Vakar piedalījos lieliskā pasākumā – skrējēju kluba VSK Noskrien rīkotā koptreniņā pie Lido muižas netālu no Vestienas. Pasākums norisinājās par godu kluba trīs gadu jubilejai, bet pēc pasākuma tikām arī pie pirts un izēšanās par brīvu sakarā ar pērnā gada Valmieras maratonā iegūtajām dāvanu kartēm par kuplāko pārstāvniecību no viena kluba/organizācijas. Pats esmu šī kluba biedrs kopš 2009. gada jūlija un tā sastāvā līdz ar to esmu veicis visus septiņus savus pusmaratonus.
Tā kā klubs pulcē visdažādākos cilvēkus – vecus, jaunus, ātrus, lēnus, ļoti garu gabalu skrējējus un mazāk ambiciozus biedrus, tad, protams, arī paredzētās skrienamās distances bija dažādas. Startējām gan visi kopā vienā lielā barā (29 skrējēji), bet tālāk palēnām notika sagrupēšanās pa grupiņām, apvienojoties skrējējiem ar līdzīgiem tempiem. Sākumā bija plānots, ka varētu skriet apkārt Kaķīša ezeram, kurš, kā Aivars mani apgaismoja, esot Latvijas augstākais ezers virs jūras līmeņa. Ap šo ezeru varētu būt noskrienami kādi 17 km. Ja gribētu skriet vēl, bet otrs šāds aplis būtu jau par daudz, bija izpētīts vēl viens mazāks aplis pie ezera, kas teicās esam ~7.3 km garš. Tad nu katrs varētu šos divus apļus variēt pēc savām vēlmēm un spējām.
Braucot uz koptreniņu, mana doma bija noskriet abus šos apļus pa reizītei, tādējādi kopā savācot ~24 km garu gabalu. Tā kā līdz šim lielākais, ko esmu noskrējis treniņā, ir bijis 21.6 km garš gabals, tad domāju, ka šī būtu lieliska reize šo sava veida rekordu labot, un 24 km būtu ļoti piemērota distance šādam mērķim. Tomēr izrādījās, ka 17 km apli neviens neskries (īsti neiedziļinājos iemeslos), un skriešana notiks tikai pa mazo apli. Tad nu man bija izvēle – skriet trīs vai četrus apļus. Plānotā distance bija gandrīz tieši pa starpu starp šiem abiem variantiem, bet tomēr tuvāk trim apļiem, tāpēc krietni vairāk sliecos uz trīs apļu variantu. Noskriet četrus apļus jeb vismaz 28 km likās tā kā nedaudz par traku..
Starts (foto: Dainis Mors)
Pirmais aplis aizritēja pietiekami daudz skrējēju redzamības apgabalā – visu laiku bija kāds, ar ko paskriet kopā, kāds bija redzams priekšā, kāds aizmugurē. Ceļi bija ideālā stāvoklī – nobraukāts sniegs, cieta virsma, nedaudz gan vietām slīdēja ar maniem Vibram FiveFingers, bet skrējās ideāli. Laiciņš arī bija ļoti silts, kādi 4 līdz 5 grādi virs nulles, bet saulē karsēja vēl vairāk. Pirmā apļa laikā virsjakas kabatā vispirms nonāca mani cimdi, pēc tam arī cepure, bet apļa beigās arī pašu jaku atstāju Ivara mašīnā (jo man pašam savas mašīnas atslēgas neskrēja vis kopā ar mani, bet gan ar Lauru kaut kur peletona beigu galā).
Gabaliņš trases (foto: Aivars)
Otro apli iesākām trijatā ar Aivaru un Dinu, kura gan apļa vidū palēnināja tempu un no mums atkrita. Aivars, protams, bija nolēmis skriet visus četrus apļus, jo viņam šis vajadzīgs kā garais treniņš Edinburgas maratonam. Tā kā es vēl tā kā pārdomāju, vai skriet trīs vai četrus apļus, Aivars izteicās, ka labāk skriet četrus, jo citādi es pēc tam domāšu, ka varbūt tomēr vajadzēja, nožēlošu, ka neesmu skrējis, un tā. Savukārt, ja skriešu četrus apļus, tad pēc tam vismaz skaidri zināšu, ka tomēr nevajadzēja..
Uzsākot trešo apli, mums uz vēl vienu apli piebiedrojās Didzis, kurš jau divus apļus pirms laiciņa bija noskrējis, bet nu izlēma skriet vēl vienu. Viņš iedeva man ogļhidrātu želeju izmēģināšanai, jo tādu lietu es vēl nekad neesmu mēģinājis – visai dabiski, ņemot vērā, ka mans garākais nepārtrauktais skrējiens bijis vien 24.8 km Anglesey pusmaratonā. Tik īsos skrējienos bez tādām ekstrām kā želejām var gluži mierīgi iztikt. Tā nu trešajā aplī, pārdomājot situāciju un esot ar želeju kabatā, nācu pie slēdziena, ka patiešām varētu kopā ar Aivaru skriet arī ceturto apli – kad vēl man būs tāda iespēja skriet tik daudz ar kādu kopā! Interesanti arī bija vērot ceļa seguma brīnumainās pārvērtības – saules un daudzo pāri skrienošo kāju ietekmē sniega klājums ar katru nākamo apli kļuva arvien šķidrāks un slapjāks. Man caur Vibramiem, protams, kājas gluži slapjas bija palikušas jau krietni pasen, tāpēc jo vairāk priecājos, ka esmu izlēmis šo skrējienu veikt minimālajos apavos – ja kājas būtu ietērptas zeķēs un Sportivās, tad jau sen būtu iedzīvojies tulznās un skriet trešo apli (un kur nu vēl ceturto) nebūtu bijis vairs nekāda prieka.
Trešais aplis gāja uz beigām, pusmaratona distance tika veikta divās stundās, sešās minūtēs un nezināmā skaitā sekunžu. Vēl ļoti patīkama lieta – trase diezgan kalnaina. Viens kalns īpaši izteikts stāvs, vēl kāds cits – īpaši garš, bet lēzens. Pa starpu – vēl daži mazāki kalniņi. Zinot, cik ļoti kalnu treniņi man nāk par labu, par šiem kalniņiem nevarēju vien beigt priecāties.
Noslēdzot trešo apli, uzēdu dāvanā saņemto želeju un uzdzēru ūdeni (precīzāk – savu iepriekš sagatavoto sāļu šķīdumu). Želeja ļoti salda (kā jau tādām želejām paredzēts būt), bet ne tik ļoti pretīga, kā biju gaidījis. Uzdzerot šķidrumu, garšu mutē vairs nejūt un var mierīgi skriet tālāk. Domāju, ka varbūt tagad jāgaida spēku pieplūdums, bet tā īsti nekādu atšķirību nesajutu – laikam jau nebiju vēl pārlieku piekusis.
Aizskrējām ar Aivaru pēdējā aplī, kad jau biju veicis lielāku distanci kā jebkad agrāk treniņos. Aivars nolēma, ka vajadzīgs kāds mērķis, uz ko iet, tāpēc nolēmām skriet tā, lai vidējais temps visā kopējā treniņā sanāktu zem 6:00 min/km. Uzsākot pēdējo apli, mums līdz šim rezultātam bija vēl pusminūte rezervē, tāpēc varējām skriet nedaudz lēnāk par 6:00 min/km jeb 10 km/h. Tomēr sanāca skriet nedaudz ātrāk un pēc pāris kilometriem rezerve bija pieaugusi jau līdz 43 sekundēm. Kaut kad kalniņu iespaidā rezerve atkal nedaudz saruka, bet pēc tam, skrienot pa kalniem uz leju, rezerve pieauga jau līdz 75 sekundēm. Kad līdz finišam bija atlikuši vairs tikai pāris kilometri, Aivars ieteica uzstādīt vēl vienu mērķi – iekļauties trijās stundās! Es pats jau pie sevis pēdējā apļa laikā biju apsvēris šādu domu, tikai skaļi nebiju to izteicis, tāpēc ar prieku piekritu. Līdz ar to pēdējos 1-1.5 kilometrus kāpinājām tempu, neskatoties uz pēdējo garo lēzeno kalniņu (jo bija domāts, ka kopā sanāks kādi 30.5 km, līdz ar ko ar vidējo tempu 6:00 min/km kopējais laiks būtu krietni par lielu – 3:03:00). Jau kļuva skaidrs, ka trijās stundās mierīgi iekļausimies (jo distance sanāks nedaudz mazāka kā domāts), bet tempu saglabājām un finišējām pēc trasē pavadītām 2 stundām, 58 minūtēm un 3 sekundēm. Kopā tika noskrieti apaļi 30 km, kas man liekas kaut kas ļoti iespaidīgs priekš sevis. Vēl pat tagad! 🙂
Pēc finiša kājas jutās tā kā nedaudz piekusušas, bet nekas nesāpēja. Neko netiku savainojis, par ko jāizsaka pateicība saviem FiveFingers, ne arī ko noberzu. Āda uz pēdām gan nedaudz sačokurojusies – kā jau pēc divu stundu pavadīšanas ūdenī 😉 Pēc skrējiena uzreiz pirts, dušas un pie galda – bankets ar daudz jo daudz gardiem ēdieniem spēku atjaunošanai. Nu jau kājas jūtas vairāk kā tikai nedaudz nogurušas, bet pēc atgriešanās mājās jau jūtos krietni piekusis.
Taču šorīt, atnākot uz darbu, jau ir krietni labāk un gandrīz vai jau atkal gribas skriet. Šodien biju plānojis skriešanu izlaist un atjaunot spēkus, bet nu tagad jau jāsaka – redzēs, kā būs.. 🙂 Katrā ziņā gribētos atkal kādreiz noskriet tādu kārtīgu garo gabalu. Kad gatavošos maratonam (lai kad tas arī nebūtu), tādi būs vajadzīgi, pat vēl nedaudz garāki. Starp citu, izrādās, ka no Cēsu autoostas līdz manai mājai Valmierā ir gandrīz precīzi 30 km.. Tā kā kādu dienu varētu uz Valmieru no Rīgas nebraukt ar auto, bet gan tā vietā doties ar autobusu uz Cēsīm un tālāk aizskriet.. Kādam tikai jābrauc ar velosipēdu līdzi, vedot mantas, vai kā citādi. Bet doma interesanta!
Baskāju rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi! 
mazliet mānīgs raksta nosaukums 😉 bet vispār jāatzīst, ka arī biju šajā pasākumā. varu tikai visu to labāko teikt, jo arī pamanījos noskriet lielāko gabalu savā dzīvē ~ 15 km. Arī lepojos 🙂
Arī ļoti apsveicami!
Atpakaļ ziņojums: Vestiena 2011 bildēs | VSK Noskrien
piedod mazliet man 🙂 es zināju, ka karalisArturs grib skriet lielo apli, un dzirdēju no Tevis par vēlmi skriet pa vidam starp 21 un 28. Bet nesaliku kopā abus šos faktus. Bet beigās jau viss iznāca labi, vai ne? 🙂 vismaz Tev, karalimArturam sanāca skriet garo vienatnē, bet nedzirdēju viņu sūdzamies.
Par to želeju nezinu gan. Man ir pāris variantu. Viens, ka esi samērā cītīgi trenējies, tāpēc “nieka” 21 km vēl nespēj izsmelt tavas (glikogēna) rezerves, tāpēc arī nejuti īpašu uzlabojumu.
Otrs, mazāk Tev glaimojošais, iespējams nejūti tik labi savu ķermeni vēl, lai sajustu izmaiņas pēc želejas apēšanas.
Lasu un domāju par sevi… kā tas ir… esmu uztaisījis lielo HOP noskriedams savus 42 km, un tagad man vairs nav domu par to, kāds varētu būt mans garākais garais treniņš, jo garāku treniņu vairs netaisos skriet 🙂 Bet viss pareizi, labāk gatavojies labi, kā Tu jau to dari, ne tā kā es.
Protams, esi liels malacis, ka spēji pievarēt TĀDU GABALU, un prieks, ka esi veiks un vesels. Tā jau ir, pirts bija lieliska.
Nu jā, beigās jau ļoti labi iznāca (vismaz man). Par želeju grūti teikt, varētu būt arī, ka tādā lēnā skrējienā nevar vēl visu aknu saturu izsmelt tik ātri, nez. Bet nu Tu jau vispār monstrs, šitā sākt gadu (lai arī pērno) ar treniņu maratonu 🙂 Tiekamies Mežaparkā! 😉
Pateicoties tavam rakstam vēlreiz virtuāli noskrēju 30 kilometrus. Piedāvāju sastādīt kompāniju 23. vai 24. aprīlī. Man pēc plāna 32 kilometri. Ir jau idejas kur skriet, bet jāskatās kādi būs laika apstākļi. 30 kilometrus esi noskrējis, 4 stundas pa mežu blandījies arī esi – gribi ko vairāk? 30.aprīlis Kandava, Abavas ieleja, 12 stundas, 7 stundas pilnīgā tumsā, bezceļi un strauti, Rogains, Kandavas rogainings 2011. Visticamāk Tuksneša vētra, Krishjon, Dina, Ro, Tu un es piedalās.
Saite http://www.okzk.lv/index.php?rogaine,
Video http://www.youtube.com/watch?v=ZaaCZI1nk-k
Diemžēl nevarēšu gan tad sastādīt kompāniju, jo 23.-24. aprīlī Valmierā svinēšu Lieldienas. Pie tam, gatavojoties Rīgas pusmaratonam, man nemaz tik gari skrējieni nav paredzēti (šis viens tāds izņēmums par godu svētku reizei). Bet pēc Rīgas – tad jau gan redzēs.
Par rogainu arī īsti nezinu, bija doma varbūt 1. maijā atkal uz Vīlandi aizbraukt, bet vēl nekas skaidri nav izdomāts..
Lasīju Aivara703 komentāru un nopriecājos, ka arī man 23. vai 24.aprīlī ir jāskrien garais gabals un derētu kāds kompanjons. Ja Tevis, OreMan, nebūs, tad saistīšos ar Aivaru703 – mums jau šoziem ir kopīga garo treniņu pieredze.
Man ienāca prātā vēl arī viena cita doma – es 8.maijā Prāgā skriešu maratonu, bet pēc tam divas nedēļas vēlāk Rīgā “pusīti”. Brīvdienās pa vidu starp šiem abiem pasākumiem – 14. vai 15.maijā es labprāt mierīgi atjaunošanās tempā paskrietu “pusgaro” padsmitnieku kopā ar kādiem no akcijas “Uzdrošinies noskriet” dalībniekiem. Taču par šo tēmu, kaut Tu, OreMan, arī esi viens no šī pasākuma “treneriem”, laikam ir jāvēršas kādā citā vietnē – es kaut kādā nesaprotamā veidā esmu “iemaldījies” pie Tevis no kādas “Uzdrošinies noskriet” akcijas dalībnieces lapas, uz kuru, savukārt, mani aizveda Sigņa links VSK Noskrien…:)
Nu jā, droši vien tad ar to dalībnieci, caur kuras emuāru nokļuvi šeit, varbūt arī varētu sarunāt kopā skriešanu, ja viņa piekristu. Bet tā vispārīgi laikam šādas vēlmes var izteikt tajā VSK Noskrien rakstā par dalībniekiem. Bet man šķiet, ka pēdējās brīvdienās pirms pusmaratona pamatā dalībniekiem vairs nav paredzēts īpaši garš skrējiens, varbūt tāds īsais garais skrējiens 🙂 Lai gan tur jau individuāli tad jāskatās sīkāk.
Ha, ha, Aivara četru apļu pierunāšanas fragments gan ir klasisks! Tā jau ir, labāk izdarīt un ( varbūt) saprast, ka nevajadzēja, nekā neizdarīt un pēc tam nožēlot.
Labais, ka piekriti Aivara avantūrai un noteikti saprati, ka bija vērts, ne?
Jap, lai arī nācās pieciest piespiedu vientulību, tāpat nokaifoju pa foršo. Līdzīgi mājas trasei, relatīvi šie kāpumi un kritumi ir tikai mazliet izteiktāki kā Rietumkursas augstienes ziemeļos.
Kāpēc jozt vairākus vienādus apļus, ko principā izvairos (lai piedod feinā kompānija), ja var distanci aptvert un paskatīt plašākas āres? Viss pārējais – atmosfēra, cilvēki, vieta un laikapstākļi prīmā! Noskrienam!;)
Nu ja, tieši tā – bija vērts! Man arī parasti nepatīk skriet vairākus mazus apļus, bet nu šoreiz bija OK, jo tomēr 7.5 km apli gluži par tik mazu arī nosaukt nevar, kā arī kompānija un tā.