Uztura zinātnes izpratne Latvijā

Alkaline-Water-Ionizers-Food-Pyramid-624x554Kad ļoti interesējies par kādu lietu un esi tajā iedziļinājies līdz ausīm, kad izproti procesus un lietu cēloņsakarības, tad nereti šķiet, ka līdz ar Tevi šajā izpratnes attīstībā un zināšanu līmeņa celšanā piedalās arī visi apkārtējie – Tavi ģimenes locekļi, draugi, kolēģi un sabiedrība kopumā. It īpaši, ja Tu par savām atklāsmēm un pētījumiem dalies publiski, rakstot emuāru un piedaloties sociālo tīklu aktivitātēs, tad šī doma tikai nostiprinās – pavisam noteikti visa sabiedrība taču to visu jau zina! Tādos gadījumos pārņem īpaši liela pārsteiguma sajūta brīdī, kad secini – nē, ir pa pilnam ļautiņu, kuri izplata pilnīgi pretēju viedokli un kuri to dara daudz veiksmīgāk par Tevi, sasniedzot lielāku auditoriju. Un tad sabrūk visas tās ilūzijas par izglītoto cilvēku pūli Tev visapkārt..

Tā tas savulaik noticis, piemēram, ar baskāju skriešanas ideju – kad to pirms vairākiem gadiem popularizēju savos emuāra ierakstos, kā arī šad, tad piedalījos radio un TV pārraidēs, likās, ka visi par to nu jau būs informēti, visiem tas viss jau sen apnicis, jāmet miers. Apmēram tā, kā ar zobu mazgāšanu – visi zin, ka tas jādara, nav jēgas to atkal no jauna stāstīt un stāstīt. Parasta lieta. Izrādījās, ka tā nav – pat vēl tagad ir cilvēki, kas uzskata skriešanu apavos par vismaz neko sliktu, ja ne pat vēl vairāk.. Un ir gadījies piedalīties pasākumos, kur apavu ražotāju pārstāvji TĀ skalo smadzenes, aizejot līdz tādiem absurdiem, ka pat vairs neliekas ticami, ka kaut viens cilvēks tam spētu noticēt. Bet cilvēki tic. Un ne viens vien.

Turpināt lasīt

Pārejošā gavēšana un cilvēka vielmaiņas pamati

– Lūdzu, Tev smalkmaizīte!
– Nē, paldies!
– Ā, pareizi, Tu taču ogļhidrātus neēd, lasīju Tavu rakstu par.. kā viņu tur.. keto diētu. Varbūt tad varu uzcienāt ar šo izskatīgo cūkas cepeti?
– Nē, paldies, es šodien neēdu.
– Kā tas ir?
– Nu vienkārši neko neēdu. Sākšu ēst rīt plkst. 7:20. Divreiz nedēļā ievēroju šādas neēšanas pauzes pa vismaz 24 stundām.
Wtf? Kas tas vēl par sviestu?

Senajiem latviešiem esot bijis tāds teiciens – labāk vienreiz visu kārtīgi uzraksti emuāra ierakstā, nekā simts reizes vienu un to pašu stāsti katram īpatnim individuāli. Mums jāmācās no senajiem latviešiem, tāpēc šoreiz top raksts par to, ko esmu nodēvējis par pārejošo gavēšanu. Uzreiz brīdinājums – raksts ir [pa]garš un var izraisīt domāšanu! Lasīt atbildīgi!

Turpināt lasīt

Ievads uztura zinātnē – keto diēta

Daudzi jau zina, ka es pirms sacensībām, to laikā un vispār ikdienā neēdu gluži to, ko ēd vairums sportisti un vispār cilvēki. Es pārsvarā ēdu taukus. Tāpēc nereti gadījies makaronu ballītēs dzirdēt: `Tev jau laikam labāk piedāvāt speķmaizītes?` Parasti saku, ka tas noteikti ir labāk par makaroniem, taču vēl labāk būtu tikai speķis bez maizes. Tad pasmejamies par savām sarunām un dzīvojam tālāk katrs ar savu pārliecību. Tas ir saprotams, jo taču visa šī mana lieta sit pliķi sejā vispārpieņemtajām dogmām gan par to, kādai būtu jāizskatās skrējēja ēdienkartei, gan arī kādam vispār jābūt veselīgam uzturam. Visi taču zina, ka sportistiem jāēd ogļhidrātiem bagātīga pārtika, bet pēdējās dienās pirms sacensībām ar ogļhidrātiem jāuzlādējas jo pamatīgi. Visi zina, ka veselīga uztura piramīdas pamatu sastāda graudaugi, un visi zina, ka jebkuram – vai tas sportists vai sēdošs indivīds – jācenšas pēc iespējas ierobežot savā uzturā tauku patēriņu, lai laika gaitā neapveltos un neiedzīvotos dažādās slimībās. Bet vai tiešām viņi visi to zina? Varbūt tikai domā, ka zina? Filosofijā ar vārdu `Zināšanas` parasti saprot pamatojamu un patiesu ticību, kas nozīmē trīs lietas:

  • cilvēkam jātic faktam, ko viņš it kā zina;
  • cilvēkam jāspēj pamatot, uz ko balstās viņa ticība šim faktam;
  • faktam, kas tiek zināts, jābūt patiesam.

Un tieši ar trešā punkta izpildi parasti mēdz būt vislielākās problēmas.. Turpināt lasīt