Diena 6/11

Naktī bija liels negaiss, zibeņoja, dārdēja un gāza lietus. Logs mums pa nakti stāv vaļā (tikai pretodu tīkliņš priekšā), tāpēc visu ļoti labi varēja izjust.

Šodien skaitās pirmā konferences diena, lai arī šodien nekas cits nav paredzēts, kā vien piereģistrēšanās. Tā paredzēta laika posmā no plkst. 14:00 – 17:00, tāpēc no rīta nolemjam vēl aizbraukt uz pilsētas centru apskatīt no ārpuses Mao Dzeduna mauzoleju, vārtus pie tā, kārtīgāk arī Tjaņaņmeņa laukumu, kura malā vienu dienu tikai pasēdējām, kā arī pastaigāt par vecpilsētas ieliņām.

Pie vārtiem mūs uzrunā kāds ķīnietis, sakot, ka varam uzkāpt tajos augšā paskatīties – man pat likās, ka viņš minēja, ka ārzemniekiem tas ir pa brīvu, bet Alīna sakās, ka neko tādu neesot dzirdējusi. Lai vai kā, mēs sakām, ka labi, esam sapratuši, un tāpat vien skatāmies apkārt, lēnām virzoties uz vārtu pusi. Bet ķīniešu onka nāk līdzi, rāda visu laiku, uz kuru pusi jāiet, un arī tālāk turpina nākt līdzi, kad jau esam sapratuši pareizo virzienu un tajā ejam. Tālāk viņš pieved mūs pie biļešu lodziņa, paņem tur no tirgoņa divas biļetes un dod mums, sakot `Twenty`*. Alīna vēl pārprasa, vai divdesmit juaņi ir par abiem (atceroties mūsu otrās dienas pieredzi ar velorikšu), un tips saka, ka jā. Tad nu tiek iedota 50 juaņu banknote, no kuras tips veikli atdod 10 juaņus un ātri aicina mūs tālāk uz ieeju. Tomēr sākam protestēt, tad tips saka, ka tomēr divdesmit katram.. 🙂 Tā neesam ar mieru un gribam dot biļetes atpakaļ, bet tad tips iedod mums vietā citas biļetes, atdot vēl atpakaļ 20 juaņus un saka, ka lai tad mums ir studentu biļetes. Viltīgi gan gājieni viņiem te visu laiku.

Uzkāpjam ēkā, kas skaitās tādi kā vārti, apskatām apkārtni no augšas. Pēc tam apejam apkārt mauzolejam un pastaigājam pa Tjaņaņmeņa laukumu.

Skats no vārtiem uz Mao Dzeduna mauzoleju

Daudz laika mums te nav atlicis, tādēļ dodamies vien tālāk uz veco pilsētas daļu, kurā ceļvedī norādīta kāda konkrēta iela, kuras apskate esot visvairāk vērta. To gan tā arī neizdodas atrast, toties pastaigājam pa citām ieliņām. Te ir pavisam cita atmosfēra kā parastajā Pekinas daļā. Diezgan šauras ieliņas, te visi uzraksti ir tikai ķīniski, praktiski nekā ar latīņu alfabēta burtiem, pilns ar ēstuvēm, pie kurām izkārtnēs var ķīniešu valodā lasīt, cik katrs ēdiens maksā. Te arī nav nekādu uzcenojumu, visi pārtikas produkti veikaliņos maksā normālu cenu (piemēram, parastais ūdens puslitra iepakojumā maksā vienu juaņu nevis trīs, kā tas ir citās vietās). Visai interesanta atmosfēra visādā ziņā!

Šaurās vecpilsētas ieliņas - ne miņas no latīņu alfabēta..

Nu jau laika vairs nav atlicis, tādēļ dodamies atpakaļ uz mūsu Hai Dian rajonu, lai piereģistrētos konferencei. Šorīt pirms braukšanas uz centru vēl biju paguvis izskriet 6 km, šoreiz pa taisnu ceļu, veicot tikai vienu 90 grādu līkumu, un pa apmēram to pašu ceļu arī atpakaļ, tāpēc nenomaldījos 🙂 Toties skrienot pamanīju vēl vienā vietā uzrakstu `Beijing Jiaotong Univercity`, pavisam pretējā pusē no mūsu viesnīcas nekā iepriekš redzētais uzraksts, braucot tam garām ar 105. autobusu (toties apmēram tajā vietā, kur iepriekš biju domājis, kur šī universitāte atrodas). Uz šo vietu arī tad devāmies, bet, ieejot aiz lielajiem vārtiem, sastapāmies ar plašu teritoriju ar daudz ēkām, un nebūt nebija viegli atrast īsto reģistrācijas vietu. Tomēr sastapām kādu itāli, kurš arī bija ieradies uz konferenci un kurš sarunāja ar kādu ķīniešu studentu, ka tas sarunās ar savu kursa biedreni, lai tā mūs aizved uz 10 minūšu gājiena attālumā atrodošos reģistrācijas vietu. Tā nu veiksmīgi piereģistrējos, saņēmu mugursomu un citas konferences dalībniekiem piederīgas lietas, un devāmies atpakaļ uz viesnīcu, pa ceļam vēl nopērkot šo to ēdamu universitātes teritorijā esošajā bodītē (piemēram, parastais saldējums šeit maksāja tikai vienu juaņu..).

Konferences norises vieta

Ar to arī mani šodienas piedzīvojumi bija galā. Viesnīcā es gatavoju savu runu rītdienas prezentācijai, bet Alīna tikmēr aizbrauca vēlreiz uz Pekinas centru vēl pastaigāt pa šādām tādām vietām. Atveda arī mājās šādu tādu pārtiku, piemēram, ūdens pudeli, ko atradusi pat par tikai 0.7 juaņiem.. Pie tam – 0.6 litru pudeli ierasto 0.55 litru vietā!

Vakarā sarīkojām jaunu augļu ēšanas vakaru. Bijām iegādājuši pāris augļus, kas iepriekš nekad nebija redzēti. Alīna izteica domu, ka viens no tiem varētu būt papaija, bet otrs – vienkārši vēl maza un zaļa melone. Lai vai kā, to pirmo vēl ēdis laikam nekad nebiju, bet otrais patiešām nedaudz atgādināja meloni. Vēl notiesājām arī līči, kuru arī es nekad iepriekš ēdis nebiju, bet Alīna gan bija. Par visiem trim augļiem un to garšīgumu man radās viens un tas pats slēdziens – grūti pateikt!

Mūsu trīs augļu komplekts

—

Lasīt vēl:
Diena 5/11
Diena 7/11