Trešā diena – zobenzivs un figidiņa

IMG_20160802_203015Šīs dienas rīta skrējienā, ko atkal aizvadīju tāpat kā vakar – ar Alīnu un daļēji arī ar Sandi, bet bez Lauras līdzdalības –, nolēmu paskriet pretējā virzienā gar jūras krastu un izpētīt vēl neapgūtu Trapani daļu. Izrādījās, ka uz šo pusi tālu aizskriet nevar, tāpēc bijām spiesti doties prom no jūras iekšpilsētā. Rezultātā atradām ostu, pie kuras piestiķēti visādi tirdziņi, un nolēmām vēlāk atnākt šeit sapirkt zivis, augļus vai citus labumus. Pēc skrējiena atkal pelde, šoreiz Alīna vairs nespēj pretoties aizsētas vilinājumam un nāk peldēt kopā ar mani aizliegtajā pludmales daļā. Sandis noskatās uz mums no augšas – no promenādes.

Paēdam ikdienišķos brokastu kruasānus un nolemjam, ka Marsalas vīna pagraba apmeklējumu laikam mums izmantot nesanāks, jo aizbraukšana uz Marsalu ir visai problemātisks pasākums. Mēs ar Alīnu daudz nebēdājam, jo zinām, ka tieši Marsalā pavadīsim šī ceļojuma pēdējās dienas, līdz ar ko tad arī varēsim minēto ekskursiju apmeklēt. Sandim ar Lauru bēda lielāka – paliks bez vīna. To gan mēģinām viņiem kompensēt ar papildus vīna devu liešanu vēderā ik vakaru, kamēr esam šeit. Vēlākās dienās Sandis pie šīs kompensācijas būs tā pieradis, ka lakšana notiks pat auto pārbraucienu laikā, sēžot blakus šoferim.

Pēc brokastīm īstenojam rīta skrējienā nolemto – dodamies pastaigā līdz ostai un tās tirgiem. Tur atrodam dažnedažādas zivis un augļus, arī šo to nopērkam. Pērkam zobenzivi, kuru mums onka pārdod ar palielu atlaidi, jo īsti nesaprotamies – pēc gabala nosvēršanas un cenas noskaidrošanas sakām, ka gribam mazāku gabalu, tas mums par lielu, bet onka laikam saprot, ka gabals mums par dārgu, tāpēc 13 eiro vietā samaksājam tikai 10. Laikam reizēm tomēr ir noderīgi arī neprast valodu..

20160802_122339

Alīna zobenzivju stendā ar citu pārdevēju

Dabūjam nogaršot olīvas, garšīgas, tad jau arī jānopērk nedaudz. Pēc tam kādā augļu stendā pamanām īpatnēju augli, kas izrādās kaktusa. Es viņu paņemu pilnā saujā, skatos, pētu. Pārdevējs vienkārši nespēj noskatīties uz manu muļķību un nāk stāstīt, ka tā nu gan darīt nevajag, visas rokas būs vienās adatās. Tieku instruēts, kā pareizi auglis jāsatver aiz kātiņa, kā ar asu nazi jānogriež abi gali, tad jāpāršķeļ miza vienā pusē un jāizņem laukā mīkstums, bet miza jānomet turpat zemē uz asfalta. It kā šo procesu vēro arī pārējie trīs mani kolēģi, tomēr nezināmu iemeslu dēļ turpmākā ceļojuma laikā kaktusaugļu atvēršanas uzdevums vienmēr tiks uzticēts tikai man. Šķiet, ka neviens no pārējiem kolēģiem tā arī nevienu pašu kaktusaugli neatvēra.. Tik labi kā onkam man šis atvēršanas process nevedās, tomēr galā parasti tiku. Vienīgi ar pašu pēdējo darbību vienmēr bija problēmas, jo ne vienmēr blakus bija asfalts, uz kura nomest pāri palikušo apvalku, tāpēc visbiežāk tas tomēr nonāca miskastē. Pērkot šos augļus, protams, vēl nenojautām, ka vēlāk tos varēsim dabūt pa brīvu, cik tik uziet..

20160802_195527

Kaktusaugļi vēl pilnā iepakojumā

Atpakaļceļu uz dzīvokli mērojam gar krastu, kāpelējot pa piekrastes akmeņiem un gaidot, kamēr tantiņas (Alīna un Laura) izpozēs Sanda veiktajā fotosesijā. Nākas vēl pārpūlēties, ceļot Sandi uz pleciem, jo viņam, redz, vajagot Lauru nobildēt no augšas. Un Sandis, man jūs jāinformē, nav nekāda Alīna – ne izskata, ne svara ziņā.. Jāpiebilst, ka no augšas bildētā Lauras bilde laikam neiznāca tik labi, kā bija iecerēts, tāpēc Sandis to vienkārši izdzēsa..

IMG_20160802_134958

Tantiņu fotosesija

Pāris vārdi par satiksmes organizāciju Sicīlijā. Auto, protams, brauc visai haotiski, bet tas jau bija gaidīts. Ja braucam pa galveno ielu, tad pirms mazāk svarīgu ielu krustojumiem pieņemts uztaurēt, lai kāds neizlīstu priekšā, neredzot mūs. Tieši tāpat tika darīts arī Krētā, kā mēs to pieredzējām 2008. gada ceļojumā, par kuru apraksts tā arī vēl nav uzrakstīts.. Bet, ja krustojums ir labi pārskatāms, tad no mazāk svarīgiem ceļiem mašīnas vienkārši brauks ārā Tev priekšā, un Tu, dodoties pa galveno ceļu, piebremzēsi bez nekādām dusmām. Nekāda gaidīšana vai palaišana pa priekšu te nav paredzēta. Rezultātā uzmanīgiem jābūt visiem, pat, ja Tev it kā ir priekšroka, un, manuprāt, tieši tāpēc pie šādas satiksmes organizācijas, iespējams, notiek mazāk avāriju. Protams, neviens te īsti neievēro arī zīmes par ātruma ierobežojumiem, tās tiek uztvertas vairāk kā ierosinājums, ka vajadzētu braukt, piemēram, ar 40 km/h – tas ir tieši tā, kā es uztveru ceļa zīmes. Tikai te tas ir vēl izteiktāk. Piemēram, kādu dienu braucu pa šoseju posmā, kas tika remontēts, tāpēc bija izliktas zīmes `40`. Samazināju ātrumu līdz 82 km/h, bet ātri vien aizmugurē piebrauca nākamais itālis un, braucot cieši aizmugurē (jo vaļā bija tikai viena josla), nervozēja, ko es te tā velkos un bremzēju satiksmi. Tas atkārtojās vairākkārt. Savukārt, pilsētās ceļi tiek vienlīdzīgi dalīti starp autotransportu, mopēdiem, velosipēdiem (kuru gan te ir ļoti, ļoti maz) un gājējiem. Piemēram, Trapani centrā daudzviet ir ierasta situācija, ka gājējiem nav nodalīta nekāda atsevišķa brauktuves daļa iešanai (kur nu vēl vispār atsevišķs trotuārs) – visi vienkārši iet pa braucamo daļu, vēlams tuvāk tās malai, un auto mēģina visiem izspraukties garām. Nerodas nekādu problēmu! Lielākās ielās gan, protams, ir arī trotuāri. Taču arī lielākās ielās ļoti maz kur ir luksoforu, pārsvarā parasti krustojumi, kur viena iela it kā atzīta par galveno, bet, kā jau minēju, pārējie no blakus ieliņām tāpat vienkārši spraucas priekšā, un tas nevienam nerada nekādu raižu. Arī tie luksofori, kas vietām bija sastopami, bieži vien darbojās oranžās mirgojošās gaismas režīmā cauru diennakti, ne tikai nakts stundās. Protams, arī gājēji iet visām ielām pāri, kur tiem vajadzīgs, pārsvarā nav ierīkotas nekādas speciālas gājēju pārejas. Gājēji kursē visos virzienos, ne uz brīdi nepiebremzējot un nemēģinot sagaidīt, kamēr nebrauks auto, un auto tos jebkurā vietā vienkārši palaiž.

20160802_130141

Raženais jauneklis uz vecā vīra vārgajiem pleciem

Pusdienās dzīvoklī galdā tiek servēta zobenzivs. Garšo labi, bet ļoti maz, ko ēst, laikam arī cepot vēl sarāvusies. Pēc pusdienām aizejam nopelst uz vēl kādu citu peldvietu, bet pēc tam mājās baudām nopirktos kaktusaugļus (prasījām pārdevējam, kā tos sauc – figidiņa vai kas tamlīdzīgs izklausījās, bet Googlē neko tādu nevaru atrast). Mana rīta pieredze atstājusi plaukstās un pirkstos daudz kaktusa sīko adatiņu, kuras grūti dabūt ārā, tāpēc plaukstas niez vēl visu dienu un laikam pat vēl arī nākamajā dienā.

20160802_172902

“Expose yourself to art” jeb “Atklāj sevi mākslai”

Tālāk mūsu plānā ir apmeklēt modernās mākslas muzeju, uz kuru mums ar vakar iegādāto tūristu paku pienākas 25% atlaide. Pareizāk gan būtu teikt, ka tas ir pārējo trīs kolēģu plānos, ne manos, jo man, protams, uzreiz ir skaidrs, ka tādā muzejā neko jēdzīgu ieraudzīt nevarēšu. Ja tas būtu par brīvu, tad varbūt vēl varētu aiziet, bet, ja atlaide ir tikai no 4 eiro uz 3 eiro, tad labāk pa to laiku padaru ko citu. Aizeju gan visiem līdzi līdz muzejam, jo kādam jau arī ar iekšā laidēju jāparunājas. Pārējie samaksā savus trīs eiro, es saku, ka man biļeti nevajadzēs, ka došos prom – arrivederci!* Taču muzeja saimnieks tā nav ar mieru un saka, lai tik es eju līdz ar visiem, laidīšot mani pa brīvu. Nu labi, tad jau var arī paskatīties🙂 Protams, beigās izrādās, ka man bijusi taisnība, nekas daudz te, ko skatīt, nav, un tas, kas ir, nav īsti jēdzīgs, bet nu tā kā tas ir dāvināts zirgs, tad zobi tam jāmazgā retāk, nevis divas reizes dienā kā Sandim un Laurai, jo tajos tāpat neviens neskatīsies.

Labi, kārta nākamajam kuponam – vīna degustācijai tepat Trapani, ar kuru bez maksas pienākas viena vīna glāze. Atrodam īsto vietu, tas ir tepat netālu no mūsu mitekļa, un izvēlamies katrs kādu no piedāvātajiem vīniem. Šeit arī tiek tirgots izlejamais vīns par ļoti niecīgu maksu – sākot no diviem eiro litrā –, tāpēc sagrābjamies arī to un dodamies mājās svinēt mūsu pēdējo vakaru Trapani. Vīnojam, ēdam vakariņas, daži atkal piekopj dejas uz balkona, citi jau plāno rītdienas darbus. Galu galā dodamies pie miera.

20160802_190016

Tikai viens no četriem izvēlējies pareizas krāsas vīnu, kas ir dzerams – nez, kurš tas varētu būt..

* Itāļu valodā – Visu labu!

Atpakaļ uz Sicīlijas piedzīvojumu

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s