Sagatavošanās posms

Ideja

Ideja par ziemas pārgājienu radās nepilnu nedēļu pirms paša gājiena – kādā svētdienas vakarā (ja konkrētāk – 2010. gada 2. svētdienas), ar auto mērojot ceļu no Valmieras uz Rīgu. Tiesa, pati doma par ziemas pārgājienu iekšā snauda jau pasen, kā nekā tas iekļauts arī manos tuvākajos plānos. Taču tagad tiku nolēmis veikt šo pārgājienu jau tuvākajās brīvdienās. Mēģināju aicināt līdzi arī kādas citas personas, bet visām atradās dažādas atrunas – aizņemtība, citi pasākumi, nevēlēšanās gādāt telti, utt. Nu neko – ejot vienatnē, manā ziņā būs pilnīga rīcības brīvība gan maršruta, gan tempa un visu pārējo lietu izvēlē!🙂

Maršuta plānošana

Pati doma tā kā būtu, tālāk vēl tikai jāizdomā maršruts. Ar to gāja grūtāk, jo neviens neko prātīgu ieteikt nespēj. Tā nu ņēmu talkā starptautisko tīmekli un, kā gadījās, kā ne, pirmā ienāca prātā ideja iet uz Ērgļiem (tādu vārdu kaut kādā lapā nejauši pamanīju un atcerējos, ka tur ir klintis un varētu būt smuki). Pētot Google kartes un meklējot, kur tad īsti iet – vai sākt no Ērgļiem vai beigt – pamanīju, ka pavisam netālu ir Vecpiebalga. Tā radās ideja iet no Vecpiebalgas uz Ērgļiem vai arī pretējā virzienā. Tomēr īsti nepatika tas, ka starts nesakrīt ar finišu, jo tad nevaru braukt ar auto. Tā radās vēl nākamā ideja – startēt un finišēt Vecpiebalgā, dodoties apkārt Alauksta un Ineša ezeriem. Piemetu, ka ap ezeriem varētu būt kādi 40 km, ko iet, tāpēc divās dienās it kā tam vajadzētu būt paveicamam.

Ar šo ideju dzīvoju līdz apmēram otrdienas pēcpusdienai, kad, sērfojot pa tīmekli, atradu aprakstu ekskursijai gar Amatas upi. Tā gan bija vasaras ekskursija, kā arī tikai nelielu gabaliņu gar upi dažu stundu garumā, taču tas tomēr lika man mainīt domas pārsvarā divu iemeslu dēļ – tur varētu būt smuki skati, jo gar Amatu esot izvietojušies 20 ieži un klintis, Zvārtes iezi ieskaitot, kā arī, ejot gar upi, varētu būt mazāka iespēja nomaldīties..

Tomēr šeit starts un finišs, protams, atkal nesakristu, bet apmierinājos ar domu, ka uz startu un no finiša nāksies braukt ar autobusu. Doma bija iet no apdzīvotas vietas Amata gar Amatas upi līdz tās ietekai Gaujā, kur taisīt nakšņošanas vietu. Otrajā dienā tad varētu šķērsot Gauju (vajadzētu tak būt aizsalušai) un izbrist caur mežam gar kaut kādu citu upīti līdz ceļam, pa kuru, noejot 8.1 km, es nokļūtu līdz šosejai `Cēsis – Stalbe`, no kurienes ar diviem autobusiem (līdz Stalbei un no tās) tiktu atpakaļ uz Rīgu. Nedaudz mani gan māca bažas par iespēju pirmajā dienā veikt ~22km līdz Amatas ietekai Gaujā, bet principā es nakšņot varētu arī ātrāk, jo otrā dienā veicamā kilometrāža vienalga ir krietni mazāka nekā pirmajā.

Ekipējuma gādāšana

Tā kā šādos ziemas pārgājienos uz vairāk par vienu dienu vēl nebija nācies piedalīties (kur nu vēl organizēt un/vai iet vienam), tad manā rīcībā, protams, nebija gandrīz nekas no vajadzīgā ekipējuma. Pats galvenais, kas vajadzīgs – guļammaiss. Man piederošais guļammaiss paredzēts siltam laikam – pat kādos plus 8 grādos tajā nebija visai silti, bet tagad nu jau kādu laiku temperatūra ārā pieturās zem -10 grādiem, bet uz nedēļas nogali tiek solīts vēl aukstāks laiks. Izpētot guļammaisu piedāvājumu dažu specializēto veikalu tīmekļa vietnēs, atrodu vienu, kas man varētu derēt ne tikai pēc savām īpašībām (komforta temperatūra: -7, ekstrēma temperatūra: -20), bet arī pēc cenas (Ls 72). Dodos uz Virsotni un klātienē tiek secināts, ka ir vēl labāks piedāvājums par labāku cenu (komforts: -12, ekstrēms: -30, cena: Ls 68). Vēl pie viena tiek iegādāta arī ūdens necaurlaidīga telts (grīdas ūdens-izturība: 5000 mm, sienu: 4000m, cena: akcijas laikā nocenota no Ls 70 uz Ls 28.50). Tāpat vēl atvēlēti Ls 15.50 katliņam ūdens vārīšanai uz ugunskura (1.6 litri, katla vāks transformējams par pannu ar atsevišķi iestiprināmu kātu), kā arī Ls 3.40 auklai, ar ko dažādas mantas piesiet ārpusē pie somas. Tā kā man ir Virsotnes drauga karte, dabūju pirkumam 11% atlaidi (izņemot telti, kurai jau tāpat ir atlaide).

Mājās ekipējums tiek pakļauts pārbaudei – gribu izmēģināt abas galvenās lietas (telti un guļammaisu), lai nakts vidū meža aukstumā nerodas liekas problēmas. Un, izrādās, labi vien ir – ja guļammaiss sagādā lielas problēmas ar tā iedabūšanu atpakaļ maisā pēc lietošanas, ar kurām tomēr beigu beigās tieku galā, tad ar telti ir daudz lielākas problēmas. Pirmkārt, to ir ļoti grūti salikt – mietiņi ir ļoti stingri un, lai tos dabūtu iekšā vajadzīgajā caurumā, jāpielieto pietiekami liels spēks un izmanība, jo mietiņu šajā vietā arī ir pietiekami grūti satvert. Tomēr pēc zināmiem pūliņiem mietiņš iekšā dabūts, arī otrs, bet trešais kaut kā nesanāk.. Izskatās, ka to vajadzēja likt iekšā pirmo.. Nu neko, tātad iepriekšējie divi jāizņem ārā un jāmēģina darīt visu pretējā secībā. Izklausās vienkārši? Bet tā tikai izklausās – telts izrādās neizjaucama! Vismaz, neko nesalaužot.. Ja spēks bija jāpielieto, lai mietu iedabūtu caurumā, tad to vairs ārā no cauruma dabūt nav iespējams nu nekādīgi. Iekšā ejot, miets ir pārgājis pāri tādai kā kantei (bet tā arī konstrukcijā ir paredzēts), un, lai to dabūtu atpakaļ, nepietiek vien pielietot spēku, lai mietu virzītu pretējā virzienā, bet tas arī nedaudz jāpiepaceļ, lai pārvarētu šo kanti. Un šis uzdevums vienkārši nav izdarāms – tāds secinājums man rodas, mēģinot to pieveikt visādos veidos, gan vienatnē, gan divatā. Rezultātā nolemju kanti vienā pusē novīlēt un tad mēģināt vēlreiz. Šādā veidā tad arī abus mietus dabūnu ārā, bet cieši nolemju tos iekšā vairs nebāzt, bet nostiprināt tos citādā veidā. Nezinu, ko darītu mežā šādā situācijā😉

Liekas, ka viss nepieciešamais sagādāts, jo kaut kas jau arī man pašam ir – miesai pieguļošās bikses un krekls, kurus iegādāju skriešanai vēl pirms Cīrihes brauciena. Vēl papildus esmu iekš Maksimuss Latvija par Ls 3.00 nopircis sejas masku (ja nu uznāk īpaši liels aukstums vai arī gulēšanai pa nakti; tā gan tā arī paliek neizmantota). Vienīgi sāku domāt, kas notiks ar manām džinsu biksēm, ilgstoši brienot pa sniegu.. Liekas, ka tās kļūs slapjas un rezultātā zudīs komforts, tādēļ nākamajā vakarā aizbraucu uz Ceļotāja veikalu Miera ielā 17 pēc aukstā laika pārgājiena biksēm (ūdens necaurlaidīgām). Viņiem kaut kāda jubileja veikalam un tagad visām precēm esot 25% atlaide. Rezultātā tieku pie Highland Men biksēm par Ls 31. Tās kalpo vienkārši ideāli – varu brist pa sniegiem, gulēt sniegā, bet tās visu atgrūž un visu laiku paliek sausas.

Tomēr pašā pēdējā vakarā pirms braukšanas ienāk prātā vēl doma par to, kas notiks, ja manam galvas lukturim beigsies baterija.. Paredzēts iet līdz kādiem 20:00, bet tumsa iestājas jau piecos.. Tāpēc Ceļotāja otrā veikalā par Ls 9.00 tiek iegādāts vēl arī parastais rokas lukturis (Coleman Widebeam 2D), kā arī tam divas baterijas (katra par Ls 1.85).

Tiek sapirkts arī ēdamais. Liekas, ka esmu gatavs doties ceļā!

Esmu gatavs doties ceļā!

Esmu gatavs doties ceļā!

Pirmā diena

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s