NaNoWriMo 2016

Apziņa. Atmiņa. Acis. Trīs A. Tieši šādā secībā cilvēki no rīta pamostas. Vispirms viņi apzinās, ka ir pamodušies un vairs nesapņo, bet uzreiz vēl neatceras gandrīz neko citu no savas dzīves. Pēc brīža atjaunojas atmiņa. Vai šodien ir brīvdiena vai darba diena? Vai guļu savā mājā vai kur citur? Kādi darbi šodien darāmi? Kas interesants mani šai dienā sagaida? Vēl pēc brīža tiek atvērtas acis un gūts apstiprinājums tam, ka patiešām atrodamies savā istabā un varam sākt ikdienišķo rīta cēlienu ar savu ik rīta rutīnu, kāda nu kuram tā gadu gaitā izstrādājusies.

Taču šorīt es esmu iesprūdis starp pirmajiem diviem A. Es apzinos, ka vairs neguļu miegā, bet esmu pamodies. Vēl negribu atvērt acis, bet ļaut vispirms atgriezties atmiņai. Taču tā nenāk! Kas šodien ir par dienu? Kur es atrodos? Kas es vispār tāds esmu? Neko vēl neatceros. Gaidu, lai atmiņas viļņi ieplūst manās smadzenēs un pārņem visu organismu. Taču nekas nenotiek. Man nav ne jausmas, kas šodien par dienu un kur es atrodos. Pat nespēju saprast, kādā gadā pašlaik dzīvoju. Vai nesen nesvinējām jauna gadsimta iestāšanos? Droši nezinu, bet tā šķiet. Bet cik sen tas bija? Pilnīgi neatceros. Vēl ļaunāk – neatceros arī, kas es tāds vispār esmu! Kā mani sauc? Nē, tas vairs nav smieklīgi..

Turpiniet lasīt

5K zem 18 min, nevienu kilometru neskrienot ātrāk par 3:37

14701031_1817272291820676_797770278556538175_oStarts! Dodos uz priekšu no pirmās rindas. Tas ir lielākais mazo skrējienu labums, ka dalībnieku skaits un sastāvs ļauj startēt no pašas priekšas un cīņā par vēlamo rezultātu nezaudēt ne sekundi. Un LSC šosejas skrējieni ir tieši šāda formāta pasākums, kur ikreiz startēju no pirmās rindas. Arī aplis Mežaparkā ir nomērīts pilnīgi precīzi 2.667 km garš, kā arī precīzi nomērītas starta vietas 5, 10, 15 un 30 km skrējieniem un pusmaratonam, lai te ikviens varētu nākt uzstādīt savus labākos personīgos rezultātus, nebēdājot par to, vai trase nav bijusi par īsu, kā tas reizumis gadās dažās lielākās sacensībās.

Visiem pa priekšu, protams, uzreiz aizskrien topinsh jeb Reinis Tops. Viņam seko Gatis Štulbergs, bet tālāk jau grupiņa vairāku cilvēku sastāvā, no kuriem viens esmu arī es. Man nedaudz pa priekšu skrien guncha jeb Gunārs Ķeģis, kurš pirms divām nedēļām noskrējis Spartatlonu, bet uzreiz aiz manis dzirdams voļda jeb Valdis Ņilovs. Ilgi gan Valdis aizmugurē nav ar mieru skriet un drīz vien apdzen gan mani, gan Gunāru. Pirmajā taisnē uz brīdi iemetu acis Garminā – 3:09 min/km.. Standarta scenārijs ar starta spurtu, jāmēģina nomierināties.

Turpiniet lasīt

Jo ātrāk skrienu, jo zemāk krītu

img-20160918-wa0002Gads jau tuvojas beigām, bet šosezon vēl neesmu noskrējis nevienu ultramaratonu – ne sacensībās, ne treniņos. Arī maratonu esmu noskrējis tikai vienu, toties zem trim stundām. Nē, tas nenozīmē, ka esmu metis skriešanai mieru, gluži pretēji – daru to kvalitatīvāk kā jebkad agrāk, treniņos uzsvaru liekot uz īsākām distancēm. Sezonas sākumā biju sev uzstādījis divus mērķus šim gadam – viens bija noskriet maratonu ātrāk par trim stundām (tikai tāpēc tas vienīgais maratons arī bija jāskrien), bet otrs – noskriet piecus kilometrus ātrāk par 18 minūtēm. Ja pirmais jau izpildīts, tad līdz otrajam vēl oficiāli pietrūkst vairāk par pusminūti.

Šosezon īsās distances. Kāpēc?

Bet šis stāsts nav par manu gaidāmo piecu kilometru skrējienu 16. oktobrī, bet gan par to, ka šogad tātad specializējos īsākās distancēs un, piemēram, Skrien Latvija seriālā visos posmos skrienu Nike distanci, kas variē robežās no 10.55 līdz 12.4 km. Kāpēc šāda izvēle? Tāpēc, ka pienācis pēdējais laiks mēģināt vairāk attīstīt savas ātruma īpašības un izspiest no sevis maksimālo iespējamo ātrumu, ko īsākā gabalā var izdarīt. Zināms, ka, kļūstot vecākam, ātrums zūd visai strauji, bet izturība ne tik ļoti (pat varbūt vēl var palielināties). Tāpēc jāuzrāda daudzmaz jēdzīgi personīgie rekordi īsajās distancēs, kamēr to vēl var izdarīt, lai pēc tam vecumdienās atkal nopietnāk ar jaunu sparu pievērstos maratoniem un ultrām. Nu jā, un kaut kad pa vidu vēl pusītes arī būtu jāpaskrien.

Turpiniet lasīt

Elektrības sāga turpinās

surveyor-home-pagePavisam īsi šoreiz par to, kas jauns noticis manas mājas būvniecības sakarā un kā uz priekšu pabīdījusies elektrības ievilkšanas lieta, par kuru rakstīju pagājušoreiz.

Toreiz viss beidzās ar sajūsmu par ietaupītajiem līdzekļiem plānotās strāvas jaudas samazināšanas dēļ. Tad nu, lai varētu ierīkot elektrības pieslēgumu, zemes gabalam vispirms bija nepieciešams veikt topogrāfisko uzmērīšanu, ko pasūtīju tai pašai firmai, kas projektēs pieslēgumu. Pēc kāda laika tika dabā novērots, ka pa manu zemes pleķi staigā mērnieks un veic savas darbības. Vēl pēc kāda laika saņēmu no mērītājfirmas ziņu, ka mērnieks secinājis, ka manam zemes gabalam nav veikta arī kadastrālā uzmērīšana, bet, lai vēlāk varētu būvvaldē (vai kur citur?) saskaņot elektropieslēguma projektu, tādai būs būt. Šī firma gan ar kadastrālo uzmērīšanu nenodarbojas, tāpēc man atkal lielie prieki – meklēt kādu, kas ar to varētu tikt galā.

Atkal e-pasti (un diemžēl arī zvani – jā, to nācās darīt man pašam, jo sieva diemžēl tieši šajā laikā bija aizbraukusi trīs nedēļas mācīties Francijā) vairākām firmām, ko esmu atradis kā kadastrālo uzmērīšanu veicējus, un secinājumi līdzīgi kā ar elektropieslēguma būvprojektu izstrādātājiem un topogrāfiskās uzmērīšanas veicējiem – cenu atšķirības ir vienkārši grandiozas. Galu galā izvēlos firmu, kas sola saprātīgā termiņā veikt uzmērīšanu par 450 eiro. Bet bija arī vairāk kā divas reizes dārgāki piedāvājumi..

Turpiniet lasīt

Gaišas ziņas par tumšo lietu elektrību

Lēnām bīdu uz priekšu elektrības pieslēgšanas projektu savam zemesgabalam. Jau rakstīju, ka negatīvs pārsteigums man bija tās milzu izmaksas, kas saistītas ar šāda pieslēguma ierīkošanu – EUR 3034.30 + PVN par ierīkošanas darbu veikšanu jāmaksā Sadales Tīklam, kā arī vēl jāmaksā elektropieslēguma būvprojekta izstrādātājam vismaz EUR 650.00 + PVN par būvprojektu un vismaz EUR 330.00 + PVN par topogrāfijas plāna izstrādi. Bet nu neko – kas jādara, jādara..

Taču nesen padzirdēju, ka no augusta par elektrību būšot jāmaksā arī abonēšanas maksa, pat to nelietojot. Maksas apjoms būšot atkarīgs no pieslēguma tehniskajiem parametriem, tas ir, no vienlaicīgi maksimālās slodzes un tai atbilstošās ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas. Droši vien pārlieku lielai atšķirībai starp līdzīgu maksimālo slodžu pieslēgumiem nevajadzētu būt, bet, pirms iesniegt projektēšanas uzdevumu, tomēr nolēmu pamēģināt no Sadales Tīkla dabūt cenas novērtējumu citai slodzei. Iepriekš biju pieprasījis maksimālo slodzi 26kW ar atbilstošo nominālo strāvu 40A (šis bija tas variants, kas man maksātu tos 3034.30 eiro), bet, saprotot, ka privātmājai būtu gana arī ar mazāk jaudīgu pieslēgumu, iesniedzu Sadales Tīklam vēl vienu cenas pieprasījumu, šoreiz norādot tikai 16kW slodzi un 25A nominālo strāvu. Kas zina – varbūt ne tikai abonēšanas maksa, bet arī pieslēguma ierīkošanas izmaksas sanāks mazliet zemākas?

Liels bija mans pārsteigums, saņemot atbildi no Sadales Tīkla ar secinājumu, ka elektrības pieslēguma ierīkošana pēc šī jaunā varianta man izmaksātu.. vien 1123.83 eiro.. Zemāk redzams šīs maksas atšifrējums pa cenu kategorijām abiem pieslēguma variantiem.

Turpiniet lasīt

Lattelecom Rīgas maratons 2016

DSC05522-001Sākšu ar to, ka Lattelecom Rīgas maratonu (LRM) šogad noskrēju divās stundās, piecdesmit deviņās minūtēs un astoņpadsmit, komats, vienā sekundē (čipa laiks – 2:59:06.2). Ar to varētu arī beigt.. Gan aprakstu, gan skriešanas karjeru.. Tik ilgi biju gribējis (un daļēji var teikt arī – gatavojies) beidzot iekļauties trijās stundās, ka tagad, kad tas beidzot ir paveikts, grūti saprast, ko darīt tālāk. Ik pa laikam man vēl joprojām uzmācas doma, ka varbūt tas nav noticis pa īstam, varbūt vēl vienkārši neesmu pamodies, kā tas labu lietu gadījumā ar mani bieži vien noticis. Varbūt reiz pamodīšos un atskārtīšu, ka nē – mans rekords maratonā vēl joprojām ir 3:08:48.9, un viss jāsāk no gala. Taču pagājušas jau desmit dienas – tas nudien būtu garš sapnis..

Šosezon patiesībā tiešām var teikt, ka biju apņēmies maratonam gatavoties nopietni un tieši ar mērķi izskriet to LRM no trim stundām. Tas bija viens no diviem maniem šīs sezonas lielajiem mērķiem, lai gan gadu mijā šķita, ka nav ne mazāko cerību to izdarīt. Kā jau parasti, līdz galam treniņu procesu novest atkal neiznāca. Lai vai kā, bet zināju savu vēlamo maratona tempu – 4:14 min/km – un ziemas vidū, atsākot skriešanas treniņus (jā, pagājušās sezonas beigās biju uz labu laiku paņēmis pauzi no skriešanas), sāku mēģināt šādā tempā noskriet kādus kilometrus. Gāja grūti, jo pauzes laikā biju ievērojami zaudējis savu agrāko trenētību, tāpēc iesākt spēju vien ar pieciem kilometriem šādā tempā un arī tad ne vienmēr tik daudz.. Laika gaitā izdomāju, ka varētu mēģināt regulāri (piemēram, reizi nedēļā) mēģināt šajā tempā noskriet arvien vairāk kilometru, un tad jau beigu beigās līdz maijam būšu ticis arī līdz tuvu maratona robežai. Tai brīdī vēl nezināju, ka šie tempa treniņi izvērtīsies par maniem vienīgajiem garajiem treniņiem.

Turpiniet lasīt

Elektrības pieslēgšana

bulb-40701_960_720Kādu laiku neesmu neko rakstījis būvniecības sadaļā. Tas gan nenozīmē, ka mājai būtu atmetis ar roku. Gluži pretēji. Pa šo laiku esmu atradis arhitektu, kurš ir speciālists pasīvo māju projektēšanā. Kopā ar viņu aizbraucām aplūkot dabā kādu pasīvo ēku, kuras būvniecības process jau tuvojas noslēgumam, kā rezultātā man vēl jo vairāk nostiprinājās pārliecība par to, ka šī ir īstā tipa māja, kāda būtu jāceļ. Tiesa, konkrētā paraugēkā būvnieki esot iekļāvušies tūkstoš latos par kvadrātmetru. Tā kā ēkai bija 230 kvadrātmetru liela platība, tad kopējo summu rēķiniet paši.. Nu labi, mana māja būs apmēram uz pusi mazāka pēc platības, taču pat ar šādu cenu es nespētu tikt galā. Tomēr arhitekts likās ļoti zinošs dažādos jautājumos par to, kā māju varētu padarīt ekonomiskāku no iztērēto līdzekļu apjoma, daudz nezaudējot svarīgākās pasivitātes īpašības.

Otra lieta, ko secināju – pasīvo māju iespējams uzbūvēt ļoti ātri, no jau gataviem kaut kādiem sienu paneļiem (pēc tam, kad izveidoti pamati) – aptuveni trijās nedēļās. Taču, lai panāktu pareizo ēkas sienu blīvumu un konstrukciju ideālo siltumizolāciju, ar šo konstruēšanas darbu parasti nodarbojas speciālisti, kas nozīmē, ka zināma daļa naudas aizies arī viņu algošanā. Tiesa, pats arī varot piedalīties paneļu konstruēšanas procesā. Laikam.. Vispār īsti neesmu drošs par šo lietu, cik daudz tur varēšu iesaistīties, tas jānoskaidro sīkāk.

Visbeidzot galvenā lieta, par ko gribēju parunāt (parakstīt) šajā reizē, ir elektrības pieslēguma izveide. Lai varētu kaut ko sākt darīt, būtu vēlams tikt gan pie ūdens, gan elektrības. Taču izrādās, ka elektropieslēguma izveide nav tik vienkārša (lai arī dārga) lieta, kā biju iepriekš domājis. Nepietiek tikai iesniegt Sadales Tīklam savu vēlmi, lai viņi tad visu izdara. To, starp citu, jau arī pa šo laiku esmu izdarījis un saņēmis atpakaļ Sadales Tīkla aptuveno tāmi darbu veikšanai – EUR 3034.30 + PVN. Milzu summa, bet to jau biju gaidījis. Taču, lai šos darbus par šo summu varētu veikt, man vispirms nepieciešams pasūtīt elektropieslēguma izveidošanas būvprojekta izveidi, un šo darbu neveic pats Sadales Tīkls, bet virkne citu uzņēmumu, no kuriem varu izvēlēties. Jā, viena piņķerīga lieta ir vienkārši tikt pie elektrības..

Turpiniet lasīt