Šis raksts būs ļoti īss, kā jau raksts, kura vienīgais nolūks ir norādīt uz citu – īsto lasāmo un garo – rakstu.
Kā jau visi labi atceramies, šā gada februārī es mēģināju pagatavot pats savus skriešanas `apavus` – huaraches tipa sandales. Izdevās tīri tā neko, bet pēc dažu reižu paskriešanas parastā gumija sāka plīst kopā.
Kā mēs arīdzan visi ļoti labi atminamies, šā gada aprīlī man uzspīdēja laime, un vinnēju Invisible Shoes firmas oriģinālo komplektu pašam savu huaraches pagatavošanai. Lai par to man nebūtu jāraksta savā emuārā līdzīgs raksts kā par savu pirmo pieredzi šādu sandaļu gatavošanā, šoreiz rīkojos citādi un uzrakstīju vies-rakstu Alana blogam (atceramies, ka Alans bija tas kanādiešu baskājis, kura rīkotajā promdošanā aprīlī laimēju). Tad nu, ja vien esam nedaudz ielauzījušies angļu mēlē, varam šo manu rakstu izlasīt šeit (tie, kas angliski nelasa, neko daudz nav zaudējuši, jo pagatavošanas process jau bijis dikti līdzīgs iepriekšējam).
Vēl interesants fakts – tā kā šajā aprakstā tiku minējis, ka atsūtītā Vibram zoles materiāla sloksne manai lielizmēra pēdai gandrīz vai tā kā bijusi par mazu, tad ar mani pēc šī raksta publicēšanas sakontaktējās Invisible Shoes firmas īpašnieks (varbūt citāds tituls, bet nu galvenā persona) Steven Sashen, piedāvājot atsūtīt man lielā izmēra sloksni pa brīvu (tikai par sūtīšanas cenu). Neesmu gan vēl izlēmis, vai man to pagaidām vajag, jo, kā jau minēju – standarta izmēra sloksne par mazu man bija tikai gandrīz.. 🙂
Šeit lecu gaisā savās jaunajās huarachēs, jo esmu pamanījis kaut kādu žurku..
Baskāju rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi! 