Sestā diena – mājupceļš

Mājas došanās diena. Pēc brokastīm zināmu laiku pavadām, pakojot somas, un tad jau arī dodamies uz lidostu. Ir doma tikt uz vilcienu, kas iet uz lidostu, ar tām pašām metro biļetēm, kas katram vēl atlikušas pa vienai, jo biļete atsevišķi vilcienam bija padārga – kaut kur ap 10 eiro laikam vienai personai. Tā pat īsti nebūtu šmaukšanās, jo ar šo biļeti drīkst oficiāli braukt arī ar šiem RER vilcieniem, tikai – Parīzes robežās. Bet Šarla de Golla lidosta atrodas ārpus Parīzes, tātad legāls sanāktu tikai brauciena sākums.. 😉 Bet nu neko, tā tomēr mēģinām darīt, taču izrādās, ka, lai tiktu uz vilcienu, jāiet cauri vēl vienam biļešu kontroles punktam, bet mēs visas trīs pēdējās biļetes jau esam iztērējuši, lai iekļūtu metro sistēmā. Tomēr kāds no biļešu punktiem stāv vaļā (laikam kāda tehniska ķibele), tāpēc mēs iespraucamies caur to. Turpat gan stāv kaut kādi cilvēki, kas pārbauda biļetes pretējā virzienā ejošajiem – nu gan dīvaini, kāpēc tā vajadzētu darīt.. Tomēr, iekāpjot vilcienā, iemesls kļūst saprotams, jo uz sienas redzam paziņojumu, ka biļetes nepieciešams saglabāt, lai galapunktā varētu tikt laukā.. 😀 Tā kā mums īsti ko saglabāt nav, tad nav arī panikas 🙂 Jāsāk jau galvā apsvērt visādus variantus, kā tikt garām biļešu pārbaudītājiem galapunktā, varbūt jānopērk tur biļete uz vietas, bet varbūt to arī nevarēs izdarīt, īsti nevar zināt. Ierodoties lidostā, tiek secināts, ka nekādi biļešu kontrolieri te nav, bet ir automātiskās durvis, caur kurām var tikt tikai ar biļeti. Un pie tam šeit ir augstas sienas, tā kā pārkāpt pāri arī nav iespējams.. Mēģinu `iesmērēt` automātam kādu vecu biļeti, bet šis ar lielu troksni man atsaka. Tā arī beigās nesapratu, kā tikām ārā – Laura laikam mēģināja savu biļeti, vai arī blakus durvis bija palikušas vaļā, bet visi trīs pa tām kaut kā ārā tikām 🙂

Tiek atrasts īstais termināls, tad ceļš uz to un drīz vien jau esam lidmašīnā, drīz vien atpakaļ Rīgā pie lielajiem sniegiem un ar to arī mūsu ceļojums ir beidzies. Bija interesanti, daudz jaunu iespaidu, vislielākais prieks par veiksmīgi noskrieto pusmaratonu, kā arī ļoti patika vakariņas pie vietējiem. Nākamais pusmaratons tiek plānots Rīgā – pavisam noteikti pusīti skriešu Nordea Rīgas maratonā 23. maijā, bet, iespējams, varētu piedalīties arī Mežaparka pusmaratonā jau 27. martā. Redzēs, kā būs ar kāju, tagad atkal tā jūtas jau tīri normāli 🙂

Iepriekšējā diena..