Uz sliekšņa starp divām pasaulēm

2012. gada 11. aprīlis. Rīta rosme 12 km garumā pa vietējiem mežiņiem. Kas gan tur īpašs? Izrādās – ar šo skrējienu esmu pārkāpis kādam nozīmīgam slieksnim savā skrējēja karjerā. Tagad, kad intriga ir ieviesta, dodu Tev laiku nedaudz padomāt – kas gan baskāju/minimālistu skrējējam varētu būt nozīmīgs slieksnis saistībā ar skriešanu?

Vai noskrieta kāda apaļa kilometrāža basām kājām? Vai minimālos apavos? Nē, tas nebūtu nekas īpašs – kas vienam apaļš, otram pilnīgi neapaļš (zinu cilvēkus, kuriem pat skaitlis 1024 neliekas pietiekami apaļš.. kur tad nu vēl tālāk..).

Varbūt kāds zīmīgs laika posms jau nodzīvots bez tradicionālo apavu izmantošanas skrējienos? Jā, piekrītu, ka tas arī būtu ievērojami, bet šoreiz ne par to stāsts.

Domājam, domājam.. Kas vēl tāds varētu būt?

Nelasām tālāk, pirms neesam izdomājuši savu variantu!

Es teicu – nelasām!

Atlikt šmaukšanos!

Tā.. Nu, ja Tu lasi jau šo teikumu, tad droši vien esi ticis ar mazo uzdevumu galā un nonācis pie kaut kāda sava varianta. Mans lasītājs taču nekad nešmauktos.. Tad nu savu variantu droši vari atstāt komentāru sadaļā zemāk, man būs interesanti palasīt, kādi vēl nozīmīgi sliekšņi būtu vērā ņemami.

Turpināt lasīt

Mazāk nozīmē vairāk – vairāk skriešanas prieka

Ilgi neesmu neko rakstījis.. Tas diez ko neliecina par to, ka pa šo laiku nekas īpaši interesants nebūtu noticis, bet vairāk gan par.. paši ziniet ko.. Pāris rakstus būtu vērts veltīt pāris pieminēšanas vērtām lietām, kuras no vienas puses ir diezgan dažādas, bet kuras tomēr vieno divi kopīgi faktori – 1) tās visas saistītas ar skriešanu; kā arī 2) tās visas notikušas aptuveni vienas (pērnās) nedēļas laikā. Pirmais no šiem pāris (labi, runāsim precīzākos terminos – diviem) rakstiem veltīts sacensībām, bet otrs – treniņu procesam. Šis ir pirmais raksts. Otro rakstu lasiet šeit!

Turpināt lasīt