Trešā diena – 17. maijs

Brokastīs varu izvēlēties vienu no četriem man piedāvātajiem variantiem. Paņemu amerikāņu brokastis. Tanta man kaut ko saka, tā kā prasa, bet ne jau angliski, bet galu galā tomēr atnes lielisku porciju uz milzu šķīvja. Arī gardu. Gar logu kāds aizskrien – forši, cilvēki te arī skrien, tad jau varbūt uz mani kā uz idiotu neskatīsies (vismaz ne vairāk kā parasti). Pēc brokastīm uzsāku diennakts gavēni līdz rītrītam, kad varbūt būs jāizvēlas kāds cits no piedāvātajiem variantiem. Piecus rītus te ēdīšu, tāpēc varu izmēģināt visus četrus variantus, bet pēdējā dienā paņemt vēlreiz vislabāko.

IMG_8163

Amerikāņu brokastis

Atceros, ka ir taču arī tāds OpenStreetMap, un tas te pat strādā. Izrādās, ka dzīvoju krietni tuvāk konferences vietai nekā biju plānojis. Forši! Pēc brokastīm kādu laiku atpūšos un tad dodos skrējienā iepazīt apkārtni, atrast konferences ēku, ezeru un pārējo.

Tomēr konferences ēku nemaz nav tik viegli atrast. Konference notiks Zhejiang universitātē, bet tās kampuss jeb universitātes pilsētiņa ir milzu plašumā ar neskaitāmi daudz ēkām. Skrienu pa to un meklēju ēku, kāda bija attēlota bildē konferences mājaslapā, bet tādas nekur nav. Vienīgais, ko visur redzu – ka šī universitāte svin (patiesībā, ko uzzināšu tikai nākamajā dienā – pagājušogad svinēja) savus 120 gadus. Krustām šķērsām izskraidījis teritoriju, gribu jau doties atpakaļ uz viesnīcu – varbūt es varētu pārbildēt lapā redzamo ēku un tad kādam te parādīt bildi, varbūt tas kāds to atpazīs un mani turp aizvedīs! Tomēr, jau aizskrējis uz kampusa teritorijas izeju, pamanu vēl kādu nelielu celiņu un nolemju aizskriet vēl paskatīties pa to. Paskrējis pa to, atrodu Datorzinātņu koledžas ēku – o, jau kaut kas tuvāk vajadzīgajam. Tā gan nav īstā, bet dodos vēl tālāk, kur sastopu vēl citas līdzīga tipa ēkas, bet tad galu galā pamanu nomaskējušos ēku, kas tiešām izskatās diezgan līdzīga tai, kas bildē. Ieeju – glaunais interjers liecina par labu konferences norises vietai. Uzjautāju iekšā esošajai darbiniecei, vai tur rīt būs konference. Viņa dažus vārdus angliski saprotot, bet manu jautājumu ne īsti. Tomēr saprot vārdu `konference` un vārdu `rīt` un zvana pa tālruni runāties ar kādu. Pēc tam saka, ka jā, būšot. Diez cik pārliecināti gan neizklausās, tad jau pati ēka pēc izskata manī vieš lielāku pārliecību, ka esmu nonācis pareizajā vietā. Tagad tik jāizseko no šejienes atpakaļ taisnākais ceļš uz manu viesnīcu.

IMG_8202

Konferences ēka

Gribētos atrast arī ezeru. Paskrienu pa vienu ieliņu, bet tā beidzas pie maksas ieejas botāniskajā dārzā. Paskrienu pa citu ieliņu – tas pats. Toties atrodu kādu bambusu audzi, caur kuru var pastaigāties. Atgriežos viesnīcā pilnīgi slapjš, jo ārā tomēr +34 grādi. Taču liekas, ka tā ir jābūt, tas, ka staigājot esi iesvīdis slapjš, te ir norma, nemaz neprasās, lai būtu citādi.

Mans numurs laikam tikko kā ir uzposts, tagad tiek posts blakus esošais. Ieeju vēsā un aukstā dušā. Apaļo vannu vēl neesmu izmantojis.

IMG_8226

Bambusu audze un laterna bambusa izskatā

Tomēr žēl, ka tas OpenStreetMap ir ķīniešu valodā. Nevar īsti saprast.. Taču līdz ezeram jātiek. Saskatos karti, cik spēju saprast, un dodos pastaigā ezera virzienā. Pēc trīs kilometru gājuma, kad ielas kļuvušas arvien lielākas un apkārtne izskatās arvien industrializētāka, noprotu, ka kaut kas nav kārtībā, ezers nekur tuvumā nevarētu būt. Nākas vien atkal prasīt ceļu. Pāris cilvēki nokrata galvas, ka neko angliski nesaprot, tostarp policists, bet tad kāds vīrs autobusa pieturā saprot gan. Viņš gan neesot vietējais, bet savā telefonā kartē atrod ezeru un saka, ka no šejienes līdz tam ir ļoti, ļoti tālu un jāiet pretējā virzienā, kā es eju.. Viņš saka, ka labāk iznomāt velosipēdu. Turpat blakus tieši viens stāv. Prasu, kā to var iznomāt – esot jāuzinstalē tur kaut kāda lietotne, un tad.. Bet man nav telefona! Nav gluži patiesība, bet neko uzinstalēt es nevaru gan. Tad viņš to izdara no sava telefona – noskenē uz velo esošo svītru kodu un saka, ka varu tagad to stundu izmantot un tad kaut kur nolikt un nobloķēt. Tas viņam izmaksāja laikam apmēram vienu dolāru, viņš man to uzsaucot.

IMG_8248

Pilsētas industrializācija

Priecīgs braucu atpakaļ, kur nācis, un jūtos līdzīgāks vietējiem, kuri te baros vien braukā ar visvisādiem tamlīdzīgiem transportlīdzekļiem. Visi maļas kopā – kājāmgājēji, velosipēdisti, elektriskie mopēdi un citi vienbraucamie, auto, taksometri, autobusi. Visiem vietas pietiek, lai gan gandrīz visur šiem vienbraucamajiem ir savas joslas, un visi viens otru brīdina jau laicīgi ar skaņas signālu. Atceros Pekinu. Šķiet, ka taksometra vadītājs, kas veda mani no lidostas, bija īpaši agresīvs, taurējot un metot ar tālajiem uguņiem tiem, kas laicīgi nelaida to garām, kā arī visur iespraucoties, bet citus nekad sev pa priekšu nelaižot.

Nekādi nesaprotu, kā es varēju tik ačgārni interpretēt savu atrašanās vietu kartē – vēl pāris cilvēki apstiprina, ka ezers ir uz to pusi, kur braucu, un dod man precīzākas norādes, un visi kā viens apgalvo, tas ir `very far`. Bet man taču ir velo, kas gan man tagad ir attālums! Sanāk atkal izbraukt cauri universitātes kampusa teritorijai. Kā tad es varēju atrast kampusu, ja domāju esam kartē novietots citādi?? Nudien mistika!

Pēdējais puisis, kas jau tiek aptaujāts gandrīz pie paša ezera, tādus vārdus kā `lake` un `swimming` nesaprot, un tad es mēģinu ķīniski – Xihu (izrunājot [sihū] – ar `s` kā ķīniešu `silk`), jo tas ir ezera nosaukums. Nelaime, ka tā pat saucas arī viss šis Hangzhou rajons, tāpēc viņš man rāda, ka jā, tas ir te – mums visapkārt.. Beigās viņš tomēr saprot vārdu `water` un norāda man pēdējo ceļu pie ezera.

IMG_8251

Es uz velo pie ezera

Ar velosipēdu pie ezera var piekļūt tikai atsevišķās vietās, bet pārējā daļā ap to var braukt tikai tā attālāk, nevis tieši pa gājējiem paredzētajiem celiņiem pie paša ezera. Tātad laiks man no sava velo atvadīties un doties satikties ar ezeru, Bet vēl gandrīz pusstundu varu to izmantot. Nolemju pabraukt gar krastu kādu gabalu tālāk un tad nākt atpakaļ kājām jau gar pašu ezeru. Tā arī daru. Pa krastu aizbraucu līdz ezera pretējai pusei, bet tad no tās atgriežos pa garo gājēju pārvadu, kas uzbūvēts, sadalot ezeru divos mazākos. Visapkārt viss tomēr ļoti atgādina Pekinu – tās pašas mājeles, tā pati mūzika, tādi paši cilvēki, vietām šķiet, ka pa šīm taciņām jau esmu staigājis un tieši šīs pagodas jau bildējis. Taču vietējie man vēlāk teiks, ka Pekina un Hangzhou esot ļoti atšķirīgas pilsētas..

Pie manis pienāk kāda tantiņa un rāda savu telefonu. Domāju, ka viņa grib, lai es to nobildēju, saku OK, bet izrādās, ka viņa grib uztaisīt pašbildi ar mums abiem. Atkal prātā Pekina.. Tad jau es arī sev uztaisu tādu pašu pašbildi. Nu jā, arī spļaušana, smēķēšana, krekla celšana uz augšu un staigāšana ar pliku vēderu – tas viss tā bija arī Pekinā. Pēdējo no šīm lietām izmēģinu arī es.

IMG_8315

Es ar tantiņu, fonā Xihu

Milzīgs karstums, milzīgi daudz jau esmu nostaigājis. Padzeros līdzi paņemto ūdeni, nopērku pāris suvenīrus. Nu laiks doties mājup un iekrist viesnīcas numuriņa piedāvātā gaisa kondicioniera apskāvienos. Hmm, bet pa kuru ceļu es šurp atbraucu? Tad man likās, ka to noteikti atpazīšu, kā gan citādi! Paejos pa vienu, atnāku atpakaļ, paejos citur – nē, nešķiet, ka te es būtu pirms pāris stundām braucis ar velo. Varbūt ar velo apkārtni piefiksēju citādi..

Tad ienāk prātā, ka manā Garminā, kurš paņemts līdzi arī šajā duatlonā, taču ir tāda vispārēja paveiktā maršruta apskates iespēja, kur var redzēt, aptuveni kur esmu gājis. Tas palīdz, un pēc zināma laiciņa esmu mājās. Kopā pieveikts gandrīz 21 kilometrs, un tikai nepilna puse no tiem ar velo. Esmu beigts! Ceru, ka krāna ūdeni te var dzer, jo izdzeru daudz.. Atkal jāiet skaloties.

IMG_8333

Viena no pagodām ezerā

Vakarā tomēr ieslēdzu TV un paskatos ķīniešu dziedāšanu tādā kā karaokes versijā, kur var skatīties līdzi vārdus (vai kā nu tos ķeburu veidojumus būtu pareizāk saukt).

Tētis atsūta man bildi ar Google karti no manas apkārtnes, un beidzot man kļūst skaidrs, kā varēju iet nepareizajā virzienā un tomēr atrast universitāti. Izrādās, ka OpenStreetMap man rādīja nevis nepareizā ielas pusē viesnīcu, kā biju nospriedis iepriekš, bet gan vispār pavisam citā daļā – tālāk pa ielu uz priekšu. Lai gan meklēju pēc `Yugu Road`, bet Google karte to pārveidojusi par `Yu Gu Lu` (laikam ķīniešu transkripcijā latīņu burtiem, jo dabā arī tas ielas nosaukums sastāv no trim hieroglifiem), tas tomēr ir pareizais punkts. Ļoti labi, tālāk vismaz pratīšu labāk orientēties. No šī kartes fragmenta redzu, ka rīt varētu aizstaigāt apskatīt netālu esošo Huanglong stadionu un kaut kādu `Yellow Dragon Cave Dressed in Green`.

Atpakaļ uz dienu izvēli..

 

Advertisements