Mācos pagatavot keto saldumus jeb ātrie cepumi ar šokolādes gabaliņiem

Domāju, ka nevienam nav noslēpums, ka saldumi nav nekas veselīgs. Nav jābūt keto diētas piekritējam, lai apzinātos, ka ar cukuru un rafinētajiem miltiem bagātie našķi neko labu mums nesniedz. Tomēr tie mēdz būt tik pavedinoši… Kā lai no tiem atsakās? Vai keto diētas ievērošana nozīmē to, ka ir jāatsakās no it visiem našķošanās priekiem? Par laimi, nē! Internetā ir atrodamas neskaitāmas keto un paleo cepumu, kūku un desertu receptes. Beidzot pieķēros un izmēģināju, cik viegli vai grūti ir pagatavojami keto saldumi mājas apstākļos un kā tie garšo. Viena no pirmajām izmēģinātajām receptēm tika pieskaņota garastāvoklim – gribējās šokolādes cepumus! :)

Kokosu miltu cepumi ar šokolādes gabaliņiem

Turpiniet lasīt

Mans ceļš līdz rekordam un pēc tā

2012. gada izskaņa. Izlasu Wim Hof un Justin Rosales sarakstīto grāmatu `Becoming The Iceman` jeb `Kļūstot par ledus vīru`, kuras noslēgumā abi vīri mēģina labot Ginesa pasaules rekordu skriešanā basām kājām pa sniegu. Wim Hof ir vīrs no Nīderlandes, kura gaitām sekoju līdzi jau labu laiku, viņš nodarbojas ar visdažādākajām ar aukstumu saistītām lietām, sākot no pusmaratona skriešanas basām kājām un plikam (tikai šortos) pa sniegu Somijā aiz polārā loka -18 grādu temperatūrā un beidzot ar tādām interesantām nodarbēm kā peldēšana zem ledus no viena āliņģa līdz otram un stundām ilga sēdēšana baļļā, esot pilnībā apklātam ar ledus gabaliņiem. Brīdī, kad rakstu šo rakstu, viņam pieder jau, liekas, 26 Ginesa pasaules rekordi.

2013. gada 1. janvāris. Iedvesmojies no grāmatas, uzsāku gadu ar skrējienu šortos un T-kreklā +2 grādos. Foršas sajūtas! Tāpat turpinu arī tālākās dienās. Ikdienā jau otro ziemu pārvietojos sandalēs bez zeķēm.

Turpiniet lasīt

Biezpiena sacepums keto gaumē

Tagad, kad skaidrs, ko vajag ēst un no kā labāk atteikties (ja tas tomēr nav skaidrs, iesaku izlasīt rakstu par keto diētu), laiks padomāt praktiskāk. Labi, ir saprotamas atsevišķās pārtikas produktu grupas, bet kā to visu salikt kopā? Te noderēs speciālas keto receptes, ar kurām mēģināsim šajā emuārā dalīties. Kāpēc šoreiz runāju daudzskaitlī? Kā zināms, no manis līdz pavārmākslai kā jebkurai viduvējai cūkai līdz zvaigznēm, tāpēc esmu uzaicinājis viesstrādnieku, kura uzdevums būs šad un tad paeksperimentēt ar keto receptēm un labākās idejas jums prezentēt ar mana emuāra palīdzību. Šodien tātad pirmā recepte – biezpiena sacepums! Bet tālāk vārds mūsu jaunajam viesstrādniekam (aplausi studijā) – Alīnai!

Patiesībā internets ir pilns ar dažādām labām un interesantām keto receptēm, bet reizēm vēl vienkāršāk ir pārveidot vienkāršās un labi zināmās receptes keto diētas vajadzībām. Tā, piemēram, mūsu virtuvē notika ar biezpiena sacepuma recepti. Sākotnējās sastāvdaļas bija biezpiens, olas, cukurs, manna, sviests, soda un rozīnes pēc izvēles. Pēc nelielas revīzijas un aizstāšanas, sastāvdaļas izskatās šādi:

  • 500 g biezpiena (ar 9% tauku saturu vai vairāk)
  • 3 olas
  • 5 ēdamkarotes maltu mandeļu/lazdu riekstu (var aizstāt arī ar citiem riekstiem, ja tie garšo labāk)
  • 50-60 g sviesta
  • ½ tējkarotes sodas + daži pilieni citronu sulas
  • sāls
  • ķiploks

Turpiniet lasīt

Ievads uztura zinātnē – keto diēta

Daudzi jau zina, ka es pirms sacensībām, to laikā un vispār ikdienā neēdu gluži to, ko ēd vairums sportisti un vispār cilvēki. Es pārsvarā ēdu taukus. Tāpēc nereti gadījies makaronu ballītēs dzirdēt: `Tev jau laikam labāk piedāvāt speķmaizītes?` Parasti saku, ka tas noteikti ir labāk par makaroniem, taču vēl labāk būtu tikai speķis bez maizes. Tad pasmejamies par savām sarunām un dzīvojam tālāk katrs ar savu pārliecību. Tas ir saprotams, jo taču visa šī mana lieta sit pliķi sejā vispārpieņemtajām dogmām gan par to, kādai būtu jāizskatās skrējēja ēdienkartei, gan arī kādam vispār jābūt veselīgam uzturam. Visi taču zina, ka sportistiem jāēd ogļhidrātiem bagātīga pārtika, bet pēdējās dienās pirms sacensībām ar ogļhidrātiem jāuzlādējas jo pamatīgi. Visi zina, ka veselīga uztura piramīdas pamatu sastāda graudaugi, un visi zina, ka jebkuram – vai tas sportists vai sēdošs indivīds – jācenšas pēc iespējas ierobežot savā uzturā tauku patēriņu, lai laika gaitā neapveltos un neiedzīvotos dažādās slimībās. Bet vai tiešām viņi visi to zina? Varbūt tikai domā, ka zina? Filosofijā ar vārdu `Zināšanas` parasti saprot pamatojamu un patiesu ticību, kas nozīmē trīs lietas:

  • cilvēkam jātic faktam, ko viņš it kā zina;
  • cilvēkam jāspēj pamatot, uz ko balstās viņa ticība šim faktam;
  • faktam, kas tiek zināts, jābūt patiesam.

Un tieši ar trešā punkta izpildi parasti mēdz būt vislielākās problēmas.. Turpiniet lasīt

2014. gada emuārošanas pārskats

WordPress emuāru veidošanas vietne jau ceturto gadu pēc kārtas man par prieku sagatavojusi pārskatu pār manu šī gada emuārošanu statistikas formā. Jau 2011., 2012. un 2013. gados nolēmu šo pārskatu ievietot raksta formātā, un šoreiz rīkojos līdzīgi. Protams, zinot manu slinkumu, nav cerību, ka šogad es beidzot visu pārskatu būšu pārtulkojis latviski. Tāpēc iztiksim ar vienu vien rindkopu no minētā pārskata, bet pārējo esiet laipni lūgti izpētīt oriģinālvalodā.

Šeit pārtulkotā rindkopa:

Sidnejas operas koncertu zāles ietilpība ir 2700 cilvēku. Šis emuārs 2014. gadā tika aplūkots 18000 reižu. Ja tas būtu bijis koncerts Sidnejas operā, būtu vajadzīgs pilnībā izpārdot septiņus šī koncerta atkārtojumus, lai tik daudz cilvēku to varētu apmeklēt.

Skatīt pilno pārskatu angliski

Pasaules čempionāts 100 km skrējienā

Kādreiz teicu, ka simtu skriešu, kad būšu tam ilgu laiku trenējies un jutīšos tam gatavs. Kā tad! Sauca Valmiera, un bija jāskrien!

Bet tas jau neskaitās, tas nebija simtiņš, nebija šī klasiskā distance. Tāpēc turpināju vien domāt tālāk, ka šo klasiku skriešu tiešām tikai, kad būšu uz to mērķtiecīgi gājis.

-

Šī gada septembra pirmspēdējā datumā pamanīju forumā Jekaterinas ziņu:

Meitenes, piedāvājums jums! Ir viena vieta Latvijas izlases komandā dalībai PČ Dohā, Katarā. Finišēt neesot obligāti, galvenais – startēt ;) Trase – 5km aplis, starts 18:00, kontrollaiks – 12h, trases atrašanās vieta blakus viesnīcai, kurā paredzēta dzīvošana. Kopējās ceļojuma izmaksas ar visām vīzām – ap 550Eur. Jāizlemj šonedēļ, lai pagūtu sagatavot vīzas. Visa informācija pie Andra Dudela, es tikai ziņnesis.

Jā, interesants piedāvājums, meitenēm vienmēr veicas, jo nav jau daudzu te pie mums, kas spētu un vēlētos tādu distanci veikt. Un turklāt kurā vietā – Dohā! Un tas ir pasaules čempionāts! Nav brīnums, ka tuvākajās stundās šajā foruma sadaļā parādījās tāda tipa komentāri kā `žēl, ka es neesmu meitene.. ;)`.

Nākamajā dienā forumā atzīmējās pats Andris:

vīrieši arī droši zvaniet, aprunāsim iespējas par dalību, tikai steidzami :)

Vārdu `steidzami` laikam biju izpratis pareizi, jo Valsts galveno svētku dienas rītā ar skriešanas ekipējumu mugursomā kāpu lidmašīnā Rīgas lidostā, lai caur Bergamo un Stambulu dotos ceļā uz Dohu! Man līdzi devās sieva, kurai arī bija atradusies vieta Latvijas izlasē, Valdis un Inga, kuri pat reāli plānoja skriet, lai finišētu, kā arī Aija, kuras iekļaušana komandā bija nepieciešama, lai nokomplektētu pilnu komandu un ļautu mums visiem tur doties. Jā, un, protams, pats Andris – komandas oficiālais treneris.

Turpiniet lasīt

Siguldas kalnu skrējiens 2014

Šķiet, ka šogad Siguldā skriet bija vispatīkamāk no visām reizēm, kad esmu šajā kalnu skrējienā startējis. No manas apziņas gan palēnām izplēnējušas pirmās divas reizes 2010. un 2011. gadā, kad skrēju attiecīgi ~11 km  un ~33 km garās distances, bet vēl diezgan skaidri atminos pēdējos divos gados veiktās pilnās 55 km distances – 2012. gada sniegoto skrējienu un 2013. gada dubļinieku. Šoreiz nebija nekas no tā – ne sniega, ne (praktiski) arī dubļu. Sauss un saulains, ļoti patīkams laiciņš, ideāli piemērots skrējienam pa meža takām.

Startā temperatūra bija noslīdējusi pāris grādus zem nulles, un es jau gandrīz vai sāku apsvērt domu, vai šortu vietā neuzvilkt kādas garākas bikses. Tagad, protams, par to jāsmejas – nudien nesaprotu, kas man bija uznācis. Par laimi saprāts ņēma virsroku, un startēju šortos. Kājās Vivo, un aidā no Ziediņkalna pakājes kalnup! Steigas nekādas, kalnā skriet neplānoju, tāpēc uzkāpju mierīgā tempā. Tā kā startējis biju no beigu gala, tad arī augšā tiku līdzīgā pozīcijā un īsi pēc tam dabūju izjust beigu gala spožumu un postu, kad lejup vedošajā taku serpentīnā cilvēku rinda uz šaurā celiņa uz priekšu virzījās ļoti lēnām, brīžiem pat apstājoties pavisam. Daudz gan par to nebēdāju un pa taisno lejā skriet visiem garām nemēģināju, jo neba man mērķis uzvarēt.

Tiesa, mērķis finišēt labāk kā pērngad bija gan. Pērngad biju skrējis nedaudz ilgāk par septiņām stundām, šoreiz gribējās noskriet zem tām. Turklāt nevarēju nedomāt arī par kefīra kausu, kura rezultātam bija nolikts izšķirties tieši šajā pēdējā posmā. Tiem, kas nezin – kefīra kauss ir reitings, kurā iekļauti visi Latvijā šogad notiekošie ultramaratoni (skaitā apmēram pieci) un kura ietvaros dalībnieki vāc punktus katrā posmā, lai cīnītos par vietām kopvērtējumā. Tā nu bija sagadījies, ka pirms šī pēdējā posma Siguldā es atrados šī reitinga kopvērtējumā pirmajā vietā, bet man uz pēdām punktu ziņā mina pāris ļoti spēcīgi kalnu skrējēji, tāpēc par savu pozīciju nekādā ziņā nevarēju justies drošs.

Turpiniet lasīt