Liepājas pusmaratons 2017

17622019_1895590113988893_4445608259349512445_oŠīs sezonas sākumā tā daļēji pie sevis apņēmos mēģināt uzrakstīt kaut ko par katrām šīs sezonas sacensībām, jo šos aprakstus pēc tam pašam ir ļoti interesanti pārlasīt, atceroties, kā man kurā reizē gājis. Citādi sanāk tā, ka aizbraucu, noskrienu un aizmirstu. Sacensības saiet vienā lielā putrā, un jēgas nekādas. Taču no pirmajām četrām šīs sezonas sacensībām – seriāla `Noskrien ziemu` četriem posmiem – apraksti tapuši tikai par divām – pirmo un pēdējo. Laikam jau abos vidējos posmos tiešām nekas īpaši daudz stāstāms nebija – ziema, sniegs, ledus un slidināšanās uz vietas. Taču ar Liepājas pusmaratonu sezona beidzot ir sākusies pa īstam! Var teikt, ka nu ir atklāta šīs vasaras skriešanas sacensību sezona.

Liepājas pusmaratons šogad atkal ir iekļauts seriālā `Skrien Latvija`, no kura tas uz dažiem gadiem bija izkritis. Šajā seriālā es šogad atkal skrienu vidējās (10-12 km) distances – gluži tāpat kā pērngad. Un uz Liepāju atkal dodos jau iepriekšējā vakarā, lai šo vakaru pavadītu to skrējēju pulkā, kurus pie sevis izmitina Edgars Porciks, ar kuru mēs šogad jau otro sezonu pēc kārtas cīnāmies par ātrāk noskrieto piecīti, kam šogad par godu pat ir tapis speciāls Edgaru kauss, ko šajā teikumā esmu izmantojis par ieganstu, lai radītu pēc iespējas vairāk salikta pakārtota teikuma daļas. Tā jau mums kļuvusi par tādu kā tradīciju (nevis veidot teikuma daļas, bet pavadīt Liepājas pusmaratona priekšvakaru pie Edgara).

Turpināt lasīt

Jo ātrāk skrienu, jo zemāk krītu

img-20160918-wa0002Gads jau tuvojas beigām, bet šosezon vēl neesmu noskrējis nevienu ultramaratonu – ne sacensībās, ne treniņos. Arī maratonu esmu noskrējis tikai vienu, toties zem trim stundām. Nē, tas nenozīmē, ka esmu metis skriešanai mieru, gluži pretēji – daru to kvalitatīvāk kā jebkad agrāk, treniņos uzsvaru liekot uz īsākām distancēm. Sezonas sākumā biju sev uzstādījis divus mērķus šim gadam – viens bija noskriet maratonu ātrāk par trim stundām (tikai tāpēc tas vienīgais maratons arī bija jāskrien), bet otrs – noskriet piecus kilometrus ātrāk par 18 minūtēm. Ja pirmais jau izpildīts, tad līdz otrajam vēl oficiāli pietrūkst vairāk par pusminūti.

Šosezon īsās distances. Kāpēc?

Bet šis stāsts nav par manu gaidāmo piecu kilometru skrējienu 16. oktobrī, bet gan par to, ka šogad tātad specializējos īsākās distancēs un, piemēram, Skrien Latvija seriālā visos posmos skrienu Nike distanci, kas variē robežās no 10.55 līdz 12.4 km. Kāpēc šāda izvēle? Tāpēc, ka pienācis pēdējais laiks mēģināt vairāk attīstīt savas ātruma īpašības un izspiest no sevis maksimālo iespējamo ātrumu, ko īsākā gabalā var izdarīt. Zināms, ka, kļūstot vecākam, ātrums zūd visai strauji, bet izturība ne tik ļoti (pat varbūt vēl var palielināties). Tāpēc jāuzrāda daudzmaz jēdzīgi personīgie rekordi īsajās distancēs, kamēr to vēl var izdarīt, lai pēc tam vecumdienās atkal nopietnāk ar jaunu sparu pievērstos maratoniem un ultrām. Nu jā, un kaut kad pa vidu vēl pusītes arī būtu jāpaskrien.

Turpināt lasīt