Ketogēnista dienasgrāmata – nedēļa 4+/4

00_04Šis ir piektais un pēdējais raksts no manas rakstu sērijas, kas veltīta tēmai “Atgriešanās ketozē“. Šajā rakstā aprakstīta pētījuma, kurā piedalos, ceturtā nedēļa un vēl divas dienas aiz tās, tādējādi noslēdzot keto pētījuma mēnesi apaļu trīsdesmit dienu garumā.

22. diena

Tā kā pērnnedēļ bija silts laiks, tad šodien darba tējas pauzē atkal pa ilgiem laikiem tieku pie riekstiņiem! Pamēģiniet nu savilkt kopā šo cēloņsakarību..

Pēdējās dienās jau ir iestājies krietni pavasarīgs laiciņš. Aizvakar gaisa temperatūra Rīgā, piemēram, uzkāpa līdz kādiem 22 grādiem. Vakar jau atkal laiks nedaudz nomierinājās un bija vairs tikai ap 10-11 grādu silts. Šorīt laukā ir viens grāds ZEM nulles. To es sauktu par patīkamu vēsumu. Pirms nedēļas trešdienā skrējām pliko koptreniņā līdzīgos laika apstākļos, bet toreiz nospriedām, ka tas acīmredzot būs pēdējais šāda veida kopīgais treniņš šajā sezonā, jo tuvākajās dienās solīja krietnu pieaugumu temperatūras dinamikā. Tā arī notika. Tas, ka šodien mēs teorētiski vēl būtu varējuši koptreniņu tomēr aizvadīt, atklājās tikai pēdējā brīdī, tāpēc uz to tomēr nesaorganizējāmies. Taču no rīta nospriežu, ka būtu grēks tādu iespēju neizmantot, kad laukā vēl ir patīkami vēss, tāpēc savā rīta skrējienā piecu ar pusi kilometru garumā dodos vienos šortos (un apavos). Patiešām ir tikai patīkami vēsi. Atceros, cik bažīgi biju devies uz mūsu pirmajiem pliko koptreniņiem, kad laukā bija tikai kāds grāds vai pāris grādi zem nulles. Nu tas vairs nav nekāds izaicinājums. Skrienu un domāju par to, kā palielināt šo izaicinājumu. Gribētos atkal paskriet plikam lielākos mīnusos. Nu labi, atliksim to uz nākamo ziemu!

Katrā sporta veidā ir savas zīmīgās robežās. Skriešanā man tāda robeža ir 5:00 min/km. Tas ir temps, virs kura negribas izlīst it nevienā lēnajā skrējienā. Lai gan droši vien vajadzētu.. Ja vidējais temps iznāk zem šīs robežas, tas ir apziņa, ka neesmu pavisam nīkulīgs, ja virs – tad.. nu jā.. Riteņbraukšanā šī robeža man ir 3:00 min/km – lēnāk par to parastajos mierīgajos braucienos uz darbu un atpakaļ negribētos ripināties. Tomēr šī rīta skrējienā vidējais temps man sanāk nepilnu sekundi virs piecām minūtēm kilometrā, citādi nesanāk īsti izbaudīt aukstumu.

Turpināt lasīt

Ketogēnista dienasgrāmata – nedēļa 3/4

00_03_1Šis ir ceturtais raksts no manas rakstu sērijas, kas veltīta tēmai “Atgriešanās ketozē“. Šajā rakstā aprakstīta pētījuma, kurā piedalos, trešā nedēļa.

15. diena

Klāt trešdiena – mana tradicionāli visaizņemtākā nedēļas diena. Arī šodien ieplānoti vismaz četri svarīgi pasākumi – no rīta tradicionālais Pliko koptreniņš Teikā, tad angļu valodas nodarbības, tad pēc darba (kuru es šajā četriniekā pat neieskaitu) keto pētījuma laboratorijas apmeklējums, bet vakarā vēl biohakeru sanāksme, kas šoreiz veltīta cilvēka un tehnoloģiju savstarpējo attiecību tēmai. Ā, jā, un vēl taču šodien ir Latvijas Baskāju skriešanas biedrības sešu gadu jubileja! Tātad arī baspēdošanai būs būt!

Turpināt lasīt

Ketogēnista dienasgrāmata – nedēļa 2/4

00_03

Šis ir trešais raksts no manas rakstu sērijas, kas veltīta tēmai “Atgriešanās ketozē“. Šajā rakstā aprakstīta pētījuma, kurā piedalos, otrā nedēļa.

8. diena

Aiziet otrā keto eksperimenta nedēļa! Pirmo nedēļu biju iesācis ar gavēni jau iepriekšējā dienā. Šodien gavēni sākšu tikai vakarpusē, jo šonedēļ apstākļi ir sakrituši tā, ka varu to darīt un tādējādi izmantot iespēju šīs dienas tējas pauzē darbā uzēst riekstiņus. Protams, neplānoju tos pierīties tā, ka nekas vairs nepaliek pāri citiem kolēģiem, kā to mēdzu darīt agrāk, ja sakrita divi faktori:

1) man nebija jārūpējas par nepārtrauktu atrašanos ketozē;
2) tajā brīdī negavēju.

Pauzē parasti pieejamas mandeles, ko varu ēst samērā droši, bet arī zemesrieksti, kas jau satur krietni vairāk ogļhidrātu, tāpēc graužami mazākā apmērā. Lai vai kā, zināmai devai riekstu šodien darbā būs būt!

No rīta dodos uz Teiku, kur katru trešdienu piedalos tā sauktajā “Pliko koptreniņā”, kas nozīmē, ka tā dalībnieki skrien tikai šortos un bez krekla, izbaudīdami pēdējās aukstās dienas (lai gan to darījām visu cauru ziemu) un mēģinot sagrābt no aizejošā gadalaika vēl pēdējos veselības ieguvumus, ko tas spēj sniegt. Parasti skrienam piecus kilometrus, un parasti esam trīs vīri, kas regulāri piedalās. Šorīt noskriet sanāk nedaudz vairāk, 5.3 km, jo izvēlamies jaunu apli Biķernieku mežā, toties dalībnieku skaita ziņā esam nedaudz mazāk kā parasti. Ja vēl pasaku priekšā, ka neesmu vienīgais dalībnieks šodienas koptreniņā (arī tā reiz bija), tad varat minēt, cik cilvēki šoreiz piedalījās..

Turpināt lasīt

Ketogēnista dienasgrāmata – nedēļa 1/4

00_01

Šis ir otrais raksts no manas rakstu sērijas, kas veltīta tēmai “Atgriešanās ketozē“. Šajā rakstā aprakstīta pētījuma, kurā piedalos, pirmā nedēļa.

1. diena

Vakar vakarā pārstāju ēst. Ne jau uz visiem laikiem, tikai sākās kārtējais diennakti ilgais gavēnis. Šodien ap pusčetriem pēcpusdienā man paredzēts apmeklēt laboratoriju, kur pētījuma autors Mārtiņš mani visādi nomērīs, pirms uzsāku šo pētījuma mēnesi un ieslīgstu dziļā, dziļā ketozē (nē, šeit nav domāta atsauce uz Kaspara Dimitera gabalu “Dziļā, dziļā Eiropā”). Pirms šiem mērījumiem nedrīkstēju ēst divpadsmit stundas, lai mērījumi būtu kaut cik ticami, tāpēc ļoti labi, ka šis laiks iekrita tieši gavēnī (nu labi, patiesībā, es to pieskaņoju gavēnim, laiku izvēloties pats). Mērījumu veikšanas brīdī neesmu ēdis jau vairāk kā 18 stundas, tāpēc visam vajadzētu būt labi.

Vispirms tiek piefiksēti mani dati, no kuriem dažus zinu aptuveni (augums), dažus precīzāk (dzimšanas gads), bet dažus – īsti ne (masa). Tāpēc tieku nosvērts, un izrādās, ka sveru vairāk kā pats būtu gaidījis – veselus 76.2 kg. Tā neko, skrējējs skaitās..

Turpināt lasīt

Atgriešanās ketozē jeb ketogēnista dienasgrāmata

00_00Ilgi nekas par ēšanu nav uzrakstīts. Laiks iekustināt tautu..

Gribasspēks ir tāda interesanta lieta. Kas mūsos to uztur?

Šodien es ar šo rakstu aizsāku ļoti apjomīgu rakstu sēriju, ko vispār nebiju plānojis rakstīt. Es neko sliktu nebiju domājis, kad pirms kāda laiciņa savos kontos nopublicēju bildi ar iepirkto pārtiku, papildinot to ar komentāru, ka tagad uz mēnesi atkal atgriezīšos ketozē. Es mēdzu savā Instagram kontā publicēt visādas bildes, un tās nekad nav domātas ne ar kādu zemtekstu. Vismazāk jau tās lieku ar domu, ka rezultātā būšu spiests ziedot neskaitāmas stundas sava laika, rakstot rakstus par to, ko ikdienā daru. Tomēr pie šīs bildes vairāki cilvēki sāka man prasīt kaut ko sīkāk, teicās esam ieinteresēti šajā pētījumā, uzstāja, lai es turpinu tos iepazīstināt ar savu progresu. Vai es varēju atteikt? Kā tad tas izskatītos.. Tāpēc top šis ievadraksts. Tam sekos citi.

Pag, bet vai jūs visi maz’ zināt, kas ir ketoze? Ja nē, varbūt būtu vērts to vispirms uzzināt. To var izdarīt, piemēram, izlasot manu seno dienu rakstu par ketogēnisko jeb keto diētu. Un, kamēr vēl esat šeit, pie viena varat izlasīt arī manu nedaudz vēlāko rakstu par pārtraukto jeb pārejošo gavēšanu, jo arī par šo lietu šajā un savos turpmākajos rakstos nedaudz runāšu.

Turpināt lasīt

Uztura zinātnes izpratne Latvijā

Alkaline-Water-Ionizers-Food-Pyramid-624x554Kad ļoti interesējies par kādu lietu un esi tajā iedziļinājies līdz ausīm, kad izproti procesus un lietu cēloņsakarības, tad nereti šķiet, ka līdz ar Tevi šajā izpratnes attīstībā un zināšanu līmeņa celšanā piedalās arī visi apkārtējie – Tavi ģimenes locekļi, draugi, kolēģi un sabiedrība kopumā. It īpaši, ja Tu par savām atklāsmēm un pētījumiem dalies publiski, rakstot emuāru un piedaloties sociālo tīklu aktivitātēs, tad šī doma tikai nostiprinās – pavisam noteikti visa sabiedrība taču to visu jau zina! Tādos gadījumos pārņem īpaši liela pārsteiguma sajūta brīdī, kad secini – nē, ir pa pilnam ļautiņu, kuri izplata pilnīgi pretēju viedokli un kuri to dara daudz veiksmīgāk par Tevi, sasniedzot lielāku auditoriju. Un tad sabrūk visas tās ilūzijas par izglītoto cilvēku pūli Tev visapkārt..

Tā tas savulaik noticis, piemēram, ar baskāju skriešanas ideju – kad to pirms vairākiem gadiem popularizēju savos emuāra ierakstos, kā arī šad, tad piedalījos radio un TV pārraidēs, likās, ka visi par to nu jau būs informēti, visiem tas viss jau sen apnicis, jāmet miers. Apmēram tā, kā ar zobu mazgāšanu – visi zin, ka tas jādara, nav jēgas to atkal no jauna stāstīt un stāstīt. Parasta lieta. Izrādījās, ka tā nav – pat vēl tagad ir cilvēki, kas uzskata skriešanu apavos par vismaz neko sliktu, ja ne pat vēl vairāk.. Un ir gadījies piedalīties pasākumos, kur apavu ražotāju pārstāvji TĀ skalo smadzenes, aizejot līdz tādiem absurdiem, ka pat vairs neliekas ticami, ka kaut viens cilvēks tam spētu noticēt. Bet cilvēki tic. Un ne viens vien.

Turpināt lasīt

Pārejošā gavēšana un cilvēka vielmaiņas pamati

– Lūdzu, Tev smalkmaizīte!
– Nē, paldies!
– Ā, pareizi, Tu taču ogļhidrātus neēd, lasīju Tavu rakstu par.. kā viņu tur.. keto diētu. Varbūt tad varu uzcienāt ar šo izskatīgo cūkas cepeti?
– Nē, paldies, es šodien neēdu.
– Kā tas ir?
– Nu vienkārši neko neēdu. Sākšu ēst rīt plkst. 7:20. Divreiz nedēļā ievēroju šādas neēšanas pauzes pa vismaz 24 stundām.
Wtf? Kas tas vēl par sviestu?

Senajiem latviešiem esot bijis tāds teiciens – labāk vienreiz visu kārtīgi uzraksti emuāra ierakstā, nekā simts reizes vienu un to pašu stāsti katram īpatnim individuāli. Mums jāmācās no senajiem latviešiem, tāpēc šoreiz top raksts par to, ko esmu nodēvējis par pārejošo gavēšanu. Uzreiz brīdinājums – raksts ir [pa]garš un var izraisīt domāšanu! Lasīt atbildīgi!

Turpināt lasīt

Mācos pagatavot keto saldumus jeb ātrie cepumi ar šokolādes gabaliņiem

Domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka saldumi nav nekas veselīgs. Nav jābūt keto diētas piekritējam, lai apzinātos, ka ar cukuru un rafinētajiem miltiem bagātie našķi neko labu mums nesniedz. Tomēr tie mēdz būt tik pavedinoši… Kā lai no tiem atsakās? Vai keto diētas ievērošana nozīmē to, ka ir jāatsakās no it visiem našķošanās priekiem? Par laimi, nē! Internetā ir atrodamas neskaitāmas keto un paleo cepumu, kūku un desertu receptes. Beidzot pieķēros un izmēģināju, cik viegli vai grūti ir pagatavojami keto saldumi mājas apstākļos un kā tie garšo. Viena no pirmajām izmēģinātajām receptēm tika pieskaņota garastāvoklim – gribējās šokolādes cepumus! 🙂

Kokosu miltu cepumi ar šokolādes gabaliņiem

Turpināt lasīt

Biezpiena sacepums keto gaumē

Tagad, kad skaidrs, ko vajag ēst un no kā labāk atteikties (ja tas tomēr nav skaidrs, iesaku izlasīt rakstu par keto diētu), laiks padomāt praktiskāk. Labi, ir saprotamas atsevišķās pārtikas produktu grupas, bet kā to visu salikt kopā? Te noderēs speciālas keto receptes, ar kurām mēģināsim šajā emuārā dalīties. Kāpēc šoreiz runāju daudzskaitlī? Kā zināms, no manis līdz pavārmākslai kā jebkurai viduvējai cūkai līdz zvaigznēm, tāpēc esmu uzaicinājis viesstrādnieku, kura uzdevums būs šad un tad paeksperimentēt ar keto receptēm un labākās idejas jums prezentēt ar mana emuāra palīdzību. Šodien tātad pirmā recepte – biezpiena sacepums! Bet tālāk vārds mūsu jaunajam viesstrādniekam (aplausi studijā) – Alīnai!

Patiesībā internets ir pilns ar dažādām labām un interesantām keto receptēm, bet reizēm vēl vienkāršāk ir pārveidot vienkāršās un labi zināmās receptes keto diētas vajadzībām. Tā, piemēram, mūsu virtuvē notika ar biezpiena sacepuma recepti. Sākotnējās sastāvdaļas bija biezpiens, olas, cukurs, manna, sviests, soda un rozīnes pēc izvēles. Pēc nelielas revīzijas un aizstāšanas, sastāvdaļas izskatās šādi:

  • 500 g biezpiena (ar 9% tauku saturu vai vairāk)
  • 3 olas
  • 5 ēdamkarotes maltu mandeļu/lazdu riekstu (var aizstāt arī ar citiem riekstiem, ja tie garšo labāk)
  • 50-60 g sviesta
  • ½ tējkarotes sodas + daži pilieni citronu sulas
  • sāls
  • ķiploks

Turpināt lasīt

Ievads uztura zinātnē – keto diēta

Daudzi jau zina, ka es pirms sacensībām, to laikā un vispār ikdienā neēdu gluži to, ko ēd vairums sportisti un vispār cilvēki. Es pārsvarā ēdu taukus. Tāpēc nereti gadījies makaronu ballītēs dzirdēt: `Tev jau laikam labāk piedāvāt speķmaizītes?` Parasti saku, ka tas noteikti ir labāk par makaroniem, taču vēl labāk būtu tikai speķis bez maizes. Tad pasmejamies par savām sarunām un dzīvojam tālāk katrs ar savu pārliecību. Tas ir saprotams, jo taču visa šī mana lieta sit pliķi sejā vispārpieņemtajām dogmām gan par to, kādai būtu jāizskatās skrējēja ēdienkartei, gan arī kādam vispār jābūt veselīgam uzturam. Visi taču zina, ka sportistiem jāēd ogļhidrātiem bagātīga pārtika, bet pēdējās dienās pirms sacensībām ar ogļhidrātiem jāuzlādējas jo pamatīgi. Visi zina, ka veselīga uztura piramīdas pamatu sastāda graudaugi, un visi zina, ka jebkuram – vai tas sportists vai sēdošs indivīds – jācenšas pēc iespējas ierobežot savā uzturā tauku patēriņu, lai laika gaitā neapveltos un neiedzīvotos dažādās slimībās. Bet vai tiešām viņi visi to zina? Varbūt tikai domā, ka zina? Filosofijā ar vārdu `Zināšanas` parasti saprot pamatojamu un patiesu ticību, kas nozīmē trīs lietas:

  • cilvēkam jātic faktam, ko viņš it kā zina;
  • cilvēkam jāspēj pamatot, uz ko balstās viņa ticība šim faktam;
  • faktam, kas tiek zināts, jābūt patiesam.

Un tieši ar trešā punkta izpildi parasti mēdz būt vislielākās problēmas.. Turpināt lasīt