Elektrības seriāls noslēdzies

IMG_20170511_110632Pēc tam, kad biju uzrakstījis un nopublicējis savu iepriekšējo rakstu šajā sērijā, man sāka pienākt komentāri, kuri liecināja par to, ka varbūt būšu vēl nedaudz pārsteidzies, domādams, ka līdz elektrības iegūšanai atlikusi vairs tikai viena sērija.. Vispirms mani uzrunāja viens no lielākajiem man zināmajiem elektrospeciālistiem vārdā Sandis, kurš apšaubīja mana zemē ieraktā elektrības kabeļa piemērotību manām vajadzībām. Pareizāk man būtu vajadzējis izvēlēties nevis četru, bet gan piecu dzīslu kabeli, lai bez trim fāzēm un nulles vēl paliktu pāri arī dzīsla zemēšanai. Viņam pievienojās otrs no lielākajiem man zināmajiem elektrospeciālistiem vārdā Dzintars, kurš apstiprināja Sanda sacīto. Tā kā man pašam izpratne šajos jautājumos ir stipri minimāla, tad ielūkojos vēl tīmeklī, kur redzēju vēl līdzīgus viedokļus. Rezultātā saskumu, ka varbūt man nāksies rakt kabeli ārā un gādāt jaunu..

Otru triecienu manai pārliecībai par drīz gaidāmo elektrību deva komentētāji pie mana iepriekšējā raksta, kuri visi kā viens apgalvoja, ka ne tikai dzīslu skaits, bet arī dzīslu diametrs esot manām vajadzībām krietni par mazu. Tāds 2.5 mm2 kabelis derot tikai iekštelpām un ne jau nu tai 25 ampēru stiprajai strāvai, kāda pieslēgta man. Secināju, ka kabeļa izvēles brīdī laikam biju sajaucis pieslēguma līgumā ierakstīto maksimālo strāvu (25A) ar atļauto maksimālo slodzi (16kW), kā rezultātā kabelis tika izvēlēts 16 ampēriem.. Manā gadījumā būtu vajadzējis likt kabeli ar vismaz 4 mm2 šķērsgriezuma laukumu, bet labāk – pat 6 mm2. Viens no komentētājiem pat izteicās, ka vēl pirms dažiem gadiem vara vadu minimālās kaut kādu normatīvo aktu prasības esot bijušas 10 mm2. Kā ir tagad, viņš gan nemācēja teikt. Noskaņojos, ka laikam taču patiešām nebūt citu variantu, kā vien šis milzu darbs – kabeļa pārrakšana.

Turpināt lasīt

Elektrības ievilkšana, pirmspēdējā sērija

IMG_20170404_135640Iepriekšējā sērija, kā visi labi atceramies, pabeidzās ar secinājumu, ka bumba atkal ir manā laukuma pusē un man tagad jārok milzum garš grāvis elektrības kabeļa guldīšanai tajā. Šo sēriju tāpēc sāksim ar izsmeļošiem grāvja rakšanas darba atstāstiem. Vai arī nē.. Darbs patiesībā pirms tā uzsākšanas šķita daudz briesmīgāks, nekā tas bija patiesībā. Kā jau parasti ir tām acīm un rokām, kas darbu attiecīgi bīstas un nē. Kā pirmo reizi pieķēros rakšanas darbam, domājot, ka šoreiz tikai tā nedaudz pamēģināšu, kā tas vispār ir, tā aizrāvos un noraku zemes velēnas kārtu vairāku metru garumā. Tad nu sāku regulāri piebraukāt uz savu zemes pleķi, kad vien gadījās kāds neliels brīvs laiciņš, un vēl pēc pāris šādām piebraukāšanas reizēm velēna visā grāvja garumā bija norakta. Izrādījās, ka māksla ir grāvi ne tikai izrakt, bet arī izrakt to taisni.. Tas man gluži nebija izdevies, bet daudz par to nebēdāju, jo gluži zaķa skriešanas trajektorija arī nebija iznākusi.

Turpināt lasīt

Elektrība teju ievilkta

twilight-532720_960_720Situācija ar elektrības vilkšanu manā zemes gabalā pa šiem pieciem mēnešiem un divām dienām kopš mana iepriekšējā raksta par šo tēmu ir visnotaļ attīstījusies pozitīvā virzienā. Pa šo laiku esmu gan pats ticis pie pilnībā izstrādāta elektrobūvprojekta, gan arī tā kopija tikusi iesniegta Sadales Tīklam apstiprināšanai. Pa šo laiku Sadales Tīkls to jau arī, protams, paguvis apstiprināt, un noslēgt ar mani līgumu par darbu veikšanu un elektrības ievilkšanu.

Liels bija mans pārsteigums, saņemot šo līgumu un secinot, ka jau atkal ir krietni pamainījusies elektrības ievilkšanas darbu cena, kas man tagad jāsamaksā, pirms viņi sāk darboties. Varbūt vēl atceraties, ka jūnijā rakstīju par šīm cenas izmaiņām gadu gaitā. Tolaik pēdējās aplēses liecināja, ka par pašiem reālajiem vilkšanas darbiem man būs jāmaksā 1123.83 eiras. Ar šo summu biju jau samierinājies un norakstījis to zaudējumos. Taču tagad, decembra pašā izskaņā saņemot jauno līgumu, maksājamā summa izskatījās krietni citādi – 791.62 eiras.. Pārsteigums liels, bet summa maza! Varbūt būtu pareizāk, ja es ietu noskaidrot, kas atgadījies, kas par lietu, bet tomēr veselais saprāts ņēma virsroku, un es, nevienam neko nejautādams, uzreiz pārskaitīju minēto summu Sadales Tīklam, lai reiz var noslēgt līgumu un sāk rakšanas darbus. Pēc summas nomaksas aizvedu ST arī savu līguma eksemplāru (tagad zinu, kur viņi atrodas – Šmerļa ielā pie Rīgas kinostudijas) un atkal uzsāku gaidīšanas procesu. Pa šo laiku prātoju, ko darīt ar ietaupītajām 332.21 eirām.. To vēl turpinu domāt..

Turpināt lasīt

Elektrības sāga turpinās

surveyor-home-pagePavisam īsi šoreiz par to, kas jauns noticis manas mājas būvniecības sakarā un kā uz priekšu pabīdījusies elektrības ievilkšanas lieta, par kuru rakstīju pagājušoreiz.

Toreiz viss beidzās ar sajūsmu par ietaupītajiem līdzekļiem plānotās strāvas jaudas samazināšanas dēļ. Tad nu, lai varētu ierīkot elektrības pieslēgumu, zemes gabalam vispirms bija nepieciešams veikt topogrāfisko uzmērīšanu, ko pasūtīju tai pašai firmai, kas projektēs pieslēgumu. Pēc kāda laika tika dabā novērots, ka pa manu zemes pleķi staigā mērnieks un veic savas darbības. Vēl pēc kāda laika saņēmu no mērītājfirmas ziņu, ka mērnieks secinājis, ka manam zemes gabalam nav veikta arī kadastrālā uzmērīšana, bet, lai vēlāk varētu būvvaldē (vai kur citur?) saskaņot elektropieslēguma projektu, tādai būs būt. Šī firma gan ar kadastrālo uzmērīšanu nenodarbojas, tāpēc man atkal lielie prieki – meklēt kādu, kas ar to varētu tikt galā.

Atkal e-pasti (un diemžēl arī zvani – jā, to nācās darīt man pašam, jo sieva diemžēl tieši šajā laikā bija aizbraukusi trīs nedēļas mācīties Francijā) vairākām firmām, ko esmu atradis kā kadastrālo uzmērīšanu veicējus, un secinājumi līdzīgi kā ar elektropieslēguma būvprojektu izstrādātājiem un topogrāfiskās uzmērīšanas veicējiem – cenu atšķirības ir vienkārši grandiozas. Galu galā izvēlos firmu, kas sola saprātīgā termiņā veikt uzmērīšanu par 450 eiro. Bet bija arī vairāk kā divas reizes dārgāki piedāvājumi..

Turpināt lasīt

Gaišas ziņas par tumšo lietu elektrību

Lēnām bīdu uz priekšu elektrības pieslēgšanas projektu savam zemesgabalam. Jau rakstīju, ka negatīvs pārsteigums man bija tās milzu izmaksas, kas saistītas ar šāda pieslēguma ierīkošanu – EUR 3034.30 + PVN par ierīkošanas darbu veikšanu jāmaksā Sadales Tīklam, kā arī vēl jāmaksā elektropieslēguma būvprojekta izstrādātājam vismaz EUR 650.00 + PVN par būvprojektu un vismaz EUR 330.00 + PVN par topogrāfijas plāna izstrādi. Bet nu neko – kas jādara, jādara..

Taču nesen padzirdēju, ka no augusta par elektrību būšot jāmaksā arī abonēšanas maksa, pat to nelietojot. Maksas apjoms būšot atkarīgs no pieslēguma tehniskajiem parametriem, tas ir, no vienlaicīgi maksimālās slodzes un tai atbilstošās ievadaizsardzības aparāta nominālās strāvas. Droši vien pārlieku lielai atšķirībai starp līdzīgu maksimālo slodžu pieslēgumiem nevajadzētu būt, bet, pirms iesniegt projektēšanas uzdevumu, tomēr nolēmu pamēģināt no Sadales Tīkla dabūt cenas novērtējumu citai slodzei. Iepriekš biju pieprasījis maksimālo slodzi 26kW ar atbilstošo nominālo strāvu 40A (šis bija tas variants, kas man maksātu tos 3034.30 eiro), bet, saprotot, ka privātmājai būtu gana arī ar mazāk jaudīgu pieslēgumu, iesniedzu Sadales Tīklam vēl vienu cenas pieprasījumu, šoreiz norādot tikai 16kW slodzi un 25A nominālo strāvu. Kas zina – varbūt ne tikai abonēšanas maksa, bet arī pieslēguma ierīkošanas izmaksas sanāks mazliet zemākas?

Liels bija mans pārsteigums, saņemot atbildi no Sadales Tīkla ar secinājumu, ka elektrības pieslēguma ierīkošana pēc šī jaunā varianta man izmaksātu.. vien 1123.83 eiro.. Zemāk redzams šīs maksas atšifrējums pa cenu kategorijām abiem pieslēguma variantiem.

Turpināt lasīt

Elektrības pieslēgšana

bulb-40701_960_720Kādu laiku neesmu neko rakstījis būvniecības sadaļā. Tas gan nenozīmē, ka mājai būtu atmetis ar roku. Gluži pretēji. Pa šo laiku esmu atradis arhitektu, kurš ir speciālists pasīvo māju projektēšanā. Kopā ar viņu aizbraucām aplūkot dabā kādu pasīvo ēku, kuras būvniecības process jau tuvojas noslēgumam, kā rezultātā man vēl jo vairāk nostiprinājās pārliecība par to, ka šī ir īstā tipa māja, kāda būtu jāceļ. Tiesa, konkrētā paraugēkā būvnieki esot iekļāvušies tūkstoš latos par kvadrātmetru. Tā kā ēkai bija 230 kvadrātmetru liela platība, tad kopējo summu rēķiniet paši.. Nu labi, mana māja būs apmēram uz pusi mazāka pēc platības, taču pat ar šādu cenu es nespētu tikt galā. Tomēr arhitekts likās ļoti zinošs dažādos jautājumos par to, kā māju varētu padarīt ekonomiskāku no iztērēto līdzekļu apjoma, daudz nezaudējot svarīgākās pasivitātes īpašības.

Otra lieta, ko secināju – pasīvo māju iespējams uzbūvēt ļoti ātri, no jau gataviem kaut kādiem sienu paneļiem (pēc tam, kad izveidoti pamati) – aptuveni trijās nedēļās. Taču, lai panāktu pareizo ēkas sienu blīvumu un konstrukciju ideālo siltumizolāciju, ar šo konstruēšanas darbu parasti nodarbojas speciālisti, kas nozīmē, ka zināma daļa naudas aizies arī viņu algošanā. Tiesa, pats arī varot piedalīties paneļu konstruēšanas procesā. Laikam.. Vispār īsti neesmu drošs par šo lietu, cik daudz tur varēšu iesaistīties, tas jānoskaidro sīkāk.

Visbeidzot galvenā lieta, par ko gribēju parunāt (parakstīt) šajā reizē, ir elektrības pieslēguma izveide. Lai varētu kaut ko sākt darīt, būtu vēlams tikt gan pie ūdens, gan elektrības. Taču izrādās, ka elektropieslēguma izveide nav tik vienkārša (lai arī dārga) lieta, kā biju iepriekš domājis. Nepietiek tikai iesniegt Sadales Tīklam savu vēlmi, lai viņi tad visu izdara. To, starp citu, jau arī pa šo laiku esmu izdarījis un saņēmis atpakaļ Sadales Tīkla aptuveno tāmi darbu veikšanai – EUR 3034.30 + PVN. Milzu summa, bet to jau biju gaidījis. Taču, lai šos darbus par šo summu varētu veikt, man vispirms nepieciešams pasūtīt elektropieslēguma izveidošanas būvprojekta izveidi, un šo darbu neveic pats Sadales Tīkls, bet virkne citu uzņēmumu, no kuriem varu izvēlēties. Jā, viena piņķerīga lieta ir vienkārši tikt pie elektrības..

Turpināt lasīt

Elektrība, ūdens, arhitekts

blueprint-964629_960_720Pārāk daudz komentārus savam iepriekšējam ierakstam par pirmajām idejām mājas būvēšanas procesā nesaņēmu, toties saņēmu izsmeļošas norādes uz nepārdomātām lietām klātienē. Pa šo laiku paviesojos pie Sanda, kurš pats atjaunojis vecu graustu, pārveidojot to par apdzīvojamu ēku, un viņš mani konsultēja par dažādām ar būvniecību saistītām lietām. Līdz šim pat nebiju aizdomājies par to, kādu platību aizņems mana māja, bet pēc aptuvenā istabu plānojuma, kādu biju norādījis savā iepriekšējā rakstā, iznāca, ka augšstāvs (un līdz ar to arī apakšējais) aizņems teju 100 m2 platību, kas man šķiet stipri par daudz. Līdz ar to nāksies te kaut ko nedaudz pārplānot, kādas istabas nonesot lejā uz 1. stāvu.

Otra būtiskā lieta, ko jau pats nedaudz biju sācis pārdomāt un ko Sandis arī atzina – vispirms būtu jātiek pie elektrības, tas ievērojami atvieglotu būvēšanas procesu, jo ļautu tajā izmantot elektriskus darbarīkus. Tā kā pie saules enerģijas tik ātri tikt laikam nevarēšu (turklāt saules baterijas un pārējās nepieciešamās ar to saistītās lietas maksā krietnu summiņu), tad tomēr būs vien jāslēdzas klāt Latvenergo elektrībai, saules un vēja enerģiju atstājot kā alternatīvus enerģijas ieguves veidus uz tālāku nākotni. Šajā sakarā izvilku savu iesniegumu, ko pirms nepilniem trim gadiem biju sūtījis Latvenergo, lai noskaidrotu jauna pieslēguma izveidošanas izmaksas, un aplūkoju viņu toreiz sniegto atbildi, kas paredzēja man šajā sakarā šķirties no 2458 latiem. Nezinu, vai arī šobrīd cena būtu līdzīga (tas sanāktu ap 3500 eiro), bet tas vienalga laikam ir mazāk par saules bateriju sākuma komplektu.

Turpināt lasīt