Elpošanas šabloni un OreMan sliekšņi

lungs1Šodien, tik ļoti siltā un saulaini pavasarīgā laikā skrienot pa mežu, aizdomājos par elpošanas šabloniem, kādi raksturīgi skrējējiem. Man tādi ir trīs – lēnajos un mierīgajos skrējienos izmantoju šablonu 4+5 (ieelpa uz četriem soļiem, izelpa uz pieciem), ātrākos skrējienos, piemēram, maratona tempā, vados pēc šablona 3+4, bet pavisam ātrajos tempa un intervālu skrējienos, kā arī īsākās sacensībās nākas likt lietā šablonu 2+3. Šodien, protams, skrēju ar 4+5 un domāju – interesanti, pie kāda tempa man ar šo šablonu vairs nepietiktu skābekļa un nāktos to nomainīt pret 3+4? Protams, šī nav pirmā reize, kad tieši par šo domāju – ik pa laikam ienāk prātā, ka šis noteikti ir lielums, kas kaut ko par skrējēju pasaka.

Turpināt lasīt

Kompleksās slodzes tests

Beidzot arī es saņēmos, atmetu slinkumu un to lietu izdarīju – apmeklēju Sporta laboratorijas piedāvāto kompleksās slodzes testu. Šajā testā sportists par savu organismu var noskaidrot visas būtiskākās lietas, kas tam palīdz pēc tam pareizāk plānot savus treniņus, lai, pirmkārt, tie būtu efektīvāki, un, otrkārt, lai nenodarītu sev pāri. Šāda veida testus Latvijā, cik man zināms, šobrīd var veikt trijās vietās – Sporta laboratorijā, VIP Sport, kā arī LOV jeb Latvijas Olimpiskajā Vienībā, kur gan, kā dzirdēts, pamatā testējot tikai elites līmeņa sportistus, nezinu gan, cik daudz tajā taisnības, bet diez vai tādā gadījumā pietiktu ar to, ka nesen Carnikavā ieguvu pirmo vietu vīru elites grupā.. 😉

Tātad izvēle man palika starp Sporta laboratoriju un VIP Sport iestādījumu. Nebija vaļas un gribas īpaši iedziļināties abu šo kompāniju piedāvājumu atšķirībās, tāpēc atstāju visu sievas ziņā, un viņa pierakstīja mani uz testu Sporta laboratorijā, kur pati jau bija pirms pusotra gada bijusi.

Testa veikšanai var izvēlēties divas opcijas – skriet pa skrejceliņu vai braukt uz velotrenažiera. Arī šeit biju dzirdējis dažādus viedokļus, kas labāk, bet pašam kaut kā (droši vien nepamatoti) bija radies viedoklis, ka skrējējam pareizāk būtu testēties uz skrejceliņa, lai iegūtu precīzākus un atbilstošākus rezultātus. Tāpēc pieteicies biju skriet, lai arī man bija bažas par to, kas notiks, ja vairs nespēšu paskriet, jo bija viedoklis, ka jāskrien taču būs līdz pilnīgam spēku izsīkumam un/vai samaņas zaudēšanai, lai tur varētu noteikt maksimālo pulsu un citas lietas. Domāju, ka varbūt būšu iesiets kaut kādās saitēs, kas mani noturēs samaņas zaudēšanas brīdī, vai tamlīdzīgi.. Tomēr viss izrādījās krietni vien vienkāršāk – nekādu saišu nebija, kā arī nebija paredzēts testa laikā atslēgties. Man teica, ka vienkārši esot pašam jāsaka, kad vairs nevaru paskriet, tad arī tests tiks beigts, pogas esot paredzētas tikai kaut kādam īpaši ārkārtējam gadījumam (man pat neparādīja, kādas tās pogas izskatās un kur atrodas).

Turpināt lasīt