Trīsdesmit trešais – pēdējais – saraksta izpildes mēnesis

Tas brīdis nu ir pienācis – galā jau gads, kas faktiski tikai nesen vien sākās, un arī manam sarakstam ir tūlīt, tūlīt jau pēdējā stundiņa klāt. Decembris bijis pēdējais pilnais mēnesis, kas vēl ietilpst saraksta termiņā. Oficiāli saraksts beidzas 2013. gada 2. janvārī, tā kā teorētiski pa šīm divām jaunā gada dienām es vēl varu kādu no neizpildītajiem punktiem pagūt izpildīt. Vai tas īstenosies arī praktiski? Laiks rādīs! Decembrī šis tas no vēl nepagūtajiem punktiem ir izdarīts, tā kā var teikt, ka esmu darījis, ko varējis.

Turpināt lasīt

Trīsdesmit otrais saraksta izpildes mēnesis

Novembris 2012 – trīsdesmit otrais mana saraksta izpildes mēnesis un arī pirmspēdējais pilnais mēnesis, kas sarakstā vispār vēl atlicis. Saraksts, kā zināms, beidzas 2013. gada 2. janvārī, tāpēc šī laikam iznāks arī pirmspēdējā mēneša atskaite šī mana teju jau pabeigtā kārtējā dzīves posma ietvaros. Novembris licis man nedaudz sasparoties, vēlreiz izejot cauri visiem saraksta punktiem un tos izrevidējot. Daži punkti tā rezultātā tika atzīti par tādiem, kurus vairs izpildīt nepagūšu (tie sarakstā iezīmēti zaļi un nosvītroti, lai vieglāk pamanīt). Šie punkti tātad jau pavisam noteikti palielina 56. punktā minēto summu. Vēl citus punktus sāku vai pat jau arī pabeidzu pildīt, dažus tīri viegli izpildāmus biju patiešām atstājis uz teju pašu beidzamo brīdi. Labi, tad nu par visu sīkāk – šoreiz tiešām sakrājies daudz, ko teikt..

Turpināt lasīt

Trīsdesmit pirmais saraksta izpildes mēnesis

Oktobris paguvis izdarīt jau vismaz divas svarīgas lietas – atnest pirmo sniegu un noslēgties. Pirmā no šīm lietām noveda pie tīri interesanta un ziemīga Siguldas kalnu skrējiena, bet otrā – pie šī atskaites raksta tapšanas. Nu vairs tikai divi šādi raksti un divas dienas janvārī, un saraksta termiņš būs pagājis.. Liekas, ka tikai pavisam nesen to uzsāku, bet nekā – daudz ūdens jau pa šo laiku [būtu] iztecējis (pat, ja tecētu ar minimālu ātrumu). Oktobrī pat šis tas izdarīts, pāris punkti izpildīti, pāris padzīti uz priekšu, tā kā var teikt, ka ir OK.

28. Piepumpēties 101 reizi no vietas, darot to pareizi

Pirms kāda pusotra mēneša atkal atsāku kaut ko lietas labā darīt, lai tiktu tuvāk šī punkta izpildei. Pēc plāna sanāca, ka man jāsāk nevis gluži no paša sākuma, bet gan jau no trešās nedēļas, jo sākotnējā testā, taisot maksimumu, varēju piepumpēties 30 reizes. Tā nu izgāju cauri četrām nedēļām – no trešās līdz sestajai, kas ir plānā pēdējā – un tad mēģināju taisīt maksimumu, cerot jau sasniegt apaļu simtu (vai manā gadījumā precīzāk – 101). Tomēr pašam nelikās, ka tas būs reāli, un tā (varbūt tieši tāpēc) arī nebija. Uztaisīju 80 reizes, sasniedzot sev jaunu personīgo rekordu, bet punktu vēl ar to neizpildot. Tad nu nolēmu sestās nedēļas programmu atkārtot vēlreiz, šoreiz ņemot par pamatu jau šo jauno maksimumu – 80 piepumpēšanās reizes vienā piegājienā. Pēc nedēļas darba gāju uz maksimumu vēlreiz, un šoreiz – oktobra 24. datumā – to arī izdarīju! Nezinu gan, vai visas 101 reizes sanāca arī ideāli pareiza tehnika, taču centos tādu noturēt. Lai vai kā, šis punkts nu izpildīts, varu ķerties klāt atkal kam citam. Esmu gan nolēmis pumpēšanos gluži malā līdz ar to nemest, bet ik pa laikam šo to padarīt, lai noturētu iegūto formu vai tamlīdzīgi.

Turpināt lasīt

Trīsdesmitais saraksta izpildes mēnesis

Lūk, jau apaļi 30 mēneši pagājuši šai garajā saraksta pildīšanas posmā. Nu, īstenībā jau tikai gandrīz 30 mēneši, jo pirmais mēnesis nebija gluži pilns – tas sākās mēneša (2010. gada aprīļa) 8. datumā. Septembrī nekas tāds īpaši nozīmīgs saraksta pildīšanas sakarā nav noticis, tāpēc šoreiz ļoti īsi par visu.

56. Ziedot labdarībai trīs Latvijas latus par katru punktu no šī saraksta, kuru neesmu izpildījis

Sākumā biju paredzējis šo punktu pildīt tikai pēc saraksta beigām, kad būs zināms, cik punkti nav izpildīti. Taču sanāca jau septembrī uzsākt šī punkta izpildi, atsaucoties uz neseno Reiņa Traidās un Lestera iniciatīvu par granulu maisu pirkšanu Juglas dzīvnieku patversmei. Tā nu nepilni divi lati – viena granulu maisa cena – suņiem tika arī no manis 🙂

95. Piefiksēt 101 jaunumu, kas noticis manā apkārtnē

Septembrī piefiksēti trīs jaunumi, novedot kopējo jaunumu skaitu līdz 87 un radot situāciju, kad vēl cītīgi jāvēro apkārtne un jāpiefiksē 14 jaunumi atlikušajos trīs saraksta izpildes mēnešos.

Divdesmit astotais saraksta izpildes mēnesis

Jūlijs – pēdējais mēnesis pirms atvaļinājuma. Tas nu ir galā, laiks sākties atvaļinājumam. Protams, ne no skriešanas.. Atvaļinājums gaida mani gan ar ceļojumu, gan arī ar pagaidām garāko skriet paredzēto distanci Daugavpils ultramaratonā. Taču par to vēlāk. Tagad – atskats uz jūliju no saraksta izpildes skatu punkta. Šoreiz tāds pavisam, pavisam īsais variants sanācis.. Vasara tomēr un tā..

Turpināt lasīt

Divdesmit septītais saraksta izpildes mēnesis

Ir iesākusies vasara! Patiesībā varētu pat teikt, ka tā jau iet uz beigu pusi – Jāņi jau garām, dienas garākas vairs nepaliek, gluži pretēji. Taisni vai žēl sametas, ka vasara jau pusē, bet nekas jēdzīgs vēl nav paskriets.. Ar jēdzīgs es šoreiz domāju apjoma ziņā, jo kvalitātes ziņā jau esmu dažu labu rezultātu sacensībās sasniedzis. Taču apjoma ziņā šogad arvien vēl ražīgākie mēneši bijuši pirmie divi, kad ārā vēl valdīja ziema. Pēc tam neesmu tiem noskrietās kilometrāžas ziņā pietuvojies pat ne tuvumā (jūnijs gan bijis trešais ražīgākais mēnesis)! Nu nekas, cerēsim, ka atlikušā vasaras daļa un varbūt arī rudens vēl kaut kādu kilometru ražu ienesīs. Bet nu par pārējo sakarā ar sarakstu..

Turpināt lasīt

Kompleksās slodzes tests

Beidzot arī es saņēmos, atmetu slinkumu un to lietu izdarīju – apmeklēju Sporta laboratorijas piedāvāto kompleksās slodzes testu. Šajā testā sportists par savu organismu var noskaidrot visas būtiskākās lietas, kas tam palīdz pēc tam pareizāk plānot savus treniņus, lai, pirmkārt, tie būtu efektīvāki, un, otrkārt, lai nenodarītu sev pāri. Šāda veida testus Latvijā, cik man zināms, šobrīd var veikt trijās vietās – Sporta laboratorijā, VIP Sport, kā arī LOV jeb Latvijas Olimpiskajā Vienībā, kur gan, kā dzirdēts, pamatā testējot tikai elites līmeņa sportistus, nezinu gan, cik daudz tajā taisnības, bet diez vai tādā gadījumā pietiktu ar to, ka nesen Carnikavā ieguvu pirmo vietu vīru elites grupā.. 😉

Tātad izvēle man palika starp Sporta laboratoriju un VIP Sport iestādījumu. Nebija vaļas un gribas īpaši iedziļināties abu šo kompāniju piedāvājumu atšķirībās, tāpēc atstāju visu sievas ziņā, un viņa pierakstīja mani uz testu Sporta laboratorijā, kur pati jau bija pirms pusotra gada bijusi.

Testa veikšanai var izvēlēties divas opcijas – skriet pa skrejceliņu vai braukt uz velotrenažiera. Arī šeit biju dzirdējis dažādus viedokļus, kas labāk, bet pašam kaut kā (droši vien nepamatoti) bija radies viedoklis, ka skrējējam pareizāk būtu testēties uz skrejceliņa, lai iegūtu precīzākus un atbilstošākus rezultātus. Tāpēc pieteicies biju skriet, lai arī man bija bažas par to, kas notiks, ja vairs nespēšu paskriet, jo bija viedoklis, ka jāskrien taču būs līdz pilnīgam spēku izsīkumam un/vai samaņas zaudēšanai, lai tur varētu noteikt maksimālo pulsu un citas lietas. Domāju, ka varbūt būšu iesiets kaut kādās saitēs, kas mani noturēs samaņas zaudēšanas brīdī, vai tamlīdzīgi.. Tomēr viss izrādījās krietni vien vienkāršāk – nekādu saišu nebija, kā arī nebija paredzēts testa laikā atslēgties. Man teica, ka vienkārši esot pašam jāsaka, kad vairs nevaru paskriet, tad arī tests tiks beigts, pogas esot paredzētas tikai kaut kādam īpaši ārkārtējam gadījumam (man pat neparādīja, kādas tās pogas izskatās un kur atrodas).

Turpināt lasīt

`Man ir kauss!` jeb Carnikavas dambja skrējiens

Nē, nu nav jau tā, ka līdz šim būtu dzīvojis vispār bez kausiem. Visiem taču vēl svaigā atmiņā palicis pērnā gada Katanas turnīrs. Bet kauss par skriešanas sasniegumiem man vēl līdz šim nebija bijis, pat ne medaļas par kādu godalgotu vietu. Gan mana grupa līdz pērnā gada nogalei – V18 -, gan arī tagadējā – V30 – ir abas pašas spēcīgākās grupas ar vislielāko konkurenci ikvienā sacīkstē, tāpēc, lai arī dažbrīd esmu bijis ļoti tuvu medaļas vai kausa iegūšanai, vienmēr tomēr kaut kas sanācis ne tā – vai nu otra grupa izrādījusies vājāka, vai nu medaļas dotas tikai līderim, nevis visam pirmajam trijniekam, vai arī gluži vienkārši neesmu bijis pietiekami ātrs, lai vispār iekļūtu trijniekā. Taču pērnsestdien sava saraksta 18. punktu beidzot izpildīju, piedaloties Carnikavas dambja skrējienā, pie tam tā kārtīgi – ne vien iekļuvu grupas trijniekā, bet pat uzvarēju, kā arī ne vien kuru katru grupu, bet grupu ar nosaukumu VElite jeb vīru elites grupu..

Kauss vēro apkārtni no balkona

Kauss vēro apkārtni no balkona

Turpināt lasīt

Divdesmit sestais saraksta izpildes mēnesis

Maijs galā, un ar to arī pavasaris. Esi sveicināta, vasara! Maijā dikti daudz saskrēju basām kājām, krietni vairāk nekā jebkurā citā mēnesī iepriekš – gan absolūtās kilometrāžas ziņā, gan arī īpatsvara ziņā starp visiem noskrietajiem kilometriem (skaitot klāt arī tos, kas noskrieti apavos, kaut minimālajos). Maijā pirmo reizi pilnīgi basām kājām saskrēju lielāko daļu kilometru jeb, precīzāk runājot – 64.7% no visas maija kilometrāžas. Nav slikti! Bet ko nu par to. Atgriezīsimies pie saraksta un palūkosim, kas tad maijā no tā paveikts.

Turpināt lasīt