Ceturtā diena – saķeršanās ar policiju un Palermo mafija

IMG_20160803_122735Šodien rīts sākas jau 5:30, jo jāsteidz uz lidostu – esmu tur rezervējis auto, kurš jāsavāc jau plkst. 8:00. Tāpēc pēc rīta skrējiena šoreiz pat nepagūstu apmeklēt peldi (bet salīdzinoši nav tik traki – Sandis nepaguva pat pašu skrējienu). Mums ar Sandi paredzēts doties pēc auto, bet Alīna ar Lauru paliek mājās sakrāmēt mantas un gaidīt mūs atpakaļ. Lai tiktu uz lidostu, Sandis ir izpētījis, ka nav obligāti jābrauc ar tiešo un dārgo lidostas busu, bet var braukt arī ar mums jau zināmo 31. autobusu pa brīvu, kas pieved diezgan tuvu lidostai, un tad 3-4 km pa šosejas malu paieties kājām. Protams, izvēlamies izstaigāšanās variantu un dodamies uz autobusu pieturu. Vienīgā nelaime – nevienam nav ne jausmas, cikos autobuss gaidāms, un pēc laiciņa stāvēšanas un gaidīšanas sākam domāt, ka varbūt tas vēl tik agri nemaz nekursē. Tā kā mēs uz 8:00 lidostā ierasties vairs nepagūtu, pat ja buss nāktu uzreiz (jo labs gabals pēc tam jāiet kājām), tad nolemjam tomēr braukt pa dārgo un soļojam uz autoostas pusi. Īsti skaidrības nav arī par to, vai lidostas buss pietur autoostā, jo atiet tas it kā no parastās ostas, bet kaut kāda lapele autoostā liecina par to, ka busam te vajadzētu gan pienākt. Tomēr līdz norādītajam pienākšanas laikam vēl ir gana daudz jāgaida, tāpēc nolemjam labāk iet pameklēt ostu un autobusa atiešanas vietu. To drīz vien atrodam, kā arī izlasām, ka biļetes jāpērk pāri ielai kaut kādā ceļojumu birojā, to arī izdarām un drīz vien esam busā, kas mūs nogādā lidostā tikai ar kādas pusstundas nokavēšanos.

Izstāvot rindu pie Locauto stenda, kļūst skaidrs, ka neiztiksim tikai ar to naudiņu, kas par auto jau samaksāta, veicot rezervāciju. Tanta saka, ka labāk ņemt papildus apdrošināšanu, lai mums skrāpējumu vai citu bojājumu gadījumā nebūtu jāmaksā milzu summas. Ņemot vērā haotisko braukšanas ceļu un šaurās ieliņas, tas liekas visnotaļ loģiski. Tad vēl paņemam tā saukto degvielas bonusu, kas nozīmē, ka varam atgriezt auto arī ar tukšu bāku – pretējā gadījumā par atgriešanu ar kādu litru zem pilnas bākas mums būtu jāmaksā bargi sodi. Te nu tad arī aiziet tā naudiņa, ko ietaupījām nebaltākai dienai 1. dienas vakarā degustāciju placī (un vēl bišķi citas naudiņas).

Sandi tomēr nesanāk iebīdīt kā otru šoferi, jo par to esot papildus jāmaksā. Nolemjam, ka Sandis auto atgriezīs pa kluso, un neviens neko neuzzinās. Patiesībā vēlāk izrādīsies, ka Sandis tāpat tiks pie braukšanas, arī kamēr vēl būsim četratā, jo viņam atšķirībā no manis ļoti patīkot braukt tumsā – nevaru taču liegt viņam šādu nelielu prieciņu!

Uzsākot braukt, nedaudz pie auto jāpierod, kaut kā bremzes pārāk asi strādā, kaut kā citādi pedāļi spiežas, bet pēc kāda laika pabraukšanas Trapani virzienā saprotu, kas par problēmu – kājās palikušas sandales! Apavos tomēr visai jocīgi braukt, vēlāk vilkšu nost. Drīz vien esam atraduši ceļu uz Trapani – daļēji vadoties pēc ceļa zīmēm, daļēji pēc auto esošās navigācijas sistēmas, daļēji pēc Sanda norādījumiem, kurus viņš dod, veroties savā tālrunī esošajā Waze lietotnē.

Lai piebrauktu pie mūsu dzīvokļa, izrādās, jābrauc pa gājēju ielu – tāpēc man iepriekš likās, ko tik maz auto pa mūsu ielu braukā (bet tomēr braukā)! Neko darīt, braucu vien, kur vajadzīgs, atstājot auto tieši pie mūsu brokastu ēstuves, lai var ātri paēst, sakraut auto mantas un doties prom. Tā arī darām, bet, kad gribam doties prom, pie mums pienāk kāds onka un sāk stāstīt, ka šī ir gājēju iela, te nedrīkst braukt ar auto utt. Sakām, ka jau dodamies prom, bet viņš izvelk no somas policista žetonu un turpina teikt, ka nevaram braukt prom, jo pa šo ielu braukt nedrīkst. Nav īsti skaidrs, ko darīt tālāk, jo viņš arī nepiedāvā nekādu risinājumu – ne maksāt sodu, ne ko citu, tikai stāsta, cik slikti mēs esam izdarījuši. Tā kā izliekamies par muļķiem, kas diez ko daudz no viņa itāliski teiktā nesaprot, tad tomēr pēc laiciņa viņš saka, lai ļoti lēnām un uzmanīgi braucam atpakaļ ārā no šīs ielas, bet pats smēķēdams aiziet tālāk pa ielu. Tā arī nesapratu, vai tas bija īsts policists vai nē, jo formas viņam nebija un izskats vairāk liecināja par dzērāja tipu.

IMG_20160803_123154

San Vito Lo Capo ciematiņā

Šodien plānots aizbraukt līdz Palermo tā, lai to varam vēl nedaudz arī apskatīt, nevis tur ierodamies tikai pašā vakarā. Tomēr, protams, gribam apskatīt arī kaut ko pa ceļam. Alīna izpētījusi pa ceļam esošos objektus, un sākumā dodamies uz San Vito Lo Capo, kas ir neliels ciemats kāda Sicīlijas zemesraga galā, kas ievērojams ar to, ka no tā paveras labi skati uz apkārt esošo jūru un klintīm. Tajā ilgi neuzturamies, vien atrodam skatu laukumu, kur sabildējam un safilmējam skatus, un tad jau dodamies tālāk. Sāk parādīties pirmie kalnu ceļi, kur mūsu auto ar grūtībām velkas augšā, jo mazajam Renault Clio laikam nav tik spēcīgs dzinējs, kāds būtu vajadzīgs šādu vietu apmeklēšanai. Toties lejā braukt gan forši – var kilometriem ilgi ripot, ne reizi tā arī nepiespiežot gāzes pedāli.

20160803_120750

Skatu laukums netālu no San Vito Lo Capo

Tālāk mūsu ceļš ved caur Castellammare del Golfo – arī piejūras pilsētiņa, arī forši skati, te pastaigājam nedaudz vairāk. Ceļš kļūst arvien stāvāks, visu laiku jābrauc pa kalnu serpentīniem uz augšu vien. Lai tiktu uz Palermo, šķiet, jāpārbrauc pāri kādam milzu kalnam. Es, protams, serpentīnos skatos tikai uz ceļu, jo nav zināms, kas parādīsies ar kārtējā līkuma, kura redzamība pilnībā nosegta ar klints sienu, bet citi kolēģi mūsu auto apgalvo, ka uz otru pusi esot bijusi uzreiz forša stāva siena uz leju un braukšana vietām esot bijusi visai bailīga gar tādu bezdibeņa malu.

20160803_131012

Castellammare del Golfo

Pa ceļam uz Castellammare vietām šosejas malās novērojam kaktusus, kuros nogatavojušies tie paši augļi, kurus vakar pirkām Trapani ostā. Nolemjam apstāties, kolīdz būs tāda iespēja, un ievākt ražu vēlākai apēšanai. Tā arī izdarām, ļauju pārējiem entuziastiem šoreiz ķerties pie augļu vākšanas, smīnot bārdā par iesācēju degsmi grābt augļus, kā pagadās, nedomājot par sekām. Pats tomēr arī dažus augļus sagrābju un, neskatoties uz piesardzību, tomēr atkal tieku pie adatām ķepās. Vēlāk šīs ievāktās ražas notiesāšana tiks atlikta un atlikta, līdz Sandis ar Lauru aizbrauks mājās un visi kaktusaugļi paliks mums ar Alīnu.

IMG_20160803_125006

Iepirkšanās Austrumeiropas stilā. Alīna jau kasa no plaukstām laukā adatas, bet es vēl smīnu bārdā.

Drīz vien esam uzrāpušies augstākajā punktā, no kura tālāk uz Palermo atkal jāripinās pa serpentīnu uz leju. Vispār auto navigācija mūs brīžiem grib vest neceļos, un tā vietā, lai brauktu labu gabalu pa ātrgaitas šoseju, tiekam vesti caur visādām sīkām ieliņām. Labi, ka Sandis seko visam līdzi un reizēm liek man braukt citur, nevis sekot navigācijas norādēm. Vēlāk atklāsim, ka navigācijas iestatījumos uzlikts, lai vienmēr tiek meklēts īsākais ceļš, nevis ātrākais – kad šo pārstatīsim, tad jau braukšana vedīsies raitāk.

20160803_142330

Kalnu serpentīna ceļš

Iebraucot Palermo, tomēr vēl neesam šo navigatora niķi atkoduši, tāpēc vienkārši sekojam tam uz iestatīto viesnīcas adresi, un rezultātā brauciens izvēršas murgains. Spraucamies cauri tādām sīkieliņām, kur pat iedomāties nevarēju braucam auto, kaut kādiem pagalmiem, tad iesprūstam, jo šaurība izrādās pārāk liela, braucam atpakaļ, maršruts tiek pārrēķināts, spraucamies tālāk pa citām ielām, turklāt papildus tam visam vēl vietējie, kuri te brauc bez bēdu un bez kavēšanās un kuriem droši vien nepatīk, ka es visus manevrus šaurībā veicu tik lēnām. Ā, jā, un navigators reizēm arī nešķiro vienvirziena ielas no parastām ielām – ne reizi vien man teikts braukt pa vienvirziena ielu pretējā virzienā, tad nākas atkal braukt citur, lai maršruts tiktu pārrēķināts utt. Gadās arī, ka kāda iela nav iezīmēta navigatora kartē vai gluži pretēji – karte, šķiet, nav jaunākā izlaiduma. Lai vai kā, beigu beigās tomēr nonākam galā, atstājam auto ar Sandi un Lauru neatļautā vietā, bet ar Alīnu tikmēr dodamies tālāk kājām pa gājēju ielu meklēt mūsu viesnīcu. Drīz vien to atrodam, Alīna zvana īpašniekam, kurš solās pēc piecām minūtēm ar velo būt klāt un mūs ielaist. Nepaiet ne 20 minūtes, kā viņš tiešām ir klāt, un šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad itālis runā arī angliski. Izskatās, ka saimniekam ļoti patīk savs darbs, viņš šķiet ļoti draudzīgs, mētā jokus, rāda mums istabas, stāsta par savu dzīvi un saimniekošanu viesnīcu biznesā. Tiekam arī pie divām kartēm – Palermo un Sicīlijas, Luigi parāda mums, kur vērts iet staigāt un skatīt Palermo, kur ir labākās ēstuves, kur vēl kas cits. Tas viss ievelkas gana ilgi, un Sandis ar Lauru jau mūs krietni nogaidījušies. Tomēr beigās tiekam atpakaļ pie viņiem, aizbraucam auto atstāt pa nakti Luigi norādītajā maksas stāvvietā, kas ir tepat netālu, un dodamies iekārtoties savā četrvietīgajā istabiņā, kas ietilpst milzu dzīvoklī ar vēl citām istabām, vannas istabu, virtuvi un vēl vienu telpu, kur rīt brokastosim.

IMG_7951

Tipiska Palermo ieliņa..

Tad nu beidzot varam iet pastaigāt pa pilsētu. Palermo ir Sicīlijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta, bet mūsu ceļojuma plānā tā nav ietverta kā viens no galvenajiem galamērķiem, tās apskatei atvēlētas vien dažas stundas šovakar. Tāpēc dodamies uzreiz uz gājēju ielām, kuras mums norādīja Luigi, un staigājam pa tām, atrodot kartē attēlotos apskates objektus. Man atkal prieks, ka var izstaigāties, bet Alīna drīz vien sāk čīkstēt par savām pēdām, tad izrādās, ka arī Sandis taisās kuru katru brīdi zaudēt samaņu.. Tomēr abi braši turas un izsaka vēlmi tomēr apmeklēt galvenos apskates objektus – katedrāli un vēl šo, to pa ceļam –, lai pēc tam dodos ēst vakariņas. Jā, laikam jau visai karsts šodien Palermo, to pat Luigi atzina, ka parasti viņiem TIK karsts neesot, šodien liekoties vēl jo karstāks, jo nav vēja.

IMG_20160803_184313

Palermo gadās arī tā

Karti šoreiz pētu es un vedu mūsu ceļotājus atpakaļ pa citu ceļu, nevis to pašu gājēju ielu, kur nācām šurp. Šeit redzam īsto Sicīliju – īpatnējus vietējo rajonus, nekādus tūristu veikalus un vispārējo piemēslotību. Mēslu mešana, kur pagadās, šeit ir visai izplatīta parādība, tāpēc atkritumu krājumus redzam ļoti daudzās vietās. Tas sākumā šķiet visai īpatnēji, bet vēlāk holandiešu tūristi mums paskaidros, ka tas tā esot tāpēc, ka atkritumu savākšanas biznesu šeit kontrolē mafija, kas regulāri pieprasa no pašvaldībām maksājumus, un to neesamības gadījumā atkritumi vākti netiek.

IMG_20160803_192116

Tipiska Palermo sāniela, nost no galvenās tūristu ielas

Kad visi (izņemot pēc kartes vadātāju) jau piekusuši līdz ārprātam, beidzot atrodam vienu no divām Luigi norādītajām ēstuvēm, ko viņš mums ieteica kā vienu no tām, kas viņam patīk vislabāk. Izrādās, ka esam par vēlu, un tā jau veras ciet.. Nu nekas, iesim uz otru, kas gluži blakus mūsu miteklim. Tomēr paiet labs laiciņš, līdz to atrodam, daži jau sākuši protestēt, kāpēc mums jāmeklē tieši šī konkrētā vieta, bet tā kā to tomēr galu galā atrodam, tad protesti noplok. Šis ir tāds kā picērijas un restorāna apvienojums un vakariņām šķiet gluži labs variants. Te arī paliekam, Sandis pasūta dārgu ēdienu, mēs, pārējie, vienkārši ēdienu, veiksmīgi paēdam un beidzot varam doties mājās gulēt.

Atpakaļ uz Sicīlijas piedzīvojumu

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s