Gaišas ziņas par tumšo lietu elektrību

Lēnām bīdu uz priekšu elektrības pieslēgšanas projektu savam zemesgabalam. Jau rakstīju, ka negatīvs pārsteigums man bija tās milzu izmaksas, kas saistītas ar šāda pieslēguma ierīkošanu – EUR 3034.30 + PVN par ierīkošanas darbu veikšanu jāmaksā Sadales Tīklam, kā arī vēl jāmaksā elektropieslēguma būvprojekta izstrādātājam vismaz EUR 650.00 + PVN par būvprojektu un vismaz EUR 330.00 + PVN par topogrāfijas plāna izstrādi. Bet nu neko – kas jādara, jādara..

Taču nesen padzirdēju, ka no augusta par elektrību būšot jāmaksā arī abonēšanas maksa, pat to nelietojot. Maksas apjoms būšot atkarīgs no pieslēguma tehniskajiem parametriem, tas ir, no vienlaicīgi maksimālās slodzes un tai atbilstošās ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas. Droši vien pārlieku lielai atšķirībai starp līdzīgu maksimālo slodžu pieslēgumiem nevajadzētu būt, bet, pirms iesniegt projektēšanas uzdevumu, tomēr nolēmu pamēģināt no Sadales Tīkla dabūt cenas novērtējumu citai slodzei. Iepriekš biju pieprasījis maksimālo slodzi 26kW ar atbilstošo nominālo strāvu 40A (šis bija tas variants, kas man maksātu tos 3034.30 eiro), bet, saprotot, ka privātmājai būtu gana arī ar mazāk jaudīgu pieslēgumu, iesniedzu Sadales Tīklam vēl vienu cenas pieprasījumu, šoreiz norādot tikai 16kW slodzi un 25A nominālo strāvu. Kas zina – varbūt ne tikai abonēšanas maksa, bet arī pieslēguma ierīkošanas izmaksas sanāks mazliet zemākas?

Liels bija mans pārsteigums, saņemot atbildi no Sadales Tīkla ar secinājumu, ka elektrības pieslēguma ierīkošana pēc šī jaunā varianta man izmaksātu.. vien 1123.83 eiro.. Zemāk redzams šīs maksas atšifrējums pa cenu kategorijām abiem pieslēguma variantiem.

Turpiniet lasīt

Lattelecom Rīgas maratons 2016

DSC05522-001Sākšu ar to, ka Lattelecom Rīgas maratonu (LRM) šogad noskrēju divās stundās, piecdesmit deviņās minūtēs un astoņpadsmit, komats, vienā sekundē (čipa laiks – 2:59:06.2). Ar to varētu arī beigt.. Gan aprakstu, gan skriešanas karjeru.. Tik ilgi biju gribējis (un daļēji var teikt arī – gatavojies) beidzot iekļauties trijās stundās, ka tagad, kad tas beidzot ir paveikts, grūti saprast, ko darīt tālāk. Ik pa laikam man vēl joprojām uzmācas doma, ka varbūt tas nav noticis pa īstam, varbūt vēl vienkārši neesmu pamodies, kā tas labu lietu gadījumā ar mani bieži vien noticis. Varbūt reiz pamodīšos un atskārtīšu, ka nē – mans rekords maratonā vēl joprojām ir 3:08:48.9, un viss jāsāk no gala. Taču pagājušas jau desmit dienas – tas nudien būtu garš sapnis..

Šosezon patiesībā tiešām var teikt, ka biju apņēmies maratonam gatavoties nopietni un tieši ar mērķi izskriet to LRM no trim stundām. Tas bija viens no diviem maniem šīs sezonas lielajiem mērķiem, lai gan gadu mijā šķita, ka nav ne mazāko cerību to izdarīt. Kā jau parasti, līdz galam treniņu procesu novest atkal neiznāca. Lai vai kā, bet zināju savu vēlamo maratona tempu – 4:14 min/km – un ziemas vidū, atsākot skriešanas treniņus (jā, pagājušās sezonas beigās biju uz labu laiku paņēmis pauzi no skriešanas), sāku mēģināt šādā tempā noskriet kādus kilometrus. Gāja grūti, jo pauzes laikā biju ievērojami zaudējis savu agrāko trenētību, tāpēc iesākt spēju vien ar pieciem kilometriem šādā tempā un arī tad ne vienmēr tik daudz.. Laika gaitā izdomāju, ka varētu mēģināt regulāri (piemēram, reizi nedēļā) mēģināt šajā tempā noskriet arvien vairāk kilometru, un tad jau beigu beigās līdz maijam būšu ticis arī līdz tuvu maratona robežai. Tai brīdī vēl nezināju, ka šie tempa treniņi izvērtīsies par maniem vienīgajiem garajiem treniņiem.

Turpiniet lasīt

Elektrības pieslēgšana

bulb-40701_960_720Kādu laiku neesmu neko rakstījis būvniecības sadaļā. Tas gan nenozīmē, ka mājai būtu atmetis ar roku. Gluži pretēji. Pa šo laiku esmu atradis arhitektu, kurš ir speciālists pasīvo māju projektēšanā. Kopā ar viņu aizbraucām aplūkot dabā kādu pasīvo ēku, kuras būvniecības process jau tuvojas noslēgumam, kā rezultātā man vēl jo vairāk nostiprinājās pārliecība par to, ka šī ir īstā tipa māja, kāda būtu jāceļ. Tiesa, konkrētā paraugēkā būvnieki esot iekļāvušies tūkstoš latos par kvadrātmetru. Tā kā ēkai bija 230 kvadrātmetru liela platība, tad kopējo summu rēķiniet paši.. Nu labi, mana māja būs apmēram uz pusi mazāka pēc platības, taču pat ar šādu cenu es nespētu tikt galā. Tomēr arhitekts likās ļoti zinošs dažādos jautājumos par to, kā māju varētu padarīt ekonomiskāku no iztērēto līdzekļu apjoma, daudz nezaudējot svarīgākās pasivitātes īpašības.

Otra lieta, ko secināju – pasīvo māju iespējams uzbūvēt ļoti ātri, no jau gataviem kaut kādiem sienu paneļiem (pēc tam, kad izveidoti pamati) – aptuveni trijās nedēļās. Taču, lai panāktu pareizo ēkas sienu blīvumu un konstrukciju ideālo siltumizolāciju, ar šo konstruēšanas darbu parasti nodarbojas speciālisti, kas nozīmē, ka zināma daļa naudas aizies arī viņu algošanā. Tiesa, pats arī varot piedalīties paneļu konstruēšanas procesā. Laikam.. Vispār īsti neesmu drošs par šo lietu, cik daudz tur varēšu iesaistīties, tas jānoskaidro sīkāk.

Visbeidzot galvenā lieta, par ko gribēju parunāt (parakstīt) šajā reizē, ir elektrības pieslēguma izveide. Lai varētu kaut ko sākt darīt, būtu vēlams tikt gan pie ūdens, gan elektrības. Taču izrādās, ka elektropieslēguma izveide nav tik vienkārša (lai arī dārga) lieta, kā biju iepriekš domājis. Nepietiek tikai iesniegt Sadales Tīklam savu vēlmi, lai viņi tad visu izdara. To, starp citu, jau arī pa šo laiku esmu izdarījis un saņēmis atpakaļ Sadales Tīkla aptuveno tāmi darbu veikšanai – EUR 3034.30 + PVN. Milzu summa, bet to jau biju gaidījis. Taču, lai šos darbus par šo summu varētu veikt, man vispirms nepieciešams pasūtīt elektropieslēguma izveidošanas būvprojekta izveidi, un šo darbu neveic pats Sadales Tīkls, bet virkne citu uzņēmumu, no kuriem varu izvēlēties. Jā, viena piņķerīga lieta ir vienkārši tikt pie elektrības..

Turpiniet lasīt

Elektrība, ūdens, arhitekts

blueprint-964629_960_720Pārāk daudz komentārus savam iepriekšējam ierakstam par pirmajām idejām mājas būvēšanas procesā nesaņēmu, toties saņēmu izsmeļošas norādes uz nepārdomātām lietām klātienē. Pa šo laiku paviesojos pie Sanda, kurš pats atjaunojis vecu graustu, pārveidojot to par apdzīvojamu ēku, un viņš mani konsultēja par dažādām ar būvniecību saistītām lietām. Līdz šim pat nebiju aizdomājies par to, kādu platību aizņems mana māja, bet pēc aptuvenā istabu plānojuma, kādu biju norādījis savā iepriekšējā rakstā, iznāca, ka augšstāvs (un līdz ar to arī apakšējais) aizņems teju 100 m2 platību, kas man šķiet stipri par daudz. Līdz ar to nāksies te kaut ko nedaudz pārplānot, kādas istabas nonesot lejā uz 1. stāvu.

Otra būtiskā lieta, ko jau pats nedaudz biju sācis pārdomāt un ko Sandis arī atzina – vispirms būtu jātiek pie elektrības, tas ievērojami atvieglotu būvēšanas procesu, jo ļautu tajā izmantot elektriskus darbarīkus. Tā kā pie saules enerģijas tik ātri tikt laikam nevarēšu (turklāt saules baterijas un pārējās nepieciešamās ar to saistītās lietas maksā krietnu summiņu), tad tomēr būs vien jāslēdzas klāt Latvenergo elektrībai, saules un vēja enerģiju atstājot kā alternatīvus enerģijas ieguves veidus uz tālāku nākotni. Šajā sakarā izvilku savu iesniegumu, ko pirms nepilniem trim gadiem biju sūtījis Latvenergo, lai noskaidrotu jauna pieslēguma izveidošanas izmaksas, un aplūkoju viņu toreiz sniegto atbildi, kas paredzēja man šajā sakarā šķirties no 2458 latiem. Nezinu, vai arī šobrīd cena būtu līdzīga (tas sanāktu ap 3500 eiro), bet tas vienalga laikam ir mazāk par saules bateriju sākuma komplektu.

Turpiniet lasīt

Mājas būvniecības pirmās idejas

MO09_LAr iepriekšējo rakstu es uzsāku jaunu sadaļu savā emuārā, publicējot savu vēlmi tikt pie pašbūvētas mājas. Šajā rakstā es padalīšos ar savām pirmajām iecerēm, kādas man radušās, prātojot par to, kādu es gribētu redzēt savu māju, un lasot tekstus par māju celšanas pieredzēm. Pa šo laiku kopš iepriekšējā raksta esmu atradis čupu ar līdzīga rakstura emuāriem, kuros entuziasti apraksta savas mājas būvniecības procesu (paldies komentētājam Ernestam), kaut ko arī no tiem esmu palasījis. Tāpat esmu pārkārtojis (savedis kārtībā) savu emuāru, ieviešot augšējā izvēlnē atsevišķu sadaļu „Būvniecība”, lai raksti nejuktu kopā ar šī emuāra pamattēmu, kas ir skriešana (pie viena ieviesu arī sadaļu „Uzturs”, lai arī raksti par šo tēmu būtu viegli atrodami atsevišķā vietā). Labi, tie tādi sīkumi, tad ķeramies klāt mājas projektēšanai!

Galvenais nosacījums, kuru gribu ņemt vērā, projektējot un būvējot māju, ir tās pēc iespējas lielāka energoefektivitāte (kaut kas līdzīgs pasīvajām mājām) – lai māja būtu silta un omulīga, lai nebūtu nekādu aukstuma tiltu, siltuma zudumu, lai pēc iespējas mazāk enerģijas būtu jāizmanto siltuma noturēšanai mājā, lai pēc iespējas daudz tiktu izmantota bezmaksas enerģija saules un/vai vēja formā. Otrs, ne mazāk nozīmīgs faktors – būvēšanas vienkāršība, tas ir, lai izprojektētās konstrukcijas tādam pilnīgam nejēgam kā man būtu iespējams pašrocīgi realizēt. Protams, nešaubos, ka šādos, tādos darbos vienalga nāksies meklēt speciālistus, bet vismaz lai es varētu sakot līdzi visam būvniecības procesam. Nu un trešā būtiskā lieta – naudas resursu ekonomija. Man nav vajadzīgs nekāds luksusa tipa rezultāts, bet vienkārša energoefektīva māja, kuru iespējams uzbūvēt pēc iespējas lētāk.

Pamatlietas

Māja būs ar diviem stāviem, vienmēr tādu esmu gribējis. Divu stāvu plānojumam ir milzums plusu, salīdzinot ar tādas pašas platības vienstāva ēku, bet īsti neviena nopietna mīnusa. Istabu iekārtojums tāds, lai viesu uzņemšana varētu notikt tikai pirmajā stāvā. Pirmajā stāvā tātad viesistaba, virtuve, tualete, garderobe (priekšnamā), saimniecības telpa. Otrajā stāvā divas guļamistabas, divas darbistabas un vannas istaba ar tualeti. Visas istabas nelielas (10-15 m2), izņemot viesistabu, kas lielāka – efektīva telpas izmantošana, ēka vieglāk piesildāma. Jāpadomā par efektīvu kāpņu izveidi, lai kāpņu telpa neaizņemtu daudz liekas vietas. Pie ieejas āra terase ar nojumi.

Turpiniet lasīt

Būvēšu māju!

imagesBūvniecība man vienmēr likusies tāda tumša lieta, ko parasts cilvēks nekad mūžā nav spējīgs saprast, kur nu vēl realizēt. Protams, vienmēr esmu gribējis reiz tikt pie savas mājas, bet nav bijis ne mazākās nojausmas, kā to izdarīt. Laikam tad jāalgo strādnieku brigāde, kas visu izdara no A līdz Z. Taču cik nav dzirdēts par to, cik grūti atrast labus strādniekus, cik visi slikti, ilgi un dārgi visu dara..

Ar apbrīnu skatījos uz tēta uzcelto māju kokos, ko viņš vienatnē uzcēla pirms pāris gadiem. Kā gan tas vispār iespējams, domāju. Nu labi, viņš vienmēr pratis visu kaut ko meistarot. Man gan nekas tāds nebūtu pa spēkam! Tomēr dārzā prasījās pēc šķūņa, tāpēc tieši pirms gada ap šo laiku nolēmu mēģināt tādu uzmeistarot. Sasmēlos gudrības no tīmekļa, saskatījos YouTube video pamācības, kā celt šķūni, un sāku plānot. Apmēram izplānoju, pasūtīju materiālus, mēģināju celt. Procesā, protams, atklājās dažnedažādas nepilnības, nācās šo, to mainīt, uzklausot tēta padomus, nācās arī pāris reizes papildināt būvmateriālu krājumus, kuru apjomi nebija izplānoti pietiekami labi, bet beigu beigās šķūnis tomēr tika uzbūvēts. Ir lietas, ko es otrreiz darītu citādi, un lietas, ar ko neesmu apmierināts, bet savu pamatfunkciju tas pagaidām pilda. Šeit var noskatīties nelielu video ar bilžu apkopojumu no mana šķūņa celtniecības procesa.

Turpiniet lasīt

Uztura zinātnes izpratne Latvijā

Alkaline-Water-Ionizers-Food-Pyramid-624x554Kad ļoti interesējies par kādu lietu un esi tajā iedziļinājies līdz ausīm, kad izproti procesus un lietu cēloņsakarības, tad nereti šķiet, ka līdz ar Tevi šajā izpratnes attīstībā un zināšanu līmeņa celšanā piedalās arī visi apkārtējie – Tavi ģimenes locekļi, draugi, kolēģi un sabiedrība kopumā. It īpaši, ja Tu par savām atklāsmēm un pētījumiem dalies publiski, rakstot emuāru un piedaloties sociālo tīklu aktivitātēs, tad šī doma tikai nostiprinās – pavisam noteikti visa sabiedrība taču to visu jau zina! Tādos gadījumos pārņem īpaši liela pārsteiguma sajūta brīdī, kad secini – nē, ir pa pilnam ļautiņu, kuri izplata pilnīgi pretēju viedokli un kuri to dara daudz veiksmīgāk par Tevi, sasniedzot lielāku auditoriju. Un tad sabrūk visas tās ilūzijas par izglītoto cilvēku pūli Tev visapkārt..

Tā tas savulaik noticis, piemēram, ar baskāju skriešanas ideju – kad to pirms vairākiem gadiem popularizēju savos emuāra ierakstos, kā arī šad, tad piedalījos radio un TV pārraidēs, likās, ka visi par to nu jau būs informēti, visiem tas viss jau sen apnicis, jāmet miers. Apmēram tā, kā ar zobu mazgāšanu – visi zin, ka tas jādara, nav jēgas to atkal no jauna stāstīt un stāstīt. Parasta lieta. Izrādījās, ka tā nav – pat vēl tagad ir cilvēki, kas uzskata skriešanu apavos par vismaz neko sliktu, ja ne pat vēl vairāk.. Un ir gadījies piedalīties pasākumos, kur apavu ražotāju pārstāvji TĀ skalo smadzenes, aizejot līdz tādiem absurdiem, ka pat vairs neliekas ticami, ka kaut viens cilvēks tam spētu noticēt. Bet cilvēki tic. Un ne viens vien.

Turpiniet lasīt