Kā kāds skrējējs cepumus cepa..

Šis būs stāsts par vīru, kurš nekad mūžā vēl nebija neko cepis, neskaitot olas uz pannas. Reiz gan viņš mēģināja cept makaronus, uzbēra tos no pakas uz pannas un kādu laiku cepināja, līdz nācās secināt, ka nekas jēdzīgs nesanāk – makaroni tikai apdega, bet īpaši ēdami nekļuva. Neviens viņam nebija ieminējies, ka pirms cepšanas makaronus vēl vajagot izvārīt.. Tas ir vispār kaut kas neiedomājams – kāda tad jēga cept, ja jau ir izvārīti!? Tas ir kā velti darīt dubultu darbu.. Vai tad kartupeļus pirms cepšanas vāra?? Liekas, ka ne, lai arī pats šis vīrs nekad kartupeļus cepis nav. Lai vai kā, šis būs stāsts par vīra jauno pieredzi cepumu cepšanā!

Viss sākās ar to, ka aplūkojamā vīra sieva atrada tīmeklī šokolādes cepumu recepti, kuru atrādīja vīram, sakot, ka tā esot tik vienkārša, ka pat viņš varot uztaisīt. Protams, tas bija sarkasms, to abi apjēdza. Taču pēc dažām dienām vīrs atcerējās par šo recepti un mēģināja to pārlasīt, lai saprastu, vai tas ir kā pietiekami precīzs algoritms, ko tiešām ikviens varētu realizēt pie veiksmīgas apstākļu sakritības, vai tomēr tajā atrodamas arī kādas neprecizitātes. Recepte sastāvēja no divām daļām – vajadzīgo izejmateriālu saraksta un paša cepšanas procesa apraksta. Izejmateriālu saraksts izskatījās šāds:

Turpināt lasīt

Priecīgu pūpolsvētdienu!

Līdz brīdim, kad citās brīvdienās gadās tikai mosties un celties augšā, šodien jau pagūts daudz ko izdarīt.

Šodien modinātāju biju uzlicis uz plkst. 7:00, lai jau ap 7:30 dotos ārā veikt svētdienas garo skrējienu. Biju nolēmis izmēģināt jaunās takas, kuras šonedēļ izpētīju ar velo. Skrējiens izdevās lielisks, man jau sāk likties, ka no rītiem tiešām skriet liekas patīkamāk nekā vakaros pēc darba. Jau kādu laiku bija uzlēkusi saule, bet atradās vēl diezgan zemu, tomēr mākoņu nebija, un pamatā viss ceļš bija saules apspīdēts. Laiciņš arī silts, varētu būt ap 6-8 grādiem pēc Celsija.

Turpināt lasīt

Mana pirmā saskare ar triatlonu

Pēdējā laikā Latvijai pāri sācis velties liels triatlona vilnis, ja tā drīkst izteikties. Nesenajā Vaidavas triatlonā tautas klasē piedalījās rekordliels dalībnieku skaits – ap 400 -, kas ir kas nedzirdēts, ņemot vērā, ka vēl pirms dažiem gadiem, kad triatlons vēl tikai lēnām sāka ieviesties, Latvijas mēroga sacensībās piedalījās vien padsmit dalībnieku. Pēdējā laikā Latvijas triatlona federācija arī sākusi aktīvāk darboties triatlona popularizēšanas ziņā, šogad sarīkojot jau vairākus tautai pieejamus triatlonus (distances ziņā). Bija triatlons Vaidavā, būs arī Ventspilī (šomēnes pat divi gabali) un citās Latvijas pilsētās. Tik spēcīgam `vilnim` arī es nebiju spējīgs pretoties, līdz ar ko jau pirms kāda laika iekļāvu savā sarakstā punktu par piedalīšanos triatlonā.

Turpināt lasīt

Mana pirmā CouchSurfing pieredze

Kopš savam CouchSurfing jeb dīvānu sērfotāju profilam esam nomainījuši statusu no `Iespējams` (varam izmitināt sērfotājus pie sevis) uz `Pavisam noteikti`, izlaižot posmu `Jā` (vai varbūt iepriekš pat bija statuss `Varam pieņemt tikai uz tēju/kafiju`, īsti neatceros..), mēs esam kā apbērti ar dīvāna pieprasījumiem. Dažiem esam atbildējuši apstiprinoši, dažiem diemžēl nācies veikt noraidījumu dažādu apstākļu dēļ, daži paši atteikušies, bet tomēr pagājušajā nedēļā beidzot pirmo reizi patiešām guvām iespēju izmitināt pie sevis tūristus no ārvalstīm.

Turpināt lasīt

Spraigā pirms-maratona nedēļa

Klāt piektdiena. Jau parīt jāskrien Latvijas lielākajā skriešanas pasākumā – Rīgas maratonā. Pēdējais ieraksts par šo tēmu no manas puses tika prezentēts pirmdien, bet nu pienācis laiks ļoti īsam pārskatam kopsavilkuma formātā par dažām lietām, ar kurām esmu nodarbojies un/vai kas ar mani notikušas atlikušajā šīs nedēļas daļā. Ne visas saistītas ar skriešanu, ne visas tik nozīmīgas, lai par tām taisītu atsevišķus rakstus, bet pamatā tomēr pieminēšanas vērtas.

Turpināt lasīt

Pirms gada šajā dienā..

Viena no lielākajām emuāru uzturēšanas priekšrocībām varētu būt iespēja, kas atbrīvo mūs no vajadzības paturēt galvā daudz svarīgas lietas. Ja svarīgās lietas tiek piefiksētas rakstos, tad atliek vien pārskatīt vecos ierakstus, lai pamanītu, ka kaut kas svarīgs noticis, teiksim, tieši pirms gada. Nesen jau rakstīju par savas skriešanas karjeras sākuma divu gadu jubileju un par sava pirmā ceturtdaļmaratona gada jubileju.

Turpināt lasīt

101 lieta 1001 dienā

Man nav laika, man vēl simts un viena lieta jāizdara..

Jā, arī es šo frāzi esmu gana daudz dzirdējis citu personu lietojumos, kad pārspīlējuma formā tiek mēģināts paziņot citiem par savu aizņemtības līmeni. Lai to varētu teikt pilnīgi nopietni un bez pārspīlējuma, cilvēki ir pavisam oficiāli radījuši, tā saukto, nulltās dienas projektu (DayZeroProject) – izveidojam savu sarakstu ar 101 izdarāmu (vismaz teorētiski) lietu un mēģinām tās padarīt 1001 dienas laikā. Veicamajām lietām vajadzētu būt precīzi definētām un izmērāmām (tādā ziņā, ka novērtējamām, vai tā ir paveikta vai nav, tāpēc, piemēram, `Padarīt pasauli nedaudz labāku!` nederēs). Šis projekts pastāv jau ļoti sen, arī pats esmu bijis informēts par tā pastāvēšanu jau krietni laiku, varbūt kādu, nebaidos šī vārda, gadu vai pat vēl ilgāk. Taču nekad nebiju varējis atlicināt nedaudz (patiesībā jau padaudz) laika, lai piefiksētu 101 lietu, kuru varētu vēlēties tuvākajā laikā paveikt. Pilnīgi nesaistīti ar šo projektu gan pirms nepilna gada sastādīju sev desmit paveicamo lietu sarakstu, bet nu nolēmu saņemties un piedalīties arī šajā `101 iekš 1001` projektā.
Turpināt lasīt

Atceroties par Latviešu leģionāriem

Pa ceļam uz darbu nogāju gar Brīvības pieminekli paskatīties, kas tur labs notiek. Ilgs laiks pagājis, kopš pēdējoreiz redzēju tik daudz policistu vienuviet.. Bet šogad iztikām bez incidentiem – kaut kāds aprobežotu idiotu bars gan vienā stūrī bļaustījās, bet kopumā viss bija mierīgi. Sagaidīju gājienu no Doma laukuma, kurā ejošie, dziesmas skandinot, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un pēc himnas devos tālāk uz darbu.