Skrējiens apkārt Vīlandes ezeram 2017

18260877_1998569640356588_1165974015_oJūs jau zināt, kas jādara maija pirmajā dienā, vai ne? Jau astoto gadu pēc kārtas šajā dienā plkst. 12:00 startēju skrējienā apkārt Vīlandes ezeram. Tas ir, šķiet, vecākais skrējiens Igaunijā, kas nu noticis jau 88 reizes! Tā kā pirmie astoņdesmit no šiem skrējieniem man gājuši secen, tad nu vairs nedrīkst izlaist nevienu. Dažas no iepriekšējām astoņām reizēm esmu atzīmējis ar rakstiem savā emuārā, tagad interesanti palasīt. Te iespējams sameklēt nelielu atskaiti no mana paša pirmā mēģinājuma apskriet ezeru 2010. gadā. Arī par nākamo skrējienu kādu rindkopu esmu uzrakstījis, bet tā nedaudz pavēlu – decembra vidū.. 2012. gads bija pirmais, kad ap ezeru apskrēju pa baso, kā rezultātā tiku pie intervijas igauņu televīzijā (mazs apraksts 2012. gada maijā un šis pats vēl citā aspektā pieminēts teju pēc gada). Par 2013. gada skrējienu toreiz tapa vesels raksts, kas veiksmīgi iekļāvās rakstu sērijā ar nosaukumu “Sacensību epopeja”, kas apkopoja aprīļa beigu un maija sākuma dažu dienu intensīvu dalību sacensībās. Kopš 2014. gada rakstu par Vīlandes skrējienu vairs nav bijis..

Šosezon it kā nedaudz biju apņēmies kaut ko uzrakstīt par katrām savām sacensībām, jo to skaitu esmu mēģinājis samazināt līdz absolūtam minimumam. Tomēr atkal jau pāris sacensības pagājušas neaprakstītas.. Hmm, klau, varbūt darām tā – uzrakstām un izlasām (ko nu kurš no mums) pa kādam teikumam no abām šīm izlaistajām sacīkstēm un tad atgriežamies atpakaļ pie Vīlandes!

Turpināt lasīt

Sacensību epopeja – Vīlandes ezera skrējiens

Iepriekšējo sacensību epopejas skrējienu – Biķernieku pusmaratonu – meklēt šeit!

1. maijs – Skrējiens apkārt Vīlandes ezeram

Domāju – cik ilgi tad varēs šis skrējiens saglabāties kā vienas no manām topa sacensībām un palikt atmiņā kā ļoti foršs skrējiens. Nu jau piedalījos šeit ceturto gadu pēc kārtas (redz, kur pat uzraku nelielu paša aprakstu par savu pašu pirmo dalības reizi), kaut kad taču tam ir jābeidzas, ne tā? Nu jā, nevaru lepoties, kā to darīju ar Biķerniekiem, ka te būtu piedalījies visos ezera apskrējienos, jo tie nu jau bijuši kopskaitā 84.. Jā, bet šogad vēl nekā – arī šoreiz skrējiens izvērtās pagalam lielisks un manā skrējienu topā pozīciju notur. Ja ne notur, tad tikai pakāpjas vēl augstāk.

Nu jā, arī skrēju basām kājām. Arī ne tādēļ, ka Biķerniekos arī būtu skrējis pa baso, bet gan tādēļ, ka arī pērn Vīlandē tā skrēju. Atkal skrēju bez Garmina, ko man kārtējo reizi bija atņēmusi sievas kundze, domājot tikai par sevi un ne nieka neieklausoties manās pirmsstarta žēlabās. Nu labi, viņa man sagādāja standarta brokastu ēdienu, kā arī striķi, ar ko pakārt.. ui, tas ir, potītei piesiet čipu (tas gan izrādījās lieks, jo organizatori šoreiz bija gājuši līdzi laikam un sarūpējuši čipus iekš pie purna spraužamajiem numuriem.. un ar purnu es šeit domāju vēderu), kā arī palīdzēja man izvēlēties pēcfiniša picu un vēl šā tā aprūpēja.. Nu jā, un varbūt arī jāņem vērā, ka man nebija nekādu pirmsstarta žēlabu par Garmina nepieciešamību.. Bet tas viss jau nemaina faktu par augšminētajām egoisma izpausmēm.

Turpināt lasīt

Četrās brīvdienās trīs sacensības

Nu ko, maija sākuma brīvdienas nu ir aizvadītas, un tā nu ir sanācis, ka šajās četrās dienās paguvu piedalīties veselās trijās skriešanas sacensībās, kas ir jauns sava veida rekords. Līdz ar to tīrajos skriešanas treniņos šajās dienās sanāca noskriet vien apaļus nulle kilometrus. Šodien atsākšu treniņus, bet pirms tam ļoti īsa atskaite par aizvadītajām trim sacensībām.

Turpināt lasīt