1. diena – Pilna bāka vienā dienā

Uz Slovākiju no Rīgas devāmies ceļā 5. augusta rītā. Plānots izbraukt no Pļavniekiem bija ap 5:00, bet, protams, sanāca aizkavēties un izbraucām tikai 5:38. Izbraucām divas personas, sauksim tās par `es` un `Alīna`. Savācām Rīgas centrā vēl tršo personu – `Agri` – un bijām gatavi doties ceļā. Ceļu sākām ar degvielas uzpildi – pielējām pilnu bāku, ar kuru, kā izrādījās, varējām izbraukt cauri divām valstīm.

Plkst. 7:25 šķērsojām Latvijas/Lietuvas robežu, bet pēc nobrauktiem 269 km plkst. 9:22 jau ieradāmies Kauņā. Šeit jau reiz biju bijis, tas vēl bija tais senajos laikos, kad nevienam vēl nebija mobilie tālruņi – es tad vēl mācījos vidusskolā un nakts vidū biju spiests blandīties pa šo pilsētu, meklēdams savu apmešanās vietu, kurai nezināju ne nosaukumu, ne adresi. Šoreiz ar Kauņu tikām galā lieliski, kā nekā – mums palīdzēja auto navigators (kā arī Agris, kurš parasti lieliski spēj orientēties svešā apvidū).

Tālāk plānojām braukt uz Miriampoles pilsēteli, caur kuru varētu pārkļūt no Lietuvas Polijā, bet kaut kur aizbraucām nepareizi (laikam nevajadzēja pašā pilsētā braukt iekšā, bet tikai gar to). Lai vai kā, navigators parādīja mums pareizo risinājumu un plkst. 10:53 šķērsojām kārtējo valstu robežu pēc nobrauktiem 368 km. Šķērsojot robežu, ieguvām veselu stundu dienas laika – Polijā ir tikai 9:53.

Nobraukuši vēl 123 km pa Poliju, beidzot nolēmām, ka esam sev nopelnījuši otrās brokastis un atpūtas pauzi. Tā nu plkst. 11:40 pirmo reizi aptstājāmies kāda Polijas meža nomalē un sarīkojām kaut ko piknika veidīgu – tūristu brokastis ar baltmaizi un ūdens. Pēc 35 minūšu kāju staipīšanas turpinām ceļu.

Pikniks Polijā

Pikniks Polijā

Ceļš caur Poliju visai nogudrinošs, bet tai pat laikā arī interesants – ceļi līkumaini un šauri, ļoti daudz lielās `fūres`, kuras grūti apdzīt, toties daudz arī tie speciālās konfigurācijas ceļi, kuri dažviet sastopami arī Latvijā (piemēram, ceļā no Rīgas un Saulkrastiem), kas palīdz veikt apdzīšanas manevrus. Priecē tā saucamās auto maģistrāles, uz kurām atļautais braukšanas ātrums ir 130 km/h, līdz ar ko ļoti raiti šajos posmos var tikt uz priekšu. Viena tāda bija arī Lietuvā, tieši pirms Kauņas. Tā kā tādas savā dzīvē vēl nebija gadījies pieredzēt, sākumā nebija skaidrs, kāpēc pēkšņi visi mani pa kreiso joslu ar tādu ātruma starpību apsteidz..🙂

Lietuvā vienu brīdi ļoti sanāk miegs, grūti noturēt acis vaļā, bet Polijā jau miegs piemirsies. Vienu brīdi nedaudz atkal uznāk, bet iedzeru enerģijas dzērienu un varu atkal braukt. Tā kā esmu šai kompānijā vienīgais šoferis, tad apzinos, ka lielākais darbs man vēl tikai priekšā😉

Tālāk mūsu ceļš ved caur Varšavu, bet, kamēr līdz tai nonākam, jāpievārē vēl garlaicīgi gandrīz 300 km. Otru zaļo pieturu taisām 15:06 pēc kopā nobrauktiem jau 689 km. Tā kā šī pietura tiek taisīta tikai pēc Alīnas pieprasījuma, tad viņa arī ir vienīgā, kas to izmanto. Nejauši esam apstājušies pie kaut kādas purvveidīgas struktūras, līdz ar ko esot zināmas problēmas atrast kādu jēdzīgu vietu, kur iebrist. Bez tam Alīna sūdzas arī par it kā redzētu čūsku, kuru gan es nemanīju.

Vispār Polijā ļoti daudz ceļu remontu, daudz sanāk aizkavēties, kad pretimbraucošās auto plūsmas tiek laistas pa vienu ceļu pusi, līdz ar ko reizēm sanāk pat ļoti ilgi gaidīt. Tāpat uz šaurajiem ceļiem arī avārijas nav nekāds brīnums – redzam vienu vieglo auto galīgi samīcītu, pārējie līdzbraucēji, kuriem tai laikā nav bijis jāskatās uz ceļa, pat sakās esam redzējuši kādu asinīm klātu vīru guļam uz zemes, kā arī nostrādājušu gaisa spilvenu.

Beidzot esam Varšavā un visai veiksmīgi tiekam tai cauri. Tiesa gan, arī Varšavā daudz remontdarbu, slēgti ceļi, kas sarežģī uzdevumu mūsu navigatoram, kurš, protams, par šīm atrakcijām nekā nezin. Galu galā tomēr atrodam ceļu tālāk uz Krakovu – Polijas otru lielāko pilsētu. Izbraucot no Varšavas, pulkstenis rāda 16:20 un spidometrs – kopš Rīgas nobrauktus 728 km. Es tieku mākslīgi uzturēts pie dzīvības – ar enerģijas dzērienu palīdzību.

Pēc 802 nobrauktiem kilometriem beidzot mūsu degviela ir gandrīz izsīkusi ārkārtīgi mazs patēriņš izrādījies), tāpēc piestājam Shell. Pirmo reizi mūžā man degvielu ielej uzpildes stacijas darbinieks – kā filmās!

Plkst. 20:02 esam pieveikuši apaļu tūkstoti kilometru! Parasti šādu apjomu vidēji ar auto nobraucu mēneša laikā, bet tagad – tikai pa vienu dienu, forši!

Tālāk mūsu ceļš ved caur Krakovu (20:10, 1008 km) un tālāk jau iestājusies pietiekami liela krēsla, lai mēs būtu spiest beidzot meklēt kādu vietu, kur pārlaist nakti. Pirmajā motelī pēc sarunas poļu valodā ar kādu vīru konstatējam, ka visas vietas ir aizņemtas, bet jau nākamais mēģinājums izrādās sekmīgs – dabūjam trīsvietīgu istabu motelī. Es gan nedaudz cenšos protestēt, ka apmēram 22 latu vietā par istabu biju rēķinājies ar apmēram 2 latu samaksu par telts vietu, bet netieku uzklausīts, kā rezultātā tiekam istabiņā ar dušu. Uzreiz pēc mums šeit ierodas vēl kāda latviešu kompānija. Motelī ieradāmies plkst. 20:58, un šājā dienā kopā esam nobraukuši 1045 kilometrus. Alīna faktiski visu dienu mašīnā ir gulējusi, bet pārējie jūtamies visai noguruši😉

P.S. Gan Lietuvā, gan īpaši jau Polijā ļoti daudz fotoradaru. Polijā gandrīz katrā mazajā ciematiņā, kuram braucam cauri, uzstādīts vismaz pa vienam tādam. Taču pozitīvā ziņa – pirms katra no tiem ir brīdinājumu zīmes, ka tuvojas fotoradars.

Atpakaļ uz ceļojuma saturu!

2 thoughts on “1. diena – Pilna bāka vienā dienā

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s