Priecīgu pūpolsvētdienu!

Līdz brīdim, kad citās brīvdienās gadās tikai mosties un celties augšā, šodien jau pagūts daudz ko izdarīt.

Šodien modinātāju biju uzlicis uz plkst. 7:00, lai jau ap 7:30 dotos ārā veikt svētdienas garo skrējienu. Biju nolēmis izmēģināt jaunās takas, kuras šonedēļ izpētīju ar velo. Skrējiens izdevās lielisks, man jau sāk likties, ka no rītiem tiešām skriet liekas patīkamāk nekā vakaros pēc darba. Jau kādu laiku bija uzlēkusi saule, bet atradās vēl diezgan zemu, tomēr mākoņu nebija, un pamatā viss ceļš bija saules apspīdēts. Laiciņš arī silts, varētu būt ap 6-8 grādiem pēc Celsija.

Turpināt lasīt

Advertisements

Formula 1 2009. gada sezona ir sākusies!

Oficiāli jau vakar, bet pirmie testi aizvadīti šorīt. Austrālijā gan jau vakars vēls 😉 Ar to arī apsveicu visus jūs un pats sevi! Rezultātus paši ziniet, otrreiz nestāstīšu. Lai jums visiem interesanta jaunā F1 sezona!

Septiņas lietas man zāļu skapītī stāv..

Labvakar, dārgo lasītāj!

Arī mani (nu jau kādu laiku) ir nozīmējuši septiņu dzīves gudrību jeb mazāk zināmo faktu atklāšanai par sevi. Pirms laba laiciņa jau to izdarīja personāžs mcenroy, bet vēlāk par to man vēl atgādināja personāžs Sandis. Ja nu kāds vēl nezina, šī ir sērga, kas pēdējā laikā ir strauji izplatījusies Latvijas emuāru apgabalā (angliskais blogosphere) – viens uzraksta septiņas lietas par sevi un nodod šo pienākumu tālāk septiņām citām personām. Esmu pat redzējis kaut kur sarakstu, kuri Latvijas emuāristi jau veikuši šo uzdevumu, kāds pat vāca šādu informāciju..

Labi, tad nu ķersimies pie lietas – 7 fakti formā `Daudzi noteikti zina … , bet tikai daži ir informēti …`.

1. Daudzi noteikti zina, ka es ļoti interesējos par tādu sporta veidu kā pirmā formula, skatos visus posmus pa TV utt., bet tikai daži ir informēti, ka, neskatoties uz faktu, ka neesmu klātienē vēl apmeklējis nevienu F1 posmu, tomēr manā īpašumā ir Ferrari cepure no 1997. gada Ungārijas posma. Jautāsiet – ka es pie tādas tiku? Atbildu – vinnēju derībās. Tālajā 2003. gadā bija kaut kāda plaši izslavēta boksa cīņa starp Ukrainas cīkstoni Vladimiru Kļičko un, šķiet, Maiku Taisonu. Par šo tad arī saderēju ar vienu meiteni, kas bija bijusi šajā Ungārijas posmā un iegādājusi tur cepuri. Es liku uz Taisonu, viņa – uz Kļičko. Ja nemaldos, mačā kādu laiku vadībā bija Kļičko, bet tad viņam sāka asiņot uzacs (tika pārsista) vai kas tamlīdzīgs, un viņš no cīņas bija spiests izstāties, kā rezultātā par uzvarētāju pasludināja Taisonu 🙂

2. Daudzi noteikti zina, ka man patīk braukt ar mehāniskajiem transporta līdzekļiem, piemēram, auto vai kartingu, pie tam reizēm patīk arī braukt ātri, bet tikai daži ir informēti par manu dalību kartingu sacensībās. Reiz (atkal jāsaka – tālajā 200x. gadā, kur 1<x<4) piedalījos F1 fanu organizētā kartingu sacīkstē. Bija diezgan daudz tautas (vairāki desmiti amatieru), līdz ar ko bija vairākas priekšsacīkstes (kvalifikācijas), un rezultātā biju viens no sešiem, kas tika fināla braucienā. Startā noslāpa mans kartings, līdz ar ko uzreiz biju atpalicis no pārējiem par praktiski pusi apļa.. Tomēr ķēru 5. vietu rokā, un pēc vairākiem apļiem to jau biju izdarījis. Garajā taisnē (vecajā M-Co kartinga hallē) mēģināju viņu pa ārmalu apdzīt, izvirzījos blakus, bet viņš man neatstāja vietu un iespieda mani bortā. Rezultātā pilnā ātrumā ietriecos riepu nožogojumā, un riepas sakrita man virsū 🙂 Sacīkste līdz ar to arī tika apturēta, un rezultāti pasludināti tādi, kā bija iepriekšējā aplī, bet man trases personāls lika samaksāt Ls 10.00 par saliekto kartinga rāmi 😀

3. Daudzi noteikti zina, ka man patīk piekasīties sīkumiem valodas lietošanas ziņā un novest jebkuru līdz ārprātam, bet tikai daži ir informēti par manu it kā spēju lasīt no 3 gadu vecuma. Pats gan to nekādi nu neatminos, bet vecāki sakās to atceramies. Vēl klīst runas par to, ka latviešu valodas burti man esot pazīstami no 1 gada un 10 mēnešiem, bet atkal – pārbaudīt nemācēšu.

4. Daudzi noteikti zina, ka bērnībā man ļoti gribējās iet pārgājienos, gulēt teltīs, ēst tūristu brokastis un celt mītnes kokos (nu labi, laikam jau tomēr nedaudzi), ko gan man diez ko daudz neizdevās realizēt, bet tikai daži ir informēti par manu divus gadus ilgo dalību studentu bataljonā, kur bija iespēja izmēģināt vēl daudz ko vairāk. Piedalījos divās vasaras nometnēs, kur, neskatoties uz dažu brīžu nespēju priecāties par ikkatru momentu tajās (piemēram, par gulēšanu pļavā naktī lietus laikā, sargājot patruļbāzi no ienaidnieka), kopumā tomēr bija iespēja ļoti interesanti pavadīt laiku. Pēdējā laikā mani sāk pārņemt domas, ka ir pagājis pietiekami ilgs laiks, kurā neesmu bijis nevienā jēdzīgā pārgājienā ar izdzīvošanas elementiem, tā kā prasītos atkal.. Laikam jāsarīko kaut kas uz savu galvu! Starp citu, interesants bija arī pasākums pirms daudziem gadiem, kad ar Salvi tāpat uz savu galvu aizbraucām uz jūrmalu, bet nedabūjām naktsmītnes un nakti pārlaidām smiltīs pie jūras – biju spiests gulēt ar somā iebāztu galvu, lai odi nesakož, bet pārējo ķermeni biju ieracis smiltīs.. Pēc tam ap 3-jiem naktī pamodos no nežēlīgākā aukstuma (smiltis bija atdzisušas) un aukstuma dēļ tā arī vairs nespēju aizmigt 😀

5. Daudzi noteikti zina, ka pēdējos pāris gados esmu diezgan padaudz paceļojis pa ārvalstīm un pabijis gan ASV mūzikas pilsētā, gan pašā Vācijas vidienē, gan pie Azur krāsas ūdeņiem, gan arī devies 17 km garā pārgājienā caur Samārijas aizu, bet tikai daži (laikam tikai viena persona) ir informēti par manu vēlmi kādreiz aizbraukt ceļojumā uz Antarktīdu.. Pēdējā laikā esmu daudz ko par šo kontinentu izlasījis/uzzinājis, esmu papētījis ceļošanas iespējas uz turieni, mitināšanās iespējas un apstākļus un vēl šo to. Katrā ziņā – to noteikti kādreiz izdarīšu, bet laikam jau ne tuvākajā laikā.

6. Daudzi noteikti zina manu vēlmi ikkatrā lietā būt precīzam līdz visdziļākajiem sīkumiem un to pašu sagaidīt arī no citām personām, ar kurām sanāk kontaktēties, bet tikai daži ir informēti par to, ka mana amata oficiālais nosaukums ir tik īss, cik vien īsu to varētu iedomāties – Pētnieks. Netiek specificēts ne pētniecības virziens, ne pat nozares virziens, līdz ar ko šo amata nosaukumu nevarētu nosaukt par ļoti prezīzu. Neskatoties uz to, man savs amata nosaukums tomēr patīk.

7. Daudzi noteikti zina par manu dīvainību mazās ēdamlietas (tādas kā rieksti, cepumi, konfektes, utt.) vienmēr ņemt un ēst pāra skaitā (nu labi, patiesībā to zina nedaudzi), lai zobi abās žokļa pusēs būtu vienlīdz noslogoti, bet tikai daži ir informēti par pāra skaitļu milzīgo ietekmi uz pārējo manu dzīves daļu.. Patiešām – pāra skaitu esmu spiests ievērot ne tikai saistībā ar ēšanu. Piemēram, ejot pa trotuāru, kas klāts dažādu krāsu flīzēm, esmu spiests uz katras krāsas laukumiem uzkāpt tieši pāra skaitu reižu, pie kam – ar abām kājam vienlīdz daudz reižu. Ja flīzes (vai jebkāda cita veida virsma) atšķiras ar kaut ko citu, ne krāsu (piermēram, zīmējumu, faktūru, utt.), arī šādā gadījumā uz katra veida jāuzkāpj vienādu skaitu reižu ar katru no kājām. Ja spīd saule un uz trotuāra ir ēnas, tad šis likums attiecas arī uz saulaino un ēnaino ietves daļu. Ejot pa gājēju pāreju, tas attiecas uz baltajām svītrām. Ejot pāri tiltam, tas attiecas uz posmiem starp stabiņiem tilta malā, kas satur kopā margas. Tāpat pāra skaits attiecas arī uz citām sadzīves sfērām. Bez tam jāpiemin, ka eksistē objekti, kuriem noteikti jāpieskaras, ejot garām. Pārsvarā tie atrodas manā darba vietā – radiators gaitenī, sienas izvirzījums tajā pašā gaitenī, kuram jāuzsit ar kulaku, viens otram pretī esoši sienas izvirzījumi citā stāvā, kuriem vienlaicīgi jāpieskaras ar abām rokām u.tml. Jāatzīst, ka visas šīs lietas man diezgan ievērojami traucē – piemēram, grūtāk koncentrēties uz citām domām, ja visu laiku jāuzmana soļi, vai, ejot garām radiatoram, jāatbrīvo viena roka, lai varētu veikt vajadzīgo operāciju. Esmu vairākkārt mēģinājis no šīs standartizētās iešanas atbrīvoties, esmu mēģinājis speciāli kāpt ar vienu kāju uz melnās flīzes, ar otru – uz sarkanās.. Bet pēc tam tik slikta sajūta pašam bijusi, ka ātri vien esmu atkal atsācis iet kā nākas 😉

Uhh, tas nu būtu viss, tagad man pēc noteikumiem būtu jānodod šis uzdevums tālāk septiņām personām. Taču Sandis diemžēl jau ir to nodevis gandrīz visām man pazīstamajām personām, kurām zinu emuārus.. 😦 Nus, neko darīt, nāksies tad nodot to arī kādai svešākai personai 😉

Laura
Krišs
Kristīne
illumine
taapati
xoox
stfu

Saspringtais sezonas noslēgums

Runa ir par F1 (Formula One) menedžeru spēli, kurā piedalos jau labu laiku. Tāpat nav arī noslēpums, ka šajā spēlē piedalās arī mans draugs Salvis, ar kuru tad visai loģiski praktiski katru sezonu ir jāslēdz derības. Neiedziļināšos sīkumos, jo derības par katru sezonu ir pietiekami komplicētas, ne tik vien kā – uzvar tas, kurš kopvērtējumā sezonas beigās atrodas augstākā pozīcijā (lai gan jāatzīst, ka šī komponente ir visienesīgākā un par to pienākas Ls 200.00, kamēr par citām komponentēm derību summas ir krietni mazākas – vien Ls 5.00 – Ls 25.00).

Tātad situācija divus posmus pirms finiša bija šāda – man bija kopvērtējumā sapelnīti 47 punkti, kamēr Salvim – 43. Naudas ziņā gan nedaudz atpaliku – Salvim bija par pārsimttūkstošiem vairāk kā man (naudas daudzums izšķir kopvērtējuma pozīciju vienāda punktu skaita gadījumā). Taču tā kā iepriekšējā posmā biju finišējis 4. vietā, tad īpaši nevarēju cerēt uz punktiem nākamajā posmā (jo līdz ar to biju ticis daudz spēcīgāku pretinieku grupā). Tāpēc iztērēju nedaudz naudas, lai nedaudz uzlabotu auto. Rezultātā nākamajā (sezonas pirmspēdējā) posmā finišēju 8. vietā, kamēr Salvis palika tikai 13. (viņš arī iepriekšējā posmā bija bijis ceturtais). Tātad situācija pirms pēdējā posma – plus 5 punkti manā labā.

Uz pēdējo posmu Salvis laikam gāja uz visu banku, nopērkot gan labāku pilotu, gan arī uzlabojot mašīnu, cik vien to atļāva naudas resursi. Rezultātā man naudas uz pēdējo posmu palika vairāk. Lai uzvarētu kopvērtējumā, pēdējā sacīkstē man no kvalifikācijā gūtās 9. vietas bija dažādi varianti:
– ja finišēju ārpus punktiem, Salvim jāfinišē uz pjedestāla, lai mani pārspētu
– ja finišēju 8. vietā, Salvim ar 3. vietu pat vairs nepietiek
– ja finišēju 6. vietā, Salvim vienīgā iespēja uzvarēt mani ir uzvarēt arī pēdējo sacīksti

Visos šajos scenārijos jāņem vērā tas, ka vienāda punktu skaita gadījumā es tiktu klasificēts augstāk, jo man bija vairāk naudas. Tā kā Salvja vietu kvalifikācijā nezināju, tad domāju, ka mans pārsvars ir diezgan stabils, lai pārāk nesatrauktos – diez vai Salvis tik mierīgi varēs finišēt trijniekā, ja pirms diviem posmiem jau bija ceturtais, bet vēl iepriekšējā posmā – piektais. Turklāt, arī pats es cerēju sacīkstē vēl kādu vietu pakāpties..

Liels bija mans prieks, pēc sacīkstes konstatējot, ka izpildījusies mana labākā prognoze un esmu finišējis 6. vietā.. Tātad Salvja vienīgā iespēja bija uzvara. Ejot skatīties viņa rezultātu, domāju, ka līdz uzvarai droši vien viņam bijis tālu, taču biju maldījies – no uzvaras viņu bija šķirusi tikai viena vieta..

Tātad ar 2. vietu pēdējā posmā Salvis mani ir noķēris punktu ziņā, taču ne apsteidzis kopvērtējuma tabulā 🙂 Tātad Ls 200.00 par šo komponenti manā labā. Citās jomās gan man šajā sezonā gājis gaužām slikti un kopā nopelnīti vien Ls 15.00. Līdz ar to kopējais sezonas ieguvums – Ls 215.00, kas ir maz, ja salīdzina ar citās sezonās gūtajiem ~Ls 350.00 – 650.00, nemaz jau nerunājot par Salvja nopelnīto rekordu tieši pirms 17 sezonām – Ls 740.00 😉

Vēl par šīs F1 sezonas noslēgumu

Nerakstīšu neko sīkumos vairs par šā gada pēdējo F1 posmu Brazīlijā, gan jau paši visu redzējāt. Nekas tāds vēl nekad mūžā nebija bijis – šķērsojot finiša līniju, Felipe Masa bija provizoriski jau pasaules čempions, jo Luiss Hamiltons tajā brīdī atradās tikai sestajā pozīcijā. Bet nu sanāca kā sanāca – dažas sekundes pēc finiša vēl no priekiem lēca gaisā gan Ferrari, gan McLaren komandas..

Interesants fakts atklājies:

“Sport Bild” reportieris bija klāt, kad Masas jaunākais brālis ieradās “Toyota” garāžās un brīdināja komandas darbiniekus nomainīt savu uniformu pirms trases pamešanas.
Acīmredzot “Toyota” komandas vadība nolēma ņemt brīdinājumu vērā un visi darbinieki atgriezās viesnīcās ar Brazīlijas nacionālās komandas T-krekliem vai aizlienētiem krekliem no “Renault” un “Ferrari” komandām.

Hehe 😀

Avots: www.f1.lv

Laika izšķiešana tualetē!?

Šodien atkal ar kolēģiem gājām pusdienās, kā jau parasti. Bet, pirms atstāt darba ēku un doties uz pusdienošanas vietu, nolēmu vēl darba ēkā apmeklēt iestādījumu, kur pat ķeizars iet kājām, arī – kā jau parasti.

Tā nu sēdēju būdiņā un domāju – kolēģi mani gaida pie izejas, nevar iet ēst, kavē darbu… Ak, ja vien es varētu to lietu izdarīt ātrāk, lai nekavētu citus. Bet, kā zināms, kāds nu man tas izvades ātrums ir, tāds ir, lielāku es to padarīt nevaru.

Un pavisam neviļus ienāca prātā doma – cik gan labi būtu, ja mana izvade notiktu ar tādu ātrumu, kā tā notiek no Formula 1 standartizētajām degvielas uzpildes šļūtenēm, proti, 12 litri sekundē… 😉 Tā neko būtu – ieeju būdā, novelku bikses, paiet ~0.04 sekundes un varu doties prom 😀