Diena 7

11.08.2012.

Montpeljē apskates galvenā diena. Pieceļamies nedaudz vēlāk, jo vēlāk sanāca aiziet gulēt, un dodamies uz tramvaja pieturu, kurā vakar bijām izkāpuši. Atklājam, ka mums nepietiek metāla naudas divām tramvaja biļetēm, bet papīra naudu automāts pretī neņem, kā arī mūsu kredīt/debetkartes neatzīst par derīgām. Vakar pārsēšanās vietā bijām šo to nopirkuši veikalā, tādējādi iegūstot monētas, bet šajā nomalē redzamības attālumā nevienu veikalu nemanām. Neko darīt – jābrauc pa zaķi.. Nolemjam kāpt ārā, kolīdz ieraudzīsim kādu veikalu, kur samainīt naudu. Tomēr tādu ilgāku laiku nekur nemanām un beigās izkāpjam no tramvaja kādas 4-5 pieturas pirms centrālās stacijas ar domu, ka gan jau tad vismaz pa ceļam uz centru būs kas interesants apskatāms. Tā arī izrādās taisnība – uzejam pils laukumu ar greznām ēkām un netālu esošu arku.

Pa zaķi izbraukts, ārā izkāpts, nu var priecāt!

Pa zaķi izbraukts, ārā izkāpts, nu var priecāt!

Laiks gan jau atkal paguvis uzkarst līdz neprātam, un Alīna to vien grib kā kaut kur nolikt somas, lai varētu vieglāk pastaigāt apkārt. Viņa iedomājusies, ka somu noliktavai jābūt stacijā, tāpēc dodamies turp. Pa ceļam sastopam dažus publiskos termometrus – pamatā ēnā rāda 33-34 grādus, bet šur tur, laikam vairāk saulē esošie, rāda pat +40 grādus pēc Celsija. Nobildēt gan izdodas tikai +39 grādu rādījumu.

Pils parks

Pils parks

Stacijā tomēr nekādu noliktavu nav, un Alīnas izmisums sasniedz maksimumu šī ceļojuma laikā – tālāk vairs tik traki nebūs. Pārvietojam dažas mantas no viņas somas manā un turpinām vien pilsētas apskati tāpat. Pamatā staigājam vien pa vecpilsētas daļu, tā ļoti smuka – daudz strūklaku, daži parki.

Esmu priecīgs hipijs!!! Alkoholam un narkotikām. Paldies!

Esmu priecīgs hipijs!!! Alkoholam un narkotikām. Paldies!

Šad tam izmantoju iespēju ieliet savā cepurē ūdeni un tad uzlikt to galvā. Ik pa laikam atpūšoties ēnainākās vietās, dzerot ūdeni (ne pa tiešo no strūklakām), ēdot saldējumu un citas lietas, staigājam tik apkārt un visu pētām un bildējam

Atradu vienīgo ūdens pūtēju šī ceļojuma laikā

Atradu vienīgo ūdens pūtēju šī ceļojuma laikā

Vakarpusē dodamies ciemos pie mūs uzņemošajiem personāžiem no CouchSurfing – Kitty un Laurent –, sekojot viņu atsūtītajām norādēm. Viņi laikam dzīvo vairāk tā kā pilsētas nomalē, kādas daudzdzīvokļu ēkas piektajā stāvā (bet reāli sanāk sestajā, jo franči stāvus sāk skaitīt tikai no otrā). Tīri patīkami ļautiņi, diezgan viduvēji gan runā angliski, bet pamatā visu, ko vajag pateikt, jau arī izdodas pateikt. Tiekam ļoti laipni uzņemti – ar vakariņām, kurās ietilpst Kitty (tas tiešām ir viņas īstais vārds, nevis kaut kāda iesauka) gatavota paelja ar jūras veltēm, sieru degustācija un Laurent gatavota augļu kūka. Ā, un pirms tam vēl tiekam pacienāti ar aperitīvu, kas šim apvidum esot vistradicionālākais – saucas laikam Pastiss.

Balkons kādā 5./6. stāvā

Balkons kādā 5./6. stāvā

Tipi arī piedāvā mūs no rīta aizvest uz tuvāko Vidusjūras pludmali – tad jau laikam tomēr vēl vienu reizi [šogad] redzēsim Vidusjūru.

Uzpūšu matraci un dodamies gulēt.

Mūsu nakts guļasvieta

Mūsu nakts guļasvieta

Iepriekšējā diena..

Nākamā diena..

 

 

One thought on “Diena 7

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s