5K zem 18 min, nevienu kilometru neskrienot ātrāk par 3:37

14701031_1817272291820676_797770278556538175_oStarts! Dodos uz priekšu no pirmās rindas. Tas ir lielākais mazo skrējienu labums, ka dalībnieku skaits un sastāvs ļauj startēt no pašas priekšas un cīņā par vēlamo rezultātu nezaudēt ne sekundi. Un LSC šosejas skrējieni ir tieši šāda formāta pasākums, kur ikreiz startēju no pirmās rindas. Arī aplis Mežaparkā ir nomērīts pilnīgi precīzi 2.667 km garš, kā arī precīzi nomērītas starta vietas 5, 10, 15 un 30 km skrējieniem un pusmaratonam, lai te ikviens varētu nākt uzstādīt savus labākos personīgos rezultātus, nebēdājot par to, vai trase nav bijusi par īsu, kā tas reizumis gadās dažās lielākās sacensībās.

Visiem pa priekšu, protams, uzreiz aizskrien topinsh jeb Reinis Tops. Viņam seko Gatis Štulbergs, bet tālāk jau grupiņa vairāku cilvēku sastāvā, no kuriem viens esmu arī es. Man nedaudz pa priekšu skrien guncha jeb Gunārs Ķeģis, kurš pirms divām nedēļām noskrējis Spartatlonu, bet uzreiz aiz manis dzirdams voļda jeb Valdis Ņilovs. Ilgi gan Valdis aizmugurē nav ar mieru skriet un drīz vien apdzen gan mani, gan Gunāru. Pirmajā taisnē uz brīdi iemetu acis Garminā – 3:09 min/km.. Standarta scenārijs ar starta spurtu, jāmēģina nomierināties.

Izņemam pirmo līkumu pa reklāmas stenda iekšmalu un dodamies garākajā taisnē. Drīz vien pulkstenī nopīkst pirmais kilometrs, ieskatos – tas veikts 3 minūtēs un 39 sekundēs. Whaaat? Tāds starta spurts, un tik lēns laiks? Laikam būšu pēc tam pārlieku nomierinājies. Tātad pēc pirmā kilometra jau trīs sekundes atpalieku no sava mērķa laika 18 minūtēm, kas paģērētu katru no pieciem kilometriem veikt ar laiku 3:36. Un šobrīd pat nav tā, ka man liktos, ka skrienu ar kaut kādu rezervi un varētu skriet ātrāk. Prātā iezogas šaubas par spēju šodien beidzot izskriet piecīti zem 18 minūtēm.

14715480_1817272435153995_7508886581775230963_o

Starts! Bildes autors – Kārlis Pakārklis.

Pagrieziens prom no ezermalas, neliels lejupceļš, pēc tam tikpat neliels, teju nesajūtams, augšupceļš un pagrieziens uz finiša taisni. Nopīkst otrais kilometrs – atkal 3:39. Jau sešas sekundes zaudētas mērķa laikam, un vēl pat puse distances nav aiz muguras. Jāsaņemas, jāsaņemas! Līdz šim esmu skrējis cieši aiz Gunāra muguras, bet tagad, finiša taisnē, nolemju iet garām. To arī veiksmīgi izdaru, taču Gunārs nekur tālu neatpaliek. Finiša līniju šim pirmajam nepilnajam aplim šķērsoju pēc 8 minūtēm un 19 sekundēm no starta `šāviena` brīža. Vēl atlicis viens pilns aplis.

Pagriežamies atpakaļ uz starta taisni, šķērsojam starta līniju un turpinām skriet jau pa ceļu, kuru šodien vienreiz jau esam mērojuši. Pēdējā kilometra laikā abi ar Gunāru esam pamazām tuvojušies Valdim, un starta taisnes beigās esam viņu noķēruši. Atkal reklāmas stends, atkal izskrienam tam pa iekšmalu, un nopīkst trešais kilometrs – 3:37. Nedaudz labāk, bet vienalga lēnāk par šodien plānoto tempu. Nu jau 7 sekundes zaudēju savam mērķa laikam, un pilnīgi jūtu, kā tas sāk slīdēt ārā no rokām. Viss pēdējo mēnešu darbs tiek likts uz jautājuma zīmes, visi intervāla, tempa treniņi – vai tas viss tiešām būs bijis velti, vai 18 minūšu piecinieks būs jāatliek uz nākamo sezonu? Šis ir mans pēdējais mēģinājums šajā sezonā, un nekas neliecina par to, ka man to vēl varētu izdoties sasniegt.

Vienlaicīgi ar trīs kilometru noskriešanu abi ar Gunāru dodamies garām Valdim. Valdis paskatās uz mums un uzslavē Gunāru, cik viņam labi skrienas. Valdis runā pilnos teikumos un nepavisam neizklausās aizelsies. Valdis prasa, vai Gunāram šis temps nav par ātru, uz ko Gunārs atbild visai īpatnējā manierē. Viņš saka, ka ir jau gan par ātru, bet vienlaicīgi palielina tempu, apdzenot arī mani un sākot attālināties. Nu jā, ne jau vienmēr vārdi saskan ar darbiem, tā mums visiem reizēm gadās.

14691446_1817272668487305_7778049250343658760_o

Otrā apļa sākums – abi ar Gunāru ķeram rokā Valdi. Bilde autors – Kārlis Pakārklis.

Gunāram vairs līdzi turēt nespēju, varu tikai vērot, kā viņš no manis palēnām attālinās pirmspēdējā kilometra sākumā. Taču man pašam izdodas pamazām atrauties no Valda, kas man ir liels brīnums, jo likās, ka Valdis tik viegli vis nepadosies un gan jau mani tūlīt pat atkal apdzīs. Tā nu cīņa mūsu trijotnes starpā vairs nenotiek, un skrienam tagad jau katrs pats par sevi. Pagrieziens prom no ezera, un nopīkst ceturtais kilometrs – atkal 3:37. Vēl nevienu kilometru šodien neesmu noskrējis vajadzīgajā tempā, no 18 minūšu rezultāta atpalieku jau astoņas sekundes, un ir kļuvis pilnīgi skaidrs, ka mani glābt vēl varētu tikai brīnums, tas ir, pēdējā kilometra noskriešana ar laiku 3:28, kas faktiski nozīmētu, ka pirmajos četros kilometros esmu pamatīgi slinkojis. Uz brīdi prātā iešaujas doma, ka nē, tas tomēr nav vienīgais variants – otrs variants varētu būt, ja izrādītos, ka trase ir īsāka nekā domā mans Garmins, kā tas reizumis jau ir noticis.

Pārvaru pirmspēdējās taisnes nelielo kāpumu, skrienu, cik spēju, palīdzot sev ar roku kustībām, izņemu pēdējo līkumu uz finiša taisni, apdzenot par apli skrējiena noslēdzošo dalībnieci, un ieskatos Garminā. Tas rāda, ka kopš starta pagājušas 16 minūtes un 34 sekundes. Nezinu, cik gara ir šī finiša taisne, tāpēc skrienu, cik spēju, jo kas zina – varbūt tiešām nepilnā pusotrā minūtē to būtu iespējams veikt. Tuvojos finišam, apdzenot par apli vēl pāris dalībniekus, skatos pulkstenī, un parādās cerība – finišs izskatās tuvāk nekā tam būtu jābūt, spriežot pēc atlikušā laika. Vēl daži desmiti metri, atkal skats pulkstenī – jā, būs! Un finišs – 17:51!

Garmins nomērījis tikai 4.92 km, un šie trūkstošie 80 metri ir bijuši izšķirošie. Pēdējo kilometru esmu skrējis apmēram tikpat ātri, cik vidēji visu distanci, līdz ar ko tomēr neesmu pirmajos kilometros slinkojis. Ļoti vienmērīgs skrējiens. Lēnākā un ātrākā kilometra starpība bijušas vien 2 sekundes!! Kaut kas tāds man ir iepriekš nepieredzēts! Tāpat iepriekš nepieredzēts ir tas, ka tikai 9 sekundes atpaliku no Gunāra, kurš ieņēma 3. vietu kopvērtējumā un tika pie kausa. Tāpat iepriekš nekad normālos apstākļos nebiju apsteidzis Valdi (pāris reizes – šī gada `Skrien Latvija` seriāla pēdējos divos posmos Valmierā un Siguldā – tas man bija sanācis nenormālos apstākļos, tas ir, gadījumos, kad Valdis tikko bija jau noskrējis attiecīgi maratonu un pusmaratonu un tad kopā ar mani startēja īsākā distancē..). Šoreiz viņš finišēja 10 sekundes aiz manis.

Vai es bēdāšu par to, ka Garmins man samērīja īsāku distanci? Skaidrs, ka nē! Skaidrs, ka tagad vēl kādu laiku staigāšu apkārt kā pāvs (jā, tas tikai man vēl pietrūka), stāstot visiem, ka esmu noskrējis 5 kilometrus ātrāk par 18 minūtēm, jo zinu, ka Mežaparka trase patiesībā ir ļoti precīza, atšķirībā no Garmina mērījumiem.

Līdz ar šo tad esmu arī izpildījis otro no abiem saviem šīs sezonas skriešanas mērķiem. Pirmais no tiem – noskriet maratonu ātrāk par trim stundām – tika izpildīts Lattelecom Rīgas maratonā maijā. Domājot par nākamo sezonu, loģiski būtu paprātuļot par 17 minūšu robežas pārvarēšanu.. Nu nezinu, tas man pagaidām šķiet visai biedējošs mērķis, bet tas vienalga paliek pirmais, kas nāk prātā.

img_20161016_192408_small

Pie durvīm piespraustajā lapelē ar sezonu mērķiem beidzot varēju atķeksēt trūkstošo

Šosezon man izvērtās arī tāda kā neklātienes cīņa ar edGaru jeb Edgaru Porciku. Mēs abi sezonas laikā vairākkārt uzlabojām savus rezultātus piecītī, bet viņš ikreiz bija man kādas sekundes priekšā. Tagad nezinu, ko domāt – vai skaitīt viņa sasniegumu Piltenē, kurā viņš pats uzņēmis savu rezultātu kā 17:47, vai arī tas ir pārāk īpatnējs rezultāta fiksēšanas veids, lai to skaitītu? Lai vai kā, šāda savstarpēja konkurence man ļoti patīk, it īpaši tādēļ, ka abi esam Edgari, abi esam gandrīz vienāda vecuma un abiem mums ir praktiski vienāds ātrums īsajās distancēs. Mēs droši vien arī turpmāk sacentīsimies, varētu no tā izvērst arī kaut ko interesantu, piemēram, tādu kā šie divi kolēģi, kas gribējuši izskriet piecus kilometrus no 14 minūtēm un par to sataisījuši nelielu video sēriju. Jā, un, ja vēl mums pievienotos trešais Edgars – bannijs jeb Edgars Zagorskis –, tad būtu pavisam jautri! Nešaubos, ka viņš kals tēraudu, kamēr tas silts, un tuvākajā laikā pievilks klāt mūsu rezultātiem.. Ā, jā, un komentāros par sevi atgādināja arī Vančuks jeb Edgars Vanters – arī taču atbilst visiem kritērijiem par vārdu, vecumu un ātrumu! Daudz tie Edgari, un visi tik līdzīgi, ja tā padomā..

Tagad nedaudz jāatpūšas no šīs sezonas, kas bijusi patiešām lieliska, un tad jau būs jāsāk trenēties nākamajai. Tikmēr varu vairs tik ļoti nesatraukties par treniņu procesu un Valmierā šīs nedēļas nogalē beidzot uzskriet arī ko garāku – Stirnu buka lūša distanci pa manām mīļākajām takām pasaulē, kurās esmu aizvadījis visu savu bērnību. Neskaitot Lattelecom Rīgas maratonu, šie apmēram 29 kilometri būs pati garākā distance, ko šogad esmu vienā piegājienā noskrējis.. Trakums!

16 thoughts on “5K zem 18 min, nevienu kilometru neskrienot ātrāk par 3:37

  1. Liels paldies par atskaiti! Apsveicu ar mērķa sasniegšanu. Bildēs izskaties skrienam uz visiem 100. Laikam jāsecina, ka izvirzīju sev pārāk augstu mērķi šosezon, pamazām esmu ar to samierinājies. Jā, rezultāta fiksēšanas veids īpatnējs, bet patiesībā jutos nelāgi izāzēts aizbraucot uz sacensībām, kam gatavojos visu sezonu, pie sava trenera, un uz vietas uzzinot, ka distance nav precīza. Faktiski mūsu rezultāti, manuprāt, ir gandrīz identiski. Pieņemot, ka distance ir ļoti tuvu tai, ko man pulkstenis samērīja. Jo 5 km atzīme, kas bija īsi pēc starta līnijas ļoti tuvu sakrita ar mana pulksteņa samērīto. Tātad 5160m pa 18:25 = 5000m pa 17:50😉 Man arī ļoti patīk mūsu sacensība. Iedvesmojošs video, paldies. Šobrīd esmu diezgan sašļucis attiecībā uz nākamā gada skriešanas mērķiem. Jāsaņemas. Sub17 būtu jauki🙂 /edGars Tāpat priecātos par papildus līdzvērtīgu censoņu iesaistīšanos. Un… galvenais veselība🙂

    • Labi, tad Tev plāns pa mēnešiem:
      1) līdz novembra beigām saārstēties;
      2) līdz janvāra beigām palīst zem 20 min;
      3) nākamajā sezonā – pievienoties mūsu cīņai par sekundēm🙂

  2. 1. Apsveicu ar rezultātu!! Interesanti palasīt, kā pie tā tikts.

    2. Kad [it kā] esmu vismaz teorētiski nolēmis, ka vajadzēs GPS pulksteni iegādāties pārskatāmā nākotnē, tad parādās šāda, iepirkšanos demotivējoša atskaite😉 1,6% kļūda liekas mazliet par daudz, lai par to vēl maksātu…

    • 1. Paldies!

      2. Bet tomēr motivējoši, kad redzi, ka Tev būtu jāskrien nedaudz ātrāk, lai sasniegtu vēlamo rezultātu😉 Sliktāk ir, ja notiek otrādi (kas patiesībā notiek daudz biežāk) un Garmins samēra garāku distanci, nekā patiesībā ir – tad Tu visu laiku domā, ka ej uz noteiktu rezultātu, bet pēdējā kilometrā saproti, ka nebūs..

  3. Cik labi, ka Andulis jau komentējis, citādi man pirmajai būtu jāiejaucas šajā skaistajā Edgaru “unisonā”😀
    Esmu par Edgaru kausu 2017!!! Tāds noteikti jārīko! Es pat piedāvātos kausu sameistarot!
    P.S. Trešā bilde pasaka visu bez vārdiem…

    • Nu jā, pamatā labums ir garajiem gabaliem. Bet īstenībā jau garie gabali sākas no 5000 metriem..😉 Pirms tam ir vidējie, vēl pirms tam īsie (sprinti līdz 400 metriem). Īsajos diez kāda pieredze man nav (nu labi – vispār nav), pieļauju, ka ar keto diētu tajos varētu nepietikt. Bet no 5000 metriem uz augšu pavisam normāli – jo spēdīgāk attīstīta tauku dedzināšana, jo labāk! Un to attīsta tieši ar LowCarb vai ekstrēmā gadījumā – keto – diētas palīdzību. Galvenais jau ir ikdienas darbs – gan treniņu, gan niētas ziņā. Pašās sacensībās, iespējams, augstāku rezultātu varētu iegūt, stratēģiski iekļaujot savā ēdienkartē ohļhidrātus. Ikdienas diēta būs sakačājusi tauku vielmaiņu, bet eksplozīvajam ātrumam, ja tāds nepieciešams, noderēs ogļhidrāti. Tiesa, tas vairāk uz eliti attiecināms – ja maratonu neskrien ātrāk par ~2:20 (un citas distances attiecīgi piemērojot šim līmenim), tad pilnīgi pietiek ar attīstītu tauku vielmaiņu un papildus uzņemt ogļhidrātus nav nepieciešams (tas tīri teorētiski aprēķināms, ņemot vērā reāliem uz low carb sakačātiem atlētiem novērotu maksimālo tauku dedzināšanas ātrumu, kas, liekas, bija ap 1.2 gramiem minūtē).

  4. Interesanti, ka visiem ir kāda citu skrējēju mēraukla. Valdis laikam ir daudziem atskaites punkts – ja viņu noskrien, esi zvērs. Man ir tieši tā pat🙂 Vienīgā nelaime, ka lielākoties, kad izdodas viņu noskriet viņš skrien vienkārši tāpat..🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s