Divdesmit viens agrais rīts

images2Pēdējā laikā rakstus rakstu tikai kā atbildi uz Twitter ierakstiem, kas prasa atbildēt nedaudz vairāk kā 140 simbolu garumā. Iepriekšējais raksts par pārejošo gavēšanu bija atbilde Agnesei, šoreiz atbildēšu Lea, kas interesējās par to, kā man sokas ar agro celšanos. Jā, starp citu, esmu pasācis celties 4:30 no rīta – ne tikai tad, kad agrās lekcijas un arī ne tikai darba dienās. Katru dienu!

Viss sākās ar kādu TED talk video, ko nejauši uzgāju, ar nosaukumu „How waking up every day at 4.30am can change your life”* – nu kā Tu tādu nenoskatīsies! Pēc kvalitātes šis bija sliktākais TED talk, ko esmu skatījies, jo spāņu runātājam ļoti švaki veicās ar angļu valodu, bet saturs ieintriģēja. Biju jau agrāk vairākkārt gribējis būt no tiem, kas agri ceļas, jo likās, ka tai noteikti jābūt foršai sajūtai, ka jau tik daudz lietas izdarītas, bet citi vēl tikai mostas. Tāpēc nolēmu to beidzot pamēģināt, iesaistoties piedāvātajā afērā – 21 dienu no vietas celties plkst. 4:30.

Jauna paraduma uzsākšana

Pirmajā rītā to veiksmīgi izdarīju un rīta jauniegūto laiku izmantoju grāmatas palasīšanai – nodarbei, kas pēdējā laikā bija nedaudz atstāta novārtā. Izpildīju arī dažus ikdienas pēdu stiprināšanas vingrinājumus, padzēru tēju un drīz vien jau bija laiks doties uz darbu. Divdesmit vienas dienas periods bija veiksmīgi iesākts.

Taču jau nākamajā dienā mani piemeklēja nelaime – pulkstenis tālrunī bija patvaļīgi pagriezies stundu atpakaļ, līdz ar to modinātājs 4:30 skanēja, kad īstenībā bija jau 5:30.. Tā mans pulkstenis reizēm dara, tas nav izskaidrojams. Bet manas agrās celšanās dienas pēc kārtas bija beigušās.. Nu labi, nodomāju, ka nav tik traki, tāpat gana agrs, cēlos vien augšā un pievērsos saviem ikrīta rituāliem.

Trešais rīts pienāca ar tālrunī izslēgtu skaņu.. Iepriekšējā vakarā biju to izslēdzis kādā pasākumā un pēc tam aizmirsis atkal ieslēgt, līdz ar ko atkal piecēlos tikai 5:30.. Izskatās, ka mans celšanās izaicinājums izvērtīsies par cīņu ar savu tālruni – kurš beigās uzvarēs? Taču nākamajās dienās viss beidzot ievirzījās normālās sliedēs, un turpmāk ar modinātāju 4:30 vairs nav bijis problēmu.

Saka, ka vajadzīgs noteikts dienu skaits, lai savā dzīvē ieviestu jaunu paradumu. Šī 21 diena ir mazākais, kas dzirdēts, parasti saka, ka tam vajadzīgs mēnesis, reizēm pat 45 vai 90 dienas. Bet 21 diena jebkurā gadījumā nav slikts sākums.

images

Celies un dzīvo!

Paraduma būvēšanas iekšas

Neskaitot otro un trešo rītu ar „vēlo” celšanos 5:30, tālāk tik traki vairs nebija. Modos vienmēr 4:30 un cēlos drīz pēc tam. Reizēm sanāca vēl pasnaust desmit minūtes, reizēm divdesmit, vienā epizodē tomēr vēl nogulēju līdz pat 5:20. Jā, un vienreiz nogulēju līdz 12:40 dienā, kad pēc galda spēļu vakara (un nakts) tikai pēc četriem rītā sanāca aiziet gulēt..

Savukārt, citas reizes (piemēram, šodiena) bija arī tādas, kad cēlos augšā uzreiz pēc modinātāja, kas ar mani iepriekš tā īsti laikam gandrīz nekad nebija noticis. Nu tā uzreiz, ka nepaiet ne 10 sekundes, kad esmu jau sēdus. Bija rīti, kad gulēju un nevarēju saprast, vai tiešām vēl nav 4:30, ka mans modinātājs vēl nezvana, vai arī neesmu to dzirdējis. Nevarēju sagaidīt modinātāju.

Pēc 21 dienas nebija nodoms šo lietu pārtraukt, jo tā tiešām jau bija kļuvusi par vairāk vai mazāk ieradumu. Turklāt tā kā ne visi rīti man izdevās, kā plānots, tad skaidrs, ka lieta jāturpina. Šorīt, kad rakstu šo rakstu, piedzīvots jau 26. agrais rīts kopš pasākuma uzsākšanas. Rīt būs 27. Parīt 28. Aizparīt 29. Aizaizparīt.. Nu labi.

Kāpēc darīt? Kā darīt? Ko darīt? Ko nedarīt?

Tā kā man vienmēr šķitis, ka celties agri būtu forši, tad man nekādu papildus motivāciju nevajadzēja. Tā tiešām laba sajūta, ka esi jau, piemēram, 8-os rītā pirms došanās uz darbu izdarījis tik daudz lietu, ko citkārt darītu vēl līdz pusdienlaikam. Cilvēkiem ar laika trūkumu šī būtu iespēja panākt iekavētās lietas – vai tie būtu neizdarītie darbi vai laika atvēlēšana hobijiem vai citām patīkamām nodarbēm, varbūt pat jauna hobija uzsākšana.

Kā piespiest sevi celties tik agri? Skaidrs, ka pirmā lieta, ko ievērot, būtu laicīga gulēt iešana. Man tā nebija problēma, jo tāpat eju gulēt laicīgi – parasti ap 21:30-22:00 –, bet agrāk vienkārši pārāk lielu diennakts daļu nogulēju🙂 Tagad iznāk ap septiņām stundām miega, ar ko pilnībā pietiek (par miega dabu arī esmu daudz lasījis, pētījis, man ir arī sava teorija, varētu rakstu uzrakstīt). Ja esat raduši iet gulēt pusnaktī, tad varētu būt zināmas problēmas ar celšanos 4:30, bet tik vēla gulēt iešana nav nekas labs jebkurā gadījumā.

images1

Der uzlikt kādu spēcīgāku zvana skaņu, lai lielāka motivācija celties..

Otra lieta – jāceļas uzreiz pēc modinātāja un jāpakļauj sevi gaismas iedarbībai. Nav jēgas turpināt snaust, jo vēlme pēc miega, ja tāda ir, ar to nesamazināsies, gluži pretēji. Savukārt, spilgtā gaismā organisms strauji samazinās melatonīna (miega hormona) izstrādi, līdz ar ko miegainības sajūta zudīs. Ja sieva jūsu eksperimentam celties negrib pievienoties, tad gaismu vēlams iet iegūt uz vannas istabu vai virtuvi, citādi var sanākt tikt pie nevajadzīgām papildus traumām..

Un trešā lieta – jābūt skaidram plānam, ko no rīta jauniegūtajās stundās darīsiet! Celties un vienkārši sēdēt virtuvē nav jēgas, tad atkal sāks nākt miegs un turklāt nebūs nekāda prieka par iegūto laiku. Ā, starp citu tikko iedomājos, ka citiem cilvēkiem laikam mēdz būt arī vairāk par vienu istabu dzīvoklī, mēdz būt pat mājas, līdz ar ko nav obligāti jāsēž tieši virtuvē.. Nu labi, bet domu tas nemaina. Nodarbei ir jābūt – vai tā būtu grāmatas lasīšana (grāmatai tad jābūt gana interesantai, nevis miegu uzdzenošai), ēst gatavošana vai došanās rīta skrējienā. Vēlams, lai šī nodarbe iesaistītu smadzeņu kustināšanu (ļoti labi der, piemēram, programmēšana), tad miegs būs kā ar roku atņemts. Pats esmu ieviesis vairākas lietas, ko šajās rīta stundās varu darīt – dzeru tēju, veicu pēdu un/vai elpošanas vingrinājumus, reizēm eju dušā vai vannā, tāpat pierakstu idejas, kas ienākušas prātā attiecībā uz darba lietām, piefiksēju iepriekšējā dienā pamanītus interesantus jaunatklājumus par to, kā darbojas cilvēka organisms, arī par citām lietām, reizēm uzrakstu kādu dzejoli vai kā šajā gadījumā – kādu rakstu. Gadās šo laiku izmantot arī gluži parastām nodarbēm, kādas man jebkurā gadījumā būtu jāizdara – studentu kontroldarbu labošanai vai atbildēšanai uz e-pastiem. Un, ja galu galā esmu visu ieplānoto jau izdarījis, bet uz darbu vēl nevaru braukt, jo vispirms jāsagaida sieva atpakaļ no rīta skrējiena, tad varu atļauties pat vēlreiz aiziet pagulēt kādu pusstundu vai stundu.

Tā kā iesaku pamēģināt! Tas katram dos savu labumu – vienus piespiedīs laicīgāk iet gulēt, citiem dos laiku iekavēto darbu padarīšanai, vēl citiem dos iespēju realizēt ieceres, kuras arvien atliktas laika trūkuma vai citu iemeslu dēļ. Un pēc tam ziņojiet man, kā sanāca!

Otra lieta, par ko Lea interesējās savā twītā, bija aukstās dušas. Auksto dušu izaicinājumu esmu noslēdzis un katru dienu to vairs nedaru. Īsumā – Wim Hof metodes izaicinājuma pamatā bija vismaz piecas dienas nedēļā ieiet aukstā dušā, katru nedēļu kāpinot laiku, kurš pavadāms zem aukstās ūdens straumes. Plānā bija četras nedēļas ar laikiem attiecīgi 15, 30, 45 un 60 sekundes. To veiksmīgi izpildīju un pat patvaļīgi pagarināju plānu par vēl divām nedēļām, pieliekot klāt pa piecām attiecīgi 90 un 120 sekunžu garām aukstuma epizodēm. Ļoti iepatikās, tāpēc tagad katru dušu pabeidzu ar auksto dušu, lai arī vairs nepievēršos tam regulāri un neskaitu sekundes. Protams, turpinu strādāt pie aukstumizturības trenēšanas arī ikdienā, nesapakojot sevi neskaitāmās drēbju kārtās vai aplejoties ar aukstu ūdeni, bet arī šo lietu vairs nepiekopju tik mērķtiecīgi kā iepriekšējos pāris gadus, kad bija nepieciešams gatavoties Ginesa pasaules rekorda labošanas mēģinājumam. Tomēr ieguvumus no šī procesa vienalga vēl jūtu.

'I just had another LOUSY hot shower this morning.'

Dažiem grūti pierast pie siltās dušas..

Nu ko, pulkstenis rāda jau 5:52 sestdienas rītā, šis raksts prasījis 80 minūtes mana laika. Kā domājat – vai būtu jau laiks iet modināt sievu vai ļaut viņai pagulēt vēl kādu stundiņu?

P.S. Izrādās, ka šis raksts man ir pirmais kopš 2013. gada 4. jūlija, kas nav veltīts ne skriešanas, ne uztura tēmai.. Toreiz pabeidzu rakstīt trīs rakstu sēriju par nedēļas nogales izklaidēm, uzrakstot par dārza darbiem svētdienā. Tiesa, pirmais raksts no šīs sērijas bija gan par skriešanu.

P.P.S. Starp citu, ja Googlei pajautā “waking up early”, tā atgriež attēlus ar pulksteņiem, kas rāda ~7:00 vai labākajā gadījumā 6:00😉

  • Angļu val. – Kā celšanās katru dienu plkst. 4:30 var izmanīt jūsu dzīvi.

6 thoughts on “Divdesmit viens agrais rīts

    • 1) Es mēģinu šiverēt pa virtuvi, tāpēc pārlieku lielas grūtības viņai laikam nav (lai gan reizēm ir gan bik sūdzējusies);
      2) Jā, pagaidām turpinu un nav plāna izbeigt, tad jau redzēs, kā tas aizies.

    • Pirms kāda laika lasīju par šīm lietām arī, gribēju izmēģināt, bet kaut kā pieturēties pie tāda režīma nesanāca, negribējās nakts vidū celties🙂 Bet varbūt tur kaut kas ir, nez.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s