrīt gar zemi, var paciest. Tomēr mēs te esam vienīgie skrējēji. Nospriežu, ka vietējie laikam nav tik traki, lai skrietu šādos apstākļos. Vēlāk izrādīsies, ka esmu smagi maldījies – skrējēju te netrūkst, tikai viņi skrien vēlāk vakarā vai arī no rīta, kamēr vēl nav tik karsts.

IMG_20160731_160413.jpg

Dodamies skrējienā!

Pēc skrējiena savācam pārējos divus slaistus no mūsu kompānijas un aizejam nopeldēties, Mūsu viesnīca, var teikt, atrodas tieši jūras krastā, tikai izeja ir uz otri pusi, sanāk apiet apkārt tādam kā nelielam ēku kvartālam, lai tiktu līdz jūrai. Jūra, protams, fantastiska – zilzaļā krāsā, ūdens caurspīdīgs, var redzēt līdz jūras dibenam. Tomēr ūdens šajā vietā un laikā šķiet vēsāks, nekā es būtu to gaidījis. Peldēt gan, protams, forši vienalga!

IMG_20160731_160606.jpg

Jūra..

Pēc peldes vēl nedaudz pastaigājam pa krastmalu, neskatoties uz maniem iebildumiem, ka tieši tur taču mēs tikko kā jau skrējām, nav jēgas tur vēlreiz staigāt. Tomēr ne visi tur skrējuši, tāpēc tomēr ejam. Pēc tam nākam atpakaļ un aizejam paēst vakariņas uz kādu no netālajām āra ēstuvēm mūsu ielā. Tad atkal pastaigājam pa naksnīgo Trapani, šoreiz pa iekšpilsētas ieliņām, un nejauši atrodam kādu laukumu, kas pilns ar visādu ēdienu un dzērienu stendiem. Te var iegādāties kaut kādus kuponus, ar kuriem iet degustēt visu atrodamo. Mēs tomēr par laimi tikko esam paēduši, tāpēc kuponu nauda tiek ietaupīta nebaltākai dienai – 3. augustam.

IMG_20160731_212156.jpg

Degustāciju placis

Tā kā viesnīcas numurs mums patiesībā ir vesels dzīvoklis ar četrvietīgu istabu, vannas istabu, izlietnes priekštelpu, virtuvi, priekštelpu virtuvei un balkonu divu istabu (guļamistabas un virtuves) garumā, tad viesnīcā mums nav tikai jānīkst un jāpārguļ naktis – varam to izmantot arī, lai pagatavotu kādu maltīti, kā arī varam no balkona skatīties no augšas uz mūsu ielu, kurā nakts dzīve šobrīd pašā plaukumā (piemēram, tieši zem mūsu logiem ēstuvē notiek dzīvās mūzikas atskaņošana). Tad nu vakarā tā arī darām – tiek malkots vīns, ēsta melone, un dažbrīd pat notiek dejas balkonā, reizēm izpelnoties āra ēstuvēs maltītes ieturošo tūristu un vietējo sicīliešu atzinību.

14012172_10206846660991552_1962496601_n

Skats no mūsu dzīvokļa balkona

* Itāļu valodā – Vai Jūs varētu man parādīt, kur mēs atronamies?

Atpakaļ uz Sicīlijas piedzīvojumu

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s