Sezonas sākums un beigas vienā dienā

img_20161220_121355Šogad tā sakrita, ka jaunās skriešanas sezonas sākums un iepriekšējās sezonas noslēgums iekrita vienā dienā. Turklāt vispirms, rīta pusē, tika uzsākta jaunā sezona, bet tikai pievakarē noslēgta aizgājusī. Kas tad bija šie notikumi?

Noskrien Ziemu 1. posms

Šogad janvārī mūsu jau tā piesātinātajā skriešanas sacensību kalendārā savu vietu atrada jauns skriešanas seriāls – `Noskrien Ziemu`. Tā mērķis bija izvilkt skrējējus ārā uz ātrāku paskriešanu arī ziemas mēnešos, tāpēc tā trīs posmi notika šī gada pirmajos trijos mēnešos. Nevienā no tiem nepiedalījos. Bet nu, kad atkal ir klāt ziema (vismaz kalendāra nozīmē), šis seriāls uzsāk jau savu otro sezonu, kurā nācis klāt vēl viens posms vēl vienā ziemas mēnesī – decembrī. Tāpēc šoreiz tā savādi iznāk, ka NZ2017 sākas jau 2016. gadā. Arī šosezon īsti nebiju plānojis šajā seriālā piedalīties, bet tad mani gada noslēguma reitingu ballē uzrunāja Pēteris, sakot, ka būtu forši savākt komandu šim seriālam. Rezultātā es ļāvos pierunāties, un tagad visos četros posmos skriešu īsāko – 8.6 km – distanci..

Pirmais posms notika 18. decembrī Siguldā, un šo es uzskatu par jaunās skriešanas sezonas oficiālo atklāšanas brīdi. No pērnā gada šī seriāla skrējienu bildēm biju sapratis, ka šie ir pasmagi skrējieni, kur jācīnās ar sniegu, dubļiem, slīdēšanu, aukstumu utt. Tomēr tā kā ziema pie mums vēl nav atnākusi, biju cerējis, ka Siguldā dabūšu forši izskrieties pa atkusušām meža taciņām. Nekā nebija – ziema nav ne Rīgā, ne Valmierā, bet tā aizkavējusies tieši pa vidu Siguldā. Ierodoties Siguldā, secināju, ka pat trotuāri ielu malās ir balti, tad jau arī mežā nebūs nekas nokusis. Izrādījās, ka tā arī ir – mežs vēl gana sniegots, taciņas daudzviet arī ledus klātas, tāpēc par kaut cik ātru skrējienu savos nodeldētajos Vibramos varēju aizmirst.

Turpināt lasīt

Advertisements

Jo ātrāk skrienu, jo zemāk krītu

img-20160918-wa0002Gads jau tuvojas beigām, bet šosezon vēl neesmu noskrējis nevienu ultramaratonu – ne sacensībās, ne treniņos. Arī maratonu esmu noskrējis tikai vienu, toties zem trim stundām. Nē, tas nenozīmē, ka esmu metis skriešanai mieru, gluži pretēji – daru to kvalitatīvāk kā jebkad agrāk, treniņos uzsvaru liekot uz īsākām distancēm. Sezonas sākumā biju sev uzstādījis divus mērķus šim gadam – viens bija noskriet maratonu ātrāk par trim stundām (tikai tāpēc tas vienīgais maratons arī bija jāskrien), bet otrs – noskriet piecus kilometrus ātrāk par 18 minūtēm. Ja pirmais jau izpildīts, tad līdz otrajam vēl oficiāli pietrūkst vairāk par pusminūti.

Šosezon īsās distances. Kāpēc?

Bet šis stāsts nav par manu gaidāmo piecu kilometru skrējienu 16. oktobrī, bet gan par to, ka šogad tātad specializējos īsākās distancēs un, piemēram, Skrien Latvija seriālā visos posmos skrienu Nike distanci, kas variē robežās no 10.55 līdz 12.4 km. Kāpēc šāda izvēle? Tāpēc, ka pienācis pēdējais laiks mēģināt vairāk attīstīt savas ātruma īpašības un izspiest no sevis maksimālo iespējamo ātrumu, ko īsākā gabalā var izdarīt. Zināms, ka, kļūstot vecākam, ātrums zūd visai strauji, bet izturība ne tik ļoti (pat varbūt vēl var palielināties). Tāpēc jāuzrāda daudzmaz jēdzīgi personīgie rekordi īsajās distancēs, kamēr to vēl var izdarīt, lai pēc tam vecumdienās atkal nopietnāk ar jaunu sparu pievērstos maratoniem un ultrām. Nu jā, un kaut kad pa vidu vēl pusītes arī būtu jāpaskrien.

Turpināt lasīt