Atgriešanās ketozē jeb ketogēnista dienasgrāmata

00_00Ilgi nekas par ēšanu nav uzrakstīts. Laiks iekustināt tautu..

Gribasspēks ir tāda interesanta lieta. Kas mūsos to uztur?

Šodien es ar šo rakstu aizsāku ļoti apjomīgu rakstu sēriju, ko vispār nebiju plānojis rakstīt. Es neko sliktu nebiju domājis, kad pirms kāda laiciņa savos kontos nopublicēju bildi ar iepirkto pārtiku, papildinot to ar komentāru, ka tagad uz mēnesi atkal atgriezīšos ketozē. Es mēdzu savā Instagram kontā publicēt visādas bildes, un tās nekad nav domātas ne ar kādu zemtekstu. Vismazāk jau tās lieku ar domu, ka rezultātā būšu spiests ziedot neskaitāmas stundas sava laika, rakstot rakstus par to, ko ikdienā daru. Tomēr pie šīs bildes vairāki cilvēki sāka man prasīt kaut ko sīkāk, teicās esam ieinteresēti šajā pētījumā, uzstāja, lai es turpinu tos iepazīstināt ar savu progresu. Vai es varēju atteikt? Kā tad tas izskatītos.. Tāpēc top šis ievadraksts. Tam sekos citi.

Pag, bet vai jūs visi maz’ zināt, kas ir ketoze? Ja nē, varbūt būtu vērts to vispirms uzzināt. To var izdarīt, piemēram, izlasot manu seno dienu rakstu par ketogēnisko jeb keto diētu. Un, kamēr vēl esat šeit, pie viena varat izlasīt arī manu nedaudz vēlāko rakstu par pārtraukto jeb pārejošo gavēšanu, jo arī par šo lietu šajā un savos turpmākajos rakstos nedaudz runāšu.

Ar ketozi sāku aizrauties jau krietni pasen, kad ap 2012. gada vidu sāku par to interesēties sīkāk un veikt zināmus eksperimentus. Pamazām sāku izslēgt no savas ēdienkartes to, kas cilvēka organismam nav vajadzīgs un nodara tikai kaitējumu – vienā vārdā to visu varētu apzīmēt kā ogļhidrātus. Tad 2013. gada beigās sāku pārtraukti gavēt (tas, ko literatūrā pazīst kā Intermittent Fasting), bet 2014. gada vidū beidzot tiku pie ketonvielu mērītāja un varēju notestēt, cik labi tad man īsti izdodas sevi noturēt ketozē. Kad es kaut ko sāku darīt, es mēdzu tajā iekrist pilnībā, un tāpat bija arī ar šo lietu. Ketonvielu mērījumus savās asinīs veicu katru dienu (bet reizēm arī vairāk par vienu reizi dienā) vairāk kā gada garumā, sīki un smalki pierakstot arī apstākļus, kas katru rādītāju būtu varējuši ietekmēt – ēdiens, treniņu veids, miegs, gavēšana utt.

Taču ketonvielu teststrēmeles ir visai padārgs prieks, un 2015. gada beigās nolēmu mest mieru to regulārai pasūtīšanai no Austrālijas un citām zemēm. Nospriedu – ja reiz gadu esmu ievācis datus, tad taču man jābūt izveidojušai zināmai izpratnei par lietām, kas mani noved ketozē, un par lietām, kas no tās izmet. Nav būtiski vairs precīzi visu mērīt. Dažas teststrēmeļu paciņas man vēl bija palikušas, un nolēmu tās turpmāk izmantot taupīgāk, lai, ik pa laikam tomēr savu ketozi nomērot, tās izvilktu līdz to derīguma termiņa beigām 2016. gada 30. jūnijā.

Tomēr tik precīzam cilvēkam kā man, bieži vien ir grūti turpināt iesākto, paļaujoties vien uz savu gribasspēku, ja rezultāti netiek atspoguļoti ar mērījumiem skaitliskā izteiksmē. Gribasspēks ir tāda interesanta lieta, un manī to uztur skaidri fiksējami rezultāti. Neesot vairs spiests mērīt savus ketonus diendienā, sāku ik pa laikam, kā saka, norauties no ķēdes, un apēst pa kādam ogļhidrātiem bagātākam produktam šad un tad, pakļauties sabiedrības spiedienam kopīgos svētkos apēst pa kādai maizes šķēlei vai vīnogu ķekaram, bet no šejienes tālākais ceļš jau vairs ved tikai vienā virzienā.. Saka vēl arī tā – atdod velnam mazo pirkstiņu..

Labi, tas, ka divreiz nedēļā vēl joprojām gavēju vismaz diennakts garumā, mani vēl tomēr turēja daudzmaz veselīgo cilvēku kategorijā, un, arī ik pa laikam izmērot savu ketonvielu līmeni, ar prieku varēju secināt, ka vismaz pēc šāda gavēņa parasti atrados ketozē. Taču ar manu rakstura stingrību kļuva arvien sliktāk, un 2017. gadā kopā tika izmantotas vairs tikai 19 teststrēmeles (nu jau, protams, ar beigušos derīguma termiņu).

Tāpēc ļoti nopriecājos, ka kādā lekcijā par keto diētu, ko apmeklēju šī (2018.) gada martā, bija iespēja pieteikties pētījumam, kura ietvaros trusīši (homo sapiens sugas trusīši) mēneša garumā ēdīs saskaņā ar keto diētas principiem, un pa šo laiku trīs reizes tie apmeklēs laboratoriju, kurā tiks nomērītas izmaiņas to vielmaiņā un zemādas tauku slānī.

Šodien, kad rakstu šo rakstu (tas ir apmēram mēnesi pirms tā publicēšanas) atrodu savu māsas un švāģera dāvāto T-kreklu ar uzrakstu `Runs on fat and saves money` un fonā attēloto velosipēdu. Man tagad piederas valkāt ko tādu, lai visi saprot, ka atkal esmu šajā ketogēnistu sektā. Es īsti vēl neesmu izdomājis struktūru saviem nākamajiem rakstiem, kuros plānoju aprakstīt, kā tad man veiksies šajā pētījuma mēnesī. Ko un kā īsti lai raksta? Esmu nolēmis vienkārši aprakstīt savas dienas gaitas. Tā būs tāda kā dienasgrāmata. Sauksim to par ketogēnista dienasgrāmatu. Varētu būt tā – nedēļa vienā rakstā. Taču neaprakstīšu tajā visus nebūtiskos sīkumus, ar kuriem šo dienu laikā nodarbošos. Pietiks, ja pievērsīšos tikai būtiskajam – ēšana, skriešana, varbūt arī vēl šis un tas cits, kas varētu ietekmēt manu ketozes stāvokli. Varbūt arī kas tāds, kas to nekādi neietekmē. Un man jau laicīgi jābrīdina, ka droši vien būs arī ēdienu bildes. Daudz ēdienu bilžu. Varbūt. Tagad esat brīdināti!

Nobeigumā gribu atgādināt to, ko angliski sauc par disclaimer – šis ir tikai mans eksperiments, un es nevienam neiesaku to akli atkārtot. Kā mēdz teikt – neatkārtojiet to mājas apstākļos! Ā, vēl es varu piebilst, ka neesmu ārsts un nekas no visa šī nav uzskatāms par ieteikumu šādi rīkoties citiem un sekot manam piemēram. Pirms mēģiniet savā dzīvē sadraudzēties ar ketozi, konsultējieties ar savu ārstu! Un vēl bla, bla, bla, parastās disklaimeru lietas, lai neiznāk kā Tim Noakes gadījumā 😉 Tas attiecas gan uz šo rakstu, gan uz tam sekojošajiem rakstiem, gan uz šo rakstu komentāriem, kuros es potenciāli varētu sniegt kādus padomus. Tā, labi, ar to vajadzētu pietikt..

Un vēl (nu jau gan patiešām nobeigumā) – kāpēc es vispār to daru? Mans primārais nolūks, piekopjot ketogēnisko diētu, ir tieši veselības aspekts. Es gribu dzīvot ne tikai ilgi, bet galvenais – ilgi būt pie labas (nē, faktiski ļoti labas; lai gan arī nē – īstenībā pie izcilas) veselības. Ir skaidrs (vismaz man), ka keto diēta vai vismaz tās mazā masiņa zemo ogļhidrātu diēta sniedz cilvēkam šādu iespēju – veicina neiroģenēzi un pagarina mūža ilgumu. Tas, ka šī diēta varētu būt noderīga arī sportistiem (vismaz garo distanču skrējējiem) man ir tikai sekundārs aspekts. Jā, protams, ir forši arī skriešanā sasniegt augstākus rezultātus, bet mani primāri tomēr uzrunā veselības aspekts. Es nekad nebūtu ar mieru mēģināt darīt ko tādu, kas sabeidz veselību, tikai tāpēc, lai nedaudz ātrāk noskrietu sacensībās (piemēram, lietot dopingu vai ēst saldumus, ogļhidrātu želejas un citus mēslus). To es savam organismam nekad nespētu nodarīt. Savukārt, ar pārtrauktajiem gavēņiem es primāri aizraujos ilgmūžības dēļ, jo tie, kā zināms (vismaz man), pagarina cilvēka mūža ilgumu. Protams, tie palīdz arī iedzīvoties ketozē – keto diēta un gavēnis iet roku rokā un ir lieli palīgi viens otram, jo arī gavēt ir daudz vieglāk, ja atrodies ketozē.

Tātad īsais kopsavilkums – es gavēju, lai dzīvotu ilgi, bet ēdu taukus, lai dzīvotu kvalitatīvi. Abi šie procesi neizbēgami papildina viens otru.

Ievadraksts ar šo nu ir galā. Nākamais raksts gaidāms jau pēc divām dienām, un tajā ieskatīsimies mana pētījuma mēneša pirmajā nedēļā! Jā, laikam pa vienai nedēļai veltītam rakstam publicēšu ik pēc divām dienām. Uz redzēšanos!

Gribasspēks ir tāda interesanta lieta. Nākamo mēnesi manī to uzturēs pētījums.

1. nedēļas apraksts

2. nedēļas apraksts

3. nedēļas apraksts

4+. nedēļas apraksts

 

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s