Elektrības seriāls noslēdzies

IMG_20170511_110632Pēc tam, kad biju uzrakstījis un nopublicējis savu iepriekšējo rakstu šajā sērijā, man sāka pienākt komentāri, kuri liecināja par to, ka varbūt būšu vēl nedaudz pārsteidzies, domādams, ka līdz elektrības iegūšanai atlikusi vairs tikai viena sērija.. Vispirms mani uzrunāja viens no lielākajiem man zināmajiem elektrospeciālistiem vārdā Sandis, kurš apšaubīja mana zemē ieraktā elektrības kabeļa piemērotību manām vajadzībām. Pareizāk man būtu vajadzējis izvēlēties nevis četru, bet gan piecu dzīslu kabeli, lai bez trim fāzēm un nulles vēl paliktu pāri arī dzīsla zemēšanai. Viņam pievienojās otrs no lielākajiem man zināmajiem elektrospeciālistiem vārdā Dzintars, kurš apstiprināja Sanda sacīto. Tā kā man pašam izpratne šajos jautājumos ir stipri minimāla, tad ielūkojos vēl tīmeklī, kur redzēju vēl līdzīgus viedokļus. Rezultātā saskumu, ka varbūt man nāksies rakt kabeli ārā un gādāt jaunu..

Otru triecienu manai pārliecībai par drīz gaidāmo elektrību deva komentētāji pie mana iepriekšējā raksta, kuri visi kā viens apgalvoja, ka ne tikai dzīslu skaits, bet arī dzīslu diametrs esot manām vajadzībām krietni par mazu. Tāds 2.5 mm2 kabelis derot tikai iekštelpām un ne jau nu tai 25 ampēru stiprajai strāvai, kāda pieslēgta man. Secināju, ka kabeļa izvēles brīdī laikam biju sajaucis pieslēguma līgumā ierakstīto maksimālo strāvu (25A) ar atļauto maksimālo slodzi (16kW), kā rezultātā kabelis tika izvēlēts 16 ampēriem.. Manā gadījumā būtu vajadzējis likt kabeli ar vismaz 4 mm2 šķērsgriezuma laukumu, bet labāk – pat 6 mm2. Viens no komentētājiem pat izteicās, ka vēl pirms dažiem gadiem vara vadu minimālās kaut kādu normatīvo aktu prasības esot bijušas 10 mm2. Kā ir tagad, viņš gan nemācēja teikt. Noskaņojos, ka laikam taču patiešām nebūt citu variantu, kā vien šis milzu darbs – kabeļa pārrakšana.

Taču, lai Tu, manu lasītāj, nesadrūmtu (ir tāds vārds?) pavisam līdz ar mani, turpināšu savu stāstu ar kādu priecīgāku ziņu – ar šo video:

Tātad – man ir elektrība!! “Kā gan tas gadījās?”, neapšaubāmi taujāsiet. Pēc visu negatīvo (bet ļoti noderīgo, tagad mans izpratnes līmenis ir nedaudz palielinājies – paldies visiem komentētājiem) komentāru saņemšanas devos uz Sadales Tīklu aprunāties ar kādiem speciālistiem, lai saprastu divas lietas – 1) vai tāds kabelis, kāds ierakts man, vispār ir kaut kam derīgs; 2) vai ST montieris, ierodoties uz pieslēgšanas operāciju, neatteiksies tādu pieslēgt. Tiku pie onkas, ar kuru pārrunāju savu sāpi, un viņš atzina, ka jā, patiešām man būtu vajadzējis ņemt lielāka diametra dzīslas, jo caur šādām 25 ampērus laist īsti nevarēs, vismaz ne ilgstoši. Taču tā kā šķūņa galā man tika uzstādīts 16 ampēru drošinātājs, tad tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā caur kabeli lielāka strāva par 16 ampēriem netiks, un tam vajadzētu šo problēmu atrisināt. Es vienkārši nevarēšu izmantot visu savu pieslēgumu pilnā mērā, kas šķūnī droši vien arī nav nepieciešams. Vēl gan esot jāskatās, kādi man būt sprieguma zudumi, elektrībai pārvietojoties no kastes līdz šķūnim, jo attālums ir visai paliels – 55 metri – un jo mazāks ir vada šķērsgriezuma laukums, jo zudumi lielāki. Arī tas, ka kabelis ir ierakts zemē, zudumus tikai palielina – pa gaisu zudumi tik lieli nebūtu. Savukārt, par dzīslu skaitu gan onka teica, ka četras dzīslas gluži vienkārši neatbilst noteikumiem, jābūt piecām dzīslām. Viņš gan izvairīgi mēģināja atbildēt uz manu jautājumu par to, vai tas nozīmē, ka montieris, ierodoties notikuma vietā, vienkārši atteiksies manu kabeli pieslēgt, kā rezultātā es nopratu, ka montieri laikam mēdz būt dažādi un katrs var darīt pa savam un uz šiem noteikumiem skatīties caur pirkstiem, īpaši jau situācijā, kad runa ir tikai par šķūni, nevis, piemēram, par dzīvojamo ēku. Rezultātā man tika ieteikts pašam piezvanīt vīram, kurš ir piesaistīts manam līgumam un kurš tad šīs lietas varētu zināt smalkāk.

Tā nu mana nākamā saruna bija ar šo vīru, kurš pa telefonu man vispirms teica, ka Sadales Tīkls nedrīkstot sniegt klientiem informāciju par to, kāds kabelis ir nepieciešams viņu iekšējos elektrotīklos. Tas mani visai pārsteidza, tomēr laikam jau saprotams – viņi neuzņemas atbildību par to, ja kāds pie sevis kaut ko sadara šķērsām. Tomēr, kad vīrs saprata, ka mani interesē tikai tas, vai montieris nebūs uz manu pleķi atsaukts veltīgi, kā arī kad pateicu, ka jau esmu klātienē runājis ar speciālistu Sadales Tīklos, kuram gan nezināju uzvārdu, tiku pie konsultācijas, kas tikai apstiprināja to pašu, ko man bija teicis vīrs Sadales Tīklos klātienē. Tomēr šis vīrs piebilda, ka viņš ir tikai teorētiķis un viņš nebūs tas, kas man praktiski veiks šo pieslēgšanas darbu – lai es labāk pagaidu, kad man piezvanīs konkrētais montieris, viņš mēģināšot šo procesu paātrināt.

Konkrētais montieris man zvana jau pēc dažām minūtēm – process ir riktīgi paātrinājies. Montieris piekrīt tam, ka šķērsgriezuma laukums ir nepietiekams 25 ampēriem, bet apmierinošs 16 ampēriem, taču par piecu dzīslu nepieciešamību gan viņš izsakās skeptiski, sakot, ka pats viņš kā praktisks cilvēks parasti iztiekot ar četrām. Tā es arī nesapratu, kas tur ir ar to zemējuma lietu, bet sarunājām ar montieri laiku, kad veiksim pieslēgšanas operāciju, un rezultātā jau savus domās ieplānotos kabeļa pārrakšanas darbus atliku malā.

IMG_20170511_103204.jpg

Montieris darbojas pie staba

Šodien montieris atbrauca un darbu izdarīja – pievienoja kabeli un ielika kastē trīs fāzu elektrības skaitītāju. Tā kā man šķūnī gan varbūt pagaidām pietiktu tikai ar vienu fāzi, tad viņš vēl ieteica man padomāt, vai neapmainīt šo skaitītāju pret vienas fāzes skaitītāju, kura abonēšanas maksa ~5 eiro vietā mēnesī būtu tikai ~1.6 eiro vai tamlīdzīgi. Kad būšu izplānojis mājas atrašanās vietu, uz turieni gan man būs jārok piecu dzīslu kabelis ar 6 mm2 šķērsgriezuma laukumu. Tas tad droši vien ies uz māju pa taisno no kastes, nevis no šķūņa, ja vien neizdomāšu šo esošo kabeli kādreiz tomēr nomainīt ar lielāku. Montieris arī pārbaudīja sprieguma kritumu līdz šķūnim un secināja, ka tas esot lielāks nekā būtu labi, bet gan jau es izdzīvošu – varbūt tējkannas ieslēgšanas brīdī samazināšoties apgaismes spuldžu spožums.

Kopumā tātad labs, kas labi beidzas. Man ir elektrība, esmu jau izdzēris pirmo ar tās palīdzību uzvārītas tējas krūzi, varu pievērsties atkal citiem darbiem. Pa šo laiku vēl esmu ticies ar savu potenciālo arhitektu, un šobrīd izskatās, ka mājas sienas (un varbūt arī jumtu) varētu veidot no salmu paneļiem, tādiem, ko izmantojis Aleksandrs savā salmu mājā. Jau izsenis biju pētījis salmu māju būvniecības iespējas, bet tolaik vēl neko nezināju par pasīvajām ēkām. Vai no salmu paneļiem iznāk pasīva ēka? Arhitekts atbild – oficiāli sertificējama nē, bet atšķirība enerģijas patēriņa ziņā varot būt tikai ap pussteru (trešdaļa kubikmetra) malkas ziemas laikā. Turklāt svarīgs ir arī finansiālais aspekts, ko salmu paneļiem varot gaidīt krietni izdevīgāku esam. Vēl gan jāpagaida maija vidus, kad tikšu aplūkot vēl vienu citu ēkas projektu papildus tam, ko aplūkoju jau pērngad, tad būs, no kā izvēlēties, un varēs arī precīzāk noskaidrot cenu galvenajām konstrukcijām.

Labs ir, eju priecāties par elektrību!

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s