Medību spēle paleo gaumē

Kaut kas jāuzraksta, citādi mans emuārs sāk līdzināties manai skriešanai – tas kļūst minimāls. Lai gan tā ne obligāti ir slikta ziņa. Tomēr ir daudz kas interesants manā dzīvē, par ko vispār neesmu neko rakstījis – gan dzīves kvalitātes uzlabošana, pārejot uz arvien minimālāku dzīvesveidu, gan veselības un sportiskās formas nostiprināšana/uzlabošana, piedomājot pie saviem ēšanas paradumiem un ēdiena kvalitātes, gan lauksaimniecības ienākšana manā dzīvē, gan citas lietas. Par visu jau neuzrakstīsi (vai tomēr?), bet kādu krikumu no šī un tā ik pa laikam taču varu te iemest. Liela (iespējams, lielākā) daļa no tā visa tomēr ir saistīta ar skriešanu, kas ir šī emuāra pamattēma, tāpēc pārlieku sist mani nevarēs, ja te ierakstīšu arī kaut ko, kas nav TIKAI skriešana.

Tātad – kas ir paleo? Nu, bija tāds laikmets pasaules vēsturē – paleolīts. Ar paleo kaut ko mēs saprotam dzīvesveidu, kāds tika piekopts (pamatā no cilvēku puses) paleolīta laikmetā. Tātad varētu būt paleo skriešana, paleo diēta, paleo gulēšana utt. Galu galā – paleo dzīvesveids. Ja atceramies šī gada sākumu, tad jau ap šo laiku pirmo reizi šī emuāra vēsturē parādījās termins `paleo`. Citēju pats sevi, definējot vienu no saviem mērķiem turpmākajam dzīves periodam:

Vairāk pievērsties paleolīta laikmeta dzīvesveidam jeb dzīvei alā, dzīvot vienkāršāk..

Nu labi, ne gluži termins `paleo`, bet toreiz bija slinkums to skaidrot, tāpēc rakstīju pilno variantu, minot paleolīta laikmetu. Starp citu, nesen kāds draugs man pajautāja: `KĀPĒC jādzīvo paleo? KĀPĒC jāpāriet uz dzīvi alā? KĀPĒC jāmēģina norobežoties no sabiedrības un jādzīvo pēc iespējas minimālāk?` Tas man raisīja dažas pārdomas. Iepriekš nebiju iedomājies, ka šīs vajadzības varētu kādam arī nebūt pašsaprotamas.. Katrā ziņā viela pārdomām, un varbūt kādā citā rakstā es uz šiem jautājumiem mēģināšu atbildēt. Bet ne šoreiz. Šoreiz par paleo ēšanas paradumiem.

Paleo ēšanu varētu iedalīt divās daļās – paleo diēta un paleo ēšanas režīms. Par paleo diētu* varētu runāt (rakstīt) gari jo gari, plaši jo plaši, un tā ir lieta, kuru pēdējā laikā esmu uzsācis (labi, ne gluži, vairāk uz ketogēniskās diētas pusi, kas ir ļoti līdzīga, bet tomēr ar zināmām atšķirībām). Bet arī par to šajā rakstā nerakstīšu. Jā, zinu, ka esmu jau jūs visus nogarlaikojis, bet vēl pat neesmu ticis pie šodienas tēmas.. 🙂

Tāpēc jācenšas ar steigu laboties un ar skubu jāpaziņo šodienas tēma – paleo ēšanas režīms. Mūsdienās cilvēki tik ļoti apraduši ar standarta ēšanas režīmu – trīs ēdienreizes dienā (vai četras, vai piecas) stingri noteiktos laikos un arī diezgan noteiktos porciju izmēros un to sastāvos -, ka nemaz necenšas domāt par to, vai tas maz ir veselīgi vai nav. Skaidrs, ka senatnē šie ēšanas režīmi vairākkārt mainījušies, un, piemēram, paleo cilvēki ēda pavisam citādi. Jā, viņi arī dzīvoja krietni īsāku mūžu, droši vien arī tāpēc, ka skraidīja apkārt basām kājām un gulēja uz akmens grīdas.. 🙂

Tātad – kāda varēja izskatīties paleo cilvēka ikdiena? Cilvēks no rīta pamostas līdz ar saules ausmu un secina, ka alā vairs nav pārtikas krājumu. Kā lai sagādā pārtiku? Ir divi varianti – medīt vai vākt. Paleolīta ēras sākumā cilvēks vēl nebija izgudrojis šaujamo (patiesībā arī tā beigās ne), nebija vēl arī loki un bultas, nebija faktiski nekādu ieroču, vien varbūt noasināts koka gabals, ar ko sadurt kādu lopu no tuvas (pilnīgi klāt esošas) distances. Taču cilvēka rīcībā bija kas tāds, kas nebija nevienam citam zvēram vai citai cilvēku sugai (ja gribam iedziļināties detaļās – es šeit runāju par Homo Sapiens sugas pārākumu pār paralēli eksistējošo Homo Neandertalensis sugu), un šis kaut kas bija ķermenis, kas piemērots ilgstošai skriešanai. Tā nu cilvēks noskrēja savus medījumus, līdz tie aiz pārkaršanas pakrita nemaņā un bija viegli nobeidzami. Esmu pārliecināts, ka daudzi mani lasītāji ir pazīstami ar teoriju par `Persistence hunting` (to varētu tulkot kā medības uz neatlaidību), ar ko dažas ciltis nodarbojas vēl pat mūsdienās, tāpēc par to tagad sīkāk nestāstīšu (atkal jau vesela raksta tēma). Reizēm cilvēkam medības izdevās, citreiz tās nebija veiksmīgas. Līdz ar to reizēm varēja tika pie bagātīgiem gaļas krājumiem, bet citreiz bija jāiztiek ar savāktiem kāpuriem un kūniņām. Jebkurā gadījumā – ja gribēja normāli paēst, bija jādodas medīt.

Persistence hunting

Tagad, kad esam izpratuši sistēmu, kā paleo cilvēks varēja tikt pie barības, varam uzspēlēt spēli `Medības paleo gaumē` (hmm, varam arī iet reālās medībās, tikai jāatturas no mūsdienu ieroču lietošanas). Saprotu, ka atkal varētu būt lasītāji, kuri nespēj spēlēt spēli bez pamatojuma, KĀPĒC to vajag darīt. Piedodiet man, ja spējat, bet uz šo jautājumu es neatbildēšu, šī atbilde jārod jums pašiem.

Spēles būtība ir simulēt paleo ēšanas režīmu pēc iespējas precīzāk. Pamatdoma – ja gribi ēst, vispirms jāiet paskriet! 🙂 Taču tā kā pēc medībām nav garantijas, ka tās būs bijušas veiksmīgas, tad pēc skriešanas jāizvelk kārts no kāršu kavas uz labu laimi – ja izvilkts kalps, dāma, kungs vai tuza (daži to jocīgi sauc arī par dūzi), tad medības uzskatāmas par veiksmīgām, pretējā gadījumā par neveiksmīgām.

Tas arī viss, pārējais ir tikai detaļas. Tomēr parunāsim nedaudz arī par tām:

• Ēst var tik bieži, cik vien gribas, tikai pirms katras ēdienreizes jāiet paskriet un izvilkt kārti.
• Katrā skriešanas reizē jānoskrien vismaz 5 km.
• Skriešanu drīkst aizvietot arī ar iešanu, arī vismaz 5 km garumā.
• Skriešanu drīkst aizvietot arī ar velobraukšanu vismaz 10 km garumā.
• Veiksmīgu medību gadījumā atļauts ēst visu, ko sirds kāro (protams, tikai paleo diētas ietvaros, ne jau tādus mūsdienu produktus kā pārstrādātos cukurus vai vēl sazin ko).
• Neveiksmīgu medību gadījumā atļauts ēst tikai kokosriekstu, turklāt ne vairāk par vienu.

Tie ir mani spēles noteikumi spēlei, kuras vienīgais dalībnieks arī esmu es pats. Protams, man būs interesanti, ja kāds man šai spēlē pievienosies un komentāros pastāstīs, kā viņam (-ai) spēlē veicas. Spēles pamatdaļai būtu jāpaliek nemainīgai, bet detaļas katrs pats var piekoriģēt – minimālais skriešanas/velobraukšanas apjoms, ēdiens, kuru iespējams savākt, kas ēdams neveiksmīgu medību gadījumā un citas lietas.

Lai tomēr atvieglotu sev dzīvi, spēlei esmu ieviesis divus noteikumus mīkstinošus punktus:

• ja sanācis tā, ka noskriets, noiets vai nobraukts mazāk par minimālo vienas reizes limitu (bet tomēr kaut kas ir darīts), atļauts vilkt divas kārtis un uzskatīt medības par veiksmīgām gadījumā, ja ABAS kārtis ir veiksmīgas;
• ja sanācis noskriet tik garu distanci, kas pārsniedz noteiktu minimālo limitu n reizes, kur n ir naturāls skaitlis, kas lielāks par 1, atļauts vilkt n kārtis un medības uzskatīt par veiksmīgām gadījumā, ja VISMAZ VIENA no izvilktajām kārtīm ir veiksmīga (piemēram, noskrienot treniņā 17 km, man tiktu dota iespēja vilkt 3 kārtis).

Spēli sāku pirms pāris dienām un tā kā šobrīd rakstu šo rakstu, tad vēl esmu dzīvs. Pirmajā reizē izvilku kalpu un tiku pie vakariņām paleo gaumē. Otrajā reizē pēc atgriešanās no Juglas apļu sacensībām izvilku septītnieku, kas nozīmēja bada nāvi.. Taču tā kā Juglas apļos noskrēju 10.7 km, tad varēju vilkt vēl vienu kārti, un tas atkal bija kalps. Redzēsim, ko izvilkšu šovakar..

Ar šo sākusies mana spēle

Mājās no darba braukšu ar velo, nāksies pabraukāties ar nelieliem līkumiņiem lai savāktu vismaz 10 km. Tātad drīkstēšu vilkt tikai vienu kārti. Ja tā izrādīsies neveiksmīga, varbūt nāksies vēl doties vakara skrējienā (kas principā man šodien nav paredzēts), vai arī šovakar pārtikt tikai no kokosrieksta 🙂

P.S. Tajā bildē augšā tas neesmu es!

* Lai izvairītos no liekām neskaidrībām, gribu visiem vēlreiz atgādināt, ka ar vārdu `diēta` saprotams noteikts pārtikas produktu un/vai uzturvielu kopums, kas tiek patērēts, nevis kaut kas cits, kas dažiem reizēm asociējas ar šo vārdu.

###