Kuldīgas pusmaratons

Ar Kuldīgu līdz šim man bijušas visai vēsas attiecības, un vienmēr bijis kāds iemesls šeit pusmaratonu neskriet. Savu pirmo pusmaratonu 2009. gadā skrēju jau aiz Kuldīgas – Valmierā. Pēc gada uz Kuldīgu ar māsu aizbraucām ar velo, bet tikai, lai noskrietu tautas distanci jeb vienu no četriem pusmaratona apļiem. Tai gadā bija arī pamatīgs karstums, un tolaik man no karstuma bija tā kā nedaudz bail. Tāpēc arī 2011. gadā pamatoju savu dalības iztrūkumu ar karstumu un atkal noskrēju tikai vienu no četriem aplīšiem – šoreiz ar sievu un pat nereģistrējoties distancei. Pērn Kuldīgu izlaidu vispār, jo tā sakrita ar piekto kāzu jubileju, kā arī nākamajā rītā bija plānots izlidot uz ārvalstīm.

Taču reiz bija jāpienāk arī Kuldīgas zvaigžņu brīdim, un tā sakrita, ka viss izmainījās un/vai nostājās savās vietās vienlaicīgi – šogad biju iegādājies abonomentu uz visiem `Skrien Latvija` posmiem, līdz ar ko papildus nebija domas par dalības maksu, Kuldīgā pilnīgi jauna trase, laika apstākļi ideāli skriešanai, un, lūk, arī es pirmo reizi startēju Kuldīgas pusmaratonā.

Ja vēl ceturtdien temperatūras stabiņš pakāpās stipri virs 30 grādu atzīmei, tad jau sestdien Kuldīga mūs sagaidīja ar līņāšanu un pavēsu laiciņu – kur nu vēl labāk skriešanai! Nedaudz lija pirms starta un iesildoties, kā arī, liekas, sacensību sākuma posmā, bet pēc tam atkal pārgāja. Pēc finiša, savukārt, atkal sāka līt.

Turpināt lasīt

Sacensību epopeja – Biķernieku pusmaratons

Ir sākusies sacensību sezona! Nu ne jau tikai tagad, pirmās sacensības šogad noskrēju jau pirms mēneša (mans vēlākais sezonas sākums pēdējo četru gadu laikā). Taču, sākot ar maija mēnesi (precīzāk – jau ar aprīļa pēdējām dienām) sezona ir pamatīgi, piedotiet par izteicienu, intensificējusies.

Hmm, kāds teica, ka vajagot skriet divus maratonus gadā. Laikam jau ko īsāku var skriet arī biežāk, piemēram, gada laikā varētu saskriet arī četras pusītes vai pat astoņus desmitniekus. Bet akceptēt vispārzināmas patiesības nekad nav bijusi mana stiprā puse, tāpēc tantu autobusa pieturā ignorēju un aprīļa beigas līdz maija sākumu pataisīju par kārtīgu skriešanas maratonu. Pag, nē, tā nedrīkst – man ļoti nepatīk šo vārdu lietot nevietā, izsakoties par lietām, kas īstenībā nav maratons.. Varbūt drīkst teikt epopeja? Tas izklausās pietiekami sarežģīts (divdabi `sarežģīts` es šeit lietoju kā darbības, ne īpašības vārdu) vārds, lai lielajam vairumam būtu grūti apstrīdēt tā lietojuma pamatotību augšminētajā kontekstā un man būtu vieglāk atšaudīties. Pie tā tad arī paliksim – epopeja piecu sacensību garumā!

Pirmās četras sacensības gāja kā pēc grafika – vienu dienu jāsacenšas, tad divas dienas jāskraida tāpat prieka pēc, tad atkal cikls no gala. Pēc ceturtajām sacīkstēm gan man tika dots ilgāks pārtraukuma posms – veselas četras dienas varēju skriet tikai treniņus vien, līdz atkal klāt bija kārtējo sacensību diena. Varbūt tad nedaudz par katru no tām.. Šodien par pirmo, bet katru nākamo dienu būs raksts par.. nu jā – katru nākamo no tām.

28. aprīlis – Biķernieku pusmaratons

Pirmo seriāla `Skrien Latvija` posmu biju izlaidis, tāpēc uz otro noteikti bija jāiet. Šeit, Biķernieku trasē, pusmaratons tiek rīkots jau trešo gadu pēc kārtas, un es tajā piedalos jau.. hmm, cik nu bija.. ā, jā – trešo gadu pēc kārtas! Kāpēc prātā uzreiz nāk Liepāja? Nezinu gan, līdz 20. jūlijam vēl tomēr jānodzīvo..

Tik vēlu uz starta laukumu devies vēl nebiju nekad iepriekš. Es pat nepaguvu tā īsti līdz galam noskriet savu ierasto iesildīšanās kilometru (pietrūka pārdesmit metru), kad nācās jau spraukties iekšā starta zonā, jo, redz, pēc dažām sekundēm jau starta šāviens. Tai brīdī likās, ka vairāk nogulēt nu gan nav iespējams. Ai, ai, kā es biju alojies..

Turpināt lasīt

Mazliet par dažiem sīkkrikumiem

Pēdējā laikā noticis viens tāds diezgan liels notikums – brauciens uz Prāgu skriet pusmaratonu -, kā arī vairāki mazāki. Par Prāgu it kā plānoju kaut ko uzrakstīt, bet to vēl neesmu izdarījis (palieciet kopā ar mani), bet pārējie, savukārt, nav tik nozīmīgi, lai katram no tiem veltītu atsevišķu rakstu. Tāpēc šajā vienā rakstā apkopošu šos pēdējo dienu interesantākos notikumus, katru no tiem nedaudz aprakstot.

Turpināt lasīt

Prāgas pusmaratons jau nākamnedēļ!

Ir sācies pavasaris!

Ir sācies pavasaris!

Šodien sācies astronomiskais pavasaris! Un līdz ar to iesākusies arī pēdējā nedēļa pirms šā gada Prāgas pusmaratona. Jau nākamās nedēļas brīvdienās (sestdienā) notiks šis skrējiens pilsētā, kuru līdz šim nav nācies apciemot vēl ne reizi. Izbraukšana ar autobusu no Rīgas kopā ar Ventspils maratona klubu jau nākamās trešdienas vakarā, plkst. 22:00.

Pērno gadu sāku ar pusmaratonu, un rezultātā viss gads aizritēja, tā teikt, pusmaratona gaisotnē – tika aizvadīti pieci šādas distances skrējieni, katru reizi labojot personīgo rekordu. Šogad arī sanāca iesākt gadu, pirmajās gada sacensībās skrienot tieši pusmaratona distanci (UK, Anglesey), taču, pirmkārt, distance izrādījās krietni vien garāka par standarta pusmaratonu, bet, otrkārt, šīs sacensības ļoti atšķīrās no parastiem pusmaratoniem izteiktā reljefa dēļ. Līdz ar to, ja neskaitītu šo Anglesey salas skrējienu, šogad bija plānots iesākt gadu ar kādu citu distanci, ne pusmaratonu. Tā kā šogad esmu nolēmis nepiedalīties tik traki daudz sacensībās kā pērn, vairāk laika veltot kvalitatīvākiem treniņiem, tad dažus nenozīmīgus sacensību skrējienus jau paguvu izlaist, un doma bija kā pirmo sacīksi Latvijā šogad aizvadīt LSC šosejas skrējienu 1. posmu, kas 26. martā bija ieplānots Mežaparkā. Taču nu šis skrējiens tika atcelts (vai laikam tiks pārcelts kaut kad uz vēlāku laiku), līdz ar ko gribot negribot atkal nāksies kā pirmās normālās sacensības šogad vienalga aizvadīt pusmaratonu 2. aprīlī Prāgā 😉 Tad nu šogad pirmās divas sacensības būšu aizvadījis ārpus Latvijas, arī interesants fakts.

Turpināt lasīt

Nordea Rīgas maratons 2010

2010. gada Nordea Rīgas maratons nu ir beidzies, un ir laiks atskatīties uz tā norisi. Īsumā var teikt, ka esmu 100% apmierināts ar pilnīgi visu, kas šajā sakarā ir noticis – gan ar savu rezultātu, gan pasākuma organizāciju, gan arī laika apstākļiem un visu pārējo. Ja ar to pietiek, tad labi; ja tomēr gribas garāku aprakstu, kas izvērsts 34 punktu garumā, nāksies lasīt tālāk..

Turpināt lasīt

Spraigā pirms-maratona nedēļa

Klāt piektdiena. Jau parīt jāskrien Latvijas lielākajā skriešanas pasākumā – Rīgas maratonā. Pēdējais ieraksts par šo tēmu no manas puses tika prezentēts pirmdien, bet nu pienācis laiks ļoti īsam pārskatam kopsavilkuma formātā par dažām lietām, ar kurām esmu nodarbojies un/vai kas ar mani notikušas atlikušajā šīs nedēļas daļā. Ne visas saistītas ar skriešanu, ne visas tik nozīmīgas, lai par tām taisītu atsevišķus rakstus, bet pamatā tomēr pieminēšanas vērtas.

Turpināt lasīt

Ir iesākusies Nordea Rīgas maratona nedēļa

Beidzot ir pienākusi nedēļa, kuras nogalē norisināsies kārtējais ikgadējais Nordea Rīgas maratons (NRM). Šī ir tā reize, kad pirms gada biju plānojis noskriet savu pirmo pusmaratonu. Šī ir tā reize, kad īstenībā jau skriešu pusmaratonu ceturto reizi. Šī ir tā reize, kad, ja viss sanāks kā iecerēts, varētu reāli mēģināt noskriet pusmaratonu ātrāk par 100 minūtēm.

Pēdējā laikā šim pusmaratonam esmu gatavojies visai cītīgi. Pēc paceles cīpslas traumas februāra beigās un Parīzes pusmaratona marta sākumā kādu laiku no intensīvas skriešanas atturējos, bet nu jau kādas četras pēdējās nedēļas atkal skrienu puslīdz normāli. Kā jau pēc traumas, esmu centies slodzi un kilometrāžu audzēt ļoti palēnām un jāteic, ka tas ir izdevies ārkārtīgi vienmērīgi – pēdējās četrās nedēļās esmu noskrējis attiecīgi 35, 38, 40 un 43 kilometrus. Kur nu vēl mierīgāk 🙂 Esmu krietni piestrādājis arī pie savas skriešanas tehnikas – gan cenšoties likt pareizāk soli, nevēršot pēdas uz ārpusi, gan pievēršot uzmanību piezemēšanās brīdim, gan arī fiksējot vēl dažus citus sīkumus. Lai uzlabotu tehniku, esmu sācis skriet arī basām kājām, jo ticu, ka tieši šādā veidā pēda vislabāk iemācīs man skriet tā, lai to un kājas traumētu vismazāk. Pagaidām gan esmu veicis tikai divus baskāju izskrējienus, katru nedaudz garāku par jūdzi, tas ir, 1.65 km garumā. Faktiski varētu teikt, ka līdz ar šo esmu izpildījis vēl vienu punktu no mana 101 lietas saraksta – `Iemācīties skriet, turot pēdas paralēli vienu otrai skriešanas virzienā`. To tad tagad varētu uzskatīt par paveiktu!

Turpināt lasīt

Ieroča vicināšana, nenormāli ātrais skrējiens un 1000 km

Kādu laiku neko neesmu rakstījis.. Arī šoreiz vairākas lietas tiks apvienotas vienā rakstā nevis katrai veltīts savs kā to varbūt pieklājības pēc vajadzētu darīt 😉 Bet, kā zināms, nekāds pieklājības iemiesojums neesmu, tāpēc nāksies iztikt ar to, kas ir.

Turpināt lasīt