Atpakaļ Ķīnā

IMG_8263Gandrīz tieši pirms septiņiem gadiem – 2011. gada jūnijā – devos darba komandējumā uz Ķīnu, lai tās galvaspilsētā Pekinā uzstātos ar referātu kādā konferencē. Toreiz mani daudzi vietējie sauca par Bredu Pitu, esot saskatāma zināma līdzība. Viņam gan iebraukšana Ķīnā esot liegta dēļ dalības filmā “Septiņi gadi Tibetā”. Mani tomēr neviens neaizturēja.

Tagad, kad septiņi gadi garām, mēģināju uz Ķīnu doties otrreiz. Šoreiz, protams, izvēlējos citu pilsētu – Hangzhou -, taču motivācija palika iepriekšējā – darba komandējums ar mērķi piedalīties konferencē. Arī šoreiz savus piedzīvojumus nedaudz aprakstīju. Tagad varu padalīties ar rezultātu.

Mani piedzīvojumi pa dienām pieejami manu ceļojumu aprakstu sadaļā ar nosaukumu “Atpakaļ Ķīnā“. Patīkamu lasīšanu un tiekamies Ķīnā atkal pēc septiņiem gadiem – 2025. gada vasarā!

 

Dž. D. Selindžers un īsie stāsti

once-upon-a-time-719174_1920Ieskatoties šajā emuārā, jāsecina, ka to pārņēmuši zirnekļi – viss pilns ar to tīkliem. Tā notiek, ja tik ilgu laiku to neaiztiek. Ar to jau man bija jārēķinās, bet.. Jā, pa šiem četriem mēnešiem (un vienu dienu) kopš mana pēdējā ieraksta šeit es vairāk lasīju nekā rakstīju, noslēdzot gadu ar visai apaļu skaitli gadā izlasīto grāmatu ziņā – trīsdesmit sešas! Vidēji tieši trīs grāmatas mēnesī, bet taisnības labad gan jāatzīst, ka zem vārda `izlasīts` (Vai šī ir stila kļūda? Zem vārda?) es šeit ieskaitu arī noklausītās audiogrāmatas. Savukārt šogad, janvārim vēl tikai tuvojoties izskaņai, `izlasītas` jau ir piecas grāmatas, bet sestā – teju pabeigta.

Pa šo laiku man radies arī kāds novērojums – jo vairāk lasa, jo biežāk sagribas arī pašam atkal kaut ko uzrakstīt. Līdz ar to arī savu novembrī (NaNoWriMo ietvaros) iesākto noveli janvārī beidzot pabeidzu rakstīt (tas ir, tās pirmo melnrakstu), un tagad jādomā, ko ar to darīt tālāk. Rediģēšana, pārlasīšana, domāšana par to, ko tajā vajag pamainīt. Jā, bet es atkal esmu novērsies no galvenās domas – ne par to taču gribēju šorīt rakstīt, kad pulkstenis, starp citu, vēl nav pat pieci rītā..

Turpināt lasīt

NaNoWriMo 2016

Apziņa. Atmiņa. Acis. Trīs A. Tieši šādā secībā cilvēki no rīta pamostas. Vispirms viņi apzinās, ka ir pamodušies un vairs nesapņo, bet uzreiz vēl neatceras gandrīz neko citu no savas dzīves. Pēc brīža atjaunojas atmiņa. Vai šodien ir brīvdiena vai darba diena? Vai guļu savā mājā vai kur citur? Kādi darbi šodien darāmi? Kas interesants mani šai dienā sagaida? Vēl pēc brīža tiek atvērtas acis un gūts apstiprinājums tam, ka patiešām atrodamies savā istabā un varam sākt ikdienišķo rīta cēlienu ar savu ik rīta rutīnu, kāda nu kuram tā gadu gaitā izstrādājusies.

Taču šorīt es esmu iesprūdis starp pirmajiem diviem A. Es apzinos, ka vairs neguļu miegā, bet esmu pamodies. Vēl negribu atvērt acis, bet ļaut vispirms atgriezties atmiņai. Taču tā nenāk! Kas šodien ir par dienu? Kur es atrodos? Kas es vispār tāds esmu? Neko vēl neatceros. Gaidu, lai atmiņas viļņi ieplūst manās smadzenēs un pārņem visu organismu. Taču nekas nenotiek. Man nav ne jausmas, kas šodien par dienu un kur es atrodos. Pat nespēju saprast, kādā gadā pašlaik dzīvoju. Vai nesen nesvinējām jauna gadsimta iestāšanos? Droši nezinu, bet tā šķiet. Bet cik sen tas bija? Pilnīgi neatceros. Vēl ļaunāk – neatceros arī, kas es tāds vispār esmu! Kā mani sauc? Nē, tas vairs nav smieklīgi..

Turpināt lasīt

Būvēšu māju!

imagesBūvniecība man vienmēr likusies tāda tumša lieta, ko parasts cilvēks nekad mūžā nav spējīgs saprast, kur nu vēl realizēt. Protams, vienmēr esmu gribējis reiz tikt pie savas mājas, bet nav bijis ne mazākās nojausmas, kā to izdarīt. Laikam tad jāalgo strādnieku brigāde, kas visu izdara no A līdz Z. Taču cik nav dzirdēts par to, cik grūti atrast labus strādniekus, cik visi slikti, ilgi un dārgi visu dara..

Ar apbrīnu skatījos uz tēta uzcelto māju kokos, ko viņš vienatnē uzcēla pirms pāris gadiem. Kā gan tas vispār iespējams, domāju. Nu labi, viņš vienmēr pratis visu kaut ko meistarot. Man gan nekas tāds nebūtu pa spēkam! Tomēr dārzā prasījās pēc šķūņa, tāpēc tieši pirms gada ap šo laiku nolēmu mēģināt tādu uzmeistarot. Sasmēlos gudrības no tīmekļa, saskatījos YouTube video pamācības, kā celt šķūni, un sāku plānot. Apmēram izplānoju, pasūtīju materiālus, mēģināju celt. Procesā, protams, atklājās dažnedažādas nepilnības, nācās šo, to mainīt, uzklausot tēta padomus, nācās arī pāris reizes papildināt būvmateriālu krājumus, kuru apjomi nebija izplānoti pietiekami labi, bet beigu beigās šķūnis tomēr tika uzbūvēts. Ir lietas, ko es otrreiz darītu citādi, un lietas, ar ko neesmu apmierināts, bet savu pamatfunkciju tas pagaidām pilda. Šeit var noskatīties nelielu video ar bilžu apkopojumu no mana šķūņa celtniecības procesa.

Turpināt lasīt

Divdesmit viens agrais rīts

images2Pēdējā laikā rakstus rakstu tikai kā atbildi uz Twitter ierakstiem, kas prasa atbildēt nedaudz vairāk kā 140 simbolu garumā. Iepriekšējais raksts par pārejošo gavēšanu bija atbilde Agnesei, šoreiz atbildēšu Lea, kas interesējās par to, kā man sokas ar agro celšanos. Jā, starp citu, esmu pasācis celties 4:30 no rīta – ne tikai tad, kad agrās lekcijas un arī ne tikai darba dienās. Katru dienu!

Viss sākās ar kādu TED talk video, ko nejauši uzgāju, ar nosaukumu „How waking up every day at 4.30am can change your life”* – nu kā Tu tādu nenoskatīsies! Pēc kvalitātes šis bija sliktākais TED talk, ko esmu skatījies, jo spāņu runātājam ļoti švaki veicās ar angļu valodu, bet saturs ieintriģēja. Biju jau agrāk vairākkārt gribējis būt no tiem, kas agri ceļas, jo likās, ka tai noteikti jābūt foršai sajūtai, ka jau tik daudz lietas izdarītas, bet citi vēl tikai mostas. Tāpēc nolēmu to beidzot pamēģināt, iesaistoties piedāvātajā afērā – 21 dienu no vietas celties plkst. 4:30.

Turpināt lasīt

Pārejošā gavēšana un cilvēka vielmaiņas pamati

– Lūdzu, Tev smalkmaizīte!
– Nē, paldies!
– Ā, pareizi, Tu taču ogļhidrātus neēd, lasīju Tavu rakstu par.. kā viņu tur.. keto diētu. Varbūt tad varu uzcienāt ar šo izskatīgo cūkas cepeti?
– Nē, paldies, es šodien neēdu.
– Kā tas ir?
– Nu vienkārši neko neēdu. Sākšu ēst rīt plkst. 7:20. Divreiz nedēļā ievēroju šādas neēšanas pauzes pa vismaz 24 stundām.
Wtf? Kas tas vēl par sviestu?

Senajiem latviešiem esot bijis tāds teiciens – labāk vienreiz visu kārtīgi uzraksti emuāra ierakstā, nekā simts reizes vienu un to pašu stāsti katram īpatnim individuāli. Mums jāmācās no senajiem latviešiem, tāpēc šoreiz top raksts par to, ko esmu nodēvējis par pārejošo gavēšanu. Uzreiz brīdinājums – raksts ir [pa]garš un var izraisīt domāšanu! Lasīt atbildīgi!

Turpināt lasīt

Mans ceļš līdz rekordam un pēc tā

2012. gada izskaņa. Izlasu Wim Hof un Justin Rosales sarakstīto grāmatu `Becoming The Iceman` jeb `Kļūstot par ledus vīru`, kuras noslēgumā abi vīri mēģina labot Ginesa pasaules rekordu skriešanā basām kājām pa sniegu. Wim Hof ir vīrs no Nīderlandes, kura gaitām sekoju līdzi jau labu laiku, viņš nodarbojas ar visdažādākajām ar aukstumu saistītām lietām, sākot no pusmaratona skriešanas basām kājām un plikam (tikai šortos) pa sniegu Somijā aiz polārā loka -18 grādu temperatūrā un beidzot ar tādām interesantām nodarbēm kā peldēšana zem ledus no viena āliņģa līdz otram un stundām ilga sēdēšana baļļā, esot pilnībā apklātam ar ledus gabaliņiem. Brīdī, kad rakstu šo rakstu, viņam pieder jau, liekas, 26 Ginesa pasaules rekordi.

2013. gada 1. janvāris. Iedvesmojies no grāmatas, uzsāku gadu ar skrējienu šortos un T-kreklā +2 grādos. Foršas sajūtas! Tāpat turpinu arī tālākās dienās. Ikdienā jau otro ziemu pārvietojos sandalēs bez zeķēm.

Turpināt lasīt

2014. gada emuārošanas pārskats

WordPress emuāru veidošanas vietne jau ceturto gadu pēc kārtas man par prieku sagatavojusi pārskatu pār manu šī gada emuārošanu statistikas formā. Jau 2011., 2012. un 2013. gados nolēmu šo pārskatu ievietot raksta formātā, un šoreiz rīkojos līdzīgi. Protams, zinot manu slinkumu, nav cerību, ka šogad es beidzot visu pārskatu būšu pārtulkojis latviski. Tāpēc iztiksim ar vienu vien rindkopu no minētā pārskata, bet pārējo esiet laipni lūgti izpētīt oriģinālvalodā.

Šeit pārtulkotā rindkopa:

Sidnejas operas koncertu zāles ietilpība ir 2700 cilvēku. Šis emuārs 2014. gadā tika aplūkots 18000 reižu. Ja tas būtu bijis koncerts Sidnejas operā, būtu vajadzīgs pilnībā izpārdot septiņus šī koncerta atkārtojumus, lai tik daudz cilvēku to varētu apmeklēt.

Skatīt pilno pārskatu angliski

2013. gada emuārošanas pārskats

WordPress emuāru veidošanas vietne atkal man par prieku sagatavojusi pārskatu pār manu 2013. gada emuārošanu statistikas formā. Jau aizpērngad un arī pērngad nolēmu šo pārskatu ievietot raksta formātā, un šoreiz rīkojos līdzīgi. Protams, zinot manu slinkumu, nav cerību, ka šogad es visu pārskatu būšu pārtulkojis latviski. Tāpēc iztiksim ar vienu vien rindkopu no minētā pārskata, bet pārējo esiet laipni lūgti izpētīt oriģinālvalodā.

Šeit pārtulkotā rindkopa:

Sidnejas operas koncertu zāles ietilpība ir 2700 cilvēku. Šis emuārs 2013. gadā tika aplūkots 19000 reižu. Ja tas būtu bijis koncerts Sidnejas operā, būtu vajadzīgs pilnībā izpārdot septiņus šī koncerta atkārtojumus, lai tik daudz cilvēku to varētu apmeklēt.

Skatīt pilno pārskatu angliski

Nedēļas nogales izklaides 3/3 – Dārza darbi

Ar šo noslēdzu savus ne pārāk sakarīgos prātuļojumus par pērno nedēļas nogali un tās krāšņajiem notikumiem. Ja vēl neesat paguvuši izlasīt pirmās divas daļas, to noteikti izdariet:

1) Nakts skrējiens

2) Laivu brauciens

Atsauksim atmiņā, ar ko beidzās sestdienas notikumi pēc laivu brauciena:

Sestdiena, 17:00

Atkal esmu atpakaļ mājās, un nolemjam nedaudz nosnausties, lai vēlāk vakarā aizietu vēl uz veikalu pēc kādas pārtikas vai tamlīdzīgi.

Nu varam no šīs vietas tīt lentu tālāk..

Svētdiena, 9:30

Nedaudz esam nosnaudušies, nu var celties augšā.. 🙂 Jā, tiešām sanāca pasnaust mazliet ilgāk, kā sākumā bija iecerēts. Kaut kad ap plkst. 21:30 un 23:00 laikam biju pamodies, bet secināju, ka vēl varētu pagulēt, tāpēc turpināju vien sust. Rezultātā nogulētas ~16.5 stundas, tā neko.

Turpināt lasīt