Elektrības seriāls noslēdzies

IMG_20170511_110632Pēc tam, kad biju uzrakstījis un nopublicējis savu iepriekšējo rakstu šajā sērijā, man sāka pienākt komentāri, kuri liecināja par to, ka varbūt būšu vēl nedaudz pārsteidzies, domādams, ka līdz elektrības iegūšanai atlikusi vairs tikai viena sērija.. Vispirms mani uzrunāja viens no lielākajiem man zināmajiem elektrospeciālistiem vārdā Sandis, kurš apšaubīja mana zemē ieraktā elektrības kabeļa piemērotību manām vajadzībām. Pareizāk man būtu vajadzējis izvēlēties nevis četru, bet gan piecu dzīslu kabeli, lai bez trim fāzēm un nulles vēl paliktu pāri arī dzīsla zemēšanai. Viņam pievienojās otrs no lielākajiem man zināmajiem elektrospeciālistiem vārdā Dzintars, kurš apstiprināja Sanda sacīto. Tā kā man pašam izpratne šajos jautājumos ir stipri minimāla, tad ielūkojos vēl tīmeklī, kur redzēju vēl līdzīgus viedokļus. Rezultātā saskumu, ka varbūt man nāksies rakt kabeli ārā un gādāt jaunu..

Otru triecienu manai pārliecībai par drīz gaidāmo elektrību deva komentētāji pie mana iepriekšējā raksta, kuri visi kā viens apgalvoja, ka ne tikai dzīslu skaits, bet arī dzīslu diametrs esot manām vajadzībām krietni par mazu. Tāds 2.5 mm2 kabelis derot tikai iekštelpām un ne jau nu tai 25 ampēru stiprajai strāvai, kāda pieslēgta man. Secināju, ka kabeļa izvēles brīdī laikam biju sajaucis pieslēguma līgumā ierakstīto maksimālo strāvu (25A) ar atļauto maksimālo slodzi (16kW), kā rezultātā kabelis tika izvēlēts 16 ampēriem.. Manā gadījumā būtu vajadzējis likt kabeli ar vismaz 4 mm2 šķērsgriezuma laukumu, bet labāk – pat 6 mm2. Viens no komentētājiem pat izteicās, ka vēl pirms dažiem gadiem vara vadu minimālās kaut kādu normatīvo aktu prasības esot bijušas 10 mm2. Kā ir tagad, viņš gan nemācēja teikt. Noskaņojos, ka laikam taču patiešām nebūt citu variantu, kā vien šis milzu darbs – kabeļa pārrakšana.

Turpināt lasīt

Advertisements

Elektrība, ūdens, arhitekts

blueprint-964629_960_720Pārāk daudz komentārus savam iepriekšējam ierakstam par pirmajām idejām mājas būvēšanas procesā nesaņēmu, toties saņēmu izsmeļošas norādes uz nepārdomātām lietām klātienē. Pa šo laiku paviesojos pie Sanda, kurš pats atjaunojis vecu graustu, pārveidojot to par apdzīvojamu ēku, un viņš mani konsultēja par dažādām ar būvniecību saistītām lietām. Līdz šim pat nebiju aizdomājies par to, kādu platību aizņems mana māja, bet pēc aptuvenā istabu plānojuma, kādu biju norādījis savā iepriekšējā rakstā, iznāca, ka augšstāvs (un līdz ar to arī apakšējais) aizņems teju 100 m2 platību, kas man šķiet stipri par daudz. Līdz ar to nāksies te kaut ko nedaudz pārplānot, kādas istabas nonesot lejā uz 1. stāvu.

Otra būtiskā lieta, ko jau pats nedaudz biju sācis pārdomāt un ko Sandis arī atzina – vispirms būtu jātiek pie elektrības, tas ievērojami atvieglotu būvēšanas procesu, jo ļautu tajā izmantot elektriskus darbarīkus. Tā kā pie saules enerģijas tik ātri tikt laikam nevarēšu (turklāt saules baterijas un pārējās nepieciešamās ar to saistītās lietas maksā krietnu summiņu), tad tomēr būs vien jāslēdzas klāt Latvenergo elektrībai, saules un vēja enerģiju atstājot kā alternatīvus enerģijas ieguves veidus uz tālāku nākotni. Šajā sakarā izvilku savu iesniegumu, ko pirms nepilniem trim gadiem biju sūtījis Latvenergo, lai noskaidrotu jauna pieslēguma izveidošanas izmaksas, un aplūkoju viņu toreiz sniegto atbildi, kas paredzēja man šajā sakarā šķirties no 2458 latiem. Nezinu, vai arī šobrīd cena būtu līdzīga (tas sanāktu ap 3500 eiro), bet tas vienalga laikam ir mazāk par saules bateriju sākuma komplektu.

Turpināt lasīt

Mājas būvniecības pirmās idejas

MO09_LAr iepriekšējo rakstu es uzsāku jaunu sadaļu savā emuārā, publicējot savu vēlmi tikt pie pašbūvētas mājas. Šajā rakstā es padalīšos ar savām pirmajām iecerēm, kādas man radušās, prātojot par to, kādu es gribētu redzēt savu māju, un lasot tekstus par māju celšanas pieredzēm. Pa šo laiku kopš iepriekšējā raksta esmu atradis čupu ar līdzīga rakstura emuāriem, kuros entuziasti apraksta savas mājas būvniecības procesu (paldies komentētājam Ernestam), kaut ko arī no tiem esmu palasījis. Tāpat esmu pārkārtojis (savedis kārtībā) savu emuāru, ieviešot augšējā izvēlnē atsevišķu sadaļu „Būvniecība”, lai raksti nejuktu kopā ar šī emuāra pamattēmu, kas ir skriešana (pie viena ieviesu arī sadaļu „Uzturs”, lai arī raksti par šo tēmu būtu viegli atrodami atsevišķā vietā). Labi, tie tādi sīkumi, tad ķeramies klāt mājas projektēšanai!

Galvenais nosacījums, kuru gribu ņemt vērā, projektējot un būvējot māju, ir tās pēc iespējas lielāka energoefektivitāte (kaut kas līdzīgs pasīvajām mājām) – lai māja būtu silta un omulīga, lai nebūtu nekādu aukstuma tiltu, siltuma zudumu, lai pēc iespējas mazāk enerģijas būtu jāizmanto siltuma noturēšanai mājā, lai pēc iespējas daudz tiktu izmantota bezmaksas enerģija saules un/vai vēja formā. Otrs, ne mazāk nozīmīgs faktors – būvēšanas vienkāršība, tas ir, lai izprojektētās konstrukcijas tādam pilnīgam nejēgam kā man būtu iespējams pašrocīgi realizēt. Protams, nešaubos, ka šādos, tādos darbos vienalga nāksies meklēt speciālistus, bet vismaz lai es varētu sakot līdzi visam būvniecības procesam. Nu un trešā būtiskā lieta – naudas resursu ekonomija. Man nav vajadzīgs nekāds luksusa tipa rezultāts, bet vienkārša energoefektīva māja, kuru iespējams uzbūvēt pēc iespējas lētāk.

Pamatlietas

Māja būs ar diviem stāviem, vienmēr tādu esmu gribējis. Divu stāvu plānojumam ir milzums plusu, salīdzinot ar tādas pašas platības vienstāva ēku, bet īsti neviena nopietna mīnusa. Istabu iekārtojums tāds, lai viesu uzņemšana varētu notikt tikai pirmajā stāvā. Pirmajā stāvā tātad viesistaba, virtuve, tualete, garderobe (priekšnamā), saimniecības telpa. Otrajā stāvā divas guļamistabas, divas darbistabas un vannas istaba ar tualeti. Visas istabas nelielas (10-15 m2), izņemot viesistabu, kas lielāka – efektīva telpas izmantošana, ēka vieglāk piesildāma. Jāpadomā par efektīvu kāpņu izveidi, lai kāpņu telpa neaizņemtu daudz liekas vietas. Pie ieejas āra terase ar nojumi.

Turpināt lasīt