Divas informatīvas ziņas vienā dienā, viena laba, otra slikta:
1) Tiku pie jauna informācijas nesēja – ārējās sekundārās atmiņas. Terabaits – tā man vienmēr likusies milzum liela krātuve. Savulaik i ne iztēloties nevarēju, ka kādreiz tik lieli diski vispār būs iespējami. Vēlāk pamanīju, ka mūsu lielā kopīgā servera ietilpība ir 1.3 TB un tas likās kaut kas ārprātīgs – ar to visiem mūsu darbiniekiem noteikti pietiks līdz mūža galam! Bet, ko domājies, ko ne – nu manā īpašumā nonācis ārējais cietais disks ar ietilpību ne vairāk ne mazāk kā 1.5 TB..
2) Nāksies atteikties no mobilā tālruņa lietošanas, jo to vairs neesmu spējīgs uzlādēt.. Iemesls pavisam vienkāršs – mans mājas dzīvnieks pamanījies sagrauzt lādētāja galu, kas spraužams telefonā.. 😉 Nu nekas, you can reach me online anyway!
Baskāju rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi! 
Par diska apjomiem pilnīgi piekrītu – arī man šādi lielumi savulaik (pat ne tik sen) šķita vnk neaptverami. Pirmajam datoram bija 3 GB cietais disks, un, kad tiku pie nākamā ar apmēram 15 GB (precīzi vairs neatceros), tā likās tāda svētlaime… 🙂 likās, ka nu man vietas būs visam un piepildīt to nebūs manos spēkos (kļūdījos…). 🙂
Tev ar tiem telefoniem neveicas… Bet nu, kā jau teicu, droši lieto manējo veco. Tas ir pat advancētāks par aizgājēju 😉 un laikam jau man bija kaut kāda ieksēja sajūta, ka lādētāji jāglabā lādē 😉
Ar Šarliju vakarā būs nopietnas disciplīnas pārrunas…
😮 😮 :O Vai tik tas TAVS telefons nebija zilpeleeki krutaa kraasaa un kopumaa forshs????
Kruts līdz bezsamaņai bija, jā 😀 Telefons jau tāds vēl joprojām ir, tikai uzlādēt nevar 😉
Jāatzīst, ka arī pašam Šarlam šis telefons ir ļoti paticis… Ja telefons tovakar atrastos uz grīdas, pieņemu, ka pirmais ciestu tieši tas, un tikai pēctam varbūt arī tā lādētājs…
Atpakaļ ziņojums: Patiesa vienādība « Rūdas vīra neironu uzplaiksnījumi!