Atpakaļ Ķīnā

IMG_8263Gandrīz tieši pirms septiņiem gadiem – 2011. gada jūnijā – devos darba komandējumā uz Ķīnu, lai tās galvaspilsētā Pekinā uzstātos ar referātu kādā konferencē. Toreiz mani daudzi vietējie sauca par Bredu Pitu, esot saskatāma zināma līdzība. Viņam gan iebraukšana Ķīnā esot liegta dēļ dalības filmā “Septiņi gadi Tibetā”. Mani tomēr neviens neaizturēja.

Tagad, kad septiņi gadi garām, mēģināju uz Ķīnu doties otrreiz. Šoreiz, protams, izvēlējos citu pilsētu – Hangzhou -, taču motivācija palika iepriekšējā – darba komandējums ar mērķi piedalīties konferencē. Arī šoreiz savus piedzīvojumus nedaudz aprakstīju. Tagad varu padalīties ar rezultātu.

Mani piedzīvojumi pa dienām pieejami manu ceļojumu aprakstu sadaļā ar nosaukumu “Atpakaļ Ķīnā“. Patīkamu lasīšanu un tiekamies Ķīnā atkal pēc septiņiem gadiem – 2025. gada vasarā!

 

Advertisements

Ketogēnista dienasgrāmata – nedēļa 4+/4

00_04Šis ir piektais un pēdējais raksts no manas rakstu sērijas, kas veltīta tēmai “Atgriešanās ketozē“. Šajā rakstā aprakstīta pētījuma, kurā piedalos, ceturtā nedēļa un vēl divas dienas aiz tās, tādējādi noslēdzot keto pētījuma mēnesi apaļu trīsdesmit dienu garumā.

22. diena

Tā kā pērnnedēļ bija silts laiks, tad šodien darba tējas pauzē atkal pa ilgiem laikiem tieku pie riekstiņiem! Pamēģiniet nu savilkt kopā šo cēloņsakarību..

Pēdējās dienās jau ir iestājies krietni pavasarīgs laiciņš. Aizvakar gaisa temperatūra Rīgā, piemēram, uzkāpa līdz kādiem 22 grādiem. Vakar jau atkal laiks nedaudz nomierinājās un bija vairs tikai ap 10-11 grādu silts. Šorīt laukā ir viens grāds ZEM nulles. To es sauktu par patīkamu vēsumu. Pirms nedēļas trešdienā skrējām pliko koptreniņā līdzīgos laika apstākļos, bet toreiz nospriedām, ka tas acīmredzot būs pēdējais šāda veida kopīgais treniņš šajā sezonā, jo tuvākajās dienās solīja krietnu pieaugumu temperatūras dinamikā. Tā arī notika. Tas, ka šodien mēs teorētiski vēl būtu varējuši koptreniņu tomēr aizvadīt, atklājās tikai pēdējā brīdī, tāpēc uz to tomēr nesaorganizējāmies. Taču no rīta nospriežu, ka būtu grēks tādu iespēju neizmantot, kad laukā vēl ir patīkami vēss, tāpēc savā rīta skrējienā piecu ar pusi kilometru garumā dodos vienos šortos (un apavos). Patiešām ir tikai patīkami vēsi. Atceros, cik bažīgi biju devies uz mūsu pirmajiem pliko koptreniņiem, kad laukā bija tikai kāds grāds vai pāris grādi zem nulles. Nu tas vairs nav nekāds izaicinājums. Skrienu un domāju par to, kā palielināt šo izaicinājumu. Gribētos atkal paskriet plikam lielākos mīnusos. Nu labi, atliksim to uz nākamo ziemu!

Katrā sporta veidā ir savas zīmīgās robežās. Skriešanā man tāda robeža ir 5:00 min/km. Tas ir temps, virs kura negribas izlīst it nevienā lēnajā skrējienā. Lai gan droši vien vajadzētu.. Ja vidējais temps iznāk zem šīs robežas, tas ir apziņa, ka neesmu pavisam nīkulīgs, ja virs – tad.. nu jā.. Riteņbraukšanā šī robeža man ir 3:00 min/km – lēnāk par to parastajos mierīgajos braucienos uz darbu un atpakaļ negribētos ripināties. Tomēr šī rīta skrējienā vidējais temps man sanāk nepilnu sekundi virs piecām minūtēm kilometrā, citādi nesanāk īsti izbaudīt aukstumu.

Turpināt lasīt

Ketogēnista dienasgrāmata – nedēļa 3/4

00_03_1Šis ir ceturtais raksts no manas rakstu sērijas, kas veltīta tēmai “Atgriešanās ketozē“. Šajā rakstā aprakstīta pētījuma, kurā piedalos, trešā nedēļa.

15. diena

Klāt trešdiena – mana tradicionāli visaizņemtākā nedēļas diena. Arī šodien ieplānoti vismaz četri svarīgi pasākumi – no rīta tradicionālais Pliko koptreniņš Teikā, tad angļu valodas nodarbības, tad pēc darba (kuru es šajā četriniekā pat neieskaitu) keto pētījuma laboratorijas apmeklējums, bet vakarā vēl biohakeru sanāksme, kas šoreiz veltīta cilvēka un tehnoloģiju savstarpējo attiecību tēmai. Ā, jā, un vēl taču šodien ir Latvijas Baskāju skriešanas biedrības sešu gadu jubileja! Tātad arī baspēdošanai būs būt!

Turpināt lasīt

Ketogēnista dienasgrāmata – nedēļa 2/4

00_03

Šis ir trešais raksts no manas rakstu sērijas, kas veltīta tēmai “Atgriešanās ketozē“. Šajā rakstā aprakstīta pētījuma, kurā piedalos, otrā nedēļa.

8. diena

Aiziet otrā keto eksperimenta nedēļa! Pirmo nedēļu biju iesācis ar gavēni jau iepriekšējā dienā. Šodien gavēni sākšu tikai vakarpusē, jo šonedēļ apstākļi ir sakrituši tā, ka varu to darīt un tādējādi izmantot iespēju šīs dienas tējas pauzē darbā uzēst riekstiņus. Protams, neplānoju tos pierīties tā, ka nekas vairs nepaliek pāri citiem kolēģiem, kā to mēdzu darīt agrāk, ja sakrita divi faktori:

1) man nebija jārūpējas par nepārtrauktu atrašanos ketozē;
2) tajā brīdī negavēju.

Pauzē parasti pieejamas mandeles, ko varu ēst samērā droši, bet arī zemesrieksti, kas jau satur krietni vairāk ogļhidrātu, tāpēc graužami mazākā apmērā. Lai vai kā, zināmai devai riekstu šodien darbā būs būt!

No rīta dodos uz Teiku, kur katru trešdienu piedalos tā sauktajā “Pliko koptreniņā”, kas nozīmē, ka tā dalībnieki skrien tikai šortos un bez krekla, izbaudīdami pēdējās aukstās dienas (lai gan to darījām visu cauru ziemu) un mēģinot sagrābt no aizejošā gadalaika vēl pēdējos veselības ieguvumus, ko tas spēj sniegt. Parasti skrienam piecus kilometrus, un parasti esam trīs vīri, kas regulāri piedalās. Šorīt noskriet sanāk nedaudz vairāk, 5.3 km, jo izvēlamies jaunu apli Biķernieku mežā, toties dalībnieku skaita ziņā esam nedaudz mazāk kā parasti. Ja vēl pasaku priekšā, ka neesmu vienīgais dalībnieks šodienas koptreniņā (arī tā reiz bija), tad varat minēt, cik cilvēki šoreiz piedalījās..

Turpināt lasīt

Ketogēnista dienasgrāmata – nedēļa 1/4

00_01

Šis ir otrais raksts no manas rakstu sērijas, kas veltīta tēmai “Atgriešanās ketozē“. Šajā rakstā aprakstīta pētījuma, kurā piedalos, pirmā nedēļa.

1. diena

Vakar vakarā pārstāju ēst. Ne jau uz visiem laikiem, tikai sākās kārtējais diennakti ilgais gavēnis. Šodien ap pusčetriem pēcpusdienā man paredzēts apmeklēt laboratoriju, kur pētījuma autors Mārtiņš mani visādi nomērīs, pirms uzsāku šo pētījuma mēnesi un ieslīgstu dziļā, dziļā ketozē (nē, šeit nav domāta atsauce uz Kaspara Dimitera gabalu “Dziļā, dziļā Eiropā”). Pirms šiem mērījumiem nedrīkstēju ēst divpadsmit stundas, lai mērījumi būtu kaut cik ticami, tāpēc ļoti labi, ka šis laiks iekrita tieši gavēnī (nu labi, patiesībā, es to pieskaņoju gavēnim, laiku izvēloties pats). Mērījumu veikšanas brīdī neesmu ēdis jau vairāk kā 18 stundas, tāpēc visam vajadzētu būt labi.

Vispirms tiek piefiksēti mani dati, no kuriem dažus zinu aptuveni (augums), dažus precīzāk (dzimšanas gads), bet dažus – īsti ne (masa). Tāpēc tieku nosvērts, un izrādās, ka sveru vairāk kā pats būtu gaidījis – veselus 76.2 kg. Tā neko, skrējējs skaitās..

Turpināt lasīt

Atgriešanās ketozē jeb ketogēnista dienasgrāmata

00_00Ilgi nekas par ēšanu nav uzrakstīts. Laiks iekustināt tautu..

Gribasspēks ir tāda interesanta lieta. Kas mūsos to uztur?

Šodien es ar šo rakstu aizsāku ļoti apjomīgu rakstu sēriju, ko vispār nebiju plānojis rakstīt. Es neko sliktu nebiju domājis, kad pirms kāda laiciņa savos kontos nopublicēju bildi ar iepirkto pārtiku, papildinot to ar komentāru, ka tagad uz mēnesi atkal atgriezīšos ketozē. Es mēdzu savā Instagram kontā publicēt visādas bildes, un tās nekad nav domātas ne ar kādu zemtekstu. Vismazāk jau tās lieku ar domu, ka rezultātā būšu spiests ziedot neskaitāmas stundas sava laika, rakstot rakstus par to, ko ikdienā daru. Tomēr pie šīs bildes vairāki cilvēki sāka man prasīt kaut ko sīkāk, teicās esam ieinteresēti šajā pētījumā, uzstāja, lai es turpinu tos iepazīstināt ar savu progresu. Vai es varēju atteikt? Kā tad tas izskatītos.. Tāpēc top šis ievadraksts. Tam sekos citi.

Pag, bet vai jūs visi maz’ zināt, kas ir ketoze? Ja nē, varbūt būtu vērts to vispirms uzzināt. To var izdarīt, piemēram, izlasot manu seno dienu rakstu par ketogēnisko jeb keto diētu. Un, kamēr vēl esat šeit, pie viena varat izlasīt arī manu nedaudz vēlāko rakstu par pārtraukto jeb pārejošo gavēšanu, jo arī par šo lietu šajā un savos turpmākajos rakstos nedaudz runāšu.

Turpināt lasīt

Elpošanas šabloni un OreMan sliekšņi

lungs1Šodien, tik ļoti siltā un saulaini pavasarīgā laikā skrienot pa mežu, aizdomājos par elpošanas šabloniem, kādi raksturīgi skrējējiem. Man tādi ir trīs – lēnajos un mierīgajos skrējienos izmantoju šablonu 4+5 (ieelpa uz četriem soļiem, izelpa uz pieciem), ātrākos skrējienos, piemēram, maratona tempā, vados pēc šablona 3+4, bet pavisam ātrajos tempa un intervālu skrējienos, kā arī īsākās sacensībās nākas likt lietā šablonu 2+3. Šodien, protams, skrēju ar 4+5 un domāju – interesanti, pie kāda tempa man ar šo šablonu vairs nepietiktu skābekļa un nāktos to nomainīt pret 3+4? Protams, šī nav pirmā reize, kad tieši par šo domāju – ik pa laikam ienāk prātā, ka šis noteikti ir lielums, kas kaut ko par skrējēju pasaka.

Turpināt lasīt