9.08.2012.
Naktī mani atkal sakoda odi vai kas tamlīdzīgs. Nakts vidū atkal apklājos ar palagu, un atkal viss bija kārtībā.
Šajā viesnīcā brokastis iekļautas cenā, tāpēc tās arī izmantojam – brokastu pārslas ar pienu, maizes ar sieru un ievārījumiem, jogurts, sula, tēja, kakao.

Brokastis
Šodien plānā apskatīt Seti un nopeldēties Vidusjūrā. Plāns arī realizēts. Aizstaigājam līdz ostai, pa molu aizejam līdz bākai, tad nolemjam kāpt kalnā uz Setes (šoreiz jau pa īstam) augstāko punktu, kurā atrodas Sentklēra (St. Claire) baznīca. Tas gan izvēršas par milzu kāpienu lielā cepienā, kamēr ar smagajām mugursomām (jo šovakar Setē nakšņosim citā viesnīcā, tāpēc visas mantas jāstiepj līdzi) pa stāvajām ieliņām tiekam līdz augšai, no kurienes paveras plašs panorāmas skats gan uz Seti, gan tuvējo apkārtni – To lagūnu un arī tās pretējo krastu.

Kāpjam, kāpjam
Šai kāpienā pat Alīna beidzot sāk čīkstēt, cik grūti. Parasti tikai es sūdzos, ka esmu jau pārāk vecs šādām lietām.

Gara gan šī iela kalnup – jau devītais mājas numurs sasniegts..
Augšā atrodam arī ūdens krānu – tātad varam piepildīt ar ūdeni abas 1.5 + 1 litra burkas, lai kāpums lejā būtu vēl smagāks interesantāks.

Beidzot virsotne sasniegta!
Lejā kāpjam pa otru pusi, kas ir lēzenāka, bet garāka, un noved mūs līdz Setes pludmalēm pie Vidusjūras. Pa ceļam vēl atrodam kādu zemāku panorāmisku skatu apskates vietu ar parkveidīgu mežu.

Šeit redzam skatu uz zemes strēli, kas lagūnu (pa labi) atdala no Vidusjūras (pa kreisi)
Lejā, veikalā pie pludmales, beidzot tiekam pie saldējuma. Starp citu, šeit praktiski nevienā veikalā nav iespējams nopirkt praktiski nekādu normālu, parastu saldējumu – ir tikai vai nu lielās saldējumu kastes vai arī normālo saldējumu trīspakas, četrpakas, sešpakas un tamlīdzīgi. Reizēm gadās arī pa kādam atsevišķam saldējumam, bet tad parasti ir tikai daži tādi – pa vienam no dažām markām – un tie ir ļoti dārgi – divi līdz trīs eiro. Šoreiz nopērkam saldējumu trīspaku par 2.68 eiro.
Beidzot jūra, beidzot pelde! Laiciņš, protams, karsts ne pa jokam, ūdens arī tīri silts, bet atvēsināties var lieliski. Kādu laiciņu pasauļojamies, daži tā vietā pacepinās.

Vidusjūra
Vakarpusē mērojam (atkal kājām, protams) tālo ceļu no šīs pludmales uz mūsu otrās Setes nakts viesnīcu, kas atrodas pretējā pilsētas pusē. Pa ceļam vēl pavakariņojam restorānā pie ostas un viesnīcā ierodamies pirms plkst. 23:00.

Pa ceļam no pludmales uz ostas pusi
Nezinu, cik kilometri šodien nostaigāti, bet tie bijuši gana daudz, pie tam ar mugursomām lielā karstumā, bet daudzi no tiem – arī lielā slīpumā uz vienu vai otru pusi. Tāpēc varu uzskatīt šo par zināmu ieguldījumu Daugavpils ultras treniņu procesā, tādējādi mierinot sevi par spīti tam, ka visa ceļojuma laikā noskriet sanāca apaļu nulli kilometru.. Ā, jā, atpakaļceļā, mērojot gabalu pa promenādi no pludmales līdz ostai, šajā posmā redzējām diezgan daudz skrējējus – liekas, pirmie redzētie skrējēji šī ceļojuma laikā.
* Es varu justies pasagrāta no odiem, ja Tu atrodas tajā paša telpā, jo tie parasti daudz labprātā izvēlas kost Tev nevis man… 😀
* Kāpiens kalnā tiešām bija karsts, bet ne nepieveicams. Turklāt – bija vērts kāpt – skats pasakains 🙂