Sestajā kilometrā apdzinu Gati Štulbergu. Punkts. Ar šo faktu, domājams, viss ir pateikts, un varam noslēgt šo stāstījumu par šīs sezonas seriāla `Noskrien Ziemu` ceturto noslēguma posmu Garkalnē..
Nu labi, pēc finiša atklājās, ka Gatis vakar skrējis piecīti Rozentāla skriešanas svētkos Saldū. Ahh.. Nu nekas, man ir vēl otra kārts azotē – pēc septiņiem kilometriem biju noķēris un astotā kilometra sākumā apdzinu Kasparu Kalnbērzu. Tagad varam likt punktu? Izrādās, ka vienalga nē – Kasparam esot formas bedre, un tagad viņš, gatavojoties Eiropas čempionātam šķēršļu skrējienā, tikai sākšot no tās līst laukā. Nu bāc! Labi, pēdējais mēģinājums – pirmspēdējā kilometrā apdzinu kādu Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas darboni. Ar to taču vajadzētu pietikt! Nu nez, vispār jau labāk stāstīt par sevi un salīdzināt savu sniegumu ar sevis paša, nav ko jaukt citus iekšā.
Šis man bija šīs sezonas pirmais tests sacensību režīmā, pēc kura beidzot varu spriest par to, cik kvalitatīvi esmu aizvadījis ziemas treniņu posmu. Iepriekšējie šī ziemas skriešanas seriāla posmi (ieskaitot pirmo, par kuru arī toreiz tapa raksts), protams, nekādai testēšanai nederēja, jo bija sniegi un ledi un es visos trijos pirmajos posmos, bet it īpaši tieši iepriekšējā, veiklībā uz šī ledus varēju sacensties vienīgi ar pīli, ne jau nu ar saviem skrējēju biedriem. Garkalnē viss beidzot bija ideāli – tādā ziņā, ka no ziemas vairs nebija ne miņas, startā spoži spīdēja saule un pēc finiša es varēju izvingrināt savu pēdu pirkstus, gaidot apbalvošanu un klaiņojot apkārt pa baso. Un, kā zināms – ja `Noskrien ziemu` nosaukums neatbilst apstākļiem, tad neko vairāk arī nevar vēlēties.
Paviršs vērotājs, kas neņemtu vērā šīs laika apstākļu radītās nianses vai uzskatītu tās par nebūtiskām, varētu būt nereāli pārsteigts par to, cik gan ļoti es esmu satrenējies pa šo vienu mēnesi no iepriekšējā posma. Trešajā posmā nepilnu astoņu kilometru distancē man vidējais temps bija 6:05 min/km, bet šoreiz vairāk kā 10 km distancē – 3:49 min/km. Labs progress, vai ne? Taisni vai žēl, ka pēc mēneša nav vēl piektais posms, tad, saglabājot šāda progresa tendenci, manam vidējam tempam vajadzētu būt apmēram 3:49-(6:05-3:49) = 1:33 min/km, kas man garantētu uzvaru ar milzu pārsvaru pār otro vietu, neskatoties uz to, kādi dalībnieki piedalītos. Nu nekas, tad vismaz paliek cerības uz seriāla `Skrien Latvija` pirmo posmu Liepājā pēc nedēļas.
Apmēram kilometru pirms finiša. Aiz mugures redzami apdzītie NAA pārstāvis (sarkanajā kreklā) un Kaspars (smilšu krāsas PATRIA kreklā), bet zilajā kreklā skrien tas, kurš mani apdzina finiša taisnē (izrādās, ka tas bijis Didzis Glušņevs – šis jaunietis arī vienmēr man bijis nesasniedzams). Bildes autorība – Taku skrējējs.
Kad pēc pirmā kilometra pulkstenis rādīja laiku 3:49, es jau sabijos, ka esmu uzsācis par strauju. Tobrīd vēl nespēju nojaust, ka šis būs viens no maniem lēnākajiem kilometriem, nevis pats ātrākais. Beigās izrādījās, ka esmu noskrējis ļoti vienmērīgi un visi mani kilometru laiki svārstījušies vien astoņu sekunžu intervālā – no 3:44 līdz 3:52. Un tomēr finiša spurtā viens mani apdzina, nespēju noturēt pozīciju, pie tā vēl jāpiestrādā.
Vispār jau šī raksta galvenais mērķis bija iebiedēt konkurentus Edgaru kausā 2017, it sevišķi vienu, kurš vakar nereāli sabiedēja mani, noskrienot Saldū piecīti zem 18 minūtēm. Man likās – whaat? Sezonas sākumā? Kā gan es viņu pārspēšu? Bet bija taču paredzēts, ka es viņu šosezon pārspēju! Vai viņš to nezina? Es tā nespēlējos.. Bet tagad, kad man izdevās tik labs 10.3 km skrējiens, es sāku atgūt savu pārliecību. Protams, mēs nezinām, kā šim Edgaram, kurš mani biedē ar saviem startiem, bija ar laika rezervi – vai skrēja, ko kājas nes, vai varēja vēl ātrāk. Jā, viņš jau raksta, ka esot bijis ļoti grūti, bet no otras puses – noskrienot vienmērīgāk rezultāts droši vien būtu bijis labāks.
Pēc nedēļas abi tiksimies Liepājā, taču katrs savā distancē. Atkal neko salīdzināt nevarēsim..
Kas vēl? Ā, jā! Ja kāds tāds vidēji ātrs (vai vienkārši ātrs) skrējējs grib šosezon skriet arī seriālā `Stirnubuks` un turklāt tieši buka distanci, var pie manis pieteikties – paņemšu savā komandā.
P.S. Gaidām arī citu Edgaru kausa dalībnieku (tādi bez mani ir vēl astūņi, kā mans vecaistēvs teiktu) stāstus par saviem treniņiem vai sacensībām un progresu rezultātos.
Baskāju rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi! 
Sāku lasīt Tavu rakstu ar teikumu, kurš sākas ar “vispār”, domāju, ka labāk trāpīt nebūtu iespējams 🙂 2 km man gāja lēnāk, kā lēnākie km Tev desmitniekā. Šī skrējiena viens no mērķiem bija labāk iepazīties ar 5 km distanci. Vēlreiz izjust garumu, ilgumu. Kā zini, pirmais šīs sezonas mērķis man ir tikt galā ar 1:24:24. Lai Tev fokuss mazliet zūd 😀 Pagaidām pats es jūtos sabijies no 17:00. Pagaidām vēl pat 1 km neiet tādā tempā, t.i. skrienot ap An slieksni, ne lielākā pulsā.
Šajā skrējienā nevarēju gan skriet ātrāk. Tiesa, pēc 2 km es atcerējos savu apņemšanos šo skrējienu skriet ar galvu un mazliet atlaidu tempu, bet šaubos vai kaut ko vairāk varēju izspiest, ja nu vienīgi augstāku pulsu.
Gatis mani sestdien apdzina. Bet jā, grūti mums ar viņu salīdzināties. Ja viņš nebūtu aizbildinājies ar Saldu, tad vēl varētu. Visi mani apdzina, Didzis apdzina, Kristaps apdzina un Andris apdzina. Vismaz Lelde mani neapdzina.
Treniņi līdz vakardienai ritēja normāli pat labi, tad dabūju pa galvu. Laiks rādīs, ko tas būs vai nebūs ietekmējis.
Uzskati, ka mērķis izpildīts, 3:48 desmitniekā mani baida 🙂 Pacenties Liepājā nobaidīt vēl vairāk 🙂
Nu jā, man tādā ziņā vieglāk skriet – man pulsometrs nestrādā, skrienu bez pulsa mērījumiem, nekas mani nebremzē 🙂 Lai Tev veicas Liepājā izskriet no astoņdesmit četrām, tas tikai padarītu sacensību spraigāku. Nu jā, labi gan, ka Lelde Tevi neapdzina 🙂 Bet no Edgariem taču Tu biji ātrākais, ne tā? Vispār visās sacensībās turpmāk vajadzētu apbalvot arī ātrāko Edgaru. Varbūt pat ātrāko Edgaru trijnieku..
Spēcīgi noskriets krosa apstākļos!