Elektrības ievilkšana, pirmspēdējā sērija

IMG_20170404_135640Iepriekšējā sērija, kā visi labi atceramies, pabeidzās ar secinājumu, ka bumba atkal ir manā laukuma pusē un man tagad jārok milzum garš grāvis elektrības kabeļa guldīšanai tajā. Šo sēriju tāpēc sāksim ar izsmeļošiem grāvja rakšanas darba atstāstiem. Vai arī nē.. Darbs patiesībā pirms tā uzsākšanas šķita daudz briesmīgāks, nekā tas bija patiesībā. Kā jau parasti ir tām acīm un rokām, kas darbu attiecīgi bīstas un nē. Kā pirmo reizi pieķēros rakšanas darbam, domājot, ka šoreiz tikai tā nedaudz pamēģināšu, kā tas vispār ir, tā aizrāvos un noraku zemes velēnas kārtu vairāku metru garumā. Tad nu sāku regulāri piebraukāt uz savu zemes pleķi, kad vien gadījās kāds neliels brīvs laiciņš, un vēl pēc pāris šādām piebraukāšanas reizēm velēna visā grāvja garumā bija norakta. Izrādījās, ka māksla ir grāvi ne tikai izrakt, bet arī izrakt to taisni.. Tas man gluži nebija izdevies, bet daudz par to nebēdāju, jo gluži zaķa skriešanas trajektorija arī nebija iznākusi.

Turpināt lasīt

Būvēšu māju!

imagesBūvniecība man vienmēr likusies tāda tumša lieta, ko parasts cilvēks nekad mūžā nav spējīgs saprast, kur nu vēl realizēt. Protams, vienmēr esmu gribējis reiz tikt pie savas mājas, bet nav bijis ne mazākās nojausmas, kā to izdarīt. Laikam tad jāalgo strādnieku brigāde, kas visu izdara no A līdz Z. Taču cik nav dzirdēts par to, cik grūti atrast labus strādniekus, cik visi slikti, ilgi un dārgi visu dara..

Ar apbrīnu skatījos uz tēta uzcelto māju kokos, ko viņš vienatnē uzcēla pirms pāris gadiem. Kā gan tas vispār iespējams, domāju. Nu labi, viņš vienmēr pratis visu kaut ko meistarot. Man gan nekas tāds nebūtu pa spēkam! Tomēr dārzā prasījās pēc šķūņa, tāpēc tieši pirms gada ap šo laiku nolēmu mēģināt tādu uzmeistarot. Sasmēlos gudrības no tīmekļa, saskatījos YouTube video pamācības, kā celt šķūni, un sāku plānot. Apmēram izplānoju, pasūtīju materiālus, mēģināju celt. Procesā, protams, atklājās dažnedažādas nepilnības, nācās šo, to mainīt, uzklausot tēta padomus, nācās arī pāris reizes papildināt būvmateriālu krājumus, kuru apjomi nebija izplānoti pietiekami labi, bet beigu beigās šķūnis tomēr tika uzbūvēts. Ir lietas, ko es otrreiz darītu citādi, un lietas, ar ko neesmu apmierināts, bet savu pamatfunkciju tas pagaidām pilda. Šeit var noskatīties nelielu video ar bilžu apkopojumu no mana šķūņa celtniecības procesa.

Turpināt lasīt

Nedēļas nogales izklaides 3/3 – Dārza darbi

Ar šo noslēdzu savus ne pārāk sakarīgos prātuļojumus par pērno nedēļas nogali un tās krāšņajiem notikumiem. Ja vēl neesat paguvuši izlasīt pirmās divas daļas, to noteikti izdariet:

1) Nakts skrējiens

2) Laivu brauciens

Atsauksim atmiņā, ar ko beidzās sestdienas notikumi pēc laivu brauciena:

Sestdiena, 17:00

Atkal esmu atpakaļ mājās, un nolemjam nedaudz nosnausties, lai vēlāk vakarā aizietu vēl uz veikalu pēc kādas pārtikas vai tamlīdzīgi.

Nu varam no šīs vietas tīt lentu tālāk..

Svētdiena, 9:30

Nedaudz esam nosnaudušies, nu var celties augšā.. 🙂 Jā, tiešām sanāca pasnaust mazliet ilgāk, kā sākumā bija iecerēts. Kaut kad ap plkst. 21:30 un 23:00 laikam biju pamodies, bet secināju, ka vēl varētu pagulēt, tāpēc turpināju vien sust. Rezultātā nogulētas ~16.5 stundas, tā neko.

Turpināt lasīt

Baldones piezīmes – trīs jūnija dienas

2. jūnijs

Uzrakta un ierīkota jauna dobe. Izravētas vecās. Jaunajā iesēti ziemas sīpoli, piparmētras un kāposti. Ik pa laikam uzlīst. Būdā atradu ķirzaku – tāda neaktīva, īsti pat nebēg. Redīsi vēl nav gatavi, bet burkāni vispār knapi izdīguši. Zirņi gan jau tīri smuki, nākamreiz būs jāpiesien. Mēģināju nedaudz papļaut, bet grūti gāja. Izkapti tomēr vajadzētu nosmirģelēt.

Ķirzaka būdā

Ķirzaka būdā

Turpināt lasīt

Baldones piezīmes – 5. maijs

Ceļa beigās vairs nav lielās peļķes, kaut arī vakar lija! Auto tomēr atstāju, kur parasti. Būdā pa zemi pie durvīm skraida daudz sīko skudriņu, vēlāk tās pamanu arī uz sienām. Šur, tur pastrādājis zirneklis. Visu noslauku. Iekšā pāris mušas. Uz gultas beigts lapseņveidīgais. Citu dzīvību būdā ātrumā nemanu. Robežmietiņu tā arī neatronu.

Viss praktiski sauss, bet veģetācija daudzviet kā ļoti slapjās vietās. Arī dažādu citu augu plantācijas. Vēlāk sabildēju.

Nezināma auga plantācija. Varbūt strutene?

Nezināma auga plantācija. Varbūt strutene?

Turpināt lasīt

Pirmā nakts jaunajā īpašumā

Nu labi, cik nu jauns – zemi iepirku jau 2010. gada izskaņā. Taču sakarā ar to, ka kaut kādas pirmās aktivitātes ar šo zemi sāku darīt tikai šonedēļ, uzskatīsim, ka vārds `jauns` šajā situācijā tomēr ir pieļaujams.

Rakstā par šīm savām pirmajām aktivitātēm minēju par domu uzart visu zemi un tad tikt pie jūras konteinera. Tomēr vēlāk tika izlemts, ka pilnīgi visu art īsti nav jēgas, jo neba nu to visu spēšu uzreiz tālāk izmantot. Arta tiks tikai daļa lauka, bet konteineris novietots uz vēl neaparamās daļas – tāds lēmums tika pieņemts šīs nedēļas laikā. Rezultātā arī bez liekas vilcināšanās tīmekļa sludinājumos tika atrasts daudzmaz piemērots konteiners par salīdzinoši pieņemamu cenu, un piektdien pa dienu tam tika zvanīts, lai noskaidrotu, vai tas vēl nav pārdots.

Bilde no sludinājuma

Bilde no sludinājuma

Pārdots vēl nebija, bet piegādes pakalpojumus arī sludinājuma autors nevarēja nodrošināt, tāpēc nācās papildus meklēt kādu piegādātāju. Nekādi parastie kadri, kuri ievieto tāda veida sludinājumus kā `vedu visu visur jebkurā laikā`, šoreiz nederēja, jo ar `visu` parasti tika saprastas tikai tādas lietas, kuras vīri divatā spēj pacelt.. Tā kā manis noskatītajai būdiņai (jā, tas nav jūras konteiners, jo tie briesmīgi dārgi, bet tāda kā metāla kaste ar logiem, kurā iespējams mitināties arī pašam) nebija ratu, tad tās izkustināšanai no vietas vajadzīga speciāla tehnika – manipulators. Bet arī tie, kā smejies, dārgi!

Neko darīt, nācās vien samierināties ar lētākā atrastā manipulatora cenu, ko tas pieprasīja par būdas atvešanu no Jelgavas līdz Baldonei – 80 latiem. Taču izrādījās, ka tips jau tūlīt brauc uz Jelgavu, tāpēc, ja mēs vēlamies to darīt jau šovakar, tad varētu būt lētāk. Tā nu sarunājām arī ar būdas tirgotāju, ka brauksim tai pakaļ jau šovakar.

Jelgavā ieradāmies pēc plkst. 19:00. Pa ceļam būdas tirgonis jau vairākkārt bija pārzvanījis, prasot, kāpēc vēl neesam, un vispār runājot dīvaini un ne pārāk saprotami. Vienā no saviem zvaniem viņš arī prasīja, vai mēs gadījumā neesam tikai pajokojuši un īstenībā nemaz uz Jelgavu nebraucam.. Tas, ka viņš aiz bēdām par savas būdas zaudēšanu ir iedzēris, jau bija nojaušams pa tālruni, bet tā īsti apstiprinājās tikai klātienē.

Turpināt lasīt

Es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs..

.., es reiz dziedāju.. Tas gan bija vēl pirms 2010. gada 7. decembra, kad iegādājos savu zemes gabalu, par ko minēju sava saraksta izpildes devītā mēneša atskaitē. Visu 2011. gadu par šo jauniegūto zemes pleķīti tikai priecājos, neko citu prātīgu nedarot. Tikai reizi visas vasaras laikā aizbraucu to aplūkot, jo īsti nebija saprašanas par to, no kura gala lai sāk tur kaut ko darīt.. Taču šī gada sākumā pār mani nāca apskaidrība, un es nolēmu, ka ir jāsāk ar šo zemi kaut ko darīt.

Pirmā ideja – dzīvot pa nedēļas nogalēm tur teltī un priecāties par savu gruntsgabalu klātienē, nevis no attāluma 🙂 Pa starpām, kamēr nepriecāšos, varētu kaut ko parakņāties, pagrābt veco zāli vai patīrīt no kokiem un krūmiem grāvi, kas tek gar vienu gabala robežu. Tāpat, protams, arī paskriet vietējos mežos nebūtu slikta doma.

Idejai attīstoties, sāku jau gudrot precīzākas darāmās lietas. Tika secināts, ka vajadzēs tikt vismaz pie lāpstas un grābekļa, ko cerēju aizņemties no tēva. Tā kā pleķis nav tā, ka ļoti tuvu Rīgai, tad negribētos arī turp vienmēr braukt ar auto, dedzinot degvielu. Tātad – ar velo! Bet ko tad ar lāpstu? Ņemt pār plecu, vai? Tā dzima nākamā ideja – dabūt aizslēdzamu koka kasti instrumentu glabāšanai uz vietas! Jā, un tad es arī varētu uz turieni skriet! Vai skriet tikai turp, atpakaļ dodoties ar auto. Vai arī vienā dienā aizskriet, otrā skriet atpakaļ, jo, gatavojoties ultrām, taču pārotie garie skrējieni kā reiz pienākas 😉 Visādas idejas, bet visa pamatā – instrumentu kaste!

Turpināt lasīt