Elektrības seriāls noslēdzies

IMG_20170511_110632Pēc tam, kad biju uzrakstījis un nopublicējis savu iepriekšējo rakstu šajā sērijā, man sāka pienākt komentāri, kuri liecināja par to, ka varbūt būšu vēl nedaudz pārsteidzies, domādams, ka līdz elektrības iegūšanai atlikusi vairs tikai viena sērija.. Vispirms mani uzrunāja viens no lielākajiem man zināmajiem elektrospeciālistiem vārdā Sandis, kurš apšaubīja mana zemē ieraktā elektrības kabeļa piemērotību manām vajadzībām. Pareizāk man būtu vajadzējis izvēlēties nevis četru, bet gan piecu dzīslu kabeli, lai bez trim fāzēm un nulles vēl paliktu pāri arī dzīsla zemēšanai. Viņam pievienojās otrs no lielākajiem man zināmajiem elektrospeciālistiem vārdā Dzintars, kurš apstiprināja Sanda sacīto. Tā kā man pašam izpratne šajos jautājumos ir stipri minimāla, tad ielūkojos vēl tīmeklī, kur redzēju vēl līdzīgus viedokļus. Rezultātā saskumu, ka varbūt man nāksies rakt kabeli ārā un gādāt jaunu..

Otru triecienu manai pārliecībai par drīz gaidāmo elektrību deva komentētāji pie mana iepriekšējā raksta, kuri visi kā viens apgalvoja, ka ne tikai dzīslu skaits, bet arī dzīslu diametrs esot manām vajadzībām krietni par mazu. Tāds 2.5 mm2 kabelis derot tikai iekštelpām un ne jau nu tai 25 ampēru stiprajai strāvai, kāda pieslēgta man. Secināju, ka kabeļa izvēles brīdī laikam biju sajaucis pieslēguma līgumā ierakstīto maksimālo strāvu (25A) ar atļauto maksimālo slodzi (16kW), kā rezultātā kabelis tika izvēlēts 16 ampēriem.. Manā gadījumā būtu vajadzējis likt kabeli ar vismaz 4 mm2 šķērsgriezuma laukumu, bet labāk – pat 6 mm2. Viens no komentētājiem pat izteicās, ka vēl pirms dažiem gadiem vara vadu minimālās kaut kādu normatīvo aktu prasības esot bijušas 10 mm2. Kā ir tagad, viņš gan nemācēja teikt. Noskaņojos, ka laikam taču patiešām nebūt citu variantu, kā vien šis milzu darbs – kabeļa pārrakšana.

Turpināt lasīt

Elektrības ievilkšana, pirmspēdējā sērija

IMG_20170404_135640Iepriekšējā sērija, kā visi labi atceramies, pabeidzās ar secinājumu, ka bumba atkal ir manā laukuma pusē un man tagad jārok milzum garš grāvis elektrības kabeļa guldīšanai tajā. Šo sēriju tāpēc sāksim ar izsmeļošiem grāvja rakšanas darba atstāstiem. Vai arī nē.. Darbs patiesībā pirms tā uzsākšanas šķita daudz briesmīgāks, nekā tas bija patiesībā. Kā jau parasti ir tām acīm un rokām, kas darbu attiecīgi bīstas un nē. Kā pirmo reizi pieķēros rakšanas darbam, domājot, ka šoreiz tikai tā nedaudz pamēģināšu, kā tas vispār ir, tā aizrāvos un noraku zemes velēnas kārtu vairāku metru garumā. Tad nu sāku regulāri piebraukāt uz savu zemes pleķi, kad vien gadījās kāds neliels brīvs laiciņš, un vēl pēc pāris šādām piebraukāšanas reizēm velēna visā grāvja garumā bija norakta. Izrādījās, ka māksla ir grāvi ne tikai izrakt, bet arī izrakt to taisni.. Tas man gluži nebija izdevies, bet daudz par to nebēdāju, jo gluži zaķa skriešanas trajektorija arī nebija iznākusi.

Turpināt lasīt

Skrējiens apkārt Vīlandes ezeram 2017

18260877_1998569640356588_1165974015_oJūs jau zināt, kas jādara maija pirmajā dienā, vai ne? Jau astoto gadu pēc kārtas šajā dienā plkst. 12:00 startēju skrējienā apkārt Vīlandes ezeram. Tas ir, šķiet, vecākais skrējiens Igaunijā, kas nu noticis jau 88 reizes! Tā kā pirmie astoņdesmit no šiem skrējieniem man gājuši secen, tad nu vairs nedrīkst izlaist nevienu. Dažas no iepriekšējām astoņām reizēm esmu atzīmējis ar rakstiem savā emuārā, tagad interesanti palasīt. Te iespējams sameklēt nelielu atskaiti no mana paša pirmā mēģinājuma apskriet ezeru 2010. gadā. Arī par nākamo skrējienu kādu rindkopu esmu uzrakstījis, bet tā nedaudz pavēlu – decembra vidū.. 2012. gads bija pirmais, kad ap ezeru apskrēju pa baso, kā rezultātā tiku pie intervijas igauņu televīzijā (mazs apraksts 2012. gada maijā un šis pats vēl citā aspektā pieminēts teju pēc gada). Par 2013. gada skrējienu toreiz tapa vesels raksts, kas veiksmīgi iekļāvās rakstu sērijā ar nosaukumu “Sacensību epopeja”, kas apkopoja aprīļa beigu un maija sākuma dažu dienu intensīvu dalību sacensībās. Kopš 2014. gada rakstu par Vīlandes skrējienu vairs nav bijis..

Šosezon it kā nedaudz biju apņēmies kaut ko uzrakstīt par katrām savām sacensībām, jo to skaitu esmu mēģinājis samazināt līdz absolūtam minimumam. Tomēr atkal jau pāris sacensības pagājušas neaprakstītas.. Hmm, klau, varbūt darām tā – uzrakstām un izlasām (ko nu kurš no mums) pa kādam teikumam no abām šīm izlaistajām sacīkstēm un tad atgriežamies atpakaļ pie Vīlandes!

Turpināt lasīt

Liepājas pusmaratons 2017

17622019_1895590113988893_4445608259349512445_oŠīs sezonas sākumā tā daļēji pie sevis apņēmos mēģināt uzrakstīt kaut ko par katrām šīs sezonas sacensībām, jo šos aprakstus pēc tam pašam ir ļoti interesanti pārlasīt, atceroties, kā man kurā reizē gājis. Citādi sanāk tā, ka aizbraucu, noskrienu un aizmirstu. Sacensības saiet vienā lielā putrā, un jēgas nekādas. Taču no pirmajām četrām šīs sezonas sacensībām – seriāla `Noskrien ziemu` četriem posmiem – apraksti tapuši tikai par divām – pirmo un pēdējo. Laikam jau abos vidējos posmos tiešām nekas īpaši daudz stāstāms nebija – ziema, sniegs, ledus un slidināšanās uz vietas. Taču ar Liepājas pusmaratonu sezona beidzot ir sākusies pa īstam! Var teikt, ka nu ir atklāta šīs vasaras skriešanas sacensību sezona.

Liepājas pusmaratons šogad atkal ir iekļauts seriālā `Skrien Latvija`, no kura tas uz dažiem gadiem bija izkritis. Šajā seriālā es šogad atkal skrienu vidējās (10-12 km) distances – gluži tāpat kā pērngad. Un uz Liepāju atkal dodos jau iepriekšējā vakarā, lai šo vakaru pavadītu to skrējēju pulkā, kurus pie sevis izmitina Edgars Porciks, ar kuru mēs šogad jau otro sezonu pēc kārtas cīnāmies par ātrāk noskrieto piecīti, kam šogad par godu pat ir tapis speciāls Edgaru kauss, ko šajā teikumā esmu izmantojis par ieganstu, lai radītu pēc iespējas vairāk salikta pakārtota teikuma daļas. Tā jau mums kļuvusi par tādu kā tradīciju (nevis veidot teikuma daļas, bet pavadīt Liepājas pusmaratona priekšvakaru pie Edgara).

Turpināt lasīt

Ziemas noskriešanas noslēgums

17388765_1415400511837665_7606329928886378864_oSestajā kilometrā apdzinu Gati Štulbergu. Punkts. Ar šo faktu, domājams, viss ir pateikts, un varam noslēgt šo stāstījumu par šīs sezonas seriāla `Noskrien Ziemu` ceturto noslēguma posmu Garkalnē..

Nu labi, pēc finiša atklājās, ka Gatis vakar skrējis piecīti Rozentāla skriešanas svētkos Saldū. Ahh.. Nu nekas, man ir vēl otra kārts azotē – pēc septiņiem kilometriem biju noķēris un astotā kilometra sākumā apdzinu Kasparu Kalnbērzu. Tagad varam likt punktu? Izrādās, ka vienalga nē – Kasparam esot formas bedre, un tagad viņš, gatavojoties Eiropas čempionātam šķēršļu skrējienā, tikai sākšot no tās līst laukā.  Nu bāc! Labi, pēdējais mēģinājums – pirmspēdējā kilometrā apdzinu kādu Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darboni. Ar to taču vajadzētu pietikt! Nu nez, vispār jau labāk stāstīt par sevi un salīdzināt savu sniegumu ar sevis paša, nav ko jaukt citus iekšā.

Turpināt lasīt

Elektrība teju ievilkta

twilight-532720_960_720Situācija ar elektrības vilkšanu manā zemes gabalā pa šiem pieciem mēnešiem un divām dienām kopš mana iepriekšējā raksta par šo tēmu ir visnotaļ attīstījusies pozitīvā virzienā. Pa šo laiku esmu gan pats ticis pie pilnībā izstrādāta elektrobūvprojekta, gan arī tā kopija tikusi iesniegta Sadales Tīklam apstiprināšanai. Pa šo laiku Sadales Tīkls to jau arī, protams, paguvis apstiprināt, un noslēgt ar mani līgumu par darbu veikšanu un elektrības ievilkšanu.

Liels bija mans pārsteigums, saņemot šo līgumu un secinot, ka jau atkal ir krietni pamainījusies elektrības ievilkšanas darbu cena, kas man tagad jāsamaksā, pirms viņi sāk darboties. Varbūt vēl atceraties, ka jūnijā rakstīju par šīm cenas izmaiņām gadu gaitā. Tolaik pēdējās aplēses liecināja, ka par pašiem reālajiem vilkšanas darbiem man būs jāmaksā 1123.83 eiras. Ar šo summu biju jau samierinājies un norakstījis to zaudējumos. Taču tagad, decembra pašā izskaņā saņemot jauno līgumu, maksājamā summa izskatījās krietni citādi – 791.62 eiras.. Pārsteigums liels, bet summa maza! Varbūt būtu pareizāk, ja es ietu noskaidrot, kas atgadījies, kas par lietu, bet tomēr veselais saprāts ņēma virsroku, un es, nevienam neko nejautādams, uzreiz pārskaitīju minēto summu Sadales Tīklam, lai reiz var noslēgt līgumu un sāk rakšanas darbus. Pēc summas nomaksas aizvedu ST arī savu līguma eksemplāru (tagad zinu, kur viņi atrodas – Šmerļa ielā pie Rīgas kinostudijas) un atkal uzsāku gaidīšanas procesu. Pa šo laiku prātoju, ko darīt ar ietaupītajām 332.21 eirām.. To vēl turpinu domāt..

Turpināt lasīt

Sezonas sākums un beigas vienā dienā

img_20161220_121355Šogad tā sakrita, ka jaunās skriešanas sezonas sākums un iepriekšējās sezonas noslēgums iekrita vienā dienā. Turklāt vispirms, rīta pusē, tika uzsākta jaunā sezona, bet tikai pievakarē noslēgta aizgājusī. Kas tad bija šie notikumi?

Noskrien Ziemu 1. posms

Šogad janvārī mūsu jau tā piesātinātajā skriešanas sacensību kalendārā savu vietu atrada jauns skriešanas seriāls – `Noskrien Ziemu`. Tā mērķis bija izvilkt skrējējus ārā uz ātrāku paskriešanu arī ziemas mēnešos, tāpēc tā trīs posmi notika šī gada pirmajos trijos mēnešos. Nevienā no tiem nepiedalījos. Bet nu, kad atkal ir klāt ziema (vismaz kalendāra nozīmē), šis seriāls uzsāk jau savu otro sezonu, kurā nācis klāt vēl viens posms vēl vienā ziemas mēnesī – decembrī. Tāpēc šoreiz tā savādi iznāk, ka NZ2017 sākas jau 2016. gadā. Arī šosezon īsti nebiju plānojis šajā seriālā piedalīties, bet tad mani gada noslēguma reitingu ballē uzrunāja Pēteris, sakot, ka būtu forši savākt komandu šim seriālam. Rezultātā es ļāvos pierunāties, un tagad visos četros posmos skriešu īsāko – 8.6 km – distanci..

Pirmais posms notika 18. decembrī Siguldā, un šo es uzskatu par jaunās skriešanas sezonas oficiālo atklāšanas brīdi. No pērnā gada šī seriāla skrējienu bildēm biju sapratis, ka šie ir pasmagi skrējieni, kur jācīnās ar sniegu, dubļiem, slīdēšanu, aukstumu utt. Tomēr tā kā ziema pie mums vēl nav atnākusi, biju cerējis, ka Siguldā dabūšu forši izskrieties pa atkusušām meža taciņām. Nekā nebija – ziema nav ne Rīgā, ne Valmierā, bet tā aizkavējusies tieši pa vidu Siguldā. Ierodoties Siguldā, secināju, ka pat trotuāri ielu malās ir balti, tad jau arī mežā nebūs nekas nokusis. Izrādījās, ka tā arī ir – mežs vēl gana sniegots, taciņas daudzviet arī ledus klātas, tāpēc par kaut cik ātru skrējienu savos nodeldētajos Vibramos varēju aizmirst.

Turpināt lasīt