Pēc kāda principa veidojas dotā simbolu virkne?

Aplūkojiet simbolu virkni:

n]Ōj¾{ß↓NĢĄ

1) Kāds simbols ir nākamais šajā virknē un kāpēc?
2) Kādi simboli ir nākamie šajā virknē?
3) Vai simboli šajā virknē var atkārtoties?
4) Vai šī virkne ir bezgalīga vai galīga?

P.S. Atminēt – pilnīgi nereāli! Ja atminēsiet, varat uzskatīt sevi par ģēniju!

Advertisements

Bezmaksas informācijas pārraide – How to!

Tas brīdis ir pienācis – patiesības mirklis ir klāt un viss aizplīvurotais kļūst skaidrs! Nu varēsim sazināties visos tīklos par tarifu Ls 0.00 minūtē..

Jā, tas par to, ka rakstīju reiz par bezmaksas informācijas pārraidi ar mobilā tālruņa palīdzību. Dažas versijas, kā to izdarīt, komentāros parādījās, viena no tām pat ļoti laba – lietotājs R dalījās ar ideju veikt pīkstināšanu, vadoties pēc Morzes koda. Vienīgais idejas mīnuss bija tas, ka šādi var pārraidīt tikai ierobežotu informācijas saturu, tas ir, tikai tādus simbolus, ko Morze ir kodējis – latīņu alfabēta burtus, ciparus un dažas pieturzīmes. Vairums lietojumos ar to gan arī pilnībā pietiek.

Lai vai kā – ja esam aizdomājušies līdz Morzes kodam, tad atbilde vairs tālu nav jāmeklē.. Vienkārši vajag rast tādu kodu, kurā nebūtu sastopams Morzes kodam piedēvētais trūkums! Tātad jālūkojas pēc kods, kurš kodētu visus iespējamos simbolus. Protams, atkal varētu rasties zināmas neskaidrības – ko nozīmē `visus iespējamos`? Vai būtu jāiekļauj arī ķīniešu hieroglifi? Bet indiešu? Vai vēl kaut kas? Tad nu vienkāršības labad pieņemsim, ka gribam nosūtīt ziņu, kuru mēs varētu vai nu uzrakstīt kā SMS vai arī pārsūtīt ar balss palīdzību, izmantojot kādu no Latvijā biežāk sastaptajām dabiskajām valodām – latviešu, krievu, angļu, vācu..

Kas pirmais nāk prātā? Protams – vecā labā ASCII simbolu tabula! Ja nepietiek ar vienu baitu lielajiem simboliem, varam ņemt divreiz lielākos UNICODE simbolus, bet tās jau ir tehniskas detaļas. Tātad darbs pavisam vienkāršs – pārvēršam sūtāmo simbolu par ASCII kodu, kas ir vesels skaitlis, tad konvertējam to uz bināro skaitīšanas sistēmu un iegūstam nullīšu un vieninieku virkni (garumā 8 vai 16, atkarīgs no kodējuma). Tad nu vienīgais, kas atliek, ir vienošanās ar saņēmēju par to, cik ilgam pīkstienam (zvanam) jābūt nulles gadījumā, un cik ilgam zvanam – vieninieka gadījumā, un aidā!

Vispārīgi ļoti labs informācijas pārraides veids tikai ar vienu nebūtisku sīkumu – ātrdarbība.. Aptuveni lēšot, varu teikt, ka informācijas pārraides ātrums šādā veidā varētu būt ap vienu baitu minūtē.. Taču no otras puses pozitīvā ziņa – tas ir gan pārraides, gan arī informācijas saņemšanas ātrums, un nav tā, ka pārraide notiktu lēnāk kā saņemšana, kā tas reizēm mēdz būt 🙂