Privātpersonu sūtījumu atmuitošanas process iesācējiem

Šodien pirmo reizi mūžā nācās saskarties ar tādu lietu kā no ārvalstīm ienākošas preces atmuitošana. Līdz šim šādu vārdu biju tikai dzirdējis un man tas bija asociējies ar kaut ko sareģžītu un nesaprotamu, lai arī ar prātu likās, ka gan jau īstenībā tas ir tikpat vienkārši kā aiziet savam pasta sūtījumam pakaļ uz kādu pasta nodaļu. Izrādās – tā ne tuvu nav, viss atmuitošanas process ir gana ilgs un sapiņķerēts, pie tam, cik man likās – pilnīgi lieki.. Lai arī citiem, kas ar šo lietu saskaras pirmo reizi, tas viss neliktos kā tīrais ārprāts (nu labi – tas tāds liksies vienalga, bet vismaz būsiet tam gatavi), tad nolēmu aprakstīt šo procesu soli pa solim, kam nepieciešams iziet cauri, ja pasūtat preces no kādas specifiskas ārējas valsts (droši vien – ārpus Eiropas Savienības robežām). Bet nu tad visu pēc kārtas..!

Sākās viss ar to, ka kādā interneta veikalā jau pērngad, tā izskaņas mēneša 17. datumā, pasūtīju sev baskāju skriešanas apavus Vibram Five Fingers KSO. Šajā brīdī likās viss ļoti vienkārši, pasūtu un miers – gaidu pievedumu. Lapā pat bija teikts, ka piegāde uz it visurieni ir pilnīgi bez maksas.. Visai aizdomīgi, protams, bet ko darīt – ja neliek maksāt, tad nemaksās ar! Tā nu ar nepacietību gaidīju kādu ziņu no veikala visu pērnā gada nogali, līdz beidzot šā gada sākumā – mammas un Mihaela Šumahera dzimšanas dienā – mani sasniedza kāds tālruņa zvans. Pērkot preci, nebiju īpaši pievērsis uzmanību tam, no kuras valsts es to pasūtu, bet tā kā tur kaut kur figurēja teksti par to, ka piegāde par brīvu ir visas Apvienotās Karalistes teritorijā, tad likās dabiski, ka sūtījums nāks no Lielbritānijas. Taču tālruņa klausulē (kas manā gadījumā ir arī pats tālrunis) tanta paskaidroja, ka esmu saņēmis sūtījumu no… Honkongas… un to tagad vajag braukt atmuitot uz DHL biroju Plieņciema ielā 35, kas atrodas netālu no lidostas. Neliels šoks, izdzirdot Honkongas vārdu, bet nu nekas, man jau principā vienalga, no kurienes sūta, ka tik tieku pie saviem apaviem. Noskaidrojis, ka jāņem līdzi kaut kāds `invoice`, kas apliecina pirkuma faktu, izdrukāju kaut kādu paziņojumu no interneta veikala un gaidīju nākamo dienu, lai no rīta dotos tālajā ceļā uz lidostu.

Tā nu rīta agrumā, pēc plkst. 9:00, esmu ceļā uz lidostas pusi, aptuveni kartē sapratis, kur tāda Plieņciema iela 35 atrodas. Interesanti, ka pat Google savā kartē nepiedāvā šādu vietu, tāpat nav arī apkārtējās Mārupes ielas, bet savā auto kartē tomēr viss atrodas. Nedaudz sīkajās un piesnigušajās Mārupes ielās gan apmaldos, bet tomēr beigu beigās veiksmīgi atrodu DHL ēku un nopriecājos, ka nu tūliņ dabūšu savu preci, droši vien kaut ko nedaudz samaksājot, un varbūt pat vēl pagūšu uz kafijas pauzi darbā..

Pie ēkas par klientiem ir padomāts – ir stāvvieta, kur novietot auto, un tūlīt jau esmu iekšā, noskaidroju pie dežurantes, kur jāiet, un esmu īstajā telpā. Nogaidu, kamēr tanta beigs runāt pa tālruni, un sniedzu viņai savu izdruku. Man tiek iedoti kaut kādi papīri par sūtījumu un izrādās, ka nu jādodas uz kaut kādu pilnīgi citu vietu – lidostas muitu – kur man šie papīri jāiesniedz. Man tiek aptuveni izstāstīts ceļš, pa kuru jābrauc – cauri kaut kādām darbinieku autostāvvietām, tālāk pa līkumainu ceļu, pāri galvenajam lidostas ceļam, garām lielajai, skaistajai Latvijas Pasta ēkai, tad tur kaut kur pa labi iekšā un trešā ēka kreisajā pusē..

Tā kā nezinu, kur ir darbinieku autostāvvietas, bet zinu lielo krustojumu ar lidostas ceļu, tad nokļūstu līdz tam `pa savam` un tālāk mēģinu vadīties pēc norādēm. Izbraukājos nedaudz ap pasta ēku, meklējot īsto ceļu, kur griezties iekšā, secinu, ka gan jau būs īstais, un meklēju tālāk trešo ēku, cerot, ka gan jau būs kādas lielas norādes vai zīmes par to, kur tad ir lidostas muita. Ir tikai zīme, kur ir kaut kāda muitas zona, bet tas ir vēl pat pirms pirmās ēkas un tur ir ķieģelis.. laikam nebūs īstā vieta. Pēc tam ir vairākas ēkas un galā tā saucamais `tupiks` – visur priekšā barjeras un diez vai tur parastiem mirstīgajiem paredzēts braukt. Neko darīt, jāatstāj vien auto kādā stāvvietā un jāmēģina iet un meklēt īsto vietu kājām. Mana cerība par kaut jelkādām norādēm ir mirusi – nekur nekas nav rakstīts. Vienā vietā krāvēji krauj kaut kādas kastes blakus vēl vienai zīmei `Muitas zona`, bet tā kā blakus tai ir uzraksts `Bez uzaicinājuma neienākt`, tad es tur neieeju.

Tā kā variantu nav, nekas cits neatliek, kā vien iet iekšā pirmajā ēkā, kas pagadās (un kas arī pēc skaita it kā ir trešā tā ceļa malā), lai arī uz tās ir visādi citādi jocīgi nosaukumi, bet nekas par muitas lietām. Iekšā tantai jautāju, kur man jāiet ar saviem papīriem, tā pasaka, lai ieeju vienā kabinetā pajautāt. Kabinetā tieku instruēts, ka jāiet uz blakus ēku un tur pirmajā stāvā būšot īstā vieta.

Brienot uz blakus ēku, domāju, ka varbūt varēju to arī pats atrast, ja būtu piegājis pie durvīm, jo gan jau tur būs kaut kas uz durvīm rakstīts.. Piegājis secinu, ka pie durvīm patiešām ir papīrs, bet diez vai pēc tā var secināt, ka tur jāiet iekšā saistībā ar atmuitošanas lietām – uz papīra lieliem burtiem četras reizes rakstīts viens un tas pats teikums – `Uzmanīgi slidens!!!` (tieši tā – bez pieturzīmes pa vidu)..

Uzmanīgi! Slidens!!!

Uzmanīgi! Slidens!!!

Nu labi, eju iekšā un apstājos pie liela, liela plakāta ar izskaidrojumiem par to, kas atrodas katra stāva katrā kabinetā. Skaidrs, ka te nu katram muļķim vajadzētu spēt atrast īsto kabinetu un uz to aiziet. Taču muļķis it kā neesmu, tāpēc man tas sāk sagādāt zināmas problēmas – kabinetu aprakstos minēti kaut kādi kodu vārdi, kas veidoti no man svešiem saīsinājumiem un ciparu virknēm..🙂 Atkal nākas lūgt palīdzību kādam vīram, kurš arī tikko kā ienācis ēkā un man laipni paskaidro, ka īstais manis meklētais kabinets ir tas, pie kura uz plāksnes rakstīts `MKP 0240 Dokumentu noformēšana`. Nu bet protams, kā es pats to neiedomājos!🙂 Tagad gan sameklēju tīmeklī, ka saīsinājums MKP nozīmē `Muitas kontroles punkts`. Nu nekādi gan neienāca prātā.. Savukārt, ko nozīmē mistiskā ciparu virkne 0240 man vēl tagad nav skaidrs.

Nepārprotami skaidrā plāksnīte

Nepārprotami skaidrā plāksnīte

Iegājis kabinetā, nopriecājos, ka nu beidzot viss būs galā, jo iekšā jau izskatās tīri solīdi – kā bankās un līdzīgās iestādēs ir lodziņi ar cilvēkiem un aparāts, kas izsniedz numuriņus, lai klienti tiktu apkalpoti rindas kārtībā. Dodos pie šī aparāta, bet uz tā atrodamas četras izvēles iespējas, kādu numuriņu ņemt. Protams, muļķim droši vien atkal viss būtu momentā skaidrs, bet man pirmajā brīdī tikai vienā no izvēlēm visi vārdi katrs par sevi ir it kā saprotami, bet skaidrs, ka tas nav tas, ko man vajag.. Izvēles ir šādas:
1) VAD (IM, EX, CO) pieņemšana
2) EORI un ADHOC nummuru reģistrēšana (tieši tā – ar diviem secīgiem `m` burtiem)
3) Tranzīta dokumentu pieņemšana (yee, visi vārdi saprotami)
4) VD; PMD; CN; Manifesti, mazvērtīgie EX, T2L; Diplomātiskie sūtījumi

Ko gan te izvēlēties..? :)

Ko gan te izvēlēties..?🙂

Liekas, ka tiešām tiek darīts viss, lai parastam iedzīvotājam, kas nav muitas darbinieks, nebūtu nekādas iespējas izlemt, ko tad viņam tagad vajag darīt. Taču manā rīcībā ir papildus bonusa informācija, kas kuram katram vis nebūtu – tanta blakus ēkas kabinetā, pie kuras nejauši biju iegājis, tika man minējusi, ka šajā aparātā jāņem mazvērtīgu preču taloniņš. Tā kā vārds `mazvērtīgie` patiešam figurē 4. rindas izvēlē, tad pieņemu, ka man vajag vai nu `mazvērtīgo EX` vai arī `mazvērtīgo T2L` un spiežu šo pogu. Dabūju lapiņu ar numuru 402 un apsēžos, uzsākot gaidīšanas procesu.

Izskatās, ka apkalpots tiek tikai viens lodziņš, bet pie tā mainās uz priekšu tikai numuri, kas sākas ar vieninieku, tātad laikam tiek pieņemti VAD (droši vien gan IM, gan EX, gan arī CO).. Skatos, ka pēc manis vēl pāris cilvēki uzrodas, kas nospiež 4. izvēlni un saņem nākamos četrsimtās sērijas numurus. Taču eksistē vēl kāds lodziņš, pie kura sēž kāds pavecāka gadagājuma onkolītis un arī kaut ko dara, taču nekāds numurs pie šī lodziņā nespīd. Taču cilvēki, kas darbojas ap vienīgo funkcionējošo lodziņu, ik pa laikam pieiet arī pie šī onkoļa un atpakaļ, un kārto savas lietas. Lai vai kā, izskatās, ka es te esmu vienīgais, kurš īsti nezin, kur atrodas un kas jādara – pārējie visi runā jocīgos terminos un saprotas ar tiem, kas lodziņiem otrā pusē.

Kādu laiku nekas nenotiek, bet tad vīrs, kas četrsimto numuru dabūjis pēc manis, vienkārši izlemj aiziet pie vecā vīra lodziņa, negaidot savu rindu. Vīrs viņu laipni arī pieņem, apjautājoties, vai viņam vajadzēja tur kaut ko (terminus neatceros), bet atbildēts tiek, ka nē, ka vajagot PMD. `Ā, Jums arī PMD`, attrauc operators, un atkal lietas notiek. Tad laikam tāpēc visi tie nesaprotamie saīsinājumi uz numuru aparāta – tos varbūt nemaz nav nepieciešams saprast, jo apkalpots tiek haotiskā secībā?

Arī labi – nolemju arī bīdīt sevi pie minētā vīra aiz mistiskā lodziņa un sniedzu viņam savus papīrus. Viņš, protams, prasa, ko es gribētu darīt, un es, protams, atbildu, ka gribētu saņemt savu sūtījumu, bet nezinu, ko man vajag darīt, lai to saņemtu. Vīrs izskatās pārsteigts – kā tad to var nezināt!🙂 Sāk pētīt manus papīrus un secina, ka viens pats nespēs pieņem lēmumu, ko ar mani darīt. Tiek pieaicināta kāda kolēģe, tiek uzsākta manis pratināšana, teikts, ka ar maniem papīriem nepietiks, ka vajag vēl kaut ko zināt – no kāda materiāla ir prece, kā tā sūtīta un ko tur vēl. Saku, ka gumijas apavi, bet tas laikam paliek nesadzirdēts. Tiek pieaicināta vēl kāda operatore un tai vismaz beidzot ir skaidrība, ka vajagot rakstīt deklarāciju. Jautāju, kur lai tādu uzrakstu, tiek padomāts un secināts, ka vajag no manis pieņemt mutisku deklarāciju, lai ko tas arī nenozīmētu. Beigu beigās tanta aiziet rakstīt kaut kādus dokumentus un ļauj man atkal nedaudz uzgaidīt.

Pēc neilga laiciņa man vēl tiek pajautāts, kas tie ir par apaviem – vai zābaki, vai kurpes vai kas – un pēc manas atbildes, ka apavi domātie skriešana, tiek ierakstīts `Sporta apavi`. Un drīz vien jau arī dokuments ir uzrakstīts un man tiek iedota kvīts, kas nosaka, ka man par ienākošo sūtījumu jānomaksā pievienotās vērtības nodoklis. Nu jau jūtu, ka process beidzot virzās uz beigu pusi, bet izrādās, ka to nevar vis nomaksāt kaut kur tepat uz vietas, bet gan `samaksāt to varat jebkurā bankā, bet vistuvākais maksāšanas punkts šeit ir tā lielā Latvijas Pasta ēka`, kurai biju braucis garām.. Ahh, atkal kaut kur jābrauc!

Aizbraucu tos dažus simtus metru atpakaļ līdz pasta ēkai, kur iesniedzu kvīti. Tanta skatās uz kvīti ar līdzīgu skatienu, kā cūka parasti skatās uz zvaigznēm, un jautā, kas tas ir, kur es tādu esmu dabūjis. Izstāstu, cik māku, tiek jautāts, vai tas ir PVN vai kaut kas tur vēl cits ar muitu saistīts, saku, ka PVN. Tanta atkal nobrīnās vien, ka PVN ir cits konts Valsts Ieņēmumu Dienestā nekā norādīts uz kvīts, bet nu samaksāt tomēr dabūnu, tiesa gan – piemaksājot vēl latu pa virsu par pasta pakalpojumiem.. Pirms es aizeju, savācot kvīti sev līdzi, tanta vēl parāda šo kvīti kolēģei kā tādu Ziemassvētku vai Jaunā gada brīnumu, pavadot šo rādījumu vārdiem `Paskaties, kādas tagad te dod!`.

Braucu atpakaļ uz muitas kontroles punktu, atkal auto atstājot citas ēkas autostāvvietā un ejot tālāk kājām. Iesniedzu čeku par maksājumu un saņemu pretī vēl kaut kādus papīrus, laikam par to, ka prece nu ir atmuitota un DHL ir beidzot tiesības man to izsniegt. Pa šo laiku pavecākā vīra lodziņā beidzot ir iededzies kāds numurs – 403, laikam sistēma savesta kārtībā. Kamēr saņemu savus papīrus, vēl dzirdu, ka minētais vīrs saka: `Es nezinu, ko es daru, bet viss iet uz priekšu`, un tad jau arī dodos prom.

Ar papīriem rokā (pareizāk – uz blakussēdētāja beņķa) tad nu dodos atpakaļ uz Plieņciema ielu, kur DHL birojā jau ierodos atkārtoti. Šoreiz nolemju braukt pa taisnāko ceļu caur tām darbinieku autostāvvietām, jo uz DHL no lidostas šķērsceļa pat ir norādes. Taču, sekojot norādēm, atkal parastam iedzīvotājam varētu rasties neskaidrības, nonākot pie ceļu sazarojuma, kur tālāk uz vienu pusi ir stop zīme un pacelta barjera ar uzrakstu `Muitas zona`, kur tomēr nekas neliecina par to, ka iebraukšana būtu liegta, bet uz otru pusi ir tikai zīme `Darbinieku autostāvvieta`, kur, savukārt, nekas neliecina, ka tai varētu būt iespējams izbraukt cauri un nokļūt kādā legālākā vietā. Lai arī man pirms tam ir kaut kas minēts par to stāvvietu, tomēr es arī sākumā nolemju, ka prātīgāk būtu braukt tur, kur `Muitas zona`🙂 Tomēr, kad, rokas vicinādams, un kaut ko bļaudams man virsū sāk nākt kāds vīrs, nolemju, ka tur laikam tomēr braukt nedrīkst un dodos vien iekšā darbinieku autostāvvietā.

Aiziedams atkal uz to pašu kabinetu pie tās pašas tantas, pie kuras biju bijis pašā sākumā, pirmais, ko viņa man jautā ir: `Nu, izdevās?` Saku, ka laikam jau izdevās un dodu savus papīrus. Viņa tos aplūko un sapulcina pie sevis vietējos kolēģus, izrādīdama tiem manu brīnumpapīru. Pirms tam vēl man tiek palūgta atļauja tā izrādīšanai ar vārdiem `Jūs esat šogad pirmais, kam tas izdevies`..😀 Nemēģinu noskaidrot, kas tieši ir `tas`, kas man ir izdevies, pēc laiciņa saņemu savu sūtījumu un beidzot varu doties uz darbu ar tikai pāris stundu kavēšanu..🙂 Varbūt tomēr ir zināma taisnība teicienā – Labs nāk ar gaidīšanu!

 

Pagaidām vēl neatpakotais sūtījums

Pagaidām vēl neatpakotais sūtījums

48 thoughts on “Privātpersonu sūtījumu atmuitošanas process iesācējiem

    • Jā, nu te jau ļoti labi pa punktiem sarakstīts, kas jādara, man tieši tā arī bija.. Būtu es to zinājis, daudz kas būtu saprotamāks. Bet nu saka jau, ka pašam labāk visu uz savas ādas pārbaudīt vispirms😉

  1. Vienu brīdi dzīvoju Lielbritānijā un labi atceros muitošanas procedūru tur. No ASV pasūtīju preces dažu simtu vērtībā.

    No kurjerfirmas atnāca paziņojums, ka nevar mantas piegādāt, pirms samaksāts muitas nodoklis un PVN. Vēstulē bija muitas izdots rēķins, links un ref. numurs. Iegāju adresē, ar maksājumu karti samaksāju un nākamajā dienā man atveda sūtījumu. Nekur pašam nebija jāskrien.

    Un 0240 ir vienkārši muitas punkta numurs.

  2. Atpakaļ ziņojums: Pārmaiņas iepērkoties 2011 gadā | Sievietes skaistumam internetā

  3. Paldies par izsmeļošo un arī interesanti uzrakstīto rakstu. Pašam arī jāiet muitot daži sīkumi. Pateicoties Tev būšu informētāks un sagatavotāks.
    Jautājums par Tevis iegādātajiem Sporta Apaviem. Jau kādu laiku atpakaļ skatos uz tiem, bet nevaru saņemties – biedē tie izmēri! Varbūt, ja nav grūti, vari uz epastu atsūtīt savus pirmos iespaidus par tiem? Kā der? Pēc kādiem izmēriem izvēlējies?
    Jau iepriekš pateicos.
    Laimīgu Jauno Gadu.
    Artūrs

  4. Par klienta ērtībām ir padomāts- pie muitas nav kur auto nolikt ! Kamēr sēdi rindā- menti līmē plāksteri pare Ls30,-.
    Vakar iznāca pa telefonu runāt ar muitas darbiniekiem un es viņus neapskaužu. Likums ir pieņemts, bet kārtību – nē. Viss notiek pēc mistikas. Vieni saka, ka vajag muitniekiem iesniegt pie deklaranta aizpildītu deklarāciju, kura maksā Ls10, bet citi saka, ka nē. Stulbi, ka par pirkumu, kurš maksā 8Ls jāmaksā- 10Ls par deklarāciju, 1Ls par bankas komisiju + 30Ls(ja nepaveicas) par stāvēšanu zem zīmes…

    • Jā, tur pie tā muitas kontroles punkta nevar gan auto atstāt, es atstāju pie blakus ēkas stāvlaukumā un gāju pa ceļu kājām. Redzēju pēc tam arī vairākus, kas tur `zem zīmes` bija atstājuši un vēl nodomāju, ka gan jau policija tur tāpat nebrauc.. Bet re kā – izrādās, ka brauc gan..

  5. muitā gemorojs ir no laika gala, neaizmirsti, ka dzīvo banānrepublikā. priecājies, ka tevi neizlamāja tāpat vien.
    ir vēl, kad apšauba tevis uzrādīto invoice un liek atnāk ar bankas apzīmogotu konta izrakstu un vēl visādi brīnumi, atkarībā no muitniekiem vien zināmiem faktoriem.
    tur nevienam nav vēlmes kko uzlabot. viņi ir pelnījuši vēl 10x budžeta konsolidācijas🙂
    vislabāk ir sūtīt ar EMS, aiziesi uz pastu in visus nodokļus samaksāsi vienā piegājienā.

    • Man tiko atnāca sūtījums pa $20 ko pasūtīja draugs, kurš aizbrauca uz Norvēģiju strādāt. Paciņa tika sūtīta ar EMS un tāpat man prasa invoisu(jau nosūtīju) un bankas izrakstu(kur nekādīgi nevaru viņiem iesniegt). Man ir situācija tāda, ka es pat īsti nezinu kas paciņā(cik sapratu kaut kāds spilvens(pillow inner)), kur pirkts ar nezinu, tik zinu pārdevēju(invoicā uzrādīts). Nodokļiem nevajag būt, bet es nezinu vai vispār es paciņu saņemšu. Un kratīties uz lidostu es netaisos, ja vaidzēs uzdāvināšu to spilvenu muitniekiem lai saldāks miegs. Tā kā pienākuši laiki ka tautu kastrē no visiem galiem.

  6. Isi un kodoligi:
    1. Saņēmēju sakontaktēs pasta (kurjerpasta) kompānija, caur kuru šis sūtījums ir ienācis Latvijā;

    2. Saņēmējs sagatavo pasta (kurjerpasta) sūtījuma pavaddokumentus – avio pavadzīmi, preces pavadzīmi (Invoice – angļu val.) un maksājuma apstiprinājumu – konta izdruka un tml.;

    3. Ar šiem dokumentiem saņēmējs dodas uz Latvijas pasta muitas kontroles punktu (UPS un Latvijas Pasta sūtījumiem) vai lidostas muitas kontroles punktu (DHL, Fedex, TNT) un veic «mutisko deklarēšanu» – uzrāda sūtījuma pavaddokumentus un atbild uz muitas darbinieka jautājumiem;

    4. Muitas darbinieks aizpilda Kvīti par fizisko personu mutiski deklarētajām precēm, kur tiek aprēķināti nodokļi samaksai Valsts kasē;

    5. Saņēmējs dodas apmaksāt nodokļus uz jebkuru no bankas filiālēm (tuvākā ir Latvijas Pastā);

    6. Ar maksājuma uzdevumu atgriežas muitā, kur saņem apstiprinājumu preces saņemšanai;

    7. Saņēmējs dodas uz pasta (kurjerpasta) biroju, kur var saņemt savu sūtījumu.

    I. Vītiņa uzsver, ka pastāv nianses privātpersonu sūtījumiem. Proti, attiecībā uz preču sūtījumiem, ko no trešās valsts privātpersona sūta citai privātpersonai ar nosacījumu, ka šāda nosūtīšana nav komerciāla, arī turpmāk tiks saglabāts līdzšinējais atbrīvojums no muitas nodokļa un PVN – līdz 45 eiro par sūtījumu. Svarīgi zināt, ka sūtījumi netiek uzskatīti par komerciāliem, ja tie atbilst četriem kritērijiem:
    – tie nav regulāri;
    – tajos ir tikai preces saņēmēja vai viņa ģimenes locekļu vajadzībām;
    – to īpašības un daudzums neliecina par komerciāliem nodomiem;
    – nosūtītājs tos sūta saņēmējam bez jebkādas samaksas.

    • Zini, visi tik lieliski nepārzina šādas lietas un, ja padomā, ko darīt cilvēkam, kas dzīvo citā pilsētā, ne Rīgā. Nav jau tā, ka uz visiem stūriem tiek pastāstīta informācija, kā nu būs. Kā parasti tikai ievieš jaunu normu – še, lietojiet! Galu galā,man, piemēram, nemaz nav auto un es neiedomājos, kā tagad varētu kulties uz to galu kārtos visas šīs lietas, kuras pavada absolūts bardaks.

      Nevajag uzbrukt ar visādiem apvainojumiem, mierīgi varēji aprobežoties ar otro komentāru. Nezinu, vai tas pirmais Tev kaut kādā veidā cēla pašapziņu.

      Visu cieņu, ja Tu tik lieliski pārzini un tik sausi to spēji izstāstīt, bet visticamākais, tā kā raksta autoram šis pasākums bija pirmo reizi, viņš uzrakstīja to no sava skatu punkta, daudz sulīgāk un interesantāk. Tāpēc tas ir arī blogs, nevis tvnets vai kāds cits nets, kur tiek pavisam sausi atreferēta informācija.

    • Tiesa jau ir, ka baskāju skriešanas virzienam ir gan piekritēji, gan pretinieki, un strīds abu pušu starpā būs mūžīgs – katram ir savi argumenti. Domājams, ka pa asfaltu (kā arī pa jebkuru citu segumu) skriet ar Vibramiem ir tieši tas pats, kā skriet bez apaviem, vienīgi varbūt nenoberzīs pēdu. Amortizācijas, protams, nav nekādas, tāpēc pirms pievērsties asfaltam noteikti vajadzētu savu pēdu un kājas lejasdaļas muskuļus un saites attīstīt līdz pietiekami labam līmenim. Un tas, iespējams, nav ātri izdarāms. Bet nedomāju arī, ka to vispār nevarētu izdarīt – daži mēneši pakāpeniska darba un jau varētu būt pirmie labie rezultāti..

      • Es kā reiz esmu tajā frontes pusē, kas visu grib maksimāli darīt ar basām kājām. Vienkārši raksts man atgādināja, ka ļoti vēlos tikt pie baskāju kurpēm, jāņem tikai vērā, ka asfalts nav draudzīgs šāda veida skriešanai.

        • Taisnība, sākt vajadzētu ar mīkstākām virsmām. Bet vispār tiek ieteikts sākumā tiešām skriet pilnīgi basām kājām, ja visu laiku esi skrējis ar apaviem, kamēr pielāgosies šādai skriešanai un izveidosies pareizā gaita, lai nebūtu `papēdis pa priekšu` un citas lietas. Un tikai, kad basā skriešana jau iegājusies, var pāriet uz Vibramiem vai citiem minimālistu apaviem, lai skriešana pa čiekuriem un tādām vietām būtu ērtāka. Nav īsti labi no apaviem uzreiz pāriet uz Vibramiem, nu tā vismaz spečuki runā🙂

  7. Vai pareizi saprotu – ja pasūtītās preces vērtība ir 40 USD man tas PVN nodoklis būs jābrauc maksāt uz lidostu? Vai arī tur jābrauc, ja preci vajag atmuitot?

    • Manuprāt, jābrauc tikai tad, ja preci vajag atmuitot. Ja sūtīts tiktu pa parasto pastu (te daži minēja kaut kādus saīsinājumus, kas man neko neizsaka, bet kas ir apmēram tas pats kas pasts laikam), tad jau laikam būs jāiet paciņai pakaļ tikai uz pastu. Ja sūtīts tiek caur DHL vai tml., tad jābrauc uz lidostu.

    • Pašlaik mans (esmu tālu no Rīgas) subjektīvais viedoklis ir šāds.
      Līdz šim – muitošanas procedūra (muitas un pvn iekasēšana) sūtījumam no neES valsts iesākās no 150 eiro – cilpojam 100km uz Rīgu – uz jautājumu vai šo muitošanu var izdarīt Valmierā muitā atbilde bija – nē.
      Tagad – muitošanas procedūra sākas pie 10 eiro – maksājam tikai pvn, pie 150 eiro – jau maksājam muitu un pvn. Tā kā tā ir muitošanas procedūra, tad būs vien katreiz jābrauc kamēr vietējais murgs nesačammāsies līdz tam, lai var nomaksāt internetā, bankā, pastā un miers.
      Līdz šim tai vienā reizē kad neuzmanīgi iekritu uz nepareizo kurjerdienestu (UPS nav prātīgākais pasākums cilvēkam no laukiem) aizbraucu nokārtoju miers, turpmāk tas (braukāt 100km šurp turp) neies cauri – kāda tad jēga kurjerpastam vairs – uzdevu jautājumu VID kad varēšu šo izdarīt šogad arī citviet Latvijā.
      Nianse nr1 – ja šajā galā sūtījums atnāca pastā, tad līdz šim turpat varēja nomaksāt ja vajadzēja arī muitošanas lietas, ceru ka tā būs arī turpmāk. Interesē kā tagad būs ar tiem sūtījumiem, ko pasaulē transportēja teiksim Fedex, bet atveda uz māju vietājais kurjerdienests DPD.
      Nianse nr2 – vajadzēs papētīt, no kādas kopsummas to pvn rēķinās – no vienkārši kopsumma vai no (kopsumma – 10), jo ir taču teikts, ka līdz 10 eiro pvn nerēķina, tātad tos 10 eiro pirms pvn rēķina vajadzētu atskaitīt un tad teiksim 11 eiro sūtījumam pvn būtu jārēkina nevis no 11 bet no 1 eiro.

  8. Raksts lielisks, izsmējos no sirds, tikai tas vārds “tanta” gan kaitinošs. tāds mazgadīga bērna lietots apzīmējums, būtu vismaz “tante”. brrr…

  9. Nu jā… un kā tad lai tiek galā cilvēks bez mašīnas? Uz lidostu iet tikai viens sabiedriskais transports. Tā DHL māja laikam jau nav gluži lidostā – cik tālu jāiet? Cik laika tas aizņems pa sniegu, kas droši vien tīrīts gājēju labad netiek? Kā tikt līdz “tuvākajai bankai”? Pieņemu, ka tāpēc arī citiem lāga nekas neizdevās – atmeta ar roku. Tur tak ne tik vien pāris stundas – visa diena jāpazaudē. Nu jā, toties veselīgas pastaigas. Valsts par mums rūpējas!

    • Nu bez mašīnas, protams, esi kā bez rokām (un kājām)😀 Starp DHL ēku un muitas kontroles punktu ir ~3 km, bet tad jāiet pa ceļu, tur, man liekas, nebija nekādu trotuāru.. Pēc tam līdz `tuvākajai bankai`, kas ir pasts, ir gan krietni tuvāk – tikai daži simti metru. Pēc tam atkal atpakaļ tie paši daži simti metru līdz muitai, un tad atkal ~3 km līdz DHL. Tā kā labs skriešanas treniņš varētu sanākt🙂

  10. Šodien biju – atmuitoju! Ar auto tur ir kur noparkoties pirms ziimes, netaalu no vajadzīgās ēkas
    http://maps.google.com/maps?f=d&source=s_d&saddr=56.922136,23.993214&daddr=56.930002,+23.985772&geocode=&hl=lv&mra=me&mrcr=0&mrsp=0,1&sz=16&sll=56.925482,23.991072&sspn=0.009005,0.023539&ie=UTF8&ll=56.927754,23.989613&spn=0.009005,0.023539&t=h&z=16
    Numuriņu saņemšanas mašīnai ir parādījusies vēl viena opcija – Fizisko personu mutiskā deklarēšana!

  11. Jaunas ziņas par tēmu:
    http://www.tvnet.lv/zinas/tava_balss/361003-krista_savus_zabakus_nav_sanemusi
    Vienkārši ģeniāls plāns, kurš pilnībā atbilst banānvalsts statusam.
    Nianse nr1 – gada sākumā vēl nebij zināms pat kurjerdienestam kurā kontā tas pvn jāiemaksā – nu labi varbūt kāds tur izlikās neizlikās, bet tas ir kautkāds valsts konts… labi.
    Nianse nr2 – tos latus, ko kurjerdienests noplēš (nu labi paprasa par darbu) – šeit 7 – ar tak jāmaksā kautkur bankā pie reizes – bet tas jau ir cits konts noteikti jo valstij un tam kantorim ir dažādi konti.
    Un tātad mums ir divi gabali maksājumi, tātad plus 2 x kautkādas kapeikas komisija par katru maksājumu – zašibis, visiem labi – valstij, kurjerdienestam, bankai, BET klientam makā vējš svilpo.
    Kādam ir izdevies ģeniāls plāns.
    Vai tiešām katra šrunta muitošanas (pvn,muita) ieņēmumi nosegs izdevumus to paveikšanai!?

  12. Murgs, šovakar Panorāmā VID tanta runā un nezina par ko tiek maksāti pvn un muita – VID tanta saka par preces vērtību, bet tā nav taisnība. Murgs.

  13. ..Pilnībā tevi saprotu… Nopirku Ebay.com spoguleni… baac… pirmajaa septembrii, peec skolas, nesos uz Riigu (dzīvoju Cēsīs), biju tur ap pus pieciem un taisni kā paspēju uz korķi… par laimi, mana kurjerpasta kompānija bija TNT, kas atrodas pie pašas lidostas tāpēc viss bija vienuviet, bet nu arii atceros shito visu njemshanos… nebija ne jausmas par neko… turklaat TNT un pasts veraas ciet seshos un es bez 10 seshos tikai tiku liidz turienei taapeec nokaveeju pastu bet nu zvanot uz TNT vinji teica ka pacinju vareeshot sanjemt zvanot pie durviim liidz astonjiem pie dezhurantes, un PVN var samaksaat tuvaakajaa bankaa nemaksaajot pasta komisiju, un tuvaakaa banka ir Parex banka kas atrodas lidostaa… galu galaa, liidz ar darba laiku galiem, biju nostresojies, ka tik nebuushu kko nokaveejis un braukshu atkal savus +/- 120 km uz maajaam, lai veelaak brauktu veelreiz.. bet nu paldies Dievam viss izdevaas un pacinju dabuju, un tad bija daudz lielaaks prieks par to nekaa ja buutu dabujis vnk savaa vieteejaa pasta nodaļā.. :D:D:D Bet nu pieredze bija forša… tgd visiem paziņām un draugiem stāstu savu piedzīvojumu un lai noteikti pārliecinās par savu sūtījumu no ārzemēm, cik viegla buus taa sanjemshana sheit LV..😉
    Prieks, ka tev arii viss izdevās…😉

  14. Atpakaļ ziņojums: Pārmaiņas iepērkoties 2011 gadā | Ziņas no medijiem

  15. Anglijā ir tā- piegādā sūtījumu uz mājām un pēc kāda laika pienāk rēķins, ko var apmaksāt dažādos veidos, kā ērtāk. Pasta sūtījumus jāizņem tuvākā pasta sķirošanas nodaļā, tur gan uz vietas samaksājot nodokļus.
    Bet ja godīgi, tad par latvijas DHL kantori ir dzirdēts daudz, pārsvarā nekas sevišķi pozitīvs.

  16. Kad uzzināju, ka pirkums, kas pienācis no ASV, jāatmuito un jāsaņem rakstā pieminētajās iestādēs, apsvētu visus par un pret un atteicos no tā. Cietu, protams, zaudējumus, taču, ja būtu braukusi no Liepājas rajona (pašai tolaik nebija ne mašīnas, ne braukšanas tiesību) un vēl maksājusi muitas nodevu, zaudējumi būtu bijuši ievērojami lielāki.

  17. Es Piemēram uzvaniju! uz muitu pašu! Ko viņa pateica! Janokope Tracking Number(Izsekošanas numurs) un janolādē no attiecīgās mājas lapas kuras pirki preci izrakstu visu lielo. Cik maksaja kur pirkts utt. Invoice saucamais. un sūtiju to visu uz muitas ēpastu mkp.0240@vid.gov.lv Tagad jāgaida kad atnāks atbilde!🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s