Diena 4/11

Šodien tātad manā skatījumā galvenais apskates objekts – Lielais Ķīnas mūris. Mūsu gids ar busiņu ir klāt pie mūsu viesnīcas nedaudz pirms astoņiem rītā. Sākumā nevaram to atrast, bet pēc nelielas sazvanīšanās atrodam viens otru. Samaksājam pa simtam juaņu un kāpjam iekšā. Tur priekšā jau divi mūsu grupas biedri – kāds puisis no Polijas, kurš nu jau pusgadu darba darīšanās dzīvo Šanhajā, kā arī cits puisis no Turcijas. Pa ceļam vēl tālāk pie kādas viesnīcas savācam meiteni no Brazīlijas, kura tagad studē Ķīnā, Hanojā un jau ir diezgan labā sazināšanās līmenī apguvusi ķīniešu valodu, tāpēc mūsu gids ar šoferi nevar savā starpā mūs mierīgi ķīniski aprunāt🙂 Vēlāk noskaidrojas, ka katrs no mums maksājis citu cenu par šo braucienu – brazīliete 150 juaņus, bet polis vispār veselus 180.

Pa ceļam uz pasaules brīnumu vispirms apmeklējam nefrīta dārgakmeņu muzeju (šis un viss turpmākais iekļauts cenā). Šeit mūs izvadā pa fabriku, kurā redzam, kā top ķīniešu tradicionālie dārgakmeņi, kā tie tiek izgrebti, pulēti utt. Visai interesanta padarīšana, kas liekas diezgan nereāla – kā tādas formas vispār iespējams izgrebt! Veikalā iegādājam sev arī suvenīru – trīs vienu iekš otras iekļautas bumbas, kas simbolizē ģimeni trīs paaudzes (uz virsējā slāņa iegravēti grifs, kas simbolizē māti, un drakons, kas simbolizē tēvu).

Nefrīta dārgakmeņu veikalā - normāli šādu izgrebt no `akmens`

Nefrīta dārgakmeņu veikalā - normāli šādu izgrebt no `akmens`

Tālāk jau dodamies uz mūri. Sākumā gids saka, ka te mums staigāšanai pa mūri paredzēta tikai stunda vai pusotra stunda laika, bet neviens ar to nav mierā un notiek dažāda veida kalkulācijas. Beigās izlemjam, ka atsacīsimies labāk no paredzētajām pusdienām, bet tā vietā pavadīsim uz mūra divas ar pusi stundas. Tā arī ir, ka knapi beigās šajā laikā iekļaujamies.

Esam atbraukuši uz mūra daļu, kas saucas Badaling un tiek uzskatīta par vietu, no kuras paveras labākie skati un kas tādēļ ir arī visapmeklētākā. Lieki piebilst, ka šis ir pirmais no oficiālajiem pasaules brīnumiem, kuru redzu klātienē, tāpēc sajūtas ir visai fantastiskas. Nebiju domājis, ka mūra virsma vietumis ir tik ārkārtīgi stāva, ka gandrīz vai kā kārtīgs kalnu treniņš sanāk, kāpjot pa augstajiem pakāpieniem. Skati patiešām nav smādējami – visapkārt slejas kalni, bet pa mūri kāpelē simtiem cilvēki. Bet šī nu bija tā vieta, kur izpelnījāmies pagaidām vislielāko uzmanību no ķīniešu puses un tikām iesaistīti neskaitāmās fotosesijās ar viņiem.. Varbūt pie vainas bija mana vakar Aizliegtajā pilsētā nopirktā tradicionālā ķīniešu (vai varbūt tomēr vjetnamiešu?) cepure, kas man asociējas ar rīsu vācējiem, varbūt arī tas, ka šodienas ekskursijā devos Vibram FiveFingers apavos.. Katrā ziņā uz abām šīm lietām man vairākkārt tika norādīts kā uz `cool`, kā arī tiem tika veltīti dažādi izteicieni ķīniešu valodā.

Daļa no Lielā Ķīnas mūra Badaling posma sākuma

Daļa no Lielā Ķīnas mūra Badaling posma sākuma

Pa sienu šajā posmā iespējams uzkāpt līdz `augšai` – tādā ziņā, ka tālāk vairs nav ceļa, kur iet, un nākas vien doties atpakaļ lejā pa to pašu taku (var arī pa citu, kas laikam aiziet vēl tālu prom uz citu vietu, bet to, protams, neizmēģinājām).

Pēc mūra izstaigāšanas devāmies uz Zhao Ling kapenēm, kurās apglabāts viens no 13 Mingu dinastijas Ķīnas imperatoriem (liekas, ka divpadsmitais), kas apglabāti tāda veida kapenēs (vēl bijuši trīs, kas apglabāti citur). Šīs kapenes nav ne lielākās, ne arī imperatora kapa vieta ir atklāta apskatei, bet tomēr kaut kāda iemesla dēļ devāmies tieši uz šīm kapenēm. Nekas dižs, ko redzēt, šeit gan īsti nebija.

Tālāk devāmies uz zīda muzeju, kas arī īstenībā bija kā fabrika apvienojumā ar veikalu (saucas – Dong Wu zīda fabrika). Šeit mums pastāstīja par zīda iegūšanas īpatnībām, kā arī redzējām dažus posmus darbībā, kā tiek iegūts zīda pavediens un kā no tā tālāk iespējams kaut ko uztaisīt. Ļoti interesants process!

Blakus zīda fabrikai atrodas Dr. Tea tējas nams, kurā devāmies baudīt tēju. Pie mūsu galdiņa tējas speciāliste stāstīja mums par tējas dzeršanas paradumiem Ķīnā, demonstrēja dažādus tējas veidus, to pagatavošanu, kā arī to, kā pareizi tēja jādzer. Dabūjām nogaršot četrus vietējās tējas veidus – jasmīnu tēju, Oolong tēju (kaut kas pa vidu starp zaļo un melno tēju), Puer tēju (nosaukums, ja nemaldos, cēlies no kaut kāda Ķīnas apgabala) un līču augļu tēja (melnā tēja ar līču aromātu). Par katru tējas veidu tika pastāstīts arī, kam tā ir noderīga un kādu labumu veselībai dod. Pēc tam jau tradicionāli atkal veikals, kurā mums mēģina nopārdot dažādus labumus. Brazīliešu meitene bija mūs apgaismojusi, ka nekad šeit nevajag pirkt neko par tādu cenu, kāda tiek prasīta. Parastās āra vietās vajag pirkt ne vairāk kā par pusi prasītās cenas. Šādās oficiālākās vietās varbūt tik daudz nokaulēt arī nevarēs, bet tomēr kaut ko noteikti var. Iepriekš mums tas nebija izdevies, jo neesam pie tā īsti pieraduši, bet šeit nolēmām tomēr izmēģināt. Tanta piedāvāja mums mazās tējas krūzītes par 20 juaņiem gabalā. Prasījām lētāk, bet viņa teica, ka lētāk ir tikai, ja pērk piecas – tad sestā ir pa brīvu. Tik daudz gan mums nevajadzēja, tāpēc prasīju, kā būtu, ja mēs ņemtu divas par 30 juaņiem. Tā, protams, viņa nebija ar mieru, piedāvāja mums vēl variantus, kur ņemam tēju komplektā ar vēl kaut ko par nedaudz zemāku cenu, tad vēl visādi, bet beigu beigās tomēr dabūjām gan par 30 juaņiem divus trauciņus.. Pirmā daudz maz veiksmīgā kaulēšanās pieredze!🙂 Lai gan vakar arī savu cepuri dabūju nedaudz lētāk (no 68 uz 50 juaņiem), bet tur es pats īsti nemaz nekaulējos, tikai ilgi domāju, tāpēc tips man piedāvāja uzreiz pats lētāk.

Te mums tiek demonstrētas tējas pagatavošanas un lietošanas īpatnības

Te mums tiek demonstrētas tējas pagatavošanas un lietošanas īpatnības

Tālāk jau devāmies lielākā pārbraucienā uz nedaudz tālākā vietā atrodošos Pekinas olimpisko parku, kurā atrodas slavenais olimpiskais stadions `Putna ligzda`, kurā norisinājās 2008. gada vasaras olimpiskās spēles. Pirms parka vēl pa ceļam iegriezāmies pērļu muzejā, kur redzējām, kā austerēs notiek pērļu audzēšana (manis izvēlētajā no ūdens izņemtajā austerē izrādījās veselas 23 pērles). Pēc tam atkal veikals, kurā neko gan nenopirkām, lai gan mūsu grupas turku viena no pārdevējām ļoti intensīvi centās pierunāt kaut ko iegādāt, pat ar atlaidi un tā, lietojot izteicienus `My friend`*, `You are my good friend`** u.tml. Interesanti, ne agresīvi, bet reizēm var būt ļoti kaitinoši😉

Putna ligzda tika apskatīta tikai no ārpuses – visai skaisti uzbūvēts! Šeit arī liels laukums, pa kuru pastaigāt gan mums, gan visāda veida suvenīru tirgoņiem, no kuriem visu laiku jāatkaujas.. Mūsu grupas polis palika šajā laukumā gaidīt nakts iestāšanos, lai tumsā varētu tikt pie smukām nakts bildēm, kad tiks izgaismota gan pati ligzda, gan arī ūdens sporta komplekss. Pārējie mēs pēc grupas kopbildes uztaisīšanas devāmies atpakaļ uz busu, kurš mūs izvadāja atkal pa viesnīcām, līdz ar ko mūsu ekskursija nu bija galā. Man jau liekas, ka par 100 juaņiem vienai personai ieguvām ļoti daudz patīkamu iespaidu!

Mūsu grupas kopbilde uz `Putna ligzdas` fona (no kreisās - polis, mēs ar Alīnu, brazīliete, turks)

Mūsu grupas kopbilde uz `Putna ligzdas` fona (no kreisās - polis, mēs ar Alīnu, brazīliete, turks)

* Angļu valodā – `Mans draugs`
* Angļu valodā – `Tu esi mans labs draugs`

Lasīt vēl:
Diena 3/11
Diena 5/11

3 thoughts on “Diena 4/11

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s