Ievads uztura zinātnē – keto diēta

Daudzi jau zina, ka es pirms sacensībām, to laikā un vispār ikdienā neēdu gluži to, ko ēd vairums sportisti un vispār cilvēki. Es pārsvarā ēdu taukus. Tāpēc nereti gadījies makaronu ballītēs dzirdēt: `Tev jau laikam labāk piedāvāt speķmaizītes?` Parasti saku, ka tas noteikti ir labāk par makaroniem, taču vēl labāk būtu tikai speķis bez maizes. Tad pasmejamies par savām sarunām un dzīvojam tālāk katrs ar savu pārliecību. Tas ir saprotams, jo taču visa šī mana lieta sit pliķi sejā vispārpieņemtajām dogmām gan par to, kādai būtu jāizskatās skrējēja ēdienkartei, gan arī kādam vispār jābūt veselīgam uzturam. Visi taču zina, ka sportistiem jāēd ogļhidrātiem bagātīga pārtika, bet pēdējās dienās pirms sacensībām ar ogļhidrātiem jāuzlādējas jo pamatīgi. Visi zina, ka veselīga uztura piramīdas pamatu sastāda graudaugi, un visi zina, ka jebkuram – vai tas sportists vai sēdošs indivīds – jācenšas pēc iespējas ierobežot savā uzturā tauku patēriņu, lai laika gaitā neapveltos un neiedzīvotos dažādās slimībās. Bet vai tiešām viņi visi to zina? Varbūt tikai domā, ka zina? Filosofijā ar vārdu `Zināšanas` parasti saprot pamatojamu un patiesu ticību, kas nozīmē trīs lietas:

  • cilvēkam jātic faktam, ko viņš it kā zina;
  • cilvēkam jāspēj pamatot, uz ko balstās viņa ticība šim faktam;
  • faktam, kas tiek zināts, jābūt patiesam.

Un tieši ar trešā punkta izpildi parasti mēdz būt vislielākās problēmas.. Kas ir keto diēta? Keto jeb pilnajā vārdā ketogēniskā diēta nozīmē aptuveni šādu uzņemtās pārtikas sadalījumu pa lielajām elementu grupām – 75-85% tauku, 10-20% olbaltumvielu, 0-5% ogļhidrātu (kā arī prasība, ka kopējais diennakts laikā uzņemtais ogļhidrātu apjoms nepārsniedz ~50 gramus). Šī ir tā diēta, kuru cenšos piekopt gan svētkos (sacensībās), gan ikdienā. `Ak, šausmas!`, šajā brīdī iekliegtos jebkurš ārsts, `šādā veidā taču Tu esi sācis ceļu pa taciņu `holesterīns à ateroskleroze à sirds slimības à nāve!`. Bet es ārstus (pa lielam) nevainoju. Es saprotu, ka viņiem nav laika ikdienā nodarboties ar zinātni, ar jaunākajiem pētījumiem un citām muļķībām, ir jāizmeklē pacienti, jāārstē slimības (nevis pacienti) un šajos procesos jāpielieto zināšanas, kas iegūtas augstajās skolās. Ārsti lielākoties domā, ka dara labu saviem pacientiem, lai arī to, ko dara, īstenībā dara aiz nezināšanas. Bet kurš izlemj, ko mācīt skolās? Šeit pie darba tiek likti pētnieki, un viņus gan es jau sāku vainot. Taču no otras puses – pētnieku apmācībā iesaistītie naudas apjomi un dažādu industriju lobiji ir tik ievērojami, ka pētnieku galvās nedrīkst palikt nekādas šaubas par to, kas viņiem tiek iebarots. Pārtikas un zāļu ražotāju industrijas neatslābstoši kontrolē to, kas notiek ārstu un atbildīgo personu galvās, un es neloloju cerības, ka nākotnē tas varētu mainīties. Dzirdēju, ka arī Latvijas Ārstu biedrība nesen esot pieņēmusi ziedojumu no Coca Cola kompānijas.. Bet labi, varbūt tas nav būtiski.

Vai nav skaisti? Paldies, sieviņ!

Vai nav skaisti? Paldies, sieviņ!

Šūnu apgāde ar enerģiju Pamatu pamats, kas mums visiem būtu jāzina, pirms ejam tālāk, ir veids, kā organisms ražo enerģiju. Enerģijas ražošana ir viena no primārajiem uzdevumiem ikkatrai organisma šūnai, un bez šīs spējas šūnas (un līdz ar tām arī mēs paši) ietu bojā. Visas organisma šūnas spēj pārstrādāt glikozi, no tās ražojot enerģiju. Neiedziļināsimies sīkumos par to, kas vispār ir enerģija, bet īsumā – enerģijas ražošanas procesa galaprodukts ir ATP molekula, ko tādējādi varam uzskatīt par enerģijas glabāšanas pamata struktūru. Tad nu lūk, ikkatra šūna spēj šīs ATP molekulas ražot no glikozes, kas brīvi cirkulē mūsu asinīs. Glikoze nav nekas vairāk kā vienkāršs cukurs, bet cik tai liela nozīme mūsu dzīvē! Tātad secinājums vienkāršs – ja gribam iegūt enerģiju tā vietā, lai vienkārši mirtu, mums jāparūpējas par to, lai mūsu asinīs netrūktu glikozes. Kā to iegūt? Viens no veidiem ir uzņemt ar pārtiku tādus produktus, kuri zarnu traktā tiktu sašķelti par glikozi, tas ir – ogļhidrātus. Visi ogļhidrāti organismā tiek pārstrādāti par vienkāršajiem cukuriem, tostarp glikozi. Otrs glikozes ieguves avots ir iegūt to, sašķeļot muskuļos un aknās esošo glikogēnu. Taču tā kā glikogēns muskuļos un aknās nerodas pats no sevis, bet tur tiek noglabāts, kad ar pārtiku uzņemam vairāk glikozi, nekā mums asinīs nepieciešams, tad īstenībā viss galu galā reducējas uz ēšanu – ja gribam glikozi un enerģiju, ēdam ogļhidrātus; ja tos neēdam, enerģijas nebūs! Shēma ir ļoti vienkārša un loģiska, un tieši tādu to jums pastāstītu jebkurš uztura speciālists. Bet ne visu dzīvē iespējams ielikt tik vienkāršā shēmā, un cilvēka ķermenis pavisam noteikti nav no tām lietām.. Kas nav labi ar enerģijas ražošanu no ogļhidrātiem? Izrādās – teikt, ka šo shēmu daudz kas nav labi, nozīmētu šo shēmu stipri paslavēt. Es drīzāk gribētu teikt, ka ar šo shēmu gandrīz nekas nav labi! Lai mani izprastu, vispirms jāizprot homeostāzes jēdziens. Homeostāze ir organisma spēja un vēlme noturēt dažnedažādus ļoti svarīgus parametrus (tādus kā ķermeņa temperatūra, skābju/sārmu līdzsvars, sāls un ūdens koncentrācija, skābekļa koncentrācija u.c.) ļoti konstantās robežās neatkarīgi no ārējo apstākļu iedarbības. Ja kāds no šiem parametriem izietu ārpus stingri noteiktajām pieļaujamām robežām, tas atstātu smagas sekas uz organismu. Piemēram, ja ārējo apstākļu iedarbībā sāk mainīties ķermeņa temperatūra (uz kailas ādas uzpūš auksts vējš), organisms sajūt šo izmaiņu un iedarbina mehānismus ar mērķi palielināt iekšējo temperatūru (piemēram, saslej stāvus uz ādas esošos matiņus vai rada muskuļu trīcēšanu, tādējādi ražojot siltumu). Viens no šādiem ļoti svarīgiem parametriem, uz kuriem darbojas homeostāze, ir arī glikozes līmenis asinīs – organisms paredz, ka tam jābūt robežās no 4.4 līdz 6.1 mmol/l. Ja līmenis pārsniedz atzīmi 6.1 vai nokrītas zem atzīmes 4.4, tiek iedarbināti atbilstošie mehānismi, lai dabūtu šo līmeni atpakaļ zonā, kas savietojams ar dzīvību. Piemēram, ja ēdam ogļhidrātiem bagātu pārtiku, glikozes līmenis asinīs ceļas, un organisms, to sajūtot, ir spiests iedarbināt kompensācijas mehānismus. Viens no galvenajiem šādiem mehānismiem ir hormona insulīna izdalīšana asinsritē, ko veic aizkuņģa dziedzeris. Insulīns spēj dabūt lieko glikozi prom no asinsrites (vai nu noglabājot to kā glikogēnu muskuļos vai aknās, vai kā taukus taukšūnās, vai arī kā citādi). Ja šādu pārtiku ēdam regulāri, tad regulāri paši izraisām organismam stresa stāvokli, mēģinot izjaukt dabisko glikozes līmeni asinīs. Rezultāts no šādām hroniskām glikozes svārstībām ir hroniskas insulīna līmeņa svārstības, kā rezultātā šūnas ar laiku kļūst daļēji rezistentas pret insulīnu, kas nozīmē, ka aizkuņģa dziedzerim jāstrādā aizvien smagāk, lai ražotu arvien vairāk un vairāk insulīna kā atbildes reakciju uz to pašu daudzumu glikozes, un tas insulīna rezistenci padara arvien smagāku. Šādi ciklojoties gadiem ilgi, beigu beigās kaut kas organismā sabrūk pirmais. Visbiežāk sekas ir tā sauktais metaboliskais sindroms, kurš var tālāk izpausties kā virkne nopietnu slimību. Kopumā, ja vēlamies precizēt, ogļhidrātu uzņemšana ar pārtiku tiek saistīta ar tādām hroniskām slimībām kā aptaukošanās, cukura diabēts, sirds un asinsvadu slimības, paaugstināts asinsspiediens, paaugstināts `ļoti sliktā holesterīna` līmenis, ateroskleroze, infarkts, hroniski iekaisumi, vēzis, tāpat arī smadzeņu slimības – Alcheimera slimība, plānprātība –, kā arī virkne citu, varbūt mazāk biedējošu kaišu. Kā papildus bonuss šim visam ir paātrināta novecošanās, kā arī saīsināts dzīves ilgums. Turklāt šīs saistības nav apstiprinātas tikai asociatīvajos pētījumos vien, tām pamatā ir skaidri mehānismi, kā katra no šīm slimībām rodas (par katru no šiem mehānismiem man būtu vērts uzrakstīt atsevišķu rakstu). Bet neprasiet par šīm lietām savam ģimenes ārstam, viņš jums [visticamāk] palīdzēt nespēs. Nu ko, uzkožam pa kādai maizes šķēlītei (~50% ogļhidrāti) un lasām tālāk!

Tipiska keto pārtika

Tipiska keto pārtika

Bet kā tad enerģija? Tātad no ogļhidrātiem jāatsakās? Tad jau sanāk, ka jāmirst nost, jo mūsu šūnas vairs nespēs ražot enerģiju? Izrādās – nākotne tik tumšās krāsās vēl tomēr nekrāsojas! Enerģijas ražošanā eksistē alternatīva, par kuru neviens ārsts jums nepastāstīs – enerģijas ražošana, glikozes vietā izmantojot ketonus! `Kas tie tādi ketoni`, jūs vaicāsies, `un kā ar tiem cīnīties?` Ketoni jeb ketonvielas ir tādas vielas, kuras spēj ražot mūsu mīļās aknas, un to tās dara, pārstrādājot taukus. No ketonvielām praktiski visas organisma šūnas tālāk spēj ražot vērtīgo enerģijas molekulu ATP. Kāpēc tikai praktiski visas? Tāpēc, ka ir izņēmumi – piemēram, vēža šūnas to nespēj, tās ir pilnībā atkarīgas no glikozes. Jūtat, uz ko es eju? Šis enerģijas ražošanas veids ir pārāks pār enerģijas ražošanu no glikozes. Bet vai tikai ar to pārāks, ka šādi mēs nebarojam vēža šūnas (it kā vēža slimības risinājumu varētu nosaukt par `tikai`)? Izrādās, ka nē, tam ir milzumdaudz priekšrocību. Man kā skrējējam atkal jāpiemin fakts, ka glikozes gadījumā izmantojamās enerģijas apjoms ir ļoti ierobežots. Maksimālais, ko varam organismā uzkrāt, ir ~400g glikogēna muskuļos, ~100g glikogēna aknās un ~25g glikozes asinīs, un ar to mums varētu pietikt varbūt pāris stundu intensīvai skriešanai. Līdz ar to ilgstošāku aktivitāšu gadījumā glikozi nepieciešams regulāri atjaunot, uzņemot to ar pārtiku. Tieši tāpēc maratonisti tik ļoti iecienījuši visādas ogļhidrātu želejas un saldos dzērienus, un tieši tāpēc, tos neuzņemot, pēc pāris stundām maratonā iestājas siena, kad enerģija ir beigusies un tālāk uz priekšu vairs netiekam (ir redzēti arī eksemplāri, kas ar šīm želejām krāmējas arī pusmaratonos un pat vēl īsākās distancēs..). Savukārt, ja paļaujamies uz ketoniem, tad enerģija tiek ražota no taukiem, un skriet varam stundām ilgi, jo tauku rezerves mūsos ir praktiski neizsmeļamas (pat visslaidākajos no mums, jo tauki ir turklāt vairāk kā divreiz enerģijas ietilpīgāki par ogļhidrātiem). Ja nu kāds regulāru ēšanu ilgstošu sportisko aktivitāšu laikā neuzskata par pietikami lielu apgrūtinājumu, lai atteiktos no ogļhidrātiem, tad nevajag aizmirst, ka regulāri tiek dzenāta insulīna ražošanas sistēma, stimulēti insulīna receptori, uzlikta papildus slodze visām organisma sistēmām utt. Slodze, bez kuras varētu arī iztikt.. Kā dzīvot tālāk? Pamata mācība – iemācīties lasīt, kas rakstīts uz produktu iepakojumiem! Parasti ir norādīts, cik procentus attiecīgais produkts satur ogļhidrātus, olbaltumvielas un taukus. Iesākumā vienkārši mērķējiet uz pēc iespējas mazāk ogļhidrātiem un pēc iespējas vairāk taukiem. Tauki gan arī ir dažādi, un ne visi no tiem ir labi. Īsumā – sliktie tauki ir transtaukskābes, hidrogenētie tauki un augu eļļas. Ja uz iepakojuma minēts kāds no šiem vārdiem, labāk lieciet to atpakaļ veikala plauktā (vai izmetiet miskastē, ja ko tādu atrodat savā ledusskapī). Ogļhidrātus tā īsti nevar iedalīt labajos un sliktajos, jo visi (izņemot šķiedrvielas un pektīnus) tiek pārstrādāti par vienkāršajiem cukuriem. Tiesa, šī pārstrāde var notikt ātrāk vai lēnāk (par šo lietu un glikēmisko indeksu būs jāuzraksta kādā no nākamajiem rakstiem). Tāpat arī šie galaprodukti – vienkāršie cukuri – ir dažādi (un glikoze varbūt ir visnekaitīgākais no tiem..). Tāpēc pagaidām labāk izvairīties no jebkuriem ogļhidrātiem, izņemot šķiedrvielas. Ja tā, tad nereti pirmajā brīdī šķiet, ka nekas daudz jau vairs pāri nepaliek, ko vispār varētu ēst.. Tā gan nav, drīzāk – gluži pretēji! Ko tad ēst, ja pavisam īsi uzskaitām galvenās produktu grupas – taukaina gaļa, zivis, olas, visu veidu sieri, biezpiens, krējums, sviests, avokado, kokosrieksti, olīvas, visa veida zaļie dārzeņi (loki, sīpoli, dilles, salāti, kāposti, brokoļi, gurķi, spināti utt.), derēs arī lielākā daļa riekstu (bet varat paskatīties, kas rakstīts uz iepakojuma). Reizēm var arī nedaudz no citiem dārzeņiem (piemēram, kolrābji, redīsi, burkāni, bietes) vai kādas ogas. Ir iespējams piemeklēt ļoti tumšās šokolādes, bet tur krietni jāpēta saturs. Par sliktu nenāks arī, piemēram, glāze sarkanvīna. Ir, kur izvērsties, un izēsties var ne pa jokam.

Kāda no manām ēdienreizēm..

Kāda no manām ēdienreizēm..

Brīdinājums – pārejot uz keto diētu, paiet laiks (parasti 2-4 nedēļas, bet stipri atkarīgs no tā, kā esat dzīvojuši līdz šim), kamēr organisms pierod pie ketonu izmantošanas glikozes vietā. Šajā laika posmā var būt nespēks, miegainība, varbūt pat galvassāpes, ja esat savu organismu ar ogļhidrātiem indējuši ļoti lielos apmēros. Varat šo laika posmu uzskatīt par tādu kā organisma atindēšanu, kuram vienkārši ir jātiek pāri! Tieši tagad ir labs brīdis, lai sāktu šo pāreju, jo ziemā parasti mazāk nodarbojamies ar fiziskām aktivitātēm un varam atļauties kādas dienas pavadīt nespēkā, lai vēlāk saņemtu pateicību no sava organisma. Tātad – lasām, ko bāžam mutē, domājam līdzi, un līdz citai reizei!

P.S. Šo rakstu varat ieteikt izlasīt visiem tiem cilvēkiem, kuru veselība jums rūp.

83 thoughts on “Ievads uztura zinātnē – keto diēta

  1. Pāris dienas atpakaļ tieši skatījos raidījumu par diētām un šī bija viena no tām. Tur gan ieteica 2 dienas nedēļā un nepārsniedzot 800 kcal dienā, lai nomestu svaru. Tagad saprotu biku labāk, kā tas ir zinātniski izskaidrojams.

    • Svara nomešana ir atsevišķa milzu tēma (noteikti par to uzrakstīšu), bet vispār patērētajam kopējam kaloriju daudzumam nav lielas nozīmes. Ar pārtiku uzņemtie tauki spēj uzkrāties taukaudos tikai insulīna klātbūtnē, bet insulīns tiek izdalīts kā atbildes reakcija uz ogļhidrātiem. Tāpēc slikākais, kas varētu būt ir ēst apmēram vienlīdz daudz taukus un ogļhidrātus. Savukārt, atsacīšanās no taukiem radīs nopietnas veselības problēmas, jo tie nepieciešami daudzām organisma pamatfunkcijām. Tad nu atliek laikam tikai viens – atsacīties no ogļhidrātiem🙂

      Bet vispār tādos raidījumos gan mēdz būt atrodami visādi brīnumi. Ne visam vajag ticēt. Cilvēku galvās taču ir regulāri jārada pareizās domas🙂 Izrādās, ka tieši šovakar tepat pie mums LTV7 tika demonstrēta BBC dokumentālā filma `Cukurs vai tauki` (http://www.bbc.co.uk/programmes/b03t8r4h), kas pilna ar dažādām puspatiesībām, vienkārši meliem un nekorektām datu interpretācijām, bet to jau parastais skatītājs nekad neuzzinās..

      P.S. Ar to `ne visam vajag ticēt` es domāju arī sevi pašu – visu, ko es saku/rakstu, arī der pašam/-i pārbaudīt😉

  2. atzīšos, ka neesmu pētījis visas šīs diētas un patiesībā ēdu visu pēc kārtas, nedomājot par sastāvu.
    daži jautājumi:
    1) diez gan droši raksti stilā, ka “es vienīgais zinu patiesību, visi ārsti melo”. kur varētu konkrēti atrast pētījumu rezultātus, ka šī diēta ir tik laba? (jā, zinu, ka piekasos. apzinos, ka gan jau “ir pilns internets”)
    2) būtībā šajā rakstā apraksti divas galējības- “tikai ogļhidrātu” diētu, no kuras tad rodas visas slimības, kas būtu loģiski, un “tikai tauku” diētu. vai keto diēta problēmas nerada? (varbūt, ka vienkārši pārāk maz cilvēku, lai būtu iespējams uzkrāt kādu pārliecinošu statistiku).
    3) vai ar šo diētu netiek radīta nevajadzīga papildus slodze aknām? kā “zināms”, aknas nodarbojas ar daudzām lietām, pie kurām pieskaitāma arī asiņu “filtrēšana” un tīrīšana. vai nesanāk tā, ka ar laiku tiek piebeigtas aknas un var iegūt dažādas kaites, kas no tā rodas? (līdzīgi kā piebeidzot aizkuņģa dziedzeri ogļhidrātu diētas gadījumā)

    Atvainojos, ja pāris brīžos pārāk “piesienos” vai izklausās, ka mēģinu “uzbraukt”! tā tas galīgi nav domāts. ir interesanti palasīt arī par šādiem ēšanas paradumiem.
    Veiksmi turpmāk!

    • Tas labi, ka ir interese. Protams, ka šādi jautājumi var rasties. Mēģināšu atbildēt, kā es to saprotu.

      1) Jā, taisnība, ka ar pētījumiem ir `pilns internets`, bet tas vēl jo vairāk ir pilns ar visādiem mēsliem, tāpēc reizēm grūti atsijāt graudus no pelavām (ar piespiešanos gan šeit pielietoju šo teicienu, jo graudi patiesībā nav nekas labs..). Ja tiešām interesē konkrēti pētījumi, iesaku sākt ar divām nopietnām grāmatām par šo tēmu:
      – Stephen D. Phinney un Jeff S. Volek `The Art and Science of Low Carbohydrate Living`;
      – Gary Taubes `Good Calories, Bad Calories` (šī man ir audiogrāmatas formātā, varu iedot).
      Tās ir nenovērtējamas pašas par sevi, bet kas varbūt vēl svarīgāk – tajās ir milzums atsauces uz dažnedažādākajiem pētījumiem, kā arī visi izteiktie apgalvojumi ir pamatoti zinātniski. No šo grāmatu referenču saraksta var rakties tālāk. Iesaku arī, piemēram, twitterī piesekot profesoram Tim Noakes (@proftimnoakes), kas arī ir viens no keto un low-carb pamata zinātājiem un regulāri twīto par dažādām jaunām lietām, skaidro visu utt.

      2) Viena problēma, ko var radīt keto diēta, ir slikta elpa, ko rada acetoacetāts, kas tiek pārstrādāts par acetonu. Par citām problēmām neesmu lasījis.. Tad nu katram jāpārdomā, ko pieciest labāk – sliktu elpu vai sirds slimības, vēzi, Alcheimeru, diabētu.. Un nav tiesa, ka pārāk maz cilvēku, jo keto lieta pati par sevi nav nekāds jaunums. Jau pirms teju gadsimta keto diētu izmantoja epilepsijas ārstēšanā, kā arī neapzināti tā tika lietota vēl agrāk. Bet diētu piekopjošo cilvēku skaitam pat nebūtu tik lielas nozīmes, jo jebkuras diētas darbību iespējams pamatot zinātniski, izskaidrojot mehānismus, kas tai pamatā. Pēc tam izvirzītās hipotēzes var pārbaudīt reālos eksperimentos. Tieši tas jau ir pamatā augšminētajam rakstam.

      3) Aknas kā reiz tiek atslogotas. Aknas tiek ļoti noslogotas brīžos, kad mums ceļas glikozes līmenis asinīs – gan tāpēc, ka visa šī glikoze jāpārvērš par glikogēnu un jānoglabā aknās, gan arī tāpēc, ka lielā vēl pāri palikusī glikoze jāpārstrādā par triglicerīdiem (taukvielām) un jāsūta prom uz tauku šūnām, un arī šo darbu veic aknas. Bet glikoze jau nav vienīgais ļaunums, vēl ir fruktoze. Aknas ir vienīgais orgāns mūsos, kurš spēj pārstrādāt fruktozi, tāpēc, daudz ēdot to (augļus), aknām ir milzu darbs, kas līdzinās tam, ko tās veic, pārstrādājot alkoholu. Liela apjoma fruktozes patērēšana līdz ar to parasti rezultējas ar taukaino aknu slimību, jo visa fruktoze atkal tiek pārvērsta taukos.

      Bet, iespējams, ka aknu vietā Tu biji domājis nieres, ja pareizi sapratu to domu par `filtrēšanu`. Bet arī tad mana atbilde būtu nē – nieru `piebeigšanu` parasti asociē ar diētām, kas satur daudz olbaltumvielas, ne taukus.

      Veiksmi pareizā ceļa meklējumos!

      • Laba atbilde. Lai gan dažiem ģenētiskajiem tipiem var gadīties, ka laba atbilde būtu cikliska keto diēta. Taču tas tiešām uz sevi ir jāpārbauda.

        Daži labi resursi ir viens otrs podcast, kurā ir pārpārēm info ne tikai par taukiem un keto, bet vispār par lietām, kuras ārsti nevar nemaz zināt, ko Oreman labi arī rakstiņā norādījis.
        1. http://www.Bulletproofexec.com ar Dave Asprey
        2. http://www.BenGreenfieldfitness.com
        3. Livin’La Vida LowCarb show.

        Grāmata, kurā labi atspoguļots holesterīna un tauku mīts utml ir “The Big Fat Surprize”

        ===
        Par ārstiem runājot, ir tāds labs jēdziens – Iatrogenesis (https://en.wikipedia.org/wiki/Iatrogenesis) – kas ietver sevī ideju, ka ārstiem ir tendence nodarīt kaitējumu nekā palīdzēt. Bieži vien ārstam būtu NEKO jādara, lai ķermenis pats atveseļotos, taču, attaisnojot savu eksistenci, ārsts būs tendēts iejaukties ar ārstēšanu. Mēs taču maksājam par kaut kā darīšanu nevis nedarīšanu.

        ==
        Paldies Oreman, labs raksts un noderīgi!

    • Pirmkārt, šeit cilvēks tikai izklāstījis savu personīgo pieredzi, tas ir n=1 eksperiments un nedod nekādas zināšanas par keto diētas darbības principiem kopumā. Protams, arī šāda pieredze ir interesanta, jo katrs gadījums ir individuāls – kas zina, kādi citi dzīvesstila aspekti ietekmējuši viņa problēmas.

      Man nav bijusi neviena no minētajām problēmām, kā arī tās neesmu redzējis pat pieminētas nevienā no keto pētījumiem. Dažas lietas ir tipiski mīti – piemēram, ka keto diēta veicina aizcietējumu, jo it kā trūkstot šķiedrvielu, kas gluži vienkārši nav taisnība.

      Vispār viss raksts balstīts uz pamata tēzi, ka glikoneoģenēzes procesā (glikozes ģenerēšana no olbaltumvielām un taukiem) nav iespējams iegūt tik daudz glikozes, cik organismam vajadzīgs, lai izstrādātu asaras, siekalas un gļotas. Bet pati šī pamata tēze ir aplama, ar glikoneoģenēzi pietiek. Šīs pašas lapas iepriekšējā rakstā (http://perfecthealthdiet.com/2010/11/dangers-of-zero-carb-diets-i-can-there-be-a-carbohydrate-deficiency) šī tēma apspriesta plašāk, bet, kā redzams, tikai papļāpāšanas līmenī bez nekādām atsauksmēm uz pierādījumiem..

      Un tālāk jau izdarīti secinājumi no šiem uz aplamu tēzi balstītiem apgalvojumiem – ka gļotu nepietiekamība var izraisīt vēzi.

      Tā ir diezgan tipiska prakse (ne tikai uztura zinātnē, bet vispār) – kaut kur savu spriedumu iesākumā nemanāmi ieviest kādu apgalvojumu, kas nav patiess, un tālāk jau izvedumu ķēdīte ir loģiska un patiesa, bet neviens nav pamanījis sākumā ieviesto aplamību..

      Par laimi šajā rakstā vismaz pieminēts, ka ne jau tikai glikozes trūkums var izraisīt gļotu nepietiekamību un līdz ar to vēzi, bet, piemēram, arī vitamīna D trūkums. Šis vitamīns, kā zināms, šķīst taukos (un līdz ar to uzsūcas tikai tauku pietiekamības apstākļos).. Līdzīgi nepieciešams arī jods un selēns, tas padara atkarību no glikozes vēl mazāku, lai gan tam nav nozīmes, jo glikoneoģenēze NODROŠINA organismu ar pietiekami daudz glikozes!

      Pirmspēdējās rindkopas pēdējais teikums pilnīgi greizs, patiesība apgriezta kājām gaisā.. Savukārt, pēdējai rindkopai varu piekrist – jāpaseko līdzi savām minēto šķidrumu lietām, vai kas netrūkst. Droši vien var arī gadīties kā šī raksta autoram, bet man šādi simptomi bija pirmā dzirdēšana. Tāpēc paldies par norādi uz šo rakstu, katru dienu iemācos ko jaunu!🙂

  3. Vēl kas būtu interesanti, ja tu nedaudz pašpikotu no ansiso augļu diētas un pakrāmētos ar to cronometer kaloriju uzskaites programmu. Būtu interesanti paskatīties, kas notiek ar minerāliem un vitamīniem. Tad būs keto diētas dati redzamā un pārskatāmā veidā.
    Lai izdodas!

      • Es uzskatu, ka tomēr tauku dominantes diēta nav sevišķi veselīga, jo ogļhidrātu deficīta gadījumā izveidojas ketoze, kura ievērojami sliktāka nekā laktāta izraisītā acis oāze. Ketoze negatīvi ietekmē smadzenes. Tādēļ šo diētas veidu neiesaka veikt ilgāk par 1-2 mēnešiem.

        • Īsti nesapratu, kas domāts ar `izveidojas ketoze`. Vispārīgi ir divu veidu `ketozes`, ja tā var teikit – ketoze, kas inducējama ar diētas palīdzību (tā, par kuru rakstīju šajā rakstā), un ketoacidoze, kas var veidoties, piemēram, diabēta slimniekiem, kad ketonu koncentrācija asinīs pārsniedz 10-15 mmol/l (kamēr uztura inducētā ketoze ir parasti ap 0.5-3 mmol/l, reizēm var sasniegt varbūt 5-6 mmol/l). Parasts cilvēks ar uzturu ketoacizodi (kaitīgo `ketozes veidu`) sasniegt nevar. Uztura inducētā ketoze ir labvēlīga. Tas ir līdzīgi kā salīdzināt siltumu, ko rada mājīgs kamīns, ar mājas ugunsgrēku – pirmais ir labs un patīkams, bet otrais – traģēdija..

  4. ​Jūs rakstāt par aizkuņģa dziedzera darbu, kas izdala insulīnu, bet galīgā tauku sašķelšana notiek zarnu traktā, vispirms jau divpadsmitpirkstu zarnās, kur nokļūst ļoti aktīvā lipāzes forma no aizkuņģa dziedzera un žults, kas satur žultsskābes, kuras emuļģē taukus, lai uz tiem var iedarboties ferments lipāze, tādat dziedzeris galīgi bez darba nepaliek?
    Enerģija ne tikai muskuļiem ir vajadzīga, tomēr enerģija ir nepieciešama smadzenēm, lai tās slodzes laikā varētu veikt koordinējošas funkcijas un parasti smadzenes enerģētiskajām vajadzībām izmanto tikai Ohļhidrātus GLIKOZES formā. Uzskata, ja pirms slodzes asinīs glikozes koncentrācijas līmenis ir zemāks par 8mmol/l, tad pastāv iespēja, ka smadzeņu darbība tiks bloķēta, un līdz ar to arī fiziskais spēks netiks kvalitatīvi vadīts. Un kà ir ar C vitamīnu, jo ar keto diētu tas nav iespējams uzņemt? Tomēr kivi, citrons, granātāboli nebūs šī diētas sastāvā?

  5. Taisnība, aizkuņģa dziedzeris, protams, nepaliek bez darba, un tas arī nav vajadzīgs. Svarīgi, ka tas netiek pārslogots, bet darbojas normas robežās.

    Tas, ka smadzenes enerģijas ražošanai var izmantot vienīgi glikozi, ir ļoti daudz dzirdēts, taču patiesībā tas ir mīts. Smadzenes spēj izmantot arī ketonus, ja tām ļauj adaptēties, un turklāt no tiem enerģiju spēj ražot daudz efektīvāk, nekā no glikozes (īsumā par to var, piemēram, šeit palasīties – http://blogs.scientificamerican.com/mind-guest-blog/2013/10/01/the-fat-fueled-brain-unnatural-or-advantageous). Bet pag, no kurienes 8mmol/l?? Tā taču ir nenormāli pārsniegta augšējā robeža glikozes koncentrācijai asinīs jebkuram indivīdam! Tas ir toksisks stāvoklis!

    C vitamīns nav tikai citronos. Tas daudz sastopams arī zaļajos dārzeņos, piemēram, kacenkāpostos, brokoļos, ziedkāpostos, Briseles kāpostos – visas labas leitas keto diētā. Nekas traks nenotiks arī, ja paēdīs kādu ogu nelielos apmēros. Arī citronu es lietoju regulāri – tajos nav ļoti daudz ogļhidrāt, turklāt apmēram puse no esošajiem ir šķiedrvielas, kas neizsauc insulīna reakciju, tāpēc ir OK.

  6. Kā jau minēts rakstā, augšējā robeža normālajai glikozes koncentrācijai asinīs tukšā dūšā ir (t.i., ir pieņemts tā uzskatīt) 6.1 mmol/l. Jā, 8 mmol/l ir manāmi vairāk… bet varētu būt, ka tas ir jau paēdušā stāvoklī.

    Paskatījos, ka glikozes tolerances tests dažādos tā variantos pieļauj līdz 7.8 mmol/l vai 8.5 mmol/l pēc divām stundām; pēc stundas varētu būt pat līdz 10.0 mmol/l? http://en.wikipedia.org/wiki/Glucose_tolerance_test#Results

    Katrā ziņā, ja tie 8 mmol/l nav visu laiku, bet tikai kādu brītiņu, tad neteiktu, ka “nenormāli pārsniegta” robeža vai “toksisks” stāvoklis. Pats pirms garākiem skrējieniem (ar to šeit saprotot >10 km) drošāk jūtos, ja glikēmija ir VISMAZ 10 mmol/l. Zinu, ka tā strauji kritīsies. Labi, esmu diabētiķis, neesmu normāls:) … bet runa bija par “jebkuru indivīdu”.

    • Hmm, jā, to es saprotu, ka var līmenis uz brīdi pēc kārtīgas ogļhidrātu maltītes (piemēram, pēc glikozes tolerances testa) pacelties virs augšējās robežas, bet tas ātri vien tiek atkal nodzīts lejā (ja insulīna sistēma darbojas kā nākas). Gribēju tikai teikt, ka 8 mmol/l nav veselīgs glikozes līmenis, uz kuru tiekties, kā minēja Anna, lai pabarotu smadzenes. Jā, bet, ja insulīna sistēma nestrādā, tad droši vien var būt visādi, varbūt arī tie 10 mmol/l nekaitē pirms skrējieniem, ja tas nav uz ilgu laiku un strauji krītas. Starp citu, šajā gadījumā droši vien arī jāapdomā ketoacidozes iestāšanās varbūtība (http://eatingacademy.com/nutrition/is-ketosis-dangerous). Ir, ko pētīt.

    • Šis tas interesants rakstā ir, bet pārsvarā visādas muļķības (keto diēta iedrošina junk food un alkohola patēriņu – kas par sviestu?) un nepamatoti apgalvojumi par produktiem, no kuriem vajadzētu atteikties. Un arī galvenais pieņēmums, ka keto diētā netiek ēsti dārzeņi, ir, protams, aplams..

  7. Sveiks!
    Raksts ir patiesi interesants (pozitīvā nozīmē), argumenti šķiet loģiski. Vēlos apvaicāties, vai šāda uztura (diētas) principi ir pielāgojami 100% visiem cilvēkiem ar jebkādām fiziskām nodarbēm un sagatavotības līmeni? Vai un kādi varētu būt izņēmumi, iebildes?
    Cik zinu, anaerobās slodzēs taukiem enerģijas ražošanā ir maza nozīmē, jo tad parasti ogļhidrāti dominē. Nereti amatieru sportos un sporta spēlēs (tie paši skrējieni, riteņbraukšana) lielākā daļa distance tiek veikta anaerobā zonā, jo bāzes sagatavotība ir maza. Vai ogļhidrātu izslēgšana ietekmētu veiktspēju vai šī amatiera pašsajūtu?
    Nevēlos openēt, gribu izprast nianses.🙂

    • Manuprāt, šī diēta būtu piemērota absolūtajam vairākumam, bet gan jau ir arī izņēmumi. Tā ir taisnība, ka jo lielāka slodze, jo lielāks īpatsvars enerģijas tiek ražots no ogļhidrātiem. Bet ar šāda tipa diētu šo īpatsvaru var krietni piekoriģēt (piemēram, ja pie noteiktas slodzes sākumā tauki dod 30% ieguldījumu enerģijas ražošanā, tad pēc kāda laika organisma pieradināšanas efektīvāk izmantot taukus pie tās pašas slodzes varēs enerģiju iegūt jau 60% no taukiem (skaitļi tikai kā piemērs) jebcitiem vārdiem – ar to pašu tauku dedzināšanu varēs skriet krietni anaerobākās slodzēs).

      Parasti šķiet, ka nu labi, uz keto diētas var maratonu noskriet pa 4 stundām vai 3:30, bet, ja grib ātrāk, tad jārij želejas. Tā gluži nav. Kaut kur dzirdēju tādu vērtējumu, ka pilnībā ar keto diētu var noteikti iztikt tie maratonisti, kas skrien maratonu ne ātrāk kā 2:15-2:20. Ja grib skriet vēl ātrāk, tad varbūt arī jāsāk papildus uzņemt ogļhidrāti. Tas, protams, tad sāk bendēd veselību kopumā, bet ko Tu laba rezultāta dēļ nedarīsi!🙂

      Droši vien īsākās distancēs tas brīdis iestājas ātrāk, kad, lai sasniegtu vēl labāku rezultātu, jāskatās arī uz ogļhidrātiem. Pieņemu, ka profesionāli sprinteri varbūt bez tiem nevarēs iztikt.

      • Tauku izmantošana patērē vairāk skābekļa, tapēc lielāka nozīme varētu būt sirds un elpošanas sistēmas sagatavotībai.
        Piemērotība vairākumam ir diezgan komplicēts jautājums, jo ogļhidrātu atkarība saistīta ne tkai ar pārmērīgu OH lietošanu, bet arī ar atkarību no mūsdienu tehnoloģijām. Elektromagnētiskās frekvences pastiprina OH metabolismu. Te ir viens pētījums par mobilo telefonu ietekmi uz glikozes metabolismu smadzenēs: http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3184892/

        • Šis ir interesants pētījums. Autori atklājuši, ka tiek pastiprināts ogļhidrātu metabolisms smadzenēs, bet paši arī atzīst, ka nav skaidrs, kādas tam ir sekas, ko tas nozīmē medicīniski. Gribētos redzēt šim turpinājumu, kur kāds varētu izskaidrot šīs sekas. Bet vēl jo vairāk gribētos redzēt pētījumus ar indivīdiem, kas atrodas ketozē – viņiem smadzenes lielā mērā barojas no ketoniem, vairāk no ogļhidrātiem. Es sagaidītu vienu no diviem variantiem – vai nu arī viņiem būtu jāpastiprinās COH metabolismam līdzīgi kā šajā pētījumā, vai arī jāpastiprinās ketonu metabilismam. No tā mēs varētu bik vairāk secināt, kādu ietekmi tad elektromagnētisms atstāj uz smadzenēm – pastiprina tieši glikozes metabolismu, vai arī to vielu, kas smadzenēs konkrētajā brīdī valda. Nu jā, jāgaida turpmākie pētījumi.

  8. Oreman, visa tā zinātne ar hlorētām vistām neko nav sasniegusi – cilvēki slimo un mirst agrāk kā bija pirms 100 gadiem. Tavai keto diētai redzu tikai tukšu teorētisku pamatojumu, bet lūdzu – kur ir reāli faktiski pierādījumi, ka ketisti dzīvo ilgāk un veselīgāk…? Gaidīsim, kad ketisti atstieps kājas, nesasnieguši pensiju un izdomāsim jaunu, piemēram, “keno” diētu?

    • Keto diēta ir tuvu saistīta ar ēšanas principiem, kādi bija akmens laikmetā. Paleo diēta ir tāds kā atvasinājums un ir tuvu tam.

      Kas attiecas uz keto un veselību, tad piemēram viens no populārākajiem ketodiētas pielietojumiem ir ārstējot epilepsijas slimniekus. Smadzenes ārstējot. Taču pie šī arī esam globāli palikuši, jo tauku un holesterīna mīts kopš 50.-60. gadiem ir iesakņojis tik dziļi, ka neviens neuzdrošinās popularizēt tauku ēšanu sabiedrībā.

      Ēdam vairāk taukus (vēlams pēc iespējas bio) un gatavojamies dzīvot līdz 100 un vairāk gadiem!

    • Nu vairs tik daudz neēdu, kā senāk. Taisnība ir, ka ar riekstiem nevajag pārspīlēt. Phytic Acid sakarā, ja gribas vairāk ēst, riekstus var lobīt vai mērcēt, bet es ar to nenodarbojos. Piemēram, Brazīlijas riekstus ēdu tikai 2-4 gabalus dienā, kas dod 100% nepieciešano Selēnija devu. Arī citus riekstus pēdējā laikā maz.

    • Bet gribētu vēl piebilst, ka Phytic acid nav nekāds mēris, no kā būtu traki jābaidās. Lielākais ļaunums, ko tā nodarīt, ir traucēt cinka un dzelzs uzsūkšanos, taču pamatā tikai tās formas, kas ir augu valsts izcelsmes. Ja regulāri ēd gaļu, uzņemot šos minerālus no dzīvnieku valsts, tad Phytic acid neatstāj uz to praktiski nekādu ietekmi.

  9. Atpakaļ ziņojums: #10 - 5 lietas/ atradumi no 1. novembra

  10. Sveiks!

    Arī es šogad esmu saņēmies sākt Keto, it kā tikai 3 dienas pagājušas, bet ir jau daži jautājumi.

    Tā ka esmu diezgan paslinks uzskaitīt procentuāli, cik OH drīkst dienas laikā uzņemt, tad seko šādi jautajumi:
    – Vai parasto pienu/kefīru drīkst lietot?
    – Kā ir ar mazumiņu rupjmaizes/ citu augļu vai auzu putru (nemaz nedomāju baltmaizi/saldumus), ja varētu dot piemērus, kāds aptuveni varetu būt max. skaits dienas laikā?
    – Ja tas palīdz, tad pagaidām ēdu gaļu, olas, biezpienu, grieķu jogurtu, tomāti, gurķi, puķkāposti, sviests, olīveļļa, sēklas. Pagaidām tādām nopietnām receptēm vēl neesmu ķēries klāt.
    – Tā kā esmu saldummīlis, cik nopratu, ka kaut kāda veida cepumus u.c. saldāku var cept tikai ar bez OH piedevu miltiem (kokosriekstu, mandeļu). Vai ir vēl kaut, ko nebūtu jācep?
    – Kā tev ir gājis ar fiziskajām aktivitātēm, kāda ir Keto ietekme uz tām?

    Paldies jau iepriekš par atsaucību😉

    • Sveiks!
      Ar to drīkst/nedrīkst lietu nav tik vienkārši, ka par kādu produktu tā strikti var pateikt. Ir jāskatās ēdienkarte kopumā, lai tad pateiktu, vai tāds kopums ir derīgs vai nav, lai iekļūtu ketozē. Piens/kefīrs nav nekas slikts, ja nav laktozes nepanesamība (kefīram pat ir bonuss – pareizas zarnu mikrofloras uzturēšana), bet jāņem vērā, ka 100 grami piena satur ap 4-5 gramus ogļhidrātu. Lai iestātos ketoze, diennakts ogļhidrātu apjoms nedrīsktētu pārsniegt ~50 gramus (atkarīgs no indivīda, var paeksperimentēt), līdz ar to pārāk ar pienu aizrauties arī nevar.

      Tieši tas pats attiecas uz mazumiņu rupjmaizes, augļiem, auzu putru – katrs pa mazumiņam, bet kopā ogļhidrāti savācas. Par augļiem ir atsevišķs stāsts, bet maize un putras ātri vien izmetīs laukā no ketozes, par mazumiņš. No otras puses – nav jau noteikti mērķim jābūt tieši ketozei. Var censties vienkārši ievērot LCHF (Low Carb, High Fat) diētu, kas nav tik strikta kā pilna keto diēta – gandīz visi labumi tiks vienalga iegūti. Ketoze varbūt ir binārs stāvoklis – tā ir vai nav -, bet ceļš uz to ir progresējošs – jo mazāk ogļhidrātu diētā, jo labāk.

      Jā, ja grib `saldumus`, tad var visu ko cept, neizmantojot graudu miltus un cukuru. Miltus var aizstāt ar kokosriekstu vai citu riekstu miltiem, cukuru var vai nu vispār izmest vai, ja dikti vajag salduma garšu, aizstāt ar stēviju (un atkal – ja mērķis nav tieši ketoze, var cukura vietā izmantot nedaudz medu – tomēr labāk kā cukurs).

      Nesapratu īsti jautājumu par to, ko vēl nebūtu jācep.. Katrā ziņā, ja kaut ko cep, tad nedrīkstētu lietot augu eļļas, kas satur daudz polinepiesātinātās taukskābes. Cepšanai var izmantot olīveļļu, kokosriekstu eļļu – tās, kas vairāk satur piesātinātos taukus, kas, tā teikt, `panes` cepšanu, neoksidējoties par transtaukskābēm.

      Ar fiziskajām aktivitātēm man gājis dažādi, bet keto diētas dēļ sliktāk nav palicis. Vai palicis labāk, grūti teikt, jo biju palaidies slinkumā un domāju, ka visas keto diētas priekšrocības ultragarajos skrējienos vēl nav sanācis izmantot. Katrā ziņā enerģijas netrūkst, spēku izsīkums ilgstošās fiziskās aktivitātēs nerodas, varu mierīgi visu dienu dzīvot bez ēšanas, paēdot tikai no rīta pirms darba un vakarā mājās vakariņas. Divas reizes nedēļā ievēroju vēl gavēšanu parasti 24-48 stundu garumā, reizēm arī ilgāk. Vismaz man tas strādā.

      • Paldies par atbildi!

        Jā ,ir tāda doma pamēģināt tikt līdz ketozei🙂 Tāpēc jau jautāju, ja diennaktī apēdīšu šķēli rupjmaizes vai kādu citu produktu, kurš nepārsniedz 50 g diennaktī, nekam sliktam nebūtu jānotiek.
        Par visiem produktiem (stēvija, kokosa milti, utt.), kurus var nopirkt Biotēkā- vai pats iepērcies tikai tur, vai iepērcies arī internetā?

        Arī gavēšanu esmu mēģinājis (24h), bet, iespējams, būs jāmēģina regulāri vismaz 1x nedēļā
        Pašam kā jau minēju galvenais mērķis ir paeksperimentēt, kā organisms reaģē ņemot enerģiju tikai no taukiem- esmu cītīgi papētījis gan rakstus par Keto diētu, gan pētījumus. Katrā ziņā pētījumu rezultāti ir patīkami. Tā kā pats tagad esmu mazliet vairāk nolicis malā skriešanas sacensības (garos gabalus trenējoties gan skrienu joprājām), bet tagad esmu savu uzmanību fokusējis uz OCR (obstacle course racing), citiem vārdiem sakot “Stipro Skrējiens”, kas manā skatījumā ir ne tikai izturības, bet arī citu VFS īpašību kopums. Bet pamatu pamatos, protams, garo distanču skriešana šajās sacensībās ir pamats.

        Jebkurā gadījumā, ja man radīsies kādi jautājumi, tad jautāšu🙂

        • Jā, vari droši jautāt, mēģināšu atbildēt, kā es to saprotu. Galvenais ir eksperimentēt un skatīties, kā tas viss strādā konkrēti Tavā organismā, jo detaļas, protams, katram var atšķirties.

          Ja apēdīši šķēli rupjmaizes, kas sver, piemēram, 60 gramus, tad tur būs jau 30 grami ogļhidrātu, kas vēl ir normas robežās, bet jāņem vērā, ka vēl droši vien ēdīsi zaļos dārzeņus, kādu piena produktu, varbūt pat riekstus.. Nu katrā ziņā jādod tik vaļa eksperimentiem – ja Tev ir ketonu mērītājs, tad jau uzreiz redzēsi, kādu ietekmi uz ketonu līmeni atstāj katra produkts.

          Es stēviju nepērku un nelietoju, jo man salduma garša nav nepieciešama. Bet kokosriekstu miltus un eļļu, arī citus šādus, tādus produktus esmu pircis gan biotēkā, gan reizēm laikam arī citās vietās, gan arī pasūtījis tīmekļa veikalos (piemēram, myprotein.com lapā var atrast gan kokosriekstu eļļu, gan dažādu riekstu sviestus, gan kakao sviestu un vēl šo to derīgu).

          • Cik atceros, kaut kur minēji, ka neesi pārbaudījis asins/urīna analīzēs, kas tev mainījies pēc Keto ieviešanas.

            Šodien dabūju analīzes un varu pavēstīt, ka:
            – Pēc 6 dienu Keto diētas ievērošanas, kuras laikā patiešām ēdu mazāk par 50g OH diennaktī rezultāts ir redzams urīna analīzēs, kurās ketonu sastāvs parādās 1.5 mmol/l; tas acīmredzot nozīmē, ka organisma pāreja no glikozes izmantošanas uz ketonu izmantošanu notiek samērā ātrā laikā (t.i. aptuveni dažas dienaktis)+ vēl arī samazinājies assinspiediens (pēdejos gados mans asinsspiediens bija pārsvarā 135/80, tagad 120/75. Pulss arī ir zemāks par 60 sit./min., agrāk bija ap 60-65 sit./min.
            – Asinsanalīzes ņemšanas laikā man teica, ka asinis par biezu (agrāk nekas tāds nav novērots), jādzerot vairāk ūdens (nezinu vai tas tik tiešām būs mazāk ūdens patēriņa dēļ, vai kaut kā saistās ar Keto)
            -Ir jūtami arī daži blakusefekti (pozitīvie/negatīvie), tādi kā:
            (+) izskatās, ka apetīte jau ir mazinājusies pēc aptuveni 4 diennakšu OH neuzņemšanas
            (-) ir tāds, ka visu laiku ir diezgan sausa mute, tāpēc bieži jadzer ūdens (kā vienā forumā minēja viens Crossfit pārstāvis arī viņam pārejot uz Keto ūdens patēriņš krasi palielinājās).

            Pagaidām tas par sajūtām viss ,vēl no manas puses daži jautājumi.

            – Vai tu plāno katru dienu, cik daudz kalorijas uzņemt jeb ēd vienkārši neko daudz nekalkulējot?
            – Vai tev arī bijuši līdzīgi simptomi kā man (pašsajūta, analīzes, utt.)?
            – Tikko Biotēkā sieva nopirka man kokosriekstu miltus, mani mazliet pārsteidza augstais OH satur uz 100g produkta, proti: 58.7g. Tā tam jābūt, vai tas atkarīgs no ražotāja?

            Turpināsu sekot un pierakstīt visus eksperimenta rezultātus🙂

            • Es neesmu [pagaidām] veicis nekādas citas pārbaudes, bet ketonu līmeni asinīs esmu mērījis – agrāk to darīju katru dienu vairāk kā gada garumā, pēdējā laikā vairs ne tik aktīvi. Ketonu līmenis asinīs dod visprecīzāko vērtējumu, jo tādējādi tiek mērīts beta-hidroksibutirāta līmenis, savukārt, urīna mērījumos tiek atspoguļots acetoacetāta līmenis. Taču tendence droši vien tāpat ir redzama – ja pēc sešām dienām ir 1.5 mmol/l, tad laikam jau esi ketozē.

              Par ūdens dzeršanu ir, jā, tāda lieta, ka jādzer ir vairāk, jo vairāk ūdens tiek zaudēts pārejas procesā (ogļhidrāti piesaista papildus ūdeni). Tāpēc tiek ieteikts dzert vairāk, īpaši gavēšanas periodos. Tas arī nozīmē, ka jālieto uzturā vairāk sāls, kas arī līdz ar lieko ūdeni tiek vairāk izdalīts no organisma.

              Es tā īpaši vairs neko neplānoju ikdienā, jo nu jau vairs mājās pārsvarā atrodas tikai ēdami produkti🙂 Kalorijām līdzi nesekoju, ēdu, cik gribas. Agrāk bija periods, kad intereses pēc mēģināju paskaitīt, cik daudz ogļhidrātu uzņemu, bet tagad vairs neskaitu, bija arī diezgan pagrūti to piefiksēt. Par asinsspiedienu un pulsu nevarēšu neko teikt, jo neesmu mērījis un salīdzinājis pirms un pēc keto.

              Kokosriekstu miltos tiešām mēdz būt padaudz ogļhidrāti, bet lielākā daļa no tiem ir šķiedrvielas, kas nesašķeļas par glikozi un līdz ar to neizsauc insulīna izdalīšanos. Svarīgais rādītājs ir tā saucamie `net carbs` jeb tīrie ogļhidrāti bez šķiedrvielām, tie manā šī brīža kokosriekstu miltu paciņā esot ~10%, kas nav tik traki. Tas pats arī attiecas uz visādiem zaļajiem dārzeņiem, kuros ogļhidrāti pārsvarā ir šķiedrvielu formā, tātad nav kaitīgi🙂

              • Paldies par atbildi!! No tevis teiktā izriet, ka tu mērīji ketonu līmeni asinīs (precīzāk BHB līmeni). Kā tā mērīšana notika, vai precīzāk sakot, kas tā par “uzparikti”, ko tu lietoji un kur tādu var iegādāties?

                • Man ir FreeStyle Optium Xceed gliko- un keton-metrs, ko iegādājos Farmeko (FreeStyle Optium Xceed). Katram mērījumam vajadzīga sava BHB teststrēmele. Strēmeles vairumā pasūtu no ārzemju tīmekļa vietnēm, kas iznāk lētāk nekā šajā veikalā uz vietas.

  11. Paldies par rakstu. Jautājums – kas notiek ar šķiedrvielām? Man ir grūti iedomāties, cik rieksti un sēklas ir vajadzīgas, ņemot vērā, ka ogļhidrātu daudzums dienā nevar pārsniegt 50 gramus. Pieņemu, ka vispārpieņemtais – 25-35 grami šķiedrvielu dienā arī var tikt viegli apstrīdēts, bet skatoties uz visiem sieriem tiešām rodas ziņkāre kā to visu pēc tam dabuj ārā bez šķiedrvielām.

    • Tas ir labs jautājums, jo parasti, domājot par ēdieniem, kas satur augstu tauku īpatsvaru, tie kaut kā nesaistās ar šķiedrvielām. Tāpēc neatņemama keto diētas sastāvdaļa ir zaļie dārzeņi, kuros tauki praktiski nav, bet šķiedrvielas ir gana. Tos vajadzētu ēst katru dienu cik daudz vien lien iekšā – kāposti, brokoļi, puķkāposti, Briseles kāposti, salāti utt. Rēķinot tos 50 gramus ogļhidrātu dienā, tiek ņemti vērā tikai tie ogļhidrāti, kas sašķeļas par glikozi (tas ir – šķiedrvielas šeit nav jārēķina klāt, lai arī tehniski tie skaitās ogļhidrāti). To sauc par net carbs (kopējie ogļhidrāti mīnus šķiedrvielas).

      Ar riekstiem un sēklām, savukārt, nevajadzētu pārspīlēt, jo tajos var būt pietiekami daudz ogļhidrātu (atkarīgs no konkrētā produkta) – nedaudz katru dienu var, bet pārspīlēt ar apjomu nevajadzētu tikai šķiedrvielu uzņemšanas dēļ vien, tās labāk uzņemt ar dārzeņiem, kur net carbs ir tuvu nullei.

  12. Paldies par rakstu! Dažas nedēļas jau iekļaujos 20-30g ogļhidrātos dienā un jūtos lieliski. Kas mainās tad, ja olbaltumvielu daudzums man katru dienu pārsniedz taukus? Kā arī, ir kādi ieteikumi cīņai ar sliktu elpu ketozes laikā?

    • Slikta elpa zemo ogļhidrātu diētās kā blakusparādība var rasties divos gadījumos:
      – ketozē, jo ketoni tiek izvadīti no organisma arī caur elpošanu, un tiem ir īpatnējs aromāts;
      – uzņemot pārlieku daudz olbaltumvielu, kuru šķelšanas procesa galarezultāts ir amonjaks, kas tad arī jūtams izelpā.

      Pirmajā gadījumā neko daudz nevar līdzēt, tas vienkārši nozīmē, ka ketozes process norit veiksmīgi. Ir dzirdēts ieteikums dzert vairāk ūdeni, jo tas varētu atšķaidīt ketonu aromātu.

      Otrajā gadījumā vnk jāsamazina olbaltumvielu patēriņš, jo tās pārlieku daudz mums nav vajadzīgas. Liekas, ka Tev varētu būt šis variants, ja reiz olbaltumvielu daudzums pārsniedz tauku daudzumu. Bet šajā gadījumā ir grūti noturēt ketonu līmeni virs 0.5 mmol/l, jo liekās olbaltumvielas tiek pārvērstas glikozē (glikoneoģenēzes process). Varbūt ļoti intensīvas fiziskas slodzes gadījumā šī problēma ir mazāka, jo tad vairāk olbaltumvielas tiek izmantotas lietderīgāk – audzējot un ārstējot muskuļus. Vai Tu mēri ketonu līmeni asinīs? Vai esi ketozē?

      • Neesmu mērījis ketonu līmeni, kā to dara? Es 3x nedēļā skrienu vidēji garas distances un 3x nedēļā pavadu ap 40 min svaru zālē. Ar to nepietiek olbaltumvielu lietderīgai izmantošanai? Dienā uzņemu vidēji 100-120g tauku un 120-140g olbaltumvielu, kā arī šobrīd mērķēju uz 500-800 kaloriju deficītu dienā, lai samazinātu tauku procentu. 2 nedēļās nometu 5kg, tā kā pieņemu, ka esmu ketozē.

        Kā arī – ko domā par cūku ādiņām uzkodai? It kā daudz tauku un proteīna uz etiķetes, bet cik tie ir lietderīgi?

        • Ir nopērkami tādi ketonu mērītāji no asins piliena, es pirku savu iekš “Farmeko” Brīvības ielā. Man vismaz patīk skaidrība – redzu, kā mainās rādījums atkarībā no tā, ko ēdu, kā trenējos, kā guļu utt. Citādi sanāk tikai tāda minēšana, vai ar konkrēto ēšanas plānu un konkrētajām aktivitātēm esi tajā zonā, ko vēlies sasniegt, vai nē.

          Par cūku ādiņām gan neko nezinu. Izklausās gana taukaini, lai būtu OK🙂 Izklausās arī nesaēdami cietības dēļ, bet tā gan jau nav, ja reiz to paredzēts grauzt.

          • Ir kāds Latviski runājošs cilvēks kas zin kaut ko par šo visu! Man šoks! Klau, varbūt tev var palūgt padalīties pieredzē?
            1. Vai visi glikometri veic ketonu mērīšanu?
            2. Kuru tieši tu nopirki? Par Neo modeli ļoti sliktas atsauksmes, liels ERROR % esot. Vai gadienā Optium Xceed nav tas uber vecais labais aparāts par ko visi fano?

            Baigi meklēju šādu parātu, negribu nopirkt mēslu.

  13. Atpakaļ ziņojums: Kāpēc KETO ideja nav populāra?

  14. Esmu pēdējo gadu laikā aizrautīgi interesējusies par uzturu, veselīgu dzīvesveidu utml., un katru reizi, kad atkal nododos dažādu diētu izpētei, nonāku līdz keto diētai ar domu, ka tas ir labākais, kam es varētu pievērsties.
    Diemžēl mans ēšanas diskurss konfliktē ar šo diētu – esmu veģetāriete kopš bērnības (precīzāk – pescetāriete, jo dažkārt ēdu zivis) un periodiski esmu pievērsusies vegānismam veselības apsvērumu dēļ – fiziski un garīgi labāk jūtos, ja neēdu vai ēdu maz piena produktus.
    Tomēr es pilnīgi piekrītu, ka ogļhidrātu patēriņš ir maksimāli jāsamazina, tomēr kontekstā ar pescetārismu un tieksmi uz vegānismu, ir grūti saprast, kā šo diētu varētu īstenot ilgtermiņā.

    Es būtu ar mieru ikdienā ēst: olas, zivis, dažkārt sieru/biezpienu (ko varbūt visbiežāk varētu aizstāt ar tofu un citām piena produktu alternatīvām), ļoti reti – bioloģiski audzētu gaļu (grass-fed beef un varbūt arī grass-fed cow butter un citus piena produktus, ja es zinātu, kur Latvijā tādus var iegādāties). Tomēr lielos vilcienos izskatās, ka ikdienā uzturu veidotu rieksti un riekstu sviesti, avokado, dārzeņi, olas, vegan piena produktu alternatīvas un dažkārt zivis.

    Kādas ir Tavas domas par to, vai un kā veģetārietis (vai pescetārietis, vegāns) varētu īstenot šo diētu, un vai tas būtu veselīgi?

    • Sveika! Forši, ka arī ej šajā virzienā. Man gan ar keto un veģetārisma savienību nav lielas pieredzes, bet, meklējot tīmeklī pēc `keto for vegetarians`, izskatās, ka iespējas ir un ir daudzi, kas to atzīst par gana labu lietu. Domāju, ka noteikti var to apvienot, un Tevis nosaukie ēdienu piemēri to apliecina. Vai tas būtu veselīgi? Tas atkarīgs, vai izdodas atrast tādu ēšanas plānu, kas nodrošina visus nepieciešamos minrālus nepieciešamajā apjomā. Atkal – praktiskas pieredzes nav, bet nedomāju, ka tas būtu neiespējami. Tikai jāparēķina pašai līdzi, cik daudz katra minerāla sanāk, iesākumā droši vien smalks darbi’bš, bet gan jau ar laiku radīsies lielāks priekšstats par to, ko un cik ēst, lai viss būtu labi. Dod ziņu par rezultātiem, ja mēģini to darīt!

    • Linda, Ketogēnā diēta samazina apetīti. Līdz ar to, mazāk ēdīsiet kopumā. Arī veģetārieši ļoti veiksmīgi var ievērot šo diētu. Pameklējiet internetā, atradīsies arī receptes veģetāriešiem. Jūsu gadījumā, pēc ēdieniem, ko nosaucāt, jūs varēsiet taisīt mājās majonēzi un tā būs galvenā piedeva ēdieniem.
      Tāpat – daudz ēdīsiet un dažādās formās un receptēs avokado. Galvenais olbaltumvielu avots jums būs zivis un olas.
      Lai palielinātu tauku daudzumu uzturā, varēsiet dzert BTC (Bullet proof coffee), kad sajauc kafiju ar sviestu, kokoseļļu un saldo krējumu. Jūsu gadījumā ieteiktu aizstāt tad sviestu un saldo krējumu ar kokosriekstu pienu. Kokosriekstu eļļa satur ap 60% vidēja garuma ķēžu triglicerītus, kas praktiski momentā tiek pārvērsti ketonos.
      Katrā ziņā, varianti ir un ļoti daudz arī veģetāriešiem.🙂

  15. Labs rakstiņš!🙂
    Sāku ievērot keto diētu 6 mēnešus atpakaļ un jūtos kolosāli, pie tam liekie 25 kg izkūpēja gaisā jau pirmajos 4 mēnešos (10-15g ogļhidrāti dienā).

  16. Spriežot pēc, ko posto twitterī, ASV un citās angliski runājošās valstīs ir jau sastopami ārsti, kas atbalsta un iesaka keto diētu diabētiķiem. Vai pie mums Latvijā arī tādi ir? Priecātos tādu atrast.

    • Jā, daudzkur tā jau kļūst par normu, bet daudzkur arī pretī stājas vecā gvarde, kas ir pie varas veselības aprūpē un mēģina šādiem ārstiem atņemt licenci. Par Latviju nezinu, nevienu konkrētu ārstu nepazīstu. Anatolijs Danilāns lielā mērā atbalsta to pašu, kas ir low-carb diēta, bet nezinu, vai keto tieši vārdā sauc. Nevarēšu palīdzēt..

  17. Šo to lasu par taukiem un to, kas ir pamatā tam, kādēļ ir veidojies uzskats par tiem kā par ļaunuma iemiesojumu. Tomēr šī literatūra ir populārzinātniska un neesmu droša, vai tā ir gana laba, lai uz to atsauktos, un vai varu būt pilnīgi droša, atbalstot tās paustās idejas/faktus.

    Vai vari ieteikt kādus materiālus/grāmatas, ko palasīt par tēmu un ko pats esi lasījis, veidojot šo pasaules (tauku) uzskatu?

    • No grāmatām kā pirmā un visaptverošākā nāk prātā Gary Taubes “Good Calories, Bad Calories”. Tur principā ir viss, sākot no vēstures un beidzot ar konkrētiem ieteikumiem. Tiesa, to laikam arī būtu jāpieskaita populārzinātniskai literatūrai. Taču tā satur milzum daudz atsauces uz konkrētiem zinātniskiem pētījumiem, droši vien tur lasāmā kādam laiciņam pietiks😉 Otra grāmata, ko varētu ieteikt, ir jau augstākā līmeņa medicīnas profesionāļu (Jeff Volek un Stephen Phinney) sarakstītā “The Art and Science of Low Carbohydrate Performance”. Tā jau ir klasika.

      No otras puses – ja negribas pirkt grāmatas, var burties cauri arī zinātniskiem rakstiem kādā no to krājumiem, kas pieejami tīmeklī, piemēram, PubMed (http://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed) – jāmeklē pēc interesējošiem atslēgvārdiem. Tiesa, tur ne tuvu ne visi raksti ir brīvi pieejami.

  18. OreMan | 15. Janvāris, 2015 plkst. 00:08: “– Gary Taubes `Good Calories, Bad Calories` (šī man ir audiogrāmatas formātā, varu iedot).”
    Labprāt izmantotu šo piedāvājumu. 7.diena procesā.

  19. Man ļoti ieinteresēja Keto Diēta. Man ir nopietnas problēmas ar aknām. Līdz šim tiešām par daudz lietoju ogļhidrātus. Ļoti garšo maize, kartupeļi un saldumi. Vai diētu var piemērot veģetāriešiem, kas neēd gaļu, zivis un olas? Ar ko aizstāt nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu?

    • Gan jau piemērot var, tikai būs vairāk fantāzijas jāpielieto, lai sagudrotu derīgu ēdienkarti. Es jau tepat komentāros augstāk rakstīju par iespēju veģetārismu apvienot ar keto, pašam pieredzes nav, bet tīmeklī uz ātro šo, to atrast var.

  20. Vairāk kā mēnesi uz keto diētas – jūtos ļoti labi. Ne tikai svars krītas, bet ļoti daudz citu veselības problēmu atrisinājušās.
    Ēdienkarte ir ļoti daudzveidīga. Grūtākais gan ir ievērot mērenumu olbaltumvielu jomā. Kā uz parastas diētas – “Visur ir cukurs!”, tad no keto viedokļa – “Visur ir olbaltumvielas!”
    Šobrīd papildus keto vēl iesāku IF (Intermittent fasting) – pirmā ēdienreize ~ 12:00 dienā. Vakariņu laiks gan diezgan neprecīzs, līdz 9:00 vakarā.

    Kad nomests lielais svars un iestājas tā saucamā “maitanance phase”, tad var ēst arī keto saldumus. Diemžēl, lielai daļai tievēšanas laikā, saldumi apstādina svara krišanos, jo arī salda garša izraisa insulīna celšanos. Tā, kā to var ēst reti un saukt tās dienas par “cheating” dienām.

    Visiem tiem, kas bārstās ar zinātniskiem faktiem par ogļhidrātu absolūtu nepieciešamību, cik jūs daudz esat izlasījuši zinātniskos pētījumus par ketogēno diētu??? Šobrīd ir ļoti daudz pētījumu, kas pamazām atklāj, ka keto atrisina ļoti daudz veselības problēmu – mentālas, neiroloģiskas, u.c. Arī vēzi daudz cilvēku veiksmīgi kontrolē ar keto diētas palīdzību, jo vēža šūnas barojas no glikozes un neprot izmantot ketonus, kā enerģijas avotu.

    Par smadzenēm – kā reiz, smadzenes ketonus izmanto efektīvāk nekā glikozi.

  21. 20 gadi smagas cīņas ar nejēdzīgu hormonu līmeni, kuri mēneša ietvaros, tik radikāli un strauji mainījās, ka bieži atmodos slimnīcā, pēdējos gados gan vairs nē, jo ikdienā nēsāju līdzi veselu zāļu somu ar nopietniem preparātiem. Tad seko cīņa ar lieko svaru ar trīsciparu skaitli uz svariem, vēža perēkļiem, mazkaloriju diētu, regulāriem visa organisma iekaisumiem, smagu pārtikas alerģiju līdz pat vairākiem anafilaktiskajiem šokiem gada laikā, žultsakmeņiem, kuri pie mazkaloriju diētas bez taukiem izraisa sāpes un hronisku žultspūšļa un aknu iekaisumu (pārsteidzoši, bet patiesība uz paplātes – pie keto diētas pārstāja sāpēt žultspūslis un aknas), un tā varētu turpināt vēl un vēl, ja ne pirms kāda laiciņa draudzenes ieteikums pamēģināt keto diētu. Protams, ka likās šokējoši, kā speķi, kā krējumu, kā tas vispār iespējams, bet nolēmu, ka pie manas veselības jau nav vairs ko zaudēt, jo ar esošajām diagnozēm un anafilaksēm tāpat var nomirt kuru katru brīdi, bet tik ļoti gribas redzēt kā izaug bērni, un mana eko saimniecība, tikko izlolota….! Man šo diētu ieturēt nav grūti, jo lielākā daļa produktu ir pieejami pašu saimniecībā, arī ar gribasspēku ir viss kārtībā! Pirmās divas nedēļas lielas pārmaiņas nebija, taču pie tāda produktu pārkārtojuma, pati nespēju noticēt, ka svars klāt nenāca, bet pat mazliet kritās, apm. 50 – 100 gr diennaktī. Otrajā nedēļā pēkšņi atskārtu, ka vairākas dienas jau neesmu lietojusi antihistamīnu un no rītiem nesmoku un nav sapampusi deguna gļotāda, negāžas pa degunu ārā ūdens un es brīvi elpoju. Mīļie cilvēki, gadu desmitiem tā bija mana ikdiena, alerģiskie konjuktivīti, iesnas un smakšana, ārsti, analīzes utt., un pēkšņi tik vienkārši – keto diēta, man pat nevajag lasīt pētījumus, man pietiek ar to, kas notiek ar mani! Otrās nedēļas beigās sākās galvassāpes un pakāpeniski pilnīgs spēka zudums, līdz pat paris reizēm, kad vienkārši sametās melns gar acīm un saļimu zemē, diētu nepārtraucu, jo lasīju, ka tā var notikt, trešajā nedēļā bija brīži, kad sākās muskuļu trīce un tāds nespēks ka kājas nevarēju pacelt, ceturtajā nedēļā spēks pakāpeniski sāka atgriezties un ar tādu spēku un enerģiju, kāds man pat jaunībā nebija. Man ikdienā saimniecībā ir daudz un smagi jāstrādā un ir ar ko salīdzināt, pirms un pēc, spēks un izturība ir nesalīdzināmi augusi, alerģija – pazudusi kā nebijusi, atgriezies dzīvesprieks, jo pagaidām nav arī tik straujas hormonu maiņas, viens brīdis bija, ka svars pie slodze kritās pat par 1 kg diennaktī, bet pieļauju, ka tas varētu būt arī dēl liekā ūdens zuduma. Ķermenis paliek stingrāks un jūtu, ka veselība atgriežas katrā ķermeņa šūnā. Analīzes – ideālas! Esmu vēl sākumā, bet noteikti turpināšu, zinu, ka šis beidzot ir mans ceļš! Mēģināšu izstrādāt un ieviest ražošanā arī kādu keto – proteīna piena dzērienu, jo atklāju, ka veikalos tādu nav, jo tie kas ir, praktiski visi satur glikozes vai fruktozes sīrupu ne mazāk par 6 % uz 100 gr.

    • Liels paldies, ka padalījāties ar savu pieredzi! Tā ir vērtīgs piemērs tam, ka ne vienmēr plaši pieņemtie priekšstati par ārstniecības metodēm ir neapstrīdami. Prieks lasīt par uzlabojumiem veselībā un pašsajūtā.

      Manuprāt, katrs izstāstītais stāsts un piemērs var palīdzēt citiem, kas ir saskārušies ar veselības problēmām un meklē savas atbildes.

      Novēlu turpināt iesākto veselīgo ceļu. Kā arī labprāt uzzinātu par turpmākajiem uzlabojumiem un novērojumiem.

  22. Lai saprastu kada loma ir keto dietai ir ari jasaprot vel daudz citu lietu, kam ieprieksh netika pieversta uzmaniba. http://www.jackkruse.com majas lapa ir tik daudz informacijas, ka tas ir gandriz pratam neaptverami, ko mes nezinam. Sheit jus atradisiet arkartigi daudz informacijas par keto dietu, ka ari vel daudz ko citu, kas vel lielaka mera ietekme musu optimalo veselibu un muzha ilgumu.

    • Jā, Jack Kruse ir varens onka! Esmu klausījies intervijas ar viņu podcastos ar cold thermogenesis un elektronu plūsmu mitohondrijos. Ļoti jāiedziļinās, ja grib tās lietas kaut nedaudz saprast. Bet ir tiešām interesanti! Nu jā, droši vien kā jau viss jaunais.

  23. Sveiki! Jūtu, ka ir pienācis arī mans laiks padalīties pieredzē un pajautāt kādu jautājumu. Pirms trīs gadiem uzsāku savu jauno dzīves veidu – sports ir mana ikdiena! Viss ir baigi labi, skrienu vidēji 3x ned un dievinu spēka treniņus. Viss kopā man nedēļas ietvaros aizņem 12h. Bet ir viens bet!!!! Ir izkristalizējusies viena problēma – mans svars nekrīt nemaz un bēda ir tajā, ka uzņemtais liekaissvars pirms pāris gadiem tā arī turpina turēties. Šo pāris gadu laikā es pārliecinājos ka maratons ir noskrienams, ka pus maratons skrienot konforta ātrumā ir bauda, arī “country extrem race” ir baudāms ar visiem liekajiem 10 kg. Bet negribu vairs nest līdzi- apnicis. Uzsāku stingru Keto uztura plānu (negribu saukt par diētu), izturēju 2 nedēļas. Grūti gāja spēka treniņos. Nobaidījos, ka neizturēšu skrienot savu kalnaino sacensību trasi, tāpēc atkal saēdos nedēļas garumā OH un OB kā jau to pamato fitness uzturspeciālisti.
    Visbeidzot mans jautājums – vai tiešām tas būs tikai slieksnis,kurš jāpārvar (nespēks un muskuļu trīce) un pēcāk viss normalizēsies un necietīs mani spēka treniņi. Jo principā Keto uzturā atļautie produkti man ļoti garšo, tikai problēma ar daudzumu – vienmēr gribas apēst vairāk kā atļauts. Paldies, ceru uz kādu motivējošu padomu

    • Jā, tam tiešām vajadzētu būt tikai slieksnim, kas jāpārvar, bet tas var ilgt ilgāk par pāris nedēļām, arī krietni ilgāk, atkarīgs no cilvēka. Droši vien taču tie spēka treniņi nav cauru gadu, ir taču arī kaut kāda nesezona? Ja tā, tad pārejas posmu, protams, labāk veikt šajā nesezonā. Ja pēc 4-6 nedēļām atteikšanās no OH vēl joprojām ir traks nespēks, tad būtu jāsāk domāt, vai tas Tev ir piemērots. Tad var mēģināt nedaudz palielināt OH patēriņu un atrast to savu speciālo maģisko robežu, kad organisms jūtas vislabāk. Tie var būt 50, 75, 100 vai 150 grami OH dienā. Arī ar šādu ierobežojumu varētu pietikt svara normalizēšanai. Galvenais ir nebaidīties eksperimentēt, jo mēs visi esam dažādi un visiem nekad nestrādās pilnīgi vienādi viens un tas pats. Veiksmi!

    • Pats es maratona laikā neēdu neko, tikai dzeru ūdeni. Tāpat arī īsākās ultrās. Garākās ultrās ēdu apmēram to pašu, ko ikdienā, tikai skatoties, lai spēju ar to vēderā paskriet, lai nav nekāds smags ēdiens. Taču ir dzirdēts par tādu jēdzienu kā `strategic carb use` garo distanču laikā – uzņemt arī ātros ogļhidrātus noteiktos brīžos un apjomā, tā lai tie uzreiz tiktu izmantoti papildus enerģijas ražošanai, tajā pat laikā nesačakarējot tauku vielmaiņu, kas garajos skrējienos ir nozīmīgākais enerģijas avots. Ar to gan vēl īsti neesmu eksperimentējis, neko daudz nemācēšu pateikt.

      Bet anyway – galvenā doma keto diētai ir pieradināt organismu efektīvi izmantot taukus enerģijas ražošanai pie arvien lielākas intensitātes. Rezultātā varu, piemēram, maratonu noskriet arvien ātrāk un ātrāk, izmantojot tikai taukus, tāpēc tā vajadzība pēc citas ātrās enerģijas zūd. Protams, ir tāds brīdis, kad tomēr šī vajadzība parādās, mēģinot skrēt arvien ātrāk. To var tīri teorētiski sarēķināt, ņemot vērā maksimālo tauku pārstrādes ātrumu, un tādējādi esot sarēķināts, ka maratonā šis slieksnis varētu būt ap 2:20 – ja grib skriet ātrāk par to, ogļhidrāti varētu noderēt. Kad tikšu līdz tam, tad sākšu šo lietu apdomāt😉

  24. Paldies par atbildi, bet nu man galvā jautājumu vairāk kā atbildes. Gribētos apgalvot, ka vaina nav izskatā jeb liekajā svarā pēc būtības, bet gan liekais svars ir šķērslis skriešanai. Atminos cik viegi bija skriet pirms liekajiem 10kg. Mans mērķis ir skriet garākas distances un, protams, raitākā solī. Spēka treniņi ir visu laiku, tikai ar starpību biežāk vai retāk, bet bez pauzēm.
    Man jautājums par to brīdi, kad uzskata, ka ketoze ir sākusies. Vai pie mmol/L 1.5???? Jau pirmajā nedēļā man bija šāds cipars, aizgāja līdz mmol/L 4. Ciparos baigi maldos, nespēju saprast. Citi raksta un satraucas, ka tad ir problēmas. Es neko sliktu neizjutu, apetīte bija rimusies un darba spējas normālas. Tikai Body Pump treniņos jau pierastais svars likās smags. Mērķis būtu skriet maratonu zem 4h un noskriet kādu ultra distanci. Vai pastāv iespēja, ka dienās, kad man plānots spēka treniņš, es ēdu kādus 70gOH. Vai virs 50gOH jau atkal esi laukā no ketozes?

    • Nē, nav obligāti virs 50 gramiem OH dienā garantēta izkrišana no ketozes, jāskatās individuāli. Parasti uzskata, ka viegla ketoze iestājas jau pie 0.5 mmol/l, tā kā 1.5 jau ir pilnīgi stabila ketoze un 4 jau ir ļoti dziļa ketoze (kas, protams, nav nekas slikts, drīzāk gluži pretēji). Ļoti labi, ja ir ketonvielu mērītāks, tad tiešām var eksperimentēt un sekot līdz, pie cik gramiem OH dienā ketonu līmenis ievērojami nokrītas. Tiesa, ketonu līmeni ietekmē milzums daudzums citu apstākļu, bet tomēr ilgākā laika posmā kaut kādus secinājumus var izdarīt. Un, lai nomestu tos dažus kilogramus svara, nav noteikti nepieciešams absolūti visu laiku atrasties dziļā ketozē, domāju, ka nekas slikts nenotiks, ja spēka treniņa dienās ogļhidrāti tiks uzņemti nedaudz vairāk un ketonu līmenis nokritīsies, piemēram, zem 1 mmol/l.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s