Diena 7/11

Mana runāšanas diena! Ieeja Pekinas Jiaotong universitātes teritorijā (tādā kā kampusā) no mūsu viesnīcas atrodas tikai piecu minūšu gājiena attālumā, savukārt, pēc ieiešanas tajā līdz tai ēkai, kurā vakar bija reģistrēšanās (un kurā arī šodien notika visi pasākumi) jāiet vēl minūtes deviņas, ja zin īsāko ceļu. Uz konferences vietu tomēr devos jau krietni laicīgi, jo nebiju pārliecināts par to, kurā īsti ēkā un vietā notiks mans seminārs. Vispār ar konferences organizāciju šeit ir pamatīgs haoss. Jau vakar radās priekšstats par to, ka viss nebūs kā citās konferencēs – jau ierašanās uz reģistrāciju bija problemātiska, jo nekur praktiski nebija nekādu zīmju par to, kurā virzienā iet. Pats reģistrēšanās process arī haotisks – pie galda sastājušies daudzi ķīniešu studenti, katrs kaut ko dara, bet ne īsti rindas kārtībā apkalpo, ne kā. Nu labi, tas vēl tā..

Šodien, ierodoties semināra norises vietā kopā ar citiem semināra dalībniekiem, tika secināts, ka telpa ir tukša, nav ne datora, uz kura rādīt prezentācijas, ne arī kāda tehniskā personāla, kas visu nodrošinātu, nemaz nerunājot par to, ka vismaz kāda ūdens pudele katram būtu iedalīta.. Drīz vien semināra organizētāji sameklēja kādu studentu dzeltenajā kreklā, kuri te it kā nodrošina organizēšanu. Tomēr pie datora tā arī ilgi nevarējām kopīgiem spēkiem tikt, tāpēc kāds no kolēģiem iedeva lietošanai savu datoru. Vēlāk gan uzradās arī īstais prezentāciju dators, kā arī kāds ķīnietis atnesa ūdens pudeles. Taču jau pirmās prezentācijas vidū kāds cits organizators pārtrauca runātāju vidū, jo visiem tagad esot jāiet taisīt kopīgo fotogrāfiju🙂

Fotografējoties tiku nosēdināts pirmajā rindā, un pēc pavēles visi pirmās rindas dalībnieki nolika rokas vienādi uz ceļgaliem🙂 Viena kopbilde nebija iespējama, jo esam krietni daudz, bet tā vietā tikām nobildēti pa četrām daļām – varbūt pēc tam lipinās kopā vienu lielu bildi.

Mūsu semināru organizē pārstāvji no Rīgas Tehniskās universitātes, un līdz ar to arī lielākā daļa runātāju bija no šīs iestādes. Izņēmumi bija tikai divi raksti – mans un kāds divu austriešu..

Pēc savas runas (biju pēdējais šodienas semināra daļā) mēs tikām vesti pusdienot. Jāteic, ka pusdienas tiešām bija labas, nebija tikai kaut kādi jocīgi ķīniešu ēdieni, bet arī pēc izskata normāla gaļa (protams, asāka kā ēdu parasti, bet tomēr garšīga), kā arī tomāti, salāti, rīsi, pat zupa (tikai nebija karotes, tāpēc nācās to dzert) un vēl šis tas.

Šādas gardas pusdienas biju sev sakrāvis

Šādas gardas pusdienas biju sev sakrāvis

Pēc pusdienām mūsu seminārā vairs šodien nekas paredzēts nebija, tāpēc devos uz galveno konferenci klausīties tur prezentētos rakstus. Rīta runātājus, protams, biju palaidis garām, jo tie bija salikti paralēli ar mūsu semināru. Vispār liekas, ka šī ir ne pārāk augstas kvalitātes konference – daudziem bija dažādas grūtības problēmas ar angļu valodu, bija pat tādi, kas vispār tikai lasīja tekstu no lapas, bet viena ķīniete pat likās, ka vispār praktiski neko no angļu valodas nesaprot – nesaprata uzdoto jautājumu un nemācēja arī neko sakarīgu par to atbildēt. Varbūt saprata tikai nedaudz labāk kā Valērijs Kravcovs latviešu valodu..😉 Trīs prezentētāji šajā dienas daļā vienkārši nebija ieradušies, par to nevienu neinformējot, konferences organizatori arī nebija sagatavojuši pārskatu par tiem, kas uzstāsies, atkal bija problēmas ar datora esamību un citām lietām. Vienu vārdu sakot – haoss! Arī klausītāji galvenajā konferencē bija ārkārtīgi maz – tikai kādi padsmit, skaitot kopā ar visiem runātājiem..

Tā kā iztrūka trīs runātāju, tad pabeidzām prezentāciju daļu ātrāk, un palika vēl stunda laika līdz vakara `Welcome cocktail`* pasākumam. Pa to laiku kaut kur pavīdēja informācija par to, ka uz pieprasījumu iespējams dabūt sertifikātu par uzstāšanos konferencē. Taču ne katrs no organizētājiem, kam tas tika prasīts, kaut ko par to zināja, citi teica, ka nekas tāds neesot, bet beigās viens svarīgāka paskata onkulis teica, ka ir! Prasīju, vai tāds pienākas arī tiem, kas runājuši nevis galvenajā konferences daļā, bet seminārā, uz ko viņš atbildēja apstiprinoši. Tomēr meitenei, kas nodarbojās ar sertifikātu drukāšanu, bija ļoti lielas problēmas atrast manu rakstu, lai pārliecinātos, ka vajag tiešām drukāt sertifikātu. Vairākas reizes mēģināju bilst, ka mana prezentācija bija seminārā, nevis galvenajā konferencē un ka man izskatās, ka viņas Excelī ir tikai galvenās konferences raksti, bet liekas, ka viņa manis teiktajā necentās  iedziļināties. Beigās viņa tomēr aizskrēja konsultēties ar vairākiem citiem `speciālistiem`, un kopīgiem spēkiem tomēr tikām pie mana sertifikāta🙂

Vēl pirms tam bija nesaprašanās ar mūsu semināra rakstu publicēto versiju grāmatiņas iegūšanu – tā it kā bija iekļauta konferences cenā, taču, kad kāds no mūsu semināra to prasīja, tika informēts, ka par šo niecīgā izmēra grāmatiņu esot jāsamaksā papildus 100 dolāri..😀 Vēlāk gan atkal viss noskaidrojās, un saka jau – labs, kas labi beidzas😉

Vēlāk sagaidīju arī vakara pasākumu, kurā tikām pie šādām tādām uzkodām un dzērieniem, bet, ilgi te nekavējoties, devos atpakaļ uz viesnīcu, jo ar šo mana diena vēl nebūt nebija beigusies. Starp citu, šajā vakara pasākumā nejauši satiku vēl kādus, kas prata latviešu valodu – kādu meitene no Itālijas, kas tur no Latvijas pārbraukusi dzīvot pirms trim gadiem, kā arī puisis no Meksikas, kurš dzīvojot kojās kopā ar Sergeju no Rīgas, tāpēc ir apguvis latviešu valodu (nezinu gan, cik labā līmenī).

Tā nu pēc konferences bijām ar Alīnu nolēmuši doties vēlreiz uz Pekinas Olimpisko stadionu, lai apskatītu, kāds tas izskatās tumsā. Kā jau bijām dzirdējuši, tumsā viss ir ļoti smuki izgaismots, arī olimpiskais baseins, olimpiskie riņķi un kaut kāds augsts stabs ar olimpisko simboliku (varbūt tieši šeit spēļu laikā dega olimpiskā uguns?). Safočējām visu, nedaudz safilmējām, un devāmies atpakaļ uz viesnīcu, pa ceļam mūsu mīļākajā augļu bodītē vēl iepērkot kādu jaunu augli – kaut ko, kas ķīniski saucas `Šangču` (nezinu, kā to varētu rakstīt, pat ne angļu transliterācijā). Nopirkām vēl arī aprikozes uz saldos ķiršus, bet tirgonis iedeva mums līdzi nogaršošanai vēl pa vienam jocīgam auglim, kas ķīniski saucas `Yangmei` (tas angļu transliterācijā, bet to izrunā – `Jamei`) un izskatās pēc mīkstas līčes vai arī eža. Garšoja labi gan.

Daļa no `Putna ligzdas` un olimpiskais tornis naktī

Daļa no `Putna ligzdas` un olimpiskais tornis naktī

Bet Alīna šodien pabija zoodārzā! Kā gāja? Prasiet viņai!

*Angļu valodā – `Iepazīšanās kokteilis`

Lasīt vēl:
Diena 6/11
Diena 8/11

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s