Gads vienā lappusē – 2009.

Pērnais gads beidzies jau krietni pasen – pirms vairāk kā mēneša. Taču es esmu paguvis visu šo mēnesi novilkt garumā un neuzrakstīt īso gada pārskatu, līdzīgu tam, kādu par 8. gadu paguvu uzrakstīt jau 8. gada izskaņā. Tad nu – te būs!

Lieliska ziemas izprieca – suņu pajūgs!

Šo nedēļu uzsāku ar interesantu atrakciju pirmdienas vakarā – vizināšanos suņu vilktās kamanās. Visu savu iepriekšējo dzīvi pavadīju, nemaz nenojaušot, ka kas tāds iespējams arī Latvijā, līdz Ziemassvētkos sieva uzdāvināja man dāvanu karti uz šādu pasākumu. Tad nu beidzot pienāca iespēja to arī izmantot! Vispār viņiem viss ir rezervēts jau ļoti ilgi uz priekšu, bet mums paveicās, jo kāds atteicās no savas rezervācijas, līdz ar ko tikām viņa vietā. Citādi pirmās brīvās vietas būtu tikai uz februāra beigām, kad nav pat zināms, vai maz sniegs vēl būs gana..

Ziemas brīvdienu izpriecas

Kamēr vēl ziema, jāsteidz izmantot tās piedāvātos labumus – sniegu un auksto laiku – lai pagūtu paveikt lietas, kas nebūs paveicamas vasarā. Tā nu pagājušajās brīvdienās (pirms nedēļas) biju pārgājienā ar telti, bet šajās brīvdienās (aizvakar un vakar) darīju vēl citas lietas. Sīkāk par to – šajā īsajā brīvdienu atskaitē.

Manas brīvdienu izklaides jeb `Amatas deltu meklējot`

Pagājušajās brīvdienās devos pie dabas, lai pamēģinātu, kā tas ir – nakšņot teltī daudz-padsmit grādos zem nulles. Līdz ar to esmu izpildījis 6. punktu no sava saraksta.. Plašāk par maniem piedzīvojumiem varat izlasīt šeit!

Cīrihes jaunā gada maratons – ideāls gada sākums!

Vecā gadā devos prom no Latvijas, jaunajā gadā nu esmu atpakaļ. Visiem, pirmkārt, laimīgu jauno gadu! Otrkārt – ja ir interese, sadaļā `Mani ceļojumi` nu varat izlasīt manu jaungada ceļojuma aprakstu.

Ieroča vicināšana, nenormāli ātrais skrējiens un 1000 km

Kādu laiku neko neesmu rakstījis.. Arī šoreiz vairākas lietas tiks apvienotas vienā rakstā nevis katrai veltīts savs kā to varbūt pieklājības pēc vajadzētu darīt Bet, kā zināms, nekāds pieklājības iemiesojums neesmu, tāpēc nāksies iztikt ar to, kas ir.

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Noskrietais gads

Šis raksts tapis kāda cita raksta iespaidā, kurā mans, tā saucamais, ik-pa-laikam-skriešanas-kompanjons apraksta savu šā gada maratonu vasaru. Nosaukums, protams, graujošs, lai arī nevienu maratonu autors vēl patiesībā pieveicis nav Bet ne par to stāsts. Tā kā komentāros tiku solījis līdzināties dižskrējējam Sandim un arī `uzcept` līdzīgu rakstu par saviem piedzīvojumiem, tad nu man variantu maz – jāraksta vien ir. Tiesa, mēģināšu paplest aprakstīto laika intervālu nedaudz plašāku un ietvert tajā ne tikai vasaru, bet gan visu 2009. gadu.

Valmieras pusmaratons – mans pirmais pusmaratons

Nu ko, arī šā gada Valmieras maratons ir aiz muguras un jāteic – aizvadīts godam! Tā kā līdz šim visi mani skriešanas treniņi bija vērsti uz vienu mērķi – noskriet Valmierā pusmaratonu -, tad tagad vairs īsti nav skaidrs, kā trenēties tālāk, kad šis mērķis ir sasniegts.

Ja runājam precīzāk, jāatzīst, ka īstenībā mērķis bija konkrētāks – noskriet savu pirmo maratonu, iekļaujoties divās stundās. Treniņu proces pēdējā posmā (pāris nedēļas pirms sacensībām) viss liecināja par to, ka mērķis patiešām ir reāls un tam vajadzētu būt īstenojamam pat kalnainajā Valmierā (labi, labi, Siguldā skrējušie man par Valmieras `kalniem` droši var nepiekrist). Pēdējas dažās dienās pirms pusmaratona gan atkal sanāca pāris ne tik veiksmīgi treniņi, kas sēja bažas par manu fizisko sagatavotību, tomēr uz Valmieru devos kopumā pozitīvu cerību pilns. Šīs ir arī manas pirmās nopietnās sacensības VSK Noskrien skrējēju kluba sastāvā, kuram pievienojos pavisam nesen (vēl šo klubu norādīju arī, reģistrējoties Viļnas minimaratonam un Zelta kedas skrējienam Mežaparkā). Bija gaidāms, ka Valmierā skries ievērojams pulciņš kluba biedru, lai gan es nevienu no viņiem personīgi nepazīstu

Zelta keda – Valmieras (pus)maratona ģenerālmēģinājums

Šodien Mežaparkā norisinājās pasākums ar kodēto nosaukumu “Zelta keda”, kura ietvaros ikviens varēja parādīt savus spēkus, mēģinot noskriet kādu no divām distancēm – 5 vai 15 km.

Šis pasākums vienlaicīgi bija arī kā ģenerālmēģinājums nākamsvētdien notiekošajam Valmieras maratonam, kura viens no patroniem bija “Zelta kedas” vadītājs biatlonists Jēkabs Nākums. Arī es šo skrējienu uztvēru kā pēdējo pārbaudi pirms Valmieras maratona, kur pirmo reizi mūžā plānoju pieveikt pusmaratona distanci, tāpēc šodien izvēlējos garāko no piedāvātajām distancēm – 15 km.