Sacensību epopeja – Vīlandes ezera skrējiens

Iepriekšējo sacensību epopejas skrējienu – Biķernieku pusmaratonu – meklēt šeit!

1. maijs – Skrējiens apkārt Vīlandes ezeram

Domāju – cik ilgi tad varēs šis skrējiens saglabāties kā vienas no manām topa sacensībām un palikt atmiņā kā ļoti foršs skrējiens. Nu jau piedalījos šeit ceturto gadu pēc kārtas (redz, kur pat uzraku nelielu paša aprakstu par savu pašu pirmo dalības reizi), kaut kad taču tam ir jābeidzas, ne tā? Nu jā, nevaru lepoties, kā to darīju ar Biķerniekiem, ka te būtu piedalījies visos ezera apskrējienos, jo tie nu jau bijuši kopskaitā 84.. Jā, bet šogad vēl nekā – arī šoreiz skrējiens izvērtās pagalam lielisks un manā skrējienu topā pozīciju notur. Ja ne notur, tad tikai pakāpjas vēl augstāk.

Nu jā, arī skrēju basām kājām. Arī ne tādēļ, ka Biķerniekos arī būtu skrējis pa baso, bet gan tādēļ, ka arī pērn Vīlandē tā skrēju. Atkal skrēju bez Garmina, ko man kārtējo reizi bija atņēmusi sievas kundze, domājot tikai par sevi un ne nieka neieklausoties manās pirmsstarta žēlabās. Nu labi, viņa man sagādāja standarta brokastu ēdienu, kā arī striķi, ar ko pakārt.. ui, tas ir, potītei piesiet čipu (tas gan izrādījās lieks, jo organizatori šoreiz bija gājuši līdzi laikam un sarūpējuši čipus iekš pie purna spraužamajiem numuriem.. un ar purnu es šeit domāju vēderu), kā arī palīdzēja man izvēlēties pēcfiniša picu un vēl šā tā aprūpēja.. Nu jā, un varbūt arī jāņem vērā, ka man nebija nekādu pirmsstarta žēlabu par Garmina nepieciešamību.. Bet tas viss jau nemaina faktu par augšminētajām egoisma izpausmēm.

Turpināt lasīt

Advertisements