Sestā diena – 20. maijs

Brokastīs izvēlos Hangzhou brokastis ar cita veida zupu kā vakar. Pēc tām, ejot no brokastu zāles uz liftu, pie manis pieskrien kāds pavisam sīks puika un uzsāk sarunu:

– Hello!

– Hello!

– What’s your name?

– Edgars. And yours?

– …

– What’s your name?

– Harry (vai varbūt Henry vai kas tamlīdzīgs, bet vispār viņš izskatījās pēc ķīnieša, tāpēc tikpat labi tas varētu būt arī kāds līdzīgs ķīniešu vārds)

– OK, nice to meet you.

– Nice to meet you too.

IMG_8577

Kā nu bez tradicionālās brokastu bildes..

Tad mūsu ceļi šķiras. Pēc laiciņa, kad jūtos atpūties no brokastīm (šodien tās liekas pat vēl apjomīgākas kā iepriekš), dodos skriet. Beidzot taču ir to ezeru jāapskrien! Šodien beidzot ir ideāls laiciņš skriešanai un/vai pārgājieniem – pa nakti ir lijis, bet nu vairs nelīst, bet ir nomācies un tikai ap 23-24 grādu silts. Tā ir veselus desmit grādus zemāka temperatūra kā bija manā iepriekšējā ezera apmeklējuma reizē! Un tad tāda, protams, bija ēnā..

Jau pa ceļam līdz ezeram ieraugu vienu skrējēju – pirmais ārpus brokastu laika! Skrienot gar ezeru, sāku skaitīt, bet skrējēji kļūst arvien vairāk un pie kāda septiņpadsmitā es pārstāju. Ap to laiku sāk parādīties arī gājēji ar sacensību numuriem un somām, kādas parasti dod expo, tāpēc saprotu, ka laikam kaut kur tuvumā notikušas (vai arī vēl tikai notiks) kādas sacensības. Gribētos atrast starta/finiša zonu, vismaz varētu teikt, ka arī es tādā esmu atradies dienā, kad notiek Rīgas maratons, tomēr to neatrodu gan. Vienu brīdi jau šķiet, ka būšu to atradis – norobežots placis ar teltīm un skatuvi –, bet, iekļuvis tajā, secinu, ka tur grasās notikt kaut kāds ukuleles festivāls vai kas tamlīdzīgs, jo visās malās ir šī mūzikas instrumenta stendi, plakāti un uz skatuves mūziķi iemēģina trinkšķināšanu.

IMG_8670

Ukulele 2018

Prom esmu pāri ezeram pārskrējis pa tā Dienvidu šķērsojumu (kas ir mans patvaļīgs tulkojums vārdam `causeway`), bet atpakaļ skrienu atkal pa to pašu Baidi šķērsojumu, kur pirms pāris dienām jau gāju pastaigā, kad ezera otrā pusē atstāju velosipēdu. Milzum daudz tautas šodien – kā nekā svētdiena! Nevar pat salīdzināt ar to, kā te izskatījās darba dienā.. Kaut kur bildējas kāzinieki. Te pēkšņi pie manis pienāk atkal kādas tantiņas, un ir skaidrs, ka būs vien atkal jābildējas. Viena tantiņa nobildē mani kopā ar otru tantiņu, un es atkal uzņemu pašbildi ar sevi un viņu. Tantiņa šķiet ļoti sajūsmināta par šādu iespēju nobildēties kopā ar lielo, balto cilvēku 😉

IMG_8645

Pašbilde

Uz Baidi šķērsojuma, kamēr nodarbojos ar bildēšanu, man garām paskrien vēl kāds skrējējs. Atsācis skriet, es redzu, ka viņš, salīdzinājumā ar citiem, skrien samērā ātri, tāpēc nolemju paskriet viņam līdzi un varbūt panākt. Nedaudz paskrējis, viņš gan savu tempu atkal nomet. Varbūt skrēja intervālus. Apdzenu viņu un dodos tālāk savās takās, turpinot ik pa laikam apstāties kaut ko pabildēt, tad atkal turpināt skrien. Minētais skrējējs, izrādās, arī skrien pa to pašu ceļu, ko es un līdz ar to manās pauzēs mani panāk, bet pēc tam es atkal panāku viņu. Galu galā viņš saka `Hello` un prasa, vai es meklēju ceļu tajā kalnā otrpus ezeram. Viņš ir vietējais, sākam runāties, un atklājas, ka viņš pat pagājušogad ir bijis Rīgā. Kāda gan bija varbūtība man šeit satikt vietējo Hanžuieti, kurš ir bijis Latvijā! Parasti neviens tādu valsti pat nezina! Nudien brīnumaini! Kad viņš saka, ka es izskatoties pēc laba skrējēja, atbildu, ka nezinu, laikam esmu virs vidējā. Tad mēs salīdzinām savus maratona laikus, kas viņam esot četras stundas. Viņš iesaka man apmeklēt botānisko dārzu.

Nonākuši atpakaļ ezera tuvākajā galā (manai viesnīcai tuvākajā), mēs šķiramies – es ieeju aplūkot kādu suvenīru bodi, bet viņš aizskrien tālāk.

Kopā šodien noskrieti 13.3 km – gandrīz taisni tā arī biju domājis, ka sanāks!

IMG_8701

Tautas blīvums ezera Baidi šķērsojuma viņā galā, kuram man jāmēģina izskriet cauri

Viesnīcā noskalojos dušā, atpūšos no skrējiena un esmu gatavs savam šīs dienas nākamajam piedzīvojumam. CouchSurfing vietnē esmu ielicis ziņu, ka varbūt kāds vietējais var un vēlas man parādīt Hangzhou, kaut ko pastāstīt par šejieni un tamlīdzīgi, un viens patiešām ir atsaucies. Vietējo sauc Sāra un plkst. 15:00 esam sarunājuši satikties pie manas viesnīcas ieejas.

Kamēr es gaidu viņu ārā, viņa, izrādās, viesnīcas vestibilā dzer tēju. Galu galā atrodu viņu un pievienojos. Izdomājam, ka dosimies uz pilsētas daļu, kuru vēl neesmu apmeklējis, un tad tur aiziesim paēst vakariņas. Tā arī izdarām. Parunājamies par šo un to. Izrādās, ka viņa ir bijusi skolotāja skolā, un man visamizantākais liekas tas, ka mācījusi angļu valodu. Es brīžiem ar grūtībām saprotu viņas specifisko izrunu, turklāt arī gramatika ne vienmēr tiek lietota pareizi, tāpēc tas liekas tā.. interesanti. Ā, jā, un no viņas es beidzot uzzinu, ka šejienes krāna ūdens nekādā ziņā nav lietojams uzturā.. Esmu to dzēris regulāri.

Kādā tirdzniecības centra restorānā nolemjam aiziet paēst vakariņas, kas izvēršas par lielisku pasākumu. Vienatnē es nekad mūžā nebūtu spējis nokļūt līdz tādām vakariņām. Secinu, ka man būtu traucējuši vismaz trīs šķēršļi – pirmkārt, es nebūtu vispār varējis iekļūt restorānā, jo tur jāpierakstās rindā un tad jāgaida, kamēr mani sauks – es to nekad nebūtu sapratis. Otrkārt, ja nu tomēr iekļūtu, es nebūtu varējis neko pasūtīt, ja nu vienīgi kaut ko uz dullo, jo viss ķīniski. Bet, ja tomēr pasūtītu uz dullo, tad galu galā nebūtu zinājis, kā pareizi šie ēdieni jāēd. Ēdiena pagatavošanas veids, kas šeit tiek plaši piekopts, saucas `hot pot`, kur tiek atnests tāds kā buljons un pēc tam atsevišķi visas sastāvdaļas uz atsevišķiem šķīvjiem, lai pats to visu saliktu buljonā, pavārītu vēl kādu laiku turpat uz galda un tad ēstu. Es nekad mūžā nebūtu iedomājies, ka tas viss jāliek tur iekšā, bet būtu ēdis buljonu vispirms kā zupu un tad visu pārējo atsevišķi. Droši vien arī tā var ēst, bet tas noteikti nebūtu tas.

IMG_8725

Lielākā daļa ēdieni šeit jau salikti zupā, gaļa vēl gaida savu kārtu

Pēc tam mājās nokļūstu ar taksi, kuru pēc kārtējās naksnīgās apmaldīšanās tomēr nolemju meklēt un kuru pēc ilgākiem mēģinājumiem tomēr izdodas pārtvert – brīdī, kad tas apstājas tieši man blakus, lai izlaistu iepriekšējo pasažieri. Ļoti labi, piepildīti pavadīta pēdējā pilnā diena!

Atpakaļ uz dienu izvēli..

 

Advertisements