Uzvara un papildus sīkums – otrā daļa

Mans pirmais kauss par individuālu sasniegumu mūžā

Mans pirmais kauss par individuālu sasniegumu mūžā

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā (kuru būtu tātad vēlams izlasīt pirms šī raksta), par pēdējās nedēļas notikumiem pieklājība prasa izveidot vismaz divus rakstus. Tā nu šis ir otrais raksts no minētās sērijas. Šajā rakstā aplūkotais lielais notikums – Katanas turnīrs `SĒDE`.

Katanas turnīrs `SĒDE`
Ir tāda galda spēle `Katanas ieceļotāji`, kas radusies Vācijā 1995. gadā, bet nu jau vairākus gadus izpelnījusies ļoti lielu popularitāti arī pie mums Latvijā. Popularitāte bijusi pat tik liela, ka arī es savā emuārā dažus rakstus esmu veltījis šai tēmai. 2007. gada Ziemassvētkos ieguvu šīs spēles pamatkomplektu savā īpašumā kā dāvanu no sievas kundzes, bet 2008. gada augustā piedalījos šīs spēles Latvijas čempionātā. 2008. gada izskaņā saņēmu dāvanā savu pirmo un pagaidām arī vienīgo šīs spēles paplašinājumu – `Jūrasbraucēji`. Paralēli čempionātam spēles entuziasti kopš 2007. gada regulāri reizi gadā rīko arī šīs spēles turnīrus. Pirmais turnīrs 2007. gadā notika Liepājā, bet tā kā toreiz par šādu spēli vēl neko nezināju, tad tajā uzvarēja visiem nu plaši pazīstamais baldonietis Armīns Skudra jeb 2e (jo viņa vārdā divi burti `e`). Kopš 2008. gada turnīrs notiek Baldonē (liekas, ka vienmēr tas arī bijis maija mēnesī), un tur tas piedzīvojis manu dalību visas reizes. Šeit vēl tiku rakstījis grandiozu rakstu par domu piedalīties 2009. gada pasākumā, kā arī par pašu pasākumu, kurā gan man īsti neveicās.

Šogad man nācās izvēlēties, vai atkal piedalīties `SĒDĒ` vai tajā pat laikā skriet 3000 metrus LSC stadiona skrējienu sacensībās Daugavas stadionā. Abos pasākumos dalības maksas pie tam bija vienādas – Ls 2.00. Taču izlēmu par labu turnīram, jo tas tomēr notiek tikai reizi gadā. Un labi, ka tā – beidzot man veicās vairāk kā citiem, un es šajā turnīrā uzvarēju!!

Pirmo spēli aizvadīju ļoti veiksmīgi, jau laicīgi nodrošinoties gan ar aitu ostu, gan arī pienācīgiem aitu resursiem. Rezultātā aitas nāca, tika mainītas pret citiem resursiem, un drīz vien arī gaidītā uzvara pat ar 11 punktiem, abus pārējos spēlētājus (jā, pie 16. galdiņā spēlējām vien trijatā) atstājot ar 6 un 7 punktiem. Interesanti, ka šī bija laikam jau pirmā spēle manā mūžā (neskaitot speciāli sarunātās), kur visas spēles laikā neveicu nevienu pašu maiņu ar citiem spēlētājiem.. Arī abi pārējie spēlētāji savā starpā patirgojās tikai kādu reizi vai divas..

Uz otro spēli spēlētāji tika sarindoti secībā pēc ranga, līdz ar ko nācās jau pārcelties pie 2. galdiņa un spēlēt kopā ar vieniem no spēcīgākajiem (ar tiem, kas visi bija uzvarējuši pirmajā spēlē, tostarp arī ar 2007. gada Latvijas čempioni un pasaules čempionāta dalībnieci Zeti). Šī spēle jau bija krietni vien sīvāka, pretiniekos man bija iegadījies arī kāds balamute, kas musināja citus uz muļķībām (nevilkt no viņa, izdevīgi samainīties utt.), bet tomēr kaut kā arī beigās sanāca uzvarēt.

Pēc šīs spēles pēc ranga biju starp visiem 69 dalībniekiem izvirzījies jau trešajā vietā. Tas man loģiski nodrošināja vietu pie 1. galdiņa trešajā izšķirošajā kārtā, kurā starp dažiem pirmajiem galdiņiem norisinājās cīņa par iekļūšanu fināla četriniekā. Šoreiz sēdēju pie viena galda ar ļoti nopietniem vīriem (pirmajā kārtā pie mana galdiņa sēdēja arī viena sieva, bet otrajā kārtā – pat divas), kas visi bija dzirdēti un redzēti iepriekšējos turnīros un čempionātā, kā arī bija iepriekš ieņēmuši augstas vietas. Šeit vairs neviens par banku būt nepieteicās, kā tas bija noticis iepriekšējās divās kārtās, līdz ar ko bankas pienākumus bija spiests pildīt tas, kurš uzmestu vismazāko kauliņu ciparu summu, tas ir – es. Rezultātā papildus pienākumi, papildus lietas, par kurām domāt, kas, iespējams, padarīja šo cīņu vēl ciešāku. Visi četri cīnījāmies gandrīz vai punkts punktā. Uz spēles beigām viens vīrs tā kā atbira, bet pārējie trīs no mums turpināja iesākto, līdz bijām visi jau tikuši pie deviņiem punktiem.

Pēdējā aplī norisinājās izšķirošie notikumi. Man pretī sēdošajam vīram tajā brīdī piederēja garākais ceļš deviņu posmu garumā, bet mans ceļš bija vien sešus posmus garš. Tātad, lai atņemtu viņam garāko ceļu un uzreiz kļūtu par uzvarētāju, man bija nepieciešams uzbūvēt vēl četrus ceļus. Pirms izšķirošā kauliņu metiena manā gājienā, man rokās atradās trīs koki, trīs māli (tātad jau gatavi trīs ceļi), kā arī vēl piecas aitas un labība. Es metu un.. uzmetu 7..! Tatad var teikt, ka uzvaru palaidu garām pats sava metiena dēļ. Šī septītnieka dēļ nācās nolikt bankā sešas kārtis no manām 12 – visas piecas aitas un labību. Rezultātā uzbūvēju tikai trīs ceļus, bet uzvarēja tūlīt nākamais dalībnieks aiz manis. Rezultātā viņš iekļuva finālā kā līderis ar 29 pirmajās trijās kārtās sapelnītiem punktiem, bet es – kā otrs labākais ar tikpat daudz punktiem.

Finālspēle arī, protams, bija ļoti aizraujoša. Nekad iepriekš finālspēlē piedalījies vēl nebiju, pat pie pirmā galdiņa nebiju spēlējis. Finālspēlē trīs dalībnieki bija no mūsu trešās kārtas galdiņa, bet ceturtais – no cita galdiņa. Sākuma izkārtojums man īpaši vieglu spēli nesolīja, jo, neskatoties uz savu rūdas vīra titulu, pirmos divus ciematus man nācās nolikt tādās vietās, kur nekādi rūdas resursi man neienācās vispār. Arī visas spēles laikā pie rūdas resursiem es nevienu ciematu tā arī neuzbūvēju, kā arī neuzbūvēju nevienu pašu ostu.. Pēc spēles kāds no malas vēl ļoti brīnījās, kā es varēju pilnīgi bez rūdas resursiem uzbūvēt divas pilsētas un vēl nopirkt tik salīdzinoši daudz attīstības kārtis..

Spēles sākums man likās visai nožēlojams, jo bija jau apgājuši padaudz apļi, bet es vēl nebiju izdarījis praktiski neko – nebiju pat uzbūvējis vēl nevienu ceļu, par ciematiem un pilsētām nerunājot. Citi tikmēr jau bija tikuši pie savām pirmajām pilsētām un turpināja attīstīties. Tomēr vēlāk veiksme atkal nostājās manā pusē un kaut kādi resursi sāka `krist` arī man. Ik pa laikam sanāca veiksmīgi iegūt savā īpašumā kādas rūdas, samainot tās pret aitām, kuras man netrūka, bet mūsu galvenajam rūdu magnātam ļoti trūka. Ar laiku tiku pie lielākā karaspēka un izvirzījos starp līderiem. Izšķirošo soli paveicu savā pēdējā gājienā – izspēlēju monopola attīstības kārti. Prasīju visiem atdot visus kokus, bet izrādījās, ka viens koks ir tikai vienam spēlētājam. Taču ar to man pietika! Nu man rokās bija divi koki, viens māls un deviņas labības. Rezultātā es uzbūvēju vienu ceļu, kas savienoja divus manu ceļu posmus, kā rezultātā atņēmu garāko ceļu man pretī sēdošajam spēlētājam, iegūstot jau deviņus punktus. Savukārt, atlikusī kombinācija (viens koks un deviņas labības), kā viegli redzēt, pat bez ostu esamības deva man pēdējo nepieciešamo punktu ciemata izskatā. Precīzi visas kārtis izmantotas + sīvā cīņā izrauta uzvara = mežonīgi lielas gandarījuma sajūtas! Pēc tam jau apbalvošana – kauss, Ādažu čipsu paciņu kaste, atbrīvojums no dalības maksas augustā notiekošajā katanas Latvijas čempionātā, kā arī 50 latu dāvanu karte Ludo veikalā. Nudien lieliski!

Viens no mājdzīvniekiem jau kausu piesavinājies sev..

Viens no mājdzīvniekiem jau kausu piesavinājies sev..

Jā, un vēl viens fakts – ierados šajā pasākumā, to pilnībā aizvadīju, kā arī prom devos basām kājām. Tā teikt – savā ziņā basā dzīvesveida popularizēšana. Nezin, kāpēc, bet es tāds šeit biju vienīgais.. Ja es rīkotu Katanas turnīru (vietējie entuziasti jau interesējās, vai negribētu), tad droši vien dalībnieku ierašanās un uzturēšanās basām kājām tiktu uzskatīta par papildus bonusu vai nu dalības maksas vai citādā ziņā..😉 Šīs savas basās dienas iespaidots, pievienoju savam darāmo lietu sarakstam vēl vienu lietu – `93. Vienu nedēļu no vietas pavadīt basām kājām, ne reizi neuzvelkot nevienu apavu`.

Savukārt, ja atkal pievēršamies sīkumam, kas iet komplektā ar šo uzvaru, tad jāatceras, ka, pildot sava saraksta punktus, decembrī tiku nopircis zemes gabalu tieši Baldonē (nu ne tieši, bet netālu no Baldones robežas – Baldones novadā). Būtu neprāts neizmantot šo iespēju, kad esmu Baldonē, un neaplūkot savu zemes pleķīti pirmo reizi bez sniega! Tā nu pēc turnīra devos uz vietu, kur ziemā bija aptuveni lūkots šis gabals, lai nu jau precīzāk ar plāniem rokās mēģinātu saprast, kur tad īsti atrodas tā robežas.

Ierodoties pa ceļu, kas plānā atzīmēts kā `projektētais ceļš`, pirmais, ko pamanu, ir paliela peļķe vietā, kur ceļš beidzas un vajadzētu sākties manam zemes gabalam. Liekas, ka gabals atrodas visai zemā vietā un, iespējams, regulāri applūst. Tālāk mēģinu saprast tā novietojumu dabā, izstaigāju tā robežas, atrodot visos stūros esošos metāla mietiņus, kas liecina par gruntsgabala robežām. Viss gabals klāts ar pērno zāli, staigāšana liekas tāda mīksta, tā kā nav īsti skaidrs, kāds ir zem zāles esošās augsnes sastāvs. Gar vienu robežmalu tek arī tāds kā gandrīz izsīcis strautiņš. Pamanu arī kādu čūskulēnu, kas aizvijas brangajā zālē. Tāpat uz zemes vērojamas arī padaudz dažāda izmēra alas, kurās droši vien mitinās dažādi faunas iemītnieki. Zemes gabala stūrī atrodas arī elektrības kaste.

Par pleķa nobildēšanu atminējos vien, jau prom braucot. Tur tālāk, pāri klajumiem, ir arī mans gruntsgabals!

Par pleķa nobildēšanu atminējos vien, jau prom braucot. Tur tālāk, pāri klajumiem, ir arī mans gruntsgabals!

Beidzot tad nu esmu iepazinies ar savu jauno zemes pleķi, nu vajadzētu sākt domāt, ko ar to īsti darīt. Varētu iesākumā kaut kā atbrīvoties no vecās zāles, varbūt uzrakt un nolīdzināt nelielu gabaliņu, kur būvēt telti, tad varētu reizēm braukt te ar telti un padzīvot brīvdienās. Būtu labi arī, ja kaut kā varētu pieslēgties elektrībai, ar to laikam tad būs jāvēršas Latvenergo. Lai vai kā, darbs te būtu, ko darīt, atliek vien domāt, no kura gala sākt!🙂

4 thoughts on “Uzvara un papildus sīkums – otrā daļa

    • Dzīvojot basām kājām, ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība (var laikam arī teikt – `jāuztraucas par`) visādiem sīkumiem, kas gan nav slikti. Bet, piemēram, naktī guļot teltī, jau nav īsti starpības, vai guļu basām kājām vai nē, kad ciemos nāk čūska un citi rāpuļi🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s